Rēgu tramvajs, [LS][PZP][C] Opcijas

[Malduguns]

Rēgu tramvajs

No gaisa nāca tāds pretīgs mitrums, kuru par lietu gluži nevarēja nosaukt. Tas bija rasinātājs, kurš slapju padarīja jebko, kas uzturējās ārā ilgāk par piecām minūtēm. Nepatīkamajai smīlāšanai pievienojās arī auksts vējš, kurš pūta cauri visām drēbēm un ar savām aukstajām rokām aizskāra vēlo ceļotāju, likdams upurim nodrebināties saltumā.
Neraugoties uz draņķīgo laiku, kalendārs spītīgi rādīja vasaras sākumu. Nupat jau 20 minūtes ritēja 4. jūnijs.
Tramvajs katrā pieturā ieradās ar slimīgu precizitāti un atvēra tikai pirmā vagona pirmās durvis. Pēc visiem noteikumiem, braucējam vajadzēja arī iekāpt pa šīm durvīm un uzrādīt braukšanas apliecību vai nopirkt biļeti.
Vadītājs bija vīrietis ap piecdesmit gadiem. Nopietns un precīzs. Tumšie mati jau bija sākuši sirmot un aristokrātiskajos vaibstos varēja manīt īgnumu. Vīrietis bija palielas miesasbūves, diezgan masīvs, bet ne gaļīgs. Varēja redzēt, ka labāk pretī viņam nerunāt, jo tumšās, drūmās acis brīdinoši raudzījās vēlajos braucējos.
Tramvajs ripoja mierīgi un ātri. Ārā pa logu neko nevarēja redzēt, jo gaisma tramvajā bija pārāk spilgta. Tomēr tā ik pa laikam noraustījās un ļāva paraudzīties arī ārā.
Bija ieslēgta apkure, jo nemīlīgais laiks bija pārāk nemīlīgs, lai atstātu tramvaju aukstu. Tomēr siltums gan žāvēja, gan palīdzēja braucējiem kļūt miegainākiem.
Un tikmēr tramvajs traucās tālāk uz kādu no priekšpilsētām.


Tramvajā no galapunkta brauc:
Lea Iesmotāja - Demjens Ferguss
Massacre – Aleksandrs Priede
Ungārijas ragaste – Airita Štāla
Tējas lapa – Dens Birks
Mattiass – Simons Mētra

Pārējie kāpj pa vienam vai pa diviem pieturās. Patiesībā, nav svarīgi, kādās. Vien gribu atgādināt, ka darbības vieta nav skaidri norādīta un tas nozīmē, ka Rīgas tramvaja pieturu nosaukumus, lūdzu neizmantot.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 10.04.2008 17:25

[washulis]

neviens nezina, kas te notiek. vadītājs vienkārši aizlaidās un tad bija tā migla, tad karstums un nu laikam esam kaut kāda meža vidū. kā vispār sliedes velk tik tālu? emanuela atbildēja uz nupat pamodušā sebastiana jautājumu. te kaut kas galīgi nav lāgā... viņas nodomāja.

Šo rakstu rediģēja washulis: 11.04.2008 14:08

[Mattiass]

Labs jautājums, Simons nodomāja.
— Nē, tagad nē, — viņš Airitai atbildēja. Palīdzēt kādam, kurš grib nosisties, nebija prāta darbs. Tādēļ viņš turpat atgriezās atpakaļ savā vietā, kura bija turpat netālu, un turpināja novērot notiekošo (un ainavas aiz loga arī, jāatzīst).

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 11.04.2008 14:06

[Īvs]

Filma beidzās, kad norisinājās apspriede ar šoferi par tramvaja īpatnībām. Vesta muļķīgi aizmiga, iespējams, pie tā bija vainojams tramvaja saltums.
Vesta pamodās, ar vienu ausi saklausīdama stāsta fragmentus.
Kas, šoferis prom? viņa neveikli izdvesa, tik tikko attaisot acis.
Aiz loga bija neizprotama birzes ainava. Ķermenis bija sasalis, tamdēļ nejuta visai pieņemamo temperatūras maiņu.

