Roantoras etīdes, [C][PZ] Opcijas

[Sindra]

Biedri vēl joprojām nespēja tam noticēt. Viņu vadonis bija kritis un no viņa pāri nebija palicis nekas. Pilnigi nekas!
Ko tādu neviens vēl nebija redzējis, ka pēc nāves uzreiz tā pazustu ķermenis. Dzīva būtne bija izgaisusi neatstādama aiz sevis nekādas pēdas par savu eksistenci.

Kaut kur tālumā vēl bija dzirdami suņu cilvēku smiekli. Taču tie attālinājās un drīz jau izzuda pavisam.
Klusi šalkoja vējšs. Diena nudien bija saulaina un jauka, tikai šis atgadījums...
Mirkli, nē tas bija labs laika brīdis, biedri bija nomīņājušies turpat uz vietas, klusi viens uz otru ar izbrīnu blenzdami.
Šis gadījums noteikti bija jāziņo Ordenim.
Nav jau īsti ar vairs, kur tālāk doties.

Biedri devās atpakaļ uz Ordeņa ēku.
Sargi ar skatienu meklēja Lordu Setriku un bija mazliet pārsteigti, to neredzēdami kopā ar pavadošo svītu.
Taču neviens neko nejautāja.

Knapi paspējuši ieiet mītnē, Lorda svīta saņēma uzaicinājumu ierasties pie Lēdijas Feinimāras Storknestas.
Vecā halflingu sieviete bija uzticama Usa sekotāja un viena no trīs galvenajiem ordeņa pārstāvjiem.
Vēl bija pats svarīgākais vadītājs Augstais lords Olomars Farbinders. Viņš bija pusmūža cilvēks, kuru biedri bija sastapuši Ordeņa mītne, bet tā īsti nekad nebija runājuši.
Un trešais bija nu jau kritušais Lords Setriks Kolmaiers. Par šo nelāgo gadījumu tagad viņiem būs jāatskaitās Lēdijai Storknestai.

Lēdija sēdēja pie galda savā kabinetā un domīgi raudzījās uz biedriem.
Jūs esat atgriezušies... viņa iesāka un apklusa parmaiņus uzlūkodama visus biedrus.
Feinimāra pilnīgi noteikti gaidīja atskaiti no biedriem.

[Mattiass]

Tordins uzmeta pētošu skatienu apkārtējiem. Arī viņam nebija jautājumu. Patiesībā, viņš jau bija gatavs doties, un ceļā pie reizes ielauzt kādus galvaskausus, ja tas būs nepieciešams.

[Sindra]

Nemāku teikt, cik viņiem ir atslēgas. Storknesta paraustīja plecus. Trīs? Kādēļ trīs?

[Dayns]

atslēgas tika sadalītas sarp karojošām tautām uz paļāvību, ka viņas arī turpinās karot un naidoties savā starpā. jautājums, vai šīs tautas abas bija saņēmušas, un ja jā, vai viņām salīgstot nu jau trīs ir īpašumā? Edmunds neizrādot emocijas turpināja domu pavedienu.

[Sindra]

Lēdijas Storknestas acis izbrīnā palika arvien platākas.
Kas jums to teica? Nekad neesmu dzirdējusi, ka atslēgas speciāli ir dalītas karojošām ciltīm. Tās var būt jebkuram no mums, jebkuram no jums. Un mēs to nemaz nezinam. Ja vien jums nav bijis kāds īpašs ziņu avots, kurš spēj pierādīt savu vārdu patiesumu, tad es teiktu, ka tas ir klajšs pieņēmums. Ordenim ir daudz un dažādas informācijas, bet kuri ļaudis ir atslēgu glabātāji to mēs nezinam.

[Dayns]

tās ir leģendas un mani pieņēmumi. Edmunds palocīdamies paskaidroja tad man ir cits jautājums - vai atslēgu glabātāji paši zin, ka viņi glabā atslēgas?

[Roviela]

Īvs klausījās un gaidīja brīdi uzdot vēl vienu jautājumu - vai ir zināms, cik atslēgu vispār ir? No katra dieva pa vienai? Vai daudzām? Cik?

