Rēgu tramvajs, [LS][PZP][C] Opcijas

[Malduguns]

Rēgu tramvajs

No gaisa nāca tāds pretīgs mitrums, kuru par lietu gluži nevarēja nosaukt. Tas bija rasinātājs, kurš slapju padarīja jebko, kas uzturējās ārā ilgāk par piecām minūtēm. Nepatīkamajai smīlāšanai pievienojās arī auksts vējš, kurš pūta cauri visām drēbēm un ar savām aukstajām rokām aizskāra vēlo ceļotāju, likdams upurim nodrebināties saltumā.
Neraugoties uz draņķīgo laiku, kalendārs spītīgi rādīja vasaras sākumu. Nupat jau 20 minūtes ritēja 4. jūnijs.
Tramvajs katrā pieturā ieradās ar slimīgu precizitāti un atvēra tikai pirmā vagona pirmās durvis. Pēc visiem noteikumiem, braucējam vajadzēja arī iekāpt pa šīm durvīm un uzrādīt braukšanas apliecību vai nopirkt biļeti.
Vadītājs bija vīrietis ap piecdesmit gadiem. Nopietns un precīzs. Tumšie mati jau bija sākuši sirmot un aristokrātiskajos vaibstos varēja manīt īgnumu. Vīrietis bija palielas miesasbūves, diezgan masīvs, bet ne gaļīgs. Varēja redzēt, ka labāk pretī viņam nerunāt, jo tumšās, drūmās acis brīdinoši raudzījās vēlajos braucējos.
Tramvajs ripoja mierīgi un ātri. Ārā pa logu neko nevarēja redzēt, jo gaisma tramvajā bija pārāk spilgta. Tomēr tā ik pa laikam noraustījās un ļāva paraudzīties arī ārā.
Bija ieslēgta apkure, jo nemīlīgais laiks bija pārāk nemīlīgs, lai atstātu tramvaju aukstu. Tomēr siltums gan žāvēja, gan palīdzēja braucējiem kļūt miegainākiem.
Un tikmēr tramvajs traucās tālāk uz kādu no priekšpilsētām.


Tramvajā no galapunkta brauc:
Lea Iesmotāja - Demjens Ferguss
Massacre – Aleksandrs Priede
Ungārijas ragaste – Airita Štāla
Tējas lapa – Dens Birks
Mattiass – Simons Mētra

Pārējie kāpj pa vienam vai pa diviem pieturās. Patiesībā, nav svarīgi, kādās. Vien gribu atgādināt, ka darbības vieta nav skaidri norādīta un tas nozīmē, ka Rīgas tramvaja pieturu nosaukumus, lūdzu neizmantot.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 10.04.2008 17:25

[Semijs]

-Nē nu čist, kas notiek? Es kaut kā neatceros, ka man būtu jābrauc uz šo pusi..-
Deriks nomurmināja un paskatījās pa logu laukā, neko nevarēja redzēt un viss bija aizdomīgi klusi.
-Vai tiešām man tik smagi kāds iedeva pa galvu?-
Viņš pie sevis noprātoja un nosmīnēja.
-Jau tā jāmaksā par sabiedrisko normālu piķi un vēl vēlās stundās ved foršos izbraucienos!-

[Tējas lapa]

Dens paskatījās pa logu bet nevarēja neko redzēt izņemot baltu miglu kas vijās visapkārt. Vai tad tramvajos ir tik kluss? Bija spocīga sajūta. Jau atkal viņš piecēlās kājās. Atvainojiet vēlreiz. Dens pieklauvēja pie šofera durvīm. Jūs varētu mani izlaist tuvākajā pieturā?

[Nīcele]

Teita izvilka no somas pledu, ko gatavojās uzdāvināt mammai viņas dzimšanas dienā un apsedzās ar to.
Varbūt, vismaz, pasakiet, cik tālu ir nākamā pietura? viņa atkārtoti centās uzrunāt vadītāju, bet kā novērojumi liecināja - viņš bija pietiekami egoistisks un nelikās ne zinis par salstošajiem cilvēkiem.
Un galu galā - kur mēs atrodamies?!
Klusums.
Viņa izņēma no somas bloknotu, ieksatījās tajā, bet rokas neklausīja un viņa to ielika atpakaļ somā. Teita uzcēla kājas uz krēsla un centās uzturēt normālu ķermeņa temperatūru sildot pati sevi. Šādos apstākļos tas kļuva ar katru mirkli aizvien grūtāk.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 13.04.2008 15:13

[Ķipītis amonjakā]

