Helovīna šausmas. Opcijas

[Snorkes Jaunkund...]

Bija 31. oktobris, puspieci. Vecais muižas pārvaldnieks Kristaps, sēdēja pie Draudmuižas metāla vārtiem, un gaidīja kad ierodas muižas izīrētāji. Viņš skatījās debesīs un bija domās iegrimis. Palika arvien tumšāks un tumšāks. Kristapam rokās bija atslēgu saišķis. Viņš paskatījās uz muižu un nodrebēja. Kas tik tur nav noticis. Trakie jaunieši, trakie jaunieši. viņš novērsās.

Pamazām salasieties un ejiet pie Kristapa dabūt muižas atslēgu un dzirdēt ko viņš jums stāsta pa r muižu.

[Memory of Trees]

Alija maziem solīšiem gāja uz muižas pusi. Viņai bija teikts, ka balīte notikšot tur. Meitene bija tērpusies kā meža nimfa. Zaļā kleitā kuru apvija mākslīgās efejas stīgas. Kājās viņai bija ņelielas zaļas kurpītes un tumšajos matos tās pašas efejas stīgas. kopumā viņa izskatījās fantastiski.
Pienākusi pie vārtiem viņa ieraudzīja vīru ar atslēgu saišķi.
Šeit notiks Halovīnu ballīte?
Tikai vienkāršs jautājums.
Izskatās, ka esmu pirmā...

[Snorkes Jaunkund...]

Vecais pārvaldnieks pievērsās meitenei, kas tikko bija atnākusi. Viņš strupi pamāja un skatījās uz meiteni. Feja? Kritaps iedomājās, un labsirdīgi pasmaidīja, kā jau veci večuki to mēdz darīt.
kā tevi sauc?

[Memory of Trees]

Hmmm...
Noskatījusi večuku no galvas līdz kājām un nospriedusi, ka tas viņai neko nevar nodarīt Alija atbildēja.
Alija! Vai šeit notiks ballīte?
Meitene jautāja vēlreiz, jo liekas večuks iepriekšējo reizi nebija dzirdējis.
Laikam vājdzirdīgs...

[Pūķēns Sāra]

Ar katru soli viņa tuvojās staltajai muižai, kas viņai uzdzina patīkamus šermuļus. Pie katra soļa viņas tāpat īsies svārciņi paslīdēja vēl augstāk un aizmugurē plīvoja pūkaina, melna aste. Uz galvas viņai bija divas spicas austiņas un rokās pusgari cimdi, kas atgādināja ķepiņas. Viņas zaļajās acīs rotaļājās palaidnīgums, kas pilnībā saskanēja ar viņas tēlu.
Piegājusi pie vārtiem viņa ieraudzīju kādu vīru gados un Aliju. Viņa lēnā solī gāja pie viņiem, tai pašā laikā maigi velkot pirkstus gar vecajiem vārtiem.
Labdien, Terija uzrunāja vīru, Sveika. Viņa vērsās pie Alijas, Liekas mēs esam pirmās. vai arī es maldos?

[Melnais Akvareļu...]

Stefans devās uz mājas pusi. Pēc visa spriežot šeit bija jānotiek ballītei. Puisis bija ģērbies kā gladiators (bruņas, ķivere, šķēps utml). Piegājis pie meitenēm, viņs teica
Čau!
Bet vīru sveicināja ar pieklājīgu
Labdien!

[Kary]

Karolīna taisnā ceļā devās uz muižu. Viņa jau tur redzēja dažus cilvēkus. Karolīna bija ietērpusies par velneni. Sarkanas kostīms lieliski sadarēja ar viņas iedegušo ādu. Piegājusi pie muižas viņa satika savus draugus. Labdien, Karo ļoti pieklājīgi sasveicinājās ar veco kungu. Un tad viņa pagriezās pret draugiem Kad iesim iekšā? viņa jautāja.

[Snorkes Jaunkund...]

Vecīts pārlaida skatienu katram atnākušajam jaunietim un arī laipni pasveicinaja.
vai tad tikai tik vien jūs būsit? pēkšņi vecīša seju bija nomainījusi pamatīga baiļu izteiksme. Viņš paskatījās uz meiteni velna tērpā un ieelsās. Tad mazliet savaldījies, muižnieks paskatījās debesīs, un tad atkal uz jauniešiem.
Ja jūs gribat iet iekšā jau tagad, tad varat. Tikai no sākuma ieklausieties manī. Es zinu, ka jūs atkal domāsit ka esmu tikai dumšs, vecs vīrs, kurš cenšas iebiedēt jūs, taču tas tā nav. Jums jāzin ka Draudmuiža ir briesmu pilna. Ja tajā kāds ieiet viens pats, tad atpakaļ vairs neiznāks. Tāpeč, galvenais ir-turaties kopā! Vai sapratāt? Ņem šīs atslēgas. viņš teica Stefanam un iedeva viņam atslēgu saišķi. Uz katras atslēdziņas (kuru bija tie''am daudz) bija uzgrebts kas tas ir. Tualete 1 st., virtuve u.t.t Tātad pēc divām dienām būšu atkal te. Lai jums iet jauki, un...ceru, ka mēs vēl tiksimies. tad vecīts padevis labdienu, aizgāja pa celiņu prom.

