Rēgu tramvajs, [LS][PZP][C] Opcijas

[Malduguns]

Rēgu tramvajs

No gaisa nāca tāds pretīgs mitrums, kuru par lietu gluži nevarēja nosaukt. Tas bija rasinātājs, kurš slapju padarīja jebko, kas uzturējās ārā ilgāk par piecām minūtēm. Nepatīkamajai smīlāšanai pievienojās arī auksts vējš, kurš pūta cauri visām drēbēm un ar savām aukstajām rokām aizskāra vēlo ceļotāju, likdams upurim nodrebināties saltumā.
Neraugoties uz draņķīgo laiku, kalendārs spītīgi rādīja vasaras sākumu. Nupat jau 20 minūtes ritēja 4. jūnijs.
Tramvajs katrā pieturā ieradās ar slimīgu precizitāti un atvēra tikai pirmā vagona pirmās durvis. Pēc visiem noteikumiem, braucējam vajadzēja arī iekāpt pa šīm durvīm un uzrādīt braukšanas apliecību vai nopirkt biļeti.
Vadītājs bija vīrietis ap piecdesmit gadiem. Nopietns un precīzs. Tumšie mati jau bija sākuši sirmot un aristokrātiskajos vaibstos varēja manīt īgnumu. Vīrietis bija palielas miesasbūves, diezgan masīvs, bet ne gaļīgs. Varēja redzēt, ka labāk pretī viņam nerunāt, jo tumšās, drūmās acis brīdinoši raudzījās vēlajos braucējos.
Tramvajs ripoja mierīgi un ātri. Ārā pa logu neko nevarēja redzēt, jo gaisma tramvajā bija pārāk spilgta. Tomēr tā ik pa laikam noraustījās un ļāva paraudzīties arī ārā.
Bija ieslēgta apkure, jo nemīlīgais laiks bija pārāk nemīlīgs, lai atstātu tramvaju aukstu. Tomēr siltums gan žāvēja, gan palīdzēja braucējiem kļūt miegainākiem.
Un tikmēr tramvajs traucās tālāk uz kādu no priekšpilsētām.


Tramvajā no galapunkta brauc:
Lea Iesmotāja - Demjens Ferguss
Massacre – Aleksandrs Priede
Ungārijas ragaste – Airita Štāla
Tējas lapa – Dens Birks
Mattiass – Simons Mētra

Pārējie kāpj pa vienam vai pa diviem pieturās. Patiesībā, nav svarīgi, kādās. Vien gribu atgādināt, ka darbības vieta nav skaidri norādīta un tas nozīmē, ka Rīgas tramvaja pieturu nosaukumus, lūdzu neizmantot.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 10.04.2008 17:25

[Malduguns]

Migla, viegla vēja iznēsāta, izplēnēja arvien vairāk. Zvaigznes kļuva arvien spožākas. Šķita, ka tās ir ar roku sasniedzamas. Giass, kurš nāca iekšā pa lūku bija silts un spirgts. Vējš - liega brīze. Tas pavisam atšķīrās no tā laika, kuru braucēji bija piedzīvojuši pirms iekāpšanas.
Temperatūra tramvajā ieguva mērenību un nebija ne pārāk karsti, ne pārāk auksti.

[Semijs]

-Logus vispār nevar izsist, tramvajs attopas mežā, pēkšņi migla izgaist, zvaigžņotas debesis nez no kurienes, tramvajs pats brauc, šofera nav... Es nekad neesmu ticējis pārdabiskiem parādījumiem, vai Harija Podnieka stulbumiem, bet izskatās, ka būs vien tam jātic.-
Deriks izteica savu viedokli pa šo visu un par brīnumu gaidīja pārējo domas, kuras laikam nebūs tās pozitīvās. Dīvaini, bet puisis šādā situācijā domāja galīgi savādāk, tobiš sadarboties ar svešiniekiem kuri besī ārā puisim.

[Mattiass]

— Toties ir vaļā lūka, pa kuru varēs izkļūt ārā, kad gribēsim, — dzīvespriecīgi noteica Simons.

