Rēgu tramvajs, [LS][PZP][C] Opcijas

[Malduguns]

Rēgu tramvajs

No gaisa nāca tāds pretīgs mitrums, kuru par lietu gluži nevarēja nosaukt. Tas bija rasinātājs, kurš slapju padarīja jebko, kas uzturējās ārā ilgāk par piecām minūtēm. Nepatīkamajai smīlāšanai pievienojās arī auksts vējš, kurš pūta cauri visām drēbēm un ar savām aukstajām rokām aizskāra vēlo ceļotāju, likdams upurim nodrebināties saltumā.
Neraugoties uz draņķīgo laiku, kalendārs spītīgi rādīja vasaras sākumu. Nupat jau 20 minūtes ritēja 4. jūnijs.
Tramvajs katrā pieturā ieradās ar slimīgu precizitāti un atvēra tikai pirmā vagona pirmās durvis. Pēc visiem noteikumiem, braucējam vajadzēja arī iekāpt pa šīm durvīm un uzrādīt braukšanas apliecību vai nopirkt biļeti.
Vadītājs bija vīrietis ap piecdesmit gadiem. Nopietns un precīzs. Tumšie mati jau bija sākuši sirmot un aristokrātiskajos vaibstos varēja manīt īgnumu. Vīrietis bija palielas miesasbūves, diezgan masīvs, bet ne gaļīgs. Varēja redzēt, ka labāk pretī viņam nerunāt, jo tumšās, drūmās acis brīdinoši raudzījās vēlajos braucējos.
Tramvajs ripoja mierīgi un ātri. Ārā pa logu neko nevarēja redzēt, jo gaisma tramvajā bija pārāk spilgta. Tomēr tā ik pa laikam noraustījās un ļāva paraudzīties arī ārā.
Bija ieslēgta apkure, jo nemīlīgais laiks bija pārāk nemīlīgs, lai atstātu tramvaju aukstu. Tomēr siltums gan žāvēja, gan palīdzēja braucējiem kļūt miegainākiem.
Un tikmēr tramvajs traucās tālāk uz kādu no priekšpilsētām.


Tramvajā no galapunkta brauc:
Lea Iesmotāja - Demjens Ferguss
Massacre – Aleksandrs Priede
Ungārijas ragaste – Airita Štāla
Tējas lapa – Dens Birks
Mattiass – Simons Mētra

Pārējie kāpj pa vienam vai pa diviem pieturās. Patiesībā, nav svarīgi, kādās. Vien gribu atgādināt, ka darbības vieta nav skaidri norādīta un tas nozīmē, ka Rīgas tramvaja pieturu nosaukumus, lūdzu neizmantot.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 10.04.2008 17:25

[Nīcele]

Paldies par brīdinājumu.. Teita nosprieda, ka Gunda viņu dzirdējusi un nedaudz nokaunēdamās ironiski pateicās par .. iespējams - brīdinošajiem vārdiem. Eh, laikam jau tiešām viņa nebūs tas trakākais, kas ar mums noticis vai notiks. Teita samierinādamās ar situāciju nodomāja.

[Malduguns]

Gunda gāja kādu gabaliņu visiem priekšā un ievēroja Vestu, kura bija viņu panākusi.
-Šķiet, ka jūs esat viscienījamākajos gados no visas šīs kompānijas,-meitene ieminējās.-Cerams, ka jums nav grūti staigāt šajos apavos pa tādām pļavām?

[Tējas lapa]

Ko viņa man izdarītu, ja es atteiktos viņai sekot? Dens domāja, bet tomēr sekoja pārējiem. Viņš gāja pašā aizmugurē, lai netraucētu pārējos ar savu slikto garastāvokli. Ja tā sieviete pie kā mēs ejam samaksātu manā vietā par dzīvokli tad tas būtu ļoti labi, jo dēļ viņas esmu palicis uz ielas. Dens pielika soli, jo sāka lēnam no visiem atpalikt. Panācis viņus viņš klusējot gaja blakus Dženai.