Šo rakstu rediģēja Snorkes Jaunkundze: 17.10.2006 23:12

[Hikari]

Nātans, kā vienmēr ļoti labā garastāvoklī, lēnā solī nāca uz muižas pusi. Puisim uz ausīm bija austiņas, tapēc pasaulīgie trokšņi šobrīd viņam bija tāli un neesoši. Kad Nātans piegāja pie pulciņa, puisis novilka austiņas un ar visu pleijerīti iemeta tās savā plecu somā un palūkojās uz visiem ar laipnu smaidu. Labdien puisis sasveicinājās ar muižas pārvaldnieku.

[Ļipa]

Izskatījās, ka Fīke bija paspējusi pēdējā brīdī, lai nebūtu jāblandās pa muižu meklējot pārējos, bet varētu ierasties laikā.
Čav!
Tumšie mati bija saņemti greznā frizūrā, bet mugurā ierastā, sportiskā apģērba vietā bija greznā, kupla un skaista princeškleita.
Laikam pārcentos...
Nerātnais skatiens uz mirkli apmācās, nopētot kaķa kostīmu, bet tad, ieraugot atslēgu saišķi atkal atmirdzēja pilnā spožumā.
Ā... Atslēgas, forši!
Vienā mirklī tās no Stefana rokām pārceļoja pie Fīkes.
Ai, labdien!
Tikai tagad viņa sadzirdēja arī vecīša balsi un attapās, ka pirmīt nebija sasveicinājusies. Tikai diemžēl vecītis jau gāja prom un kļūdas labošanu diez vai vairs sadzirdēja.

[Kary]

Paldies. Jauki noteica Karolīna un izg"'aja cauri vārtiem. Tad viņa apskatijās uz pārējiem un teica Nākat un nestāvat! viņa iesaucās.

[Melnais Akvareļu...]

Stefans paņēma atslēgas un gāja uz durvju pusi
Nu tad ejam!

[Memory of Trees]

Ejam!
Alija izgāja vārtiem cauri un apstājās.
Māja tiešām izkatās baismīga...
Viņa teica dramatiskā balsī. Bet tad nenoturējās un iespurdzās.
Nē nu tiešām baigie spoku stāsti! Varbūt tur arī ir Jātnieks bez galvas?
Spurgšana turpinājās
Vispār mums būs visforšākā ballīte! Pēc tam varēsim palielīties ka esam bijuši spoku apsēstajā mājā!
Uuuu jā! Spoki! It kā kāds ticētu spokiem!

[Pūķēns Sāra]

Terija sekoja pārējo piemēram un iegāja pa vārtiem.
Jā, jā un ka vienu no mums nolaupīja ,un tad mēs to atguvām. Pārvarot neiedomājamus šķēšļus un briesmas. Terija it kā turpināja Alijas tekstu un tad sāka saldi smieties. Tas nu gan būtu jautri, ja mums kāds noticētu.

[Melnais Akvareļu...]

Stefans smējās līdzi meitenēm, kaut arī patiesībā jokos neko jautru nesaskatīja. Puisis piegāja pie durvīm, iebāza tajās atslēgu un pagrieza to. Slēdzene pagriezās, izdvesdama dobju "klakts". Puisis ar plecu uzgrūdās durvīm un tās čīkstēdamas atvērās.

[Pūķēns Sāra]

Vai drīkst? Kā Stefans atvēra vaļā durvis, viņa prasīja, jo vēlējās pēc iespējas ātrāk tikt iekšā. Nesagaidījusi atbildi, viņa iesoļoja mājā. Nedomāju, ka te varētu mājot kaut kas ļauns. viņa aizskāra durvis. "Jūs nāksiet? Viņa palūkojās uz atpakaļu, visiem velto dzirksošu acu skatienu un jautru smaidu.

[Kary]

Protams! iesaucās Karo un ieskrēja mājā blakus Tarai. Kā tev šiet cik spoku lamatas mēs te atradīsim, ko uztaisija večuks? Karolīna jautāja pārējiem.

Šo rakstu rediģēja Kary: 18.10.2006 18:10

[Memory of Trees]

Protams!
Arī Alija iesoļoja mājā.
Nekas slikts jau tāču nevar notikt
Lai kā viņai to negribējās, vecā vīra vārdi arī uz viņu bija nedaudz atstājuši iespaidu. Metusi bažas pie malas. Viņa gāja dziļāk mājā.
Vienīgais kas var notikt - mēs varam izkrist cauri grīdai... taisnā ceļā uz pagrabu!
Iesmējusies Alija noteica.

[Pūķēns Sāra]

Tu domā, ka viņš te ir izlicis spoku lamatas? Man vairāk liekas, ka viņš šeit nav spēris kāju, jo māja tak ir ļauna. Viņa kā biedēdama gāja klāt Karo un tad sāka smieties. Visā visumā, mēs to paši varēsim pārbaudīt, mums ir dotas divas dienas. Viņa vērsās pie Stefana. Kā tev liekas, te būš kādas spoku lamats? Es teikšu, ka varētu būt aptuveni piecas, tepat netālu no ieejas.

[Hikari]

Nātans pagriezās pret pārējiem un sacīja Vispār, man liekas, ka lamatu nebūs, ja arī kaut kas notiks, tad viss būs pa īstam! puisis runāja nopietni, viņš šeit nebija ieradies tikai izlaidēties, viņš vēlējās noskaidrot ko vairāk par šo māju un to, vai tā patiesi ir apsēsta vai nav. Nātans savā dzīvē bija pieredzējis pāris lietas, kuras nespēja izskaidrot neviena viņam zināmā zinātne vai teorija, tapēc puisis sliecās ticēt spokiem un garu pasaulei. Viņš sekoja pārējiem iekšā.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 18.10.2006 18:14