[Vilku meita]

Austiņas jau ieskanējās pirmie Vast - pretty when you cry akordi. Nu viņa sāka ievērot, ka pārējie pasažieri uzvedas savādi. Vēl jo vairāk pārsteidza Dereka rīcība. Pametot skatu uz loga pusi, tam atklājās neierasta aina.
Ak, kungs! Džese paklusi iesaucās un jau metās kājās, lai piesteigtos pie durvīm un nospiestu pogu, bet jauniete sastinga, beidzot ko sāka apjaust. Šī nebija ne nākamā, ne aiznākamā ne ar kāda cita zināmo maršrutu pietura. Tramvajs atradās nekurienē, kas atgādināja nepaarastus skatus no bērnu pasaku grāmatas.
Muļķīgi būtu teikt, attopoties nekurienē, bet šeit ir skaisti, ierasti tik vēsajās acīs kautkas atmirdzēja, bet varbūt tas bija tik zvaigžņu atspīdums Džeses acīs.

[Nīcele]

Laikam nāksies piezvanīt mammai un pabrīdināt, ka pie viņas ieradīšos vēlāk, jo kā izskatās, šis tramvajs nav tāds kā citi. Te brauc, te nebrauc. Un kur galu galā ir vadītājs?! Labi, viņi visu noskaidros, redzu te jau ir daži optimisti, kas uzņēmušies kontroli par šo lietu. Teita izvilka no kabatas telefonu un zvanīja mammai.
Tramvajā nebija zonas.
Velns ar ārā meitene patiešām saniknota paskatījās visapkārt, galvenais, ka neatrodos te viena.

[Džea]

Tramvajs meža vidū???
Tas likās vel vairāk neticami taču Aleksa redzēja ka pašlaik tā tiesi ir.Vairāki bija pie lukas taču viņu vairāk uztrauca tieši tas ka viņi atradās tā varētu teikt...nekurienes vidū.Un jā laikam jau vajadzēs sākt vien ticēt spokiem apgāžot visus savus argumentus kam Aleksa iepriekš bija ticējusi.Tomēr no krēsla viņa vel necēlās galu galā rādās ka laiks visu noskaidrot vel būs gana ilgs

[Ungaarijas ragas...]

Airita bija aizmigusi, pati nemanot, bet nu jā, pēc vēsas vietas nonākšanas siltā, viņai mēdza uznākt miegs. Taču vienā brīdī meitene sajuta glaužamies vēsumu ap sevi un vēl pēc brītiņa pamodās. Viņas miegu ātri vien iztramdīja skaļums, kas varbūt gluži nebija raksturīgs nakts transportam. No tā visa viņa saprata, ka nav kaut kas kārtība, nepavisam nav kārtībā.
Airita centās visu aptvert un vēlreiz palūkojās pa logu, aiz kura varēja redzēt vien miglu un vēlāk jau zvaigznes. Zvaigznes, tik daudz zvaigžnu, meitene atcerējās naktis laukos, taču šeit to likās pie debesīm vēl vairāk. Turklāt siltais un spirgtais gaiss, kā arī vēja brīze, tik ļoti atgādināja vasaras dienu laukos, ka meitene uz brīdi pārņēma nevaldāma vēlēšānās pēc vecajiem labajiem laikiem.
Viņai gribējās tikt laukā, ļoti. Tāpēc, līdzko pavīdēja iespēja, viņa piegāja pie puiša [Simons], kurš bija atvēris lūku un teica:
"Klau, palīdzi izrāpties!"

[Tējas lapa]

Dens nopūtās. šie cilvēki uzvedas kā iztramdīti zvēri.Pa lūku tramvajā ienāca svaigs gaiss. Nu jau temperatūra palika daudz reiz labāka, nebija ne karst ne auksts. Vīrietis atkal pavērsa savas acis pret nu jau ceļa biedriem. Daži mēģināja tikt laikā pa atvērto lūku, daži vienkārši sēdēja tāpat kā Dens, un daži aplūkoja dabas skatu, kas pavērās aiz loga. Varbūt vienkāršāk pagaidīt kamēr tramvajs apstājas, nevis lekt ārā pa lūku. Vēl dabūsiet kaut kādas traumas. Viņš teica pietiekoši skaļi, lai visi viņu sadzirdētu.