[Džezā tikai Meit...]

Sebastians atmeta matus atpakaļ, jo tie atkal krita viņa zaļajās acīs. Puisis pavērās uz runātājas pusi un centās saprast tikko teikto.
- Pagaidiet, kā tas saprotams - aizlaidās. Kas tad vada vagonu? Autopilots? Mēs nevaram atrasties meža vidū, jo.. - Puiša teikums pārtrūka, jo skatu piesaistīja laukā valdošais burvīgais skats. Zvaigznes bija tik iespaidīgas, ka pirmajā mirklī no viņa prāta pagaisa visas domas un likās, ka viņš tās varētu saņemt savās rokās, tikai paliecoties pirkstgalos.
- Tas nav iespējams.. - Viņš lēni nobeidza teikumu, balsij savādi izskanot..

[washulis]

ja es zinātu, kas te notiek. vadītājs vienkārši aizgāja. bija palicis ļoti auksti, tad karsti. migla pazuda, bet tramvajs turpināja braukt pats. es nezinu kā. manuprāt tas vispār nav loģiski izskaidrojam. viņa noteica. un tad nokļuvām šeit. viņa ar roku norādīja uz tuvāko golgu ar burvīgo skatu.

labi, ka vismaz ir lūka valā, savādāk ne stiklus nevar saplēst, ne pašu spēkiem izksutināt tramvaju, pie vadītāja vietas. nemaz nerunājot par durvju atvēršanu. kā kaut kādā cietopksnī.

lai gan bija silts, viņa nedaudz nodrebinājās,. tomēr droššibas pēc viņa uzvilka atpakaļ jaku. to velkot, gandrīz apgāzās viņas čella futrālis. nu kur bēgsi? viņa noteica tā virzienā un ērti nolika to starp ka'jām, lai nekur neripotu.

[Džezā tikai Meit...]

Sebastians palūkojās uz Emanuelu un teica.
- Tiešām viss tas notika? - Puisis aizvien bija laukā redzamā skata pārņemts, bet nu jau atgriezās realitātes sajūta. Viņam bija jātiek ārā. Bet ja jau visas durvis bija ciet..
- Jā, labi, ka lūka ir vaļā, jo nākamajā pieturā, es pa to pazūdīšu. - Viņš noteica un tad aizdomājās.
- Vai tikai jūs nemēģinat apvest mani ap stūri? Izjokot? - Viņš ar smaidu sejā pēkšņi jautāja.

[washulis]

ko?.. es ne... es nespēju izskaidrot, kas te notiek. un šaubos vai maz esam pareizajā pilsētā, jo savādāk mana pietura en jau būtu garām. tieši tad, kad bija tā migla. viņa nopētīja sebastianu. viņa pat nezināja, ko lai tādu atbild uz viņa jautājumiem, par to, vai viņu āzē, jo pati jutās tā pat. paprasiet jebkuram citam tramvajā. te kaut kas nav tīrs. viņa mēģināja taisnoties. bet ja nu beigās tikai izrādā,s ka tas ir tikai kaut kāds muļķīgs sapnis? njā. tā tas visdrīzāk arī būtu, bet tik un tā jau var...

ja kas. mani sauce emanuela ruso. viņa vēl pebilda un pastiepa sebastijana virzīenā savu roku.

[Īvs]

OOC: Aiz loga ir nakts/vakars vai diena/rīts?

Ak, kungs! Tad iznāk, ka mēs esam ieslodzīti tramvajā. Un šoferis? Kas viņam lika tā vienkārši aiziet?
Vesta ievilka pēdas kurpēs un piecēlās. Tad sakārtoja mēteli, beidzot sajuzdama patīkamo vēsmiņu no lūkas, no aukstuma ne miņas. Sieviete aplaida skatu uz vadītāja pusi, vismaz tur, kur tagad būtu jāsēž šoferim, kurš aizgādātu viņu mājās. Tad viņa pavērās uz visiem pasažieriem. Un tad aizstaigāja, līdz tramvaja galam, kur vēroja notiekošo aiz loga. Sievietes skatiens bija nervozs. Viņa no somiņas izvilka cigaretes un, neskatoties uz neko, aizkūpināja vienu.