[Sindra]

Kā kurš. Bet lielāka daļa nē. Lēdija paskaidroja. Leģendas vēsta, ka atslēgas tika izdalītas visdažādākajiem ļaudīm cerībā, ka tie nekad nesastapsies, lai apvienotu spēkus cietuma atvēršanai.

[Romija]

"Bet ja tie gnoļļi un ķirzači uzbruka, tad viņi varbūt zināja par atslēgu!" Meibela tomēr ierunājās. "Tie smiekli! Brr!" viņa nodrebinājās un paslēpa rokas zem galda. "Ja viņi neko par to nezinātu, viņi par lodi un līķa pazušanu būtu tik pat izbrīnīti kā mēs bijām!"

[Dayns]

labākais nesastapšanās veids ir naidīgu cilšu nevēlme atrasties tuvumā vienam ar otru. bet tas atkal mans pieņēmums. pateicos. tātad ir kas zin, un ir kas nē. vairāk man jautājumu īsti nav. viņš palokoties pateica.
Edmunds pasmaidija kad dzirdēja Meibelas vārdus. arī viņš bija apdomājis šādus pieņēmumus iepriekš. bet laikam, vienīgi orks spētu ko viest skaidrāu šajā situācijā. viņš bija jāredz jebkurā gadijumā.

Šo rakstu rediģēja Dayns: 09.04.2008 10:47

[Roviela]

- Vai ir zināms, cik atslēgu vispār ir? - elfs ierunājās, jo bija iestājusies pauze.
- Un vai ir iespējams kaut kādā veidā atšķirt tos, kam ir atslēgas no tiem, kam nav, neatkarīgi no tā, vai viņi paši par to zina? Ir kāda pazīme? Jeb jābalstās tikai uz novērojumiem, pētīšanu un maģiju?

[Sindra]

Varbūt viņi zināja. Un būtu jānoskaidro kā viņi uzzināja, ja zināja. Lēdija pamāja ar galvu.
Atslēgas ir daudz, daudz un neviens nezin, cik precīzi skaitā. Atšķirt nevar. Jūs nevarat. To spēj tikai ļoti vareni burvji. Šadu informāciju neizplata.

[Elony]

"Svarīgāk, cik vēl atslēgu Ordenis sargā." ierunājās Filons.
"Jūs zinājāt, ka viena atslēga ir pie Setrika. Jautājums, vai zināt par vēl kādu atslēgu? Redzat, pastāv iespēja, ka Setrikam uzbruka nejauš,i lai gan es tam neticu. Pārāk jau viss bija organizēti... tātad kāds zināja, ka tā atslēga ir Setrikā. Un tātad pastāv iespēja, ka zina par citām atslēgām, kas ir Ordenim, jo man kaut kā neliekas ticami, ka Ordenim bija zināma tikai viena atslēga Citādi - kas tad tas par Atslēgas Ordeni? Ja tā, tad šīs atslēgas var būt apdraudētas."
Šeit runātais varēja būt svarīgi, bet varēja arī nebūt.
Galvenais bija saprast, kas ir svarīgs un kā rīkoties pareizi. Vairs kļūdīties nedrīkst.

Šo rakstu rediģēja Elony: 09.04.2008 11:20

[Sindra]

Oh... halflingu sieviete nopūtās. Nē, nē, mēs nezinājām, ka Lords Setriks ir atslēgas glabātājs. Ordenis sargā portālus. Portālus, kas ved pie cietuma. Ja tam papildus mums izdodas kontrolēt arī atslēgas tas ir tikai pluss. Gribēšanai iegūt savā īpašumā atslēgas var būt daudz iemeslu ne tikai cietuma atslēgšana. Bet ja jums tas patiešām interesēs, jūs to noskaidrosiet paši.

[echo3]

Ose bija beigusi plucināt zālītes un tagad mierīgi sēdēja, rokas salikusi klēpī. Plaukstās viņai bija viens tukšs un otrs patīkami apaļīgs maisiņš.