[Īvs]

Vesta iesmējās, priecīga, ka meitene ar viņu sākusi runāt pirmā.
Cerams. Kurpes ir apradušas ar manām pēdām.
Sieviete lēnām virzījās uz sev visieinteresējošākajiem jautājumiem.
Vai vari dot mājienu, kāds ir šī gājiena galapunkts? Un kur palika tramvajs?
Bija jāsāk. Vesta pamazām atguvās realitātē.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 15.04.2008 19:33

[Malduguns]

Gunda viegli pasmaidīja.
-Ja nu kas, man ir pasatalas. Varēšu iedot, aj būs nepieciešamas,-meitene sacīja. Viņai patika tas, ka sieviete uzdod sev interesējošos jautājumus normālā balsī un nežēlojas par to, par ko nemaz tik ļoti nav jāžēlojas.
-Mēs dodamies uz iebraucamo vietu "Melnais āzis". Turpat jūs varēsiet atpūsties un uzklausīt to, kas sakāms Eternai. Tai, kura ir atbildīga par to, ka jūs esat šeit. Varu pačukstēt, ka no šejienes jūs uz mājām nevarat aiziet. Nekādīgi,-meitene sāji pasmaidīja.
-Jūsu vārds ir no pavadra dievietes vārda. Tas ir skaists, es arī reiz gribēju, lai mani tā sauc. Vai vismaz vēlējos kļūt par vienu no vestālietēm, bet man neļāva, teica, lai beidzot muļķoties,-meitene stāstīja. Viņas balss skanēja mierīgi un klusi. Stāstīto un teikto varēja dzirdēt vienīgi Vesta.

[Ķipītis amonjakā]

Džena tikai paskatijās uz Denu un pasmaidīja, neko negribēdama teikt. Saule karsēja muguru. Tas bija mokoši. Meitene sāka aprast ar situāciju, viņa gāja, vicinādama kurpes, kuras nesa. Māris mani vienkārši nositīs, kad atradīs mani. Kā es varēju viņu tā piekāst un neierasties uz fotosesiju? Džena pārdomāja visādas lietas. AK šausmas! Man taču vajadzēja pēcpusdienā būt pie tēva, lai pārspriestu ceļojumu! Nu nē! Viņa bija tādā šokā, ka netīšus to visu izteica skaļi.

[Īvs]

Nekas, būs labi, manas kurpes ir universālas un mīl zāli, tādu, kā šo, viņa spilgti uzsmaidīja meitenei un nedaudz ieliecās ceļos, lai norautu smilgu.
Tas bija tā. Viņa īpaši nekoncentrējās, lai prātotu, kas notiks kopumā un kādas būs beigas, taču viņa nepalika vienaldzīga vai arī īgna. Tā bija viņas lieliskā prasme — nekrist galējībās.
Šeit ir jauki un tā, bet... mēs taču nokļūsim mājās beigās? viņa palūkojās uz Gundu, savilkdama vaigu bedrīti uz augšu, kā viņa to vienmēr darīja līdzīgās situācijas. Bet šī nelīdzinājās citām, nē, tikai tuvu tam.
Ak, nekad to neesmu dzirdējusi. Man stāstīja par mana vārda radīšanu, kas jau bija aizraujoši. Un tu... bet... ja... vai es jau biju minējusi tev savu vārdu? Neatminos.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 15.04.2008 19:58

[Tējas lapa]

Diezvai tu kaut kur tiksi. Mēs visi esam iesprostoti šeit. Dens novilka jaku un cepuri, jo viņam sāka palikt karsti. Pārmetis to pāri plecam viņš turpināja iet visiem līdzi. Uz kurieni tad gribēji ceļot? Viņš painteresējās.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 15.04.2008 20:10

[Malduguns]

-Es...-Gunda saminstinājās un apklusa.-Te ir daudz tādu lietu, ar kurām būs jāaprod,-viņa nomurmināja.
-Un es ceru, ka jūs nokļūsiet mājās. Tāda meitene kā Džena te diez ko neiederētos,-Gunda pasmīnēja.
-Tramvajs devās tālāk. Tam būs nepieciešams kāds laiciņš lai atgrieztos atpakaļ pie jums.

[Ungaarijas ragas...]

Airita jau labu laiku kā bija novilkusi savu ādas jaku un tagad naski soļoja tūlīt aiz Gundas un Vestas. Viņu neinteresēja pārējo strīdi vai kas cits, viņai bija jāzina. Saņemtā atbilde Airitu šokēja.
"Kā, es te tiku atvilkta pret pašas gribu un tagad... Jūs," Airita pēc īsas saminstināšanās nolēma pagaidām uzrunāt Gundu uz Jūs, "apgalvojat, ka es mājās netikšu? Kā es mājās netikšu? Un Jūs varbūt tomēr beigsiet mūs āzēt un pateiksiet, kas te notiek?"
Meitene sāka arvien vairāk iekarst un juta kā viņai kaklā arvien lielāks samilst baiļu kamols.
"Un es neticu, ka vienīgais bija tramvajs, jābūt taču arī kādam autobusam vai kam citam. Okei, vari pat pateikt virzienu uz kuru pusi, gan jau kaut kā aizkulšos!"