[Džezā tikai Meit...]

Sebastians pieņēma Emanuelas roku un to draudzīgi paspieda. Viņa roka bija spēcīga un lielāka, nekā meitenes, taču spiediens bija pārsteidzoši maigs.
- Sebastians Regnets. - Viņš vēlreiz pasmaidīja un tad piecēlās kājās, lai dotos uz vagona vadītāja kabīni. Viņa sirdī iekņudēja viegls satraukums. Un ja nu tā tie''sām ir? Vai tad viņš tiešām nav tikai nogulējis pieturu? Kā tas viss var atgadīties? Viņš par visu pārliecinājās un atklāja, ka meitene bija runājusi patiesību. Viņš devās atpakaļ uz savu vietu, līdz saskrējās ar kādu citu meiteni.
- Jaunkundz, šķiet es esmu tikpat lielā nesaprašanā kā jūs.. - Viņš atbildēja satrauktajai pasažierei, kura aizsmēķēja cigareti. Puisim tas nepatika, jo cigaretes dūm viņam parasti neļāva elpot, taču viņš neko neteica un apsēdās vietā.
- Jums bija taisnība. - Viņš teica Emanuelai un apjucis vērās uz viņu. Kā gan kas tāds notika?

[Lea Iesmotāja.]

Demjens pamodās no sasodītās kņadas kas valīja transportā. gribot negribot puisi bija iemidzis un pats pat nebija pamanījis kā. lēnām atvēris acis un izverzējot tās ar pirkstu galiem viņš pašķielēja visapkārt. puisis neizpratnē pievērsās logam. migla? kur palika lietus? viņš samirkšķiņāja acis un vēlreiz palūkojās ārā pa logu. migla. nekas nebija mainījies. vēlreiz mazliet nervozi plūkojoties pakārt Demjens visnotaļ savaldīgā un pavēlošā tonī izmeta jautājumu apkārtējiem:
- kas pie visiem dieva grēkiem šeit noteik? -

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 13.04.2008 16:09

[washulis]

paspiedusi sebastianam roku, kas likās ļoti patīkams cilvēks. nu vismaz ar maigām rokām, viņa vēl piebilda: nav svarīgi, kam taisnība. viņa noteica. domāju, ka tagad būtu svarīgi tikt prom no tramvaja un noskaidrot, kas pie *** te notiek. viņa jau automātiksi noteica kādu lamuvārdu, bet tad atskārta. vai atvainojos. tas man tā, no uztraukuma. viņa nosmīkņāja.

dieva grēki? domāju, ka tas labi atainotu šo situāciju. viņa noteica otra cilvēka virzienā, kas šķiet arī bija nesen pamodies.

Šo rakstu rediģēja washulis: 11.04.2008 14:56

[Nīcele]

-Uz šo jautājumu šķiet, ka atbilde patreiz nav atrasta.. - Teita nedaudz domīgi un balsī nožēlojami atbildēja uz tikko izskanējušo jautājumu.
Apkārtējais skats bija jauks, bet tagad viņa par to nespēja padomāt. Kaut es ātrāk nokļūtu mājās..

Šo rakstu rediģēja Nīcele: 11.04.2008 14:55

[Lea Iesmotāja.]

Demjans palūkojās uz abiem cilvēkiem, kas bija atbildējuši un pēc pauzes, kas tika veltīta vēl vienam skatam ārā pa logu, izmeta strupu paldies. Viņš nožāvājās un piecēlies no savas veitas aizstaigājā līdz transportļīdzekļa durvīm un ar spēku tās pagrūda.
-jauki- puisis nobolījāa un sajuzdamies pagalam muļģīgi sabāzis rokas melno džinsu kabatās tā arī palika stāvam, pie durvīm un lūkojoties ārā miglā. brīnišķīgi. vēl viena negulēta nakts. mana mīla pret sabiedrisko transportu ir neizmērojama.