Piepeši viņa ierunājās. - Par Lordu varbūt arī nezināja, bet par to, kā izskatās Atslēga, - zināja noteikti. Un tagad arī mēs to zinām. - Viņa pagrieza galvu pret Filonu. - Pievaldi ziņkāri. Tā tev nav pankūku recepte, no kuras sliktākajā gadījumā vien vēders apsāpēsies.

Šo rakstu rediģēja echo3: 09.04.2008 11:33

[Elony]

Filons pamāja ar galvu.
"Tātad atslēgām piemīt arī citādas maģiskas īpašības... jā, nolaupītāji varbūt nevēlas atbrīvot... ieslodzīto, bet izmantot atslēgu kam citam. Tas vieš cerības."
viņš piecēlās.
Oses teikto likās prātīgi palaist gar ausīm.
"Cik sapratu, tad mums ceļā jādodas iespējuami drīz?"
Nezināt kam ir atslēgas, nezināt kā tās vēl var izmantot. Nezināt vai tās nav pat sevī. Setriks to zināja?

[Sindra]

Jā, jā ejiet. sieviete mudināja biedrus redzēdama, ka viens jau piecēlies un taisās doties. Lai jums veicās un gaidu atpakaļ ar ziņām.

[Romija]

Meibela piecēlās, palocījās Lēdijas priekšā un devās uz istabiņu pārvilkt zilo kleitu ceļa drēbēs. Lai arī tās bija vienkāršas un nebūt ne tik sievišķīgas kā gaisīgā kleita, tomēr krietni praktiskākas un siltākas ceļošanai un citām brīvas dabas darbībām. Mejai tas neprasīja daudz laika un pavisam drīz viņa bija lejā, tērpusies vienkāršās ādas virsdrēbēs, ar nelielu kažokādas maliņu. Pār plecu meitene nesa savu somu.

[Dayns]

Edmunds piecēlās. paklanījās atvadām un devās uz durvju pusi.
pie durvīm viņš apstājās un sagaidijis pārējos domīgi apjautājās tur iekšā bija divas atbildes, kā mēs atbildējām, es teicu - došos, bet bija kas teica - iešu. man jums novēlēt jauku pastaigu? un iesmējās tad pateica, es laikam aiziešu noīrēt kādu zirgu, vai labākajā gadienā ratus

Šo rakstu rediģēja Dayns: 09.04.2008 12:07

[Roviela]

Elfs diezgan uzjautrinātu skatu nopētīja priesteri:
- Es teicu, ka iešu. Pastaiga nebūs no sliktākajām.
Viņš aizstaigāja pēc savām mantām, un drīz jau stāvēja ārā pie Ordeņa mītnes ar loku, bultu maku un somu plecos, uz cietas ādas cimda tupēja dusmīga izskata piekūns, pie sāniem bija īss zobens. Īvs negrasījās jāt ar zirgu, tāpat kā līdz šim to nebija darījis, kad klejoja kopā ar Lordu. Ja nu vienīgi visi citi ceļabiedri iegādāsies zirgus, tad elfs bija nolēmis mēģināt tādu sadabūt kaut kur pa ceļam pilsētas nomalē. Un, ja netrāpīsies nekāds, tad ies kājām.

[echo3]

Ose piecēlās un devās uz savu istabu. Viņa aši sakrāmēja divas nelielas vienādas ceļasomas, paņemdama līdzi dažādas nepieciešamas lietas, tad pārāva kājas, stingri apjozās, uzmeta somas sev plecā, kreisajā rokā paņēma Ēmas "iemauktus" un stingrā solī aizgāja pie savas kazas.

Labule! - Ose uzslavēja Ēmu, vispirms nopētījusi kazas atstātās pēdas - vai nav lēkājusi apkārt badīdamās. Pēdas liecināja par mierīgu zālītes plūkšanu. Ose uzlika kazai iemauktus un piesprādzēja somas, uz Ēmas muguras uzklādama arī biezu segu. Kaza mierīgi stāvēja un ļāva, lai saimniece dara, ko grib.

Pēc neilga laiciņa druīde kopā ar Ēmu ieradās satikšanās vietā.