Džena nemierīgi stāvēja pieturā. Nedaudz pariņķojusi, viņa atkal apstājās, lai kārtējo reizi paraudzītos pulkstenī. Nu drīz tramvajam bija jānāk, un viņa nomierinājās. Uzmetās zosāda no nepatīkamā vēja. Meitene ar rokām centās sasildīt savu ķermeni, bet veltīgi. Kapēc man vajadzēja aizmirst savu ādas jaciņu? Viņa pārmetoši prātoja. Viņa sāka mīņāties, jo nespēja izturēt ne salu, ne vēju, ne sīko lietu un arī ne to, ka tramvajs tik ilgi jāgaida.
Džena paraudzijās uz ielas lapmu, kas ielu apgaismoja tikai nelielā stūrītī tieši pie braukšanas saraksta. Ik pa brīdim tā nomirkšķinājās, bet tas meiteni neuztrauca, viņa tikai turpināja berzēt savus plecus un mīņāties uz vietas.

Pēkšņi klusumu pārtrauca tramvaja skaņas un drīz vien parādijās arī gaismas. Viņa atviegloti pasmaidīja.

Tramvaja durvis atvērās un meitene iekāpa tajā, sāka meklēt labāko vietu un apsēdās.

Džena paspēja dzirdēt citu runas par sildītāju. Sildītājs vasarā? Dīvaini. Džena centās nostiept krekliņu pāri plikajai mugurai, uz kuras bija neliels tetovējums. Zosāda nogāja. Viņa izvilka no kabatas savu mp3, uzlika mīļu dziesmu un sāka to klausīties, bet paralēli dzirdēja ko saka citi braucēji. Viņai reizēm interesēja paklausīties citu cilvēku piedzīvojumus, apkaunojošus brīžus vai kādas citas pļāpas.
Džena pagriezās, lai paraudzītos, kas vēl brauc šajā tramvajā un tad uzlūkoja kādu vīrieti. Hmm.. viņš nu gan ir izskatīgs!!!
Meitene bija stāvā sajūsmā. Jau sen viņa gribēja ar kādu iepazīties.

[Zōzā zač zač]

Puisis izņēma no savas somas, kas bija pie kājām, savu telefonu un iesprauzdams austiņu vadu tajā viņš ieslēdza nomierinošu mūziku.
Skanēja Bēthovens un puisis aizvērdams acis uz mirkli iemiga, līdz tramvajs pēkšņi strauji sagriezās un puisis atvērdams acis, nedaudz sasvērās un ar roku atspiezdamies pret krēslu, lai nenokristu, viņš piecēlās, atkal sēdus.
NU gan...
Viņš nodomāja un atkal aizvēra acis, tālākais viņam palika nezināms, līdz brīdim, kad vagonā bija jūtama vēsa sajūta, kas lika puisim nodrebināties un pamosties.
Viņš no ausīm izņēma austiņas, kurās jau tagad skanēja "Disturbed- Shout". Un nopētīja vagonu.
kaut kā vēsi palika.
Viņš no prātoja un nedaudz nodrebinājās.
Viņš alūkojās uz plāksnītes, kur bija rakstītas pieturas. Sapratis, ka viņa pieturas nosaukums tur nav viņš ielika austiņu atpakaļ ausī.

[Massacre]

Aleksandra nogurums pazuda kā nebijis. Tramvas noteikti nebrauca pa pazīstamu maršrutu, vismaz tiktāl viņš cerēja, ka tā nav taisnība. Aukstums kļuva arvien svelošāks un viņš sabāza rokas jakas piedurknēs un lūkojās līdzbraucejos, tikpat apmulsušos kā viņš pats. Un sēdēt sāka kļūt arvien mokošāk.
Aleksandrs piecelās kājās, uzmanīgi atsutēdams saksafona futlāri ta, lai tas nenokristu, un pastaigajās vagona garumā, lai ķermenī ienaktu vismaz kāds siltums no fiziskās aktivitātes. Beidzot viņš neizturēja un piegāja pie vadītāja:
"Atvainojos. Bet uz kurieni ved šis maršruts?"