[Ķipītis amonjakā]

Džena atkal ieslēdza mp3, bet ielika tikai vienu austiņu, lai varētu dzirdēt, kas notiek apkārt. Dziesma bija vienkārši lieliska un lika nomierināties. Meitene skeptiski uzlūkoja tos, kuri rosijās apkārt tramvaja lūkai. Nomierinaties. Tramvajam kaut kad ir jāapstājas! Dženai bija vienalga vai to kāds dzirdēja.
Kaut kāds sviests. It kā pirmo reizi brauktu tik vēlu.
Meitene atlaidās dziļāk diezgan cietajā sēdeklī un izbaudija siltumu. Viņa kļuva miegaina un knapi noturēja acis vaļā. Kaut gan kāda starpība, kas tur notiek? Džena uzlika kājas uz priekšējo sēdekli un iekārtojās ērtāk. Nostiepa krekliņu pāri mugurai, kas visu laiku šļuka augšup un centās atslābināties.

Šo rakstu rediģēja Samāra.: 11.04.2008 11:54

[Tējas lapa]

Es tiko to pašu pateicu. Dens pagrieza galvu pret netālu sēdošo Dženu un noņēma cepuri kura viņam sāka traucēt. Kāpēc es jūtos tik mierīgs. šādā situācijā cilvēkam jāuzvedas tāpat kā pārējie pašlaik uzvedas. Dīvaini. Jau atkal viņš nopūtās.

[Ķipītis amonjakā]

ooc: es sāku rakstīt postu, kad vēl nebija tavs. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Meitene klausijās mūziku līdz kāds viņai ko teica. Viņa izņēma austiņu un pagriezās pret jaunieti. Nu tad es vienkārši tev piekrītu. Viņa mierīgi atbildēja. Džena. Ak šausmas. Tagad sāksim strīdēties par to, kurš ko teica.

Šo rakstu rediģēja Samāra.: 11.04.2008 12:49

[Tējas lapa]

Nu labi. Tas vairs nav svarīgi. Mani sauc Dens. Vīrietis atbildēja un nolika cepuri, kuru turēja rokās uz blakus krēsla. Uz kurieni tu taisījies braukt kad iekāpi šajā tramvajā? Dens mazliet aizsmakušā balsī jautāja. Ceru, ka nesaaukstēšos.

[Džezā tikai Meit...]

Sebastians bija iekā```` tramvajā līdz ar visiem pārējiem un atradis sev vietu netālu no vagona beigām, pie paša loga. Puisim patika braukt sabiedriskajos transportos, it īpaši vēlās nakts stundās, jo tad varēja vislabāk novērot citus cilvēkus, izpētīt tos, un netraucēja arī ikdienas radītie trokšņi, jo naktīs vienmēr iestājās patīkams miers un klusums.
Tikko bija beidzies mēģinājums un puisis bija meties uz pēdējo tramvaju, kas vestu uz viņa mājas pusi. Puisī jautās savāds enerģijas pieplūdums pēc tik labi iznākuša mēģinājuma, ka pat nejaukais laiks, kurš tiešā'm nebija raksturīgs vasarai, nespēja nomākt viņa labo omu. Viņam pie rokas bija neliela soma un austiņās skanēja Ain't no sunshine Intara Busuļa izpildījumā.
Sebastians bija ģērbies vienkāršās džinsu biksēs, cieši piegulošā, muskuļus izceļošā, melnā T - kreklā un pa virsu uzvilcis siltu, baltu džemperi, kā arī kājās bija tās pašas vecās, novalkātās baltās botas. Vienā ausī puisis bija ielicis sudrabotu auskaru. Melnie, izspūrušie mati sitās viņa skaistajā sejā, kurā slēpās smaids. Viņš klausoties mūziku bija pavisam aizmidzis un palaida galām daudzko no notikušā, taču kad bija sācis palikt pārāk karsti, viņš strauji satrūkās un pielēca sēdus. No austiņām aizvien plūda lēna melodija, kuru izpildīja zems, izcils saksafona skanējums. Puisis izberzēja miegu no acīm un pavērās apkārt uz pārējiem tramvajā braucošajiem. No neciešamā karstuma, puisim nācās novilkt savu džemperi un atstāt to uz krēsla. Viņš ieklausījās pārējo sarunās un lēnām centās aptvet notikušo. Gar logu slīdēja pavisam cits skats, kas liecināja tikai par to, ka viņš ir palaidis garām savu pieturu.
- Es atvainojos. - Viņš ierunājās savā samtainajā, zemajā balsī.
- Vai kāds man nepateiktu, kas tagad notiek un kur mēs atrodamies? Šķiet, ka es uz mirkli biju atslēdzies un palaidu garām savu pieturu. -