[Džezā tikai Meit...]

Sebastiana domīgo un aptumsušo skatienu izkliedēja smaids, kad Emanuela nolamājās un tad par to atvainojās.
- Es jums pilnībā piekrītu. Nav vajadzības atvainoties.. Dieva grēki.. Ko tad es tādu būtu noziedzies, lai tiktu ieslodzīts tramvajā un aizvest uz pavisam citu vietu? - Puisis teica un nemiers viņā aizvien mājoja, taču viņš nekrita panikā, valdījās un centās izdomāt tam visam izskaidrojumu.
- Laigan viena lieta šajā atgadījumā ir visnotaļ patīkama. - Viņš jau klusāk piebilda un novērsa skatienu no meitenes, palūkojoties uz savām rokām.

Šo rakstu rediģēja Džezā tikai Meitenes: 11.04.2008 15:14

[Ķipītis amonjakā]

Džena bija atkal iekārtojusies un lūkojās uz savu sarunu biedru, bet tad visu mieru pārtrauca bardaks. Daži uztraucās par to, kur šis tramvajs ved, citi runāja par to, ka jāizkļūst ārā. Viņa gan negribēja iesaistīties, jo neko nevarēja mainīt. Tramvajs brauc nezin kur un viss. Kur aizvedīs tur aizvedīs.

[Īvs]

Nesaprašanā? Nē, viss ir kārtībā, es tikai atslābinos. Viņas nepārliecinošais tēlojums par to, kas patiesībā notiek viņu iedzina arvien dziļāk izmisuma valgos. Viņa ievilka dūmu vēlreiz, patiesībā viņa vilka dūmu pēc dūma, neizbaudot.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 11.04.2008 15:16

[washulis]

Kaut kā muļķīgi. Domāju, ka te neviens nespēj izskaidrot, kas notiek. viņa noteica. Varbūt tomēr sākt līst ārā no šejienes un meklēt kādu ceļu uz mājām, vai vismaz uz dzimto pilsētu. To viņa teica nedaudz skaļāk, lai visi dzirdētu. Šaubos, vai tagad te kāds nāks un izpestīs mūs no šīs visnotaļ muļķīgās situācijas. Varbūt tas nemaz nebrauc tik ātri...?

Šo rakstu rediģēja washulis: 11.04.2008 15:12

[Tējas lapa]

Dens vairs nevarēja nosēdēt mierīgi. ārēji viņs izskatījās mierīgs, bet ne iekšēji. Puiša galvā virmoja dažādi jautājumi. Kas ar mums notiks? Kas notiks kad tramvajs apstāsies? Vai tramvajs vispār apstāsies. Tādi un vēl dažadi jautājumi nodarbināja viņa prātu. Dens aizgāja pie sievietes, kas smēķēja cigareti. Atvainojos. Varētu palūgt vienu cigareti. Man jānomierinās

[Īvs]

Jā, protams, viņa steidzīgi atteica, ar trīcošām rokām izvilkdama no somiņas cigarešu paciņu un piedāvāja arī šķiltavas. Ar acs kaktiņu Vesta vēroja, kā norisinās dabas ainavas aiz loga.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 11.04.2008 15:19

[Džea]

Aleksa sēdēja savā vietā un klausījās apkartējos.Viss likās patiešām dīvaini taču ne tik dīvaini lai kristu histērijā.Gribēdama izvilkt savu mūzikas atskaņotāju viņa atcerējās ka ir atstājusi to pie Džima.
Nolāpīts.Tas rādās ka būs uz to māju velreiz jābrauc
Viņa ne visai apmierinati nomurmināja.Jā šajā brīdī tāda lieta kā mūzika vislabāk noderētu,lai gan ja tā padomā tomēr labāk ir visu dzirdēt,tad vismaz nebūs jāskaidro,jo viss kas pašā sākumā Aleksu uztrauca nu ir daudzmaz noskaidrots,vai vismaz apspriests