[Malduguns]

Tramvajs spēji apstājās. Vadītājs, nepievērsis pasažieriem uzmanību, izkāpa. Kaut kas noplunkšķēja un pēc mirkļa durvis aizvērās. Nevienas no tām nebija iespējams atvērt, bet vagonā piepeši uzvilnīja neparasts karstums.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 10.04.2008 20:38

[Tējas lapa]

Kad tramvajs apstājās Dens mazliet sasvērās uz priekšu. Viņam garām pagāja vadītājs un izkāpa no transportlīdzekļa. Puisis gribēja arī kāpt ārā, bet viņa deguna priekšā aiztaisījās durvis. Eu, kas tie pa jokiem. Dens sašutis iesaucās. Viņš sāka raustīt durvis, bet nekas nenotika. Metis to pie malas viņš apsēdās krēslā un novilka cepuri, jo tagad tamvajā palika ļoti karsts. Jūtos apjucis. Tagad Dens novilka jaku paliekot sarkanā T-kreklā.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 10.04.2008 20:39

[washulis]

vadītājs tā vienkarši aiziet? hei, kas te notiek. nu jau arī emanuela piecēlās kājās un uzrunāja vadītāju. normāli. viņa ciniski vēl nobilda un palūkojās uz durvīm. nu labi, ja nelaiž, tad pati iešu. viņa jau savāca mantas un mēģināja ar rokām ataisīt durvis. bet tās turējās vietā, neskatoties uz emanuelas pūliņiem. kas pie velna *** te notiek? viņa ierunājas jau skaļāk, meģinot saskatīt kaut ko ārā pa logu. un tad. gluži vai pāris sekunžu laikā viņa uz savas ādas sajuta tādu sutu, kā pirtī. man tas nemaz nepatīk...

[Massacre]

Pārsteigts par pilnīgo ignoranci no vadītaja puses, turklāt vagona pamešanu, Aleksandrs izlēma, ka nav ko te vairāk uzturēties. Bet, paraustot durvis, atklajās, ka tās nav iespējams atvērt, lai cik pārdabisku spēku viņš mēģinātu pielikt.
Sākumā karstuma svelošo līmeni vīrietis nejuta, jo katra ķermeņa šūniņa bija bezmaz vai nolsīdējusi savā temperatūrā līdz absolūtajai nullei un kamēr ķermenis atguva siltumu, pagāja krietns laiciņš. Tad sāka palikt karsti. Kas vēl ne? Labi, vismaz nav auksti. Aleksandrs centās domāt optimistiski un palūkojās uz vadītāja kabīni. Iegājis tajā viņš lūkojās uz vadības paneli, cenšoties atrast tik pierastos nosaukumus ar darbībām pie podziņām, kuras jānospiež, lai kaut kas tramvajā notiktu.

[Ķipītis amonjakā]

Džena nolūkojās tik ļoti aktīvajos pasažieros, ko tik vēlā stundā nenācās redzēt visai bieži.
Viņa diezgan izbrīnīta nolūkojās visos. Ko jūs varat cepties? Meitene labprātāk tagad gribēja mierīgi atlaisties krēslā un pagulēt, jo to varēja atļauies (brakut vajadzēja diezgan ilgi), bet prāts bija nodarbināts par šo rosību.
Tad arī pati Džena uzrausās kājās un sāka pētīt, kas atrodas aiz loga. Šo maršrutu viņa pazina visai labi, bet šoreiz meitene jutās pavisam apjukusi. Viņa palūkojās uz citiem un ierunājās. Kas šis bija par tramvaju? [viņa vēlējās uzzināt nummuru]
Meitene, noraizējusies, saberzēja rokas un tad plecus. Tavu nelaimi aizmirst jaku! Viņa klusām centās nobārt sevi.
Džena atkal juta, ka vasarīgais krekliņš ar visai lielo izgriezumu, atkal atsedza muguru, bet to viņa ātri laboja.

[Zōzā zač zač]

Daniels sēdēja ar skatu uz šofera pusi, viņš novēroja visus, ko viņi darīja un jāatzīst, ka tas bija dīvaini, ka vadītājs vienkārši izkāpa un pēkšņi palika karsti.
Puisis piecēlās kājās un paņēmis savu somu piegāja pie vadītāja kabīnes viņš izņe'mis vienu austiņu no auss ievaicājās.
Emm, kas te īsti notiek?
Viņš cerēja, ka puisis, kas bija kabīnē atbildēs.
pagriezis galvu pret Dženu viņš sāka domāt, ka neatminās.
Godīgi sakot es neievēroju, varbūt kāds cits?
Puisis visai skaļā balsī iejautājās, lai visi dzird, kas te bija.