[Ķipītis amonjakā]

Džena palūkojās Dena acīs. Mājās. Rīt agri jāceļas. Tas atgādināja rītdienas fotosesiju. Man nevajadzēja šodien iet pie Lauras. Ak man patiešām nevajadzēja. Kā es riskēju! Smaga nopūta. Un tu? Kapēc tik vēlu brauc ?
Džena izstaipījās un pēc tam izslēdza mp3, jo rādās, ka ir uzradies sarunubiedrs, kas visai priecē. Šādā vakarā, braucot nezin kur, noder kāds, ar kuru parunāties.

[Tējas lapa]

Es tāpat kā tu braucu uz mājām. Darbs vēlu beidzās tādēļ tik vēlu sanāca braukt. Dens sagriezās tā lai kājas varētu uzlikt uz blakus krēsla vispirms paņemdams cepuri un muguru atspiest pret tramvaja logu. Vajadzēja paklausīt priekšnieku.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 11.04.2008 13:11

[Ķipītis amonjakā]

Tik vēlu darbs? Viņa izbrīnīta nolūkojās Denā. Man gan bija jāierodas labākās draudzenes dzimšanas dienas ballītē. Kā es gribētu pagriezt laiku atpakaļ un piekrist, lai man mājās aizved viņas draugs.
Džena piecēlās, lai izvilktu no bikšu kabatas mobilo telefonu. Ak šausmas cik vēls. Tad viņa atkal ielika telefonu kabatā un apsēdās. Nekādas cerības normāli izgulēties.
Kur īsti mēs atrodamies?

[Tējas lapa]

Strādājot par bārmeni dažreiz sanāk arī vēlāk braukt uz mājām. Esmu jau pie tā pieradis. Dens paskatījās pa logu. Domāju, ka tagad tamavjs brauc pa kaut kādu bērza silu. šādu vietu nekad neesmu redzējis. Nedomāju, ka vēl esam pilsētā. Viņš pievērsās atkal meitenei.

[Ķipītis amonjakā]

Ā, nu tad jau cita lieta. Viņa pagriezās pret puisi ērtāk, kājas piespieda sev klāt. Es nekad mūžā neesmu braukusi ar tik jocīgu tramvaju, bet brīnumainā kārtā man ir pilnīgi vienalga, kur mani izmetīs.
Patīkamais siltums radija vēl lielāku miegainību. Džena pieliecās tuvāk logam un, pielikusi rokas klāt pie stikla, centās saprast, kas tā par vietu un kas tas par bērzu silu, bet veltīgi. Ko tādu viņa redz pirmo reizi.

[washulis]

emanulea novēroja no malas, ko dara citi. nu labi, tiekot ārā no tramvaja, tas ir solis uz priekšu. bet kur atrodas pats tramvajs? viņa ar izbrīnu nopētīja skatu pa logu. nepietika tikai ar skaistajām debesīm, ka pēc tam viņa arī nopētīja pašu zemi. neatceros kaut ko tādu manījusi. it īpaši 15 tramvaja maršrutā. viņa nomurmulēja.

[Massacre]

Tramvajam lēnām iebraucot bērzu silā, Aleksandrs kļuva kā nohipnotizēts. Zvaigznes un sila krāsas pilnībā apbūra vīrieša mākslinieka dvēseli. Un beidzot nebija jasvīst, gaiss bija kļuvis patīkams un glāstošs. Apkārtējo darbības Aleksandru neinteresēja, jo viņš tik ilgi bija vēlējies skaistu zvaingšņotu, mistikas pilnu nakti, un te nu tā bija - visā savā krāšņumā ar skatu, priviliģēti skaistu, tieši no vadītāja skatapunkta. Pagaidām vairāk neko nevajadzēja un āra lauzties arī nebija vēlmes, tikai redzet, kas notiks tālāk, un kur tramvajs aizvedīs.