[Īvs]

Vienmēr ir lietas, ko mēs nezinām un laikam nekad nezināsim. Tāds ir liktenis, viņa paraustīja plecus un sparīgi savirpnāja smilgu pirkstos. Ejot, sievietes kurpes tomēr tika atsvabinātas no pēdām un tika turētas rokās, ļaujot tām vien sapņaini nolūkoties uz zāli, savu mīlestību.
Džena? Vai tu runā par kādu no tramvaja pasažieriem? Ir sanācis tā, ka es te nevienu nepazīstu vārdā, un laikam par to nebūtu jābrīnās... viņa apstājās pusvārdā, jo negribēja ielaisties savās tukšajās runās, liekot citiem justies kā pastāvīgiem klausītājiem. Mēteļa viena puse nokarājās pār meitenes roku, aizķerot katru zāles stiebriņu uz zemes un iesūcot to sevī.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 15.04.2008 20:19

[Malduguns]

Gunda pār plecu palūkojās uz Airitu.
-Te nav neviena no nosauktajiem transporta līdzekļiem. Bet ja būs liela vēlēšanās kaut kur doties, iebraucajamā vietā gan jau varēs sarunāt kādu, kurš tevi paķers ratos līdzi. Tikai nezinu, uz kurieni tu varētu doties, nepazīstot šo vietu,-meitene nopietni sacīja un tad atkal pievērsās Vestai.
-Džena ir tā meitene, kura visu laiku žēlojas un klunkurē blakus tam puisim, kurš saķērās ar dejojāju, kurš soļo blakus meitenei ar čella futrāli,-Gunda paskaidroja.
-Crams, ka nebija pārāk nesakarīgi,-Gunda pasmaidīja.

[Lea Iesmotāja.]

Demjens palika tramvajā kā pēdējais un ar plaši pavērtu muti raudzijās visapkārt uz dabas esošo skaistumu, kas tā vien aizsita elpu. Nepievērsis uzmanību kur kāpj, Demjens profesionāli pamanījās ar abām kājām iekāpt strautiņā, kas tecēja pie tramvaja apstāšanās vietas.
- malacis Ferguss, vienkārši malacis... - Demjens noteica pie sevis pašķielēdams uz savām slapjajām kājām. jaunās kurpes pa galam, un vinš tikko kā bija tās nopircis, par savu sūri grūti pelnīto naudiņu. Puisis izkāpa no starutiņa, un īpašu uzmanību nekam nepievērsdams nosēdās turpat uz zemes blakus strautiņam un vilka nost kurpes tās nomezdams sev blakus.
-vienkārši perfekti... - viņš sēdēja un pukojās kā tāds mazs barību nesaņēmis kāmītis. ar rokām apņēmis pēdas Demjens vilka nost arī zeķes, kas bija izmirkušas līdz pēdējai izmirkuma stadijai un novietoja tās blakus sev, lai žūst. Puisis pavērās visapkārt un ievēroja ka pie pulciņa cilvēku ar ko bija braucis kopā neslēpti burvīgajā tramvajā bija pienākusi kāda jauna siveiete. Demjens lielu uzmanību tai nepievērsa, kā sak, gan jau... nevienu neatstās... visus paņems uz tālāku spīdzināšanu. viņš pie sevis pasmaidīja un pavērās uz savām slapjajām zeķēm, kas laiski centās žūt. karstums bija pieņēmies spēkā, un puiša adītais džemperis no siltuma sāka grauzt ādu, nekas cits neatlika kā to novilkt nost, un smuki salocot novietot sev blakus. tālāk puisis uzlocīja savu melno džinsu satarus, un tad netīšām palūkojās uz vietu kur pirms pāris mirkļiem bija bijuši viņa "līdzbraucēji"
- emmm.. - izlauzās pār Demija lūpām. neviena vairs nebija. - velns un margrietiņu sviesta kāmīši.. - Demjens nolamājās un paķēris savas slapjās zeķes metās skriet uz to pusi kur bija manījis cilvēkus iepriekš. ne pēc ilga laika puisis jau bija panācis visus un turoties mazliet nomaļus sekoja visam garajam pīļu gājienam.

[Īvs]

Tad jau, jādomā, ka nenāksies ar viņu ielaisties sarunās, Vesta vienaldzīgi atteica, plucinot visādus dabas svešķermeņus ārā no mēteļa. Lai gan, viņas uzvedība ir saprotama, es vienkārši... sapņoju, sieviete bērnišķīgi uzsmaidīja Gundai, cenzdamās daudz nedomāt par savu sacīto. Tad viņa atkal pievērsās mētelim. Somiņa kaut kur karājās starp pekelēm, jācer, ka neizslīdēs no rokām. Smilga bija pazudusi, bet te jau bija vēl.