Šo rakstu rediģēja Zōzā zač zač: 10.04.2008 20:45

[washulis]

vai es esmu te vienīgā, kas domā, ka kaut kas nav labi? viņa palūkojās uz parējiem pasažieriem. novilkusi virsjaku, viņa no jauna apsēdās savā vietā, ko vēl nesen bija pametusi. nolaupīšana vai? mēs esam ķīlnieki sabiedriskajā transportā? šādas domas lika viņai justies vēl neomuligāk. nolāpīts. viņa atvēra rāvēslēdzēju savai parastajia jakai ar kapuci. ja tā turpinās sutēt un pat karstāk, tad drīz te būs kaut kāda nūdistu pludmale. jauki jau, ka nav auksti, bet...

Šo rakstu rediģēja washulis: 10.04.2008 20:55

[Tējas lapa]

Ja es zinātu, kas šeit notiek es būtu laimīgs. Es arī neievēroju. Dens atbildēja uz jautājumu. Puisis piecēlās kājās un piegāja atkal pie durvīm un palūkojās ārā varbūt šoferis ir turpat blakus. Dīvaini.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 10.04.2008 20:52

[Ķipītis amonjakā]

Džena kā jau vienmēr koķetīgi uzsmaidīja, jo tam vienmēr laika atliks, pat vissatraucošākajās situācijās, bet tad atkal pievērsās skatam pie loga. Nu, bet es taču nevarēju iekāpt citā tramvajā. Viņai palika nedaudz jocīgi.
Visi šie nakts pasākumi tagad nav īstajā brīdī. Džena jau tā bija ļoti piekususi, bet vēl rītdienas agrā fotosesija. Kā tas izskatīsies, ja viņa ieradīsies ar uzpampušām acīm? Kauns un negods. Nopūta.
Kapēc tad tik vēlu braucam mājās? Negribēdama vairs uztraukties, viņa uzdeva jautājumu puisim.
Tad meitene izdzirdēja kādu visai uztraukušos meiteni. Nomierinies. Džena nedaudz iesmējās. Gan jau būs labi. Tas ja vasarā nestrādā sildītāji, un ja tumsā nespējam atpazīt pavisam pazīstamu vietu nenozīmē, ka esam nolaupīti. Nelieli smiekli.

[Malduguns]

Šofera nekur nebija. Tramvaja nummurs loga atspīdumā vēstīja, ka tas ir 15 maršruts. Tas veda no vienas nelielas priekšpilsētas uz otru, pa vidu paceļojot caui centram un izbraucot pa apakšu diviem tiltiem.
Ārā pa logu varēja redēt vien baltu miglu, kura satinās dīvainos virpuļos.
Spiedīgais klusums vēl aizvien valdīja, bet karstums kļuva mērenāks.

[Semijs]

-Nu viss! Man ZB šis viss, vadītājs aizmočī prom un atstāj mūs te somu pirtī.-
Pavisam neapmierināts Deriks noburkšķēja un piecēlies, paņēma savu beisbolu nūju.
-Paeiet malā no gala.-
Skaļi izteicis, puisis devās uz pašu galu, kur stikls bija vislielākais. Atvēzējies, viņš no visa spēka ar nūju zvetēja pa logu.

[Malduguns]

Logs neizrādīja ne mazāko atsaucību. Tas tikai savādi notrinkšķēja un palika tāds, kāds bijis. Migla uz mirkli pārstāj mutuļot, bet tad atsāka, gluži kā kristāla lodē.

[Massacre]

ooc: un vadības paneļa raksturojums? Ja nav, pieņemšu, ka tāds, kādu esmu to pieradusi redzēt.

Aleksandrs ieraudzīja pogu, uz kuras bija rakstīts "durvis" un nospieda to.
Palūkojies uz puisi, kurš uzdeva jautājumu pabāžot galvu šofera kabīnē, viņš paraustīja plecus: "Nezinu. Tagad spiežu to, kas iepspējams varētu dabūt mūs ārā no šejienes, vai, lai tiekam vismaz apskatīties, kur atrodamies un kur palicis vadītājs, jo aiz logiem nekas nav redzams."

[Ķipītis amonjakā]

Ak šausmas. Nomierinies jel. Dženai nācies redzēt visādus frīkus, bet kaut ko tādu pirmo reizi.
Tad jums par aukstu, tad par karstu. Meitene skeptiski nopētija dažus labus.
15.? Tas ir mans. Viņa atkal atsēdās un turpināja vērot to trako, kas dauzija logus.

Džena pamanija, ka kāds cenšas izkļūt ārā no tramvaja. Izmēģini pilnīgi visas pogas. Viņa nedaudz smejoties noteica. Bet to visu uztvēra pilnīgā nopietnībā.

Šo rakstu rediģēja Samāra.: 10.04.2008 20:59