Roantoras etīdes, [C][PZ] Opcijas

[Sindra]

Biedri vēl joprojām nespēja tam noticēt. Viņu vadonis bija kritis un no viņa pāri nebija palicis nekas. Pilnigi nekas!
Ko tādu neviens vēl nebija redzējis, ka pēc nāves uzreiz tā pazustu ķermenis. Dzīva būtne bija izgaisusi neatstādama aiz sevis nekādas pēdas par savu eksistenci.

Kaut kur tālumā vēl bija dzirdami suņu cilvēku smiekli. Taču tie attālinājās un drīz jau izzuda pavisam.
Klusi šalkoja vējšs. Diena nudien bija saulaina un jauka, tikai šis atgadījums...
Mirkli, nē tas bija labs laika brīdis, biedri bija nomīņājušies turpat uz vietas, klusi viens uz otru ar izbrīnu blenzdami.
Šis gadījums noteikti bija jāziņo Ordenim.
Nav jau īsti ar vairs, kur tālāk doties.

Biedri devās atpakaļ uz Ordeņa ēku.
Sargi ar skatienu meklēja Lordu Setriku un bija mazliet pārsteigti, to neredzēdami kopā ar pavadošo svītu.
Taču neviens neko nejautāja.

Knapi paspējuši ieiet mītnē, Lorda svīta saņēma uzaicinājumu ierasties pie Lēdijas Feinimāras Storknestas.
Vecā halflingu sieviete bija uzticama Usa sekotāja un viena no trīs galvenajiem ordeņa pārstāvjiem.
Vēl bija pats svarīgākais vadītājs Augstais lords Olomars Farbinders. Viņš bija pusmūža cilvēks, kuru biedri bija sastapuši Ordeņa mītne, bet tā īsti nekad nebija runājuši.
Un trešais bija nu jau kritušais Lords Setriks Kolmaiers. Par šo nelāgo gadījumu tagad viņiem būs jāatskaitās Lēdijai Storknestai.

Lēdija sēdēja pie galda savā kabinetā un domīgi raudzījās uz biedriem.
Jūs esat atgriezušies... viņa iesāka un apklusa parmaiņus uzlūkodama visus biedrus.
Feinimāra pilnīgi noteikti gaidīja atskaiti no biedriem.

[Hworang666]

Rinamalo izmantoja brīvo laiku, lai sakārtotu domas un notīrītu ieročus. Uz drēbēm esošās sakaltušās asinis viņš nodabūja nost tikai ar lielām grūtībām, bet, uz zaļās krāsas spilgti sarkanie pleķi izskatījās nepiederīgi. Ieročus tīrīt bija daudz vieglāk. Jau pēc neilga laika šķēps izskatījās tā, it kā tikai tikko būtu radīts un nelielais duncis spīdēja un laistījās nelielajā gaismiņā. Aizlūdzis, lai māte zeme pieņem kritušo, Rino izlēma piebiedroties pārējiem. Kā nekā, bēdās jābūt kopā ar citiem, jo bēda dalīta uz diviem ir tikai puse no bēdas katram. Par ko spriežat? viņš pajautāja atrodoties netālu no Filona. Elfu pēkšņa parādīšanās nešķita biedējoša pat bērniem. Lai gan.. It kā pats nezinātu, kas ir sarunu centrā.

[Sindra]

Izskatījās, ka lēdija patiešām bija nedaudz aizkavējusies.
Bet drīz vien biedru virzienā dipēja mazi solīši.

Lēdija Storknesta ienāca kabinetā un apsēdās pie sava rakstāmgalda.
Vēlreiz nopētīja visu Setrika svītu.
Tīstoklī, kuru bija atstājis Lords Setriks bija lūgums uzņemt ordeņa rindās no jums tos, kuri to vēlas.
Taču tas nav tik vienkārši. Ordenis, kuru katru vis nepieņem.
Es aprunājos ar mūsu Mestru un viņš teica, ka jūs uzņems, ja dosieties pie pusorku burvja Daraka Stoundarka, ar kuru neilgi pirms nāves runāja lords Setriks. Un noskaidrosiet ko tieši viņi runāja. Vēl, protams, pabrīdināsiet, ka iespējams viņam draud briesmas.

Tas viss protams, ja kādam no jums vispār ir vēlēšanās tikt uzņemtam Ordenī. mazā kundze vļereiz pārlaidu skatienu pār biedriem.

[Dayns]

parcitiem Edmunds atbildēt nespēja, tapēc atbildēja par sevi es došos.

[echo3]

Ose noprasīja, - Vai te kādam kājas būtu noberztas tā, ka pavisam nost, un paiet nevar? Ko tur jautāt, ko atbildēt, es eju. - Un atkal sāka plucināt stiebriņus.

[Romija]

"Es arī došos!" Meibela pievienojās. "Vai drīkst jums kaut ko jautāt?" viņa vērsās pie Lēdijas. "Jūs noteikti labāk zināsiet par atslēgām! Bet man bija neparasts sapnis. Es nekad agrāk neko tādu neesmu redzējusi, tāpēc maz ticams, ka miegā atcerējos. Taču es redzēju Lordu tādā kā tumšā lodē. Viņš bija tur iekšā. UN Nedzirdami man teica - aizmirsti! Varbūt jūs zinat ko vairāk? Ja tās ir tikai manas iedomas, es atvainojos!"

[Roviela]

Uzņems Ordenī vai nē, tas Īvam nešķita tik svarīgi, nē, nu patīkami jau būtu, viņam nebūtu iebildumu, bet uzdevums ir uzdevums, un tikpat labi kā Lordam viņš var pakalpot Ordenim. Ja jāiet pie Stoundarka, tad jāiet, un jānoskaidro, ko runāja. Pie tam - jāiet tūlīt, jo citādi var izrādīties, ka vairs nevienu par briesmām brīdināt nevajadzēs. Varbūt jau tagad par vēlu, bet gan redzēs, kad aizies.
- Iešu! - elfs lakoniski paziņoja.

[Hworang666]

Vismaz ierados laicīgi... Elfs pie sevis iekšēji pasmaidīja. Un kādēļ gan nedoties tālāk? Arī es dodos... Elfs klusītēm piebilda. Tā kā viņš arī pats tikai tikko bija ieradies, nebija nekādas aizķeršanās ar gatavību "atiet".

[Elony]

Viņam bija izvēle. Lai gan kāda te izvēle. Citas iespējas bija nekas salīdzinot ar šo.
Filons piecēlās kājās.
"Vēlos būt ordenī, tāpēc došos arī es." viņš paziņoja.
Viņam gribējās jautāt šo to, bet viņs nolēma, ka pagaidām nav vērts. Labāk paskatīties, vai atbildēs uz Meiblas teikto.

[Pūķēns Sāra]

Elviors bija viens no pimajiem, kas bija izslīdējis no telpas, dodoties uz templi, lai sakārtotu domas un aizlūgtu par aizgājušo, kad stundu pirms brīvā laika beigām, viņš devās sakārtoties un apmeklēt savu rumaku.

Telpā elfs ieslīdēja mazu mirkli pirms tajā iegāja Lēdija Feinimāra un sāka sarunu, atrodot vietu blakus