[Malduguns]

Gunda pasmaidīja. Tas bija jauks un silts smaids, kas meitenes seju padarīja vēl mazliet glītāku.
-Tad jau redzēs kā viņi visi uztvers to, kāpēc jūs esat šeit,-Gunda sacīja. Viņa virpināja pirkstos kādu Pēterpogas ziedu un visbeidzot to aizsprauda aiz savas jostas.

Tālumā varēja pamanīt palielu guļbūves ēku, ap kuru noritēja dzīva rosība.

[Īvs]

Vai tik tu neesi ko nogrēkojusi? Vesta palicās uz priekšu, tuvāk Gundai. Iznāk, ka mēs neesam gaidīti viesi, kas, protams, neapbēdina, bet... ehh, es negribu citiem sagādāt vilšanos ar savu ierašanos. Tu vēl esi jauna, tas būtu nepieklājīgi, turklāt man nāktu par sliktu, un es gribu mājās, — viņas tukšo runu prologs.
Mētelis bija attīrīts, un viņa beidzot ieraudzīja apdzīvotu vietu.
Vai mums jādodas tur? Es drīkstu uzpīpēt?

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 15.04.2008 20:52

[Malduguns]

-Jūs esat gaidīti, un kā vel,-Gunda sacīja.-Es to domāju par viņiem,-galvas mājiens uz atpakaļu.[/b]
Meitene savādi paskatījās uz Vestu.
- Jā, mēs dodamies uz turieni. Tur mitinās mans līgavainis, viņa ģimenei pieder šī ēka. Tiesa, viņš un viņa māsa ir palikuši vienīgie īpašnieki. Un es arī palīdzu visur, kur spēju,-meitene sacīja. Pie mums sievietes nesmēķē, bet ja tā ir nepieciešamība, lūdzu,-viņa nomurmināja.

[Tējas lapa]

Mums vēl ilgi būs jaiet? Dens jautāja pietiekoši skaļi lai to dzirdētu Gunda, kas runāja ar Vestu. Puisim ļoti nāca miegs, jo visu nakti nebija gulējis. Un vēders savu tiesu arī prasīja ar alu taču nepēdīsi.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 15.04.2008 21:00

[washulis]

Eh... Emanuela klusēja par to, ko Dens teica pretī, bet kašķis, kas izvērtās starp viņu un Sebastianu viņu nedaudz uztrauca un arī mulsināja. Nav jau nekas tāds... Viņa klusi noteicas. Bet viņa sajūtās ļoti omulīgi, ka Sebastians tā raujas viņu aizstāvēt. Viņa nedaudz nosarka.

Droši vien nebūs jēga uzdot dažus jautājumus, jo tā pat nekas nebūs saprotams, vai arī atbildes pašas uzradīsies. Viņa nodomāja un palūkojās, ka aizbrauc tramvajs.

Kad Gunda pieminēja čellu, Rosa nedaudz saausījās. Nu ja... Jācer, ka tā nebūs pārāk liela nasta. Ja jau līdz tuvākajai pilsētai ir nezin cik daudz, bet līdz ciemam cik tur jūdžu. Viņi jau nevarēs paliks tajā "Melnajā āzī" mūžīgi. Bet ja jau tā eterna mūs te atgādāja, tad tam ir savs iemesls. Ja jau pati Gunda tā apgalvo. Tad jau viss notiek ar pamatotu iemeslu. Viņa teica, it kā pie sevis domājot, bet arī tā lai citi dzirdētu.

[Īvs]

Atvaino, pēdējā laika garīgās pārmaiņas ir mani samulsinājušas, Vesta teica, tad apdomājās un turpināja:
Tev nevajadzētu atšķirt mani no pārējiem. Sieviete pameta skatu uz visiem tiem, kas gāja iepakaļ. Es esmu tāda pati muļķe un persona, kas tiecas izzināt visu, kas ar viņu notiek. Nu, saproti, es neesmu savējais, šejienietis un nevaru izturēties dabiski. Un... Vai var cerēt, ka atrodamies pasaulē, kurā vēl pirms brīža iekāpām tramvajā un ka nav nojauktas pēdējās mana saprāta robežas?
Viņa izvilka cigareti un aizdedzināja.
Jau precējusies, ko?
Soļi kļuva aizvien smagāki.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 15.04.2008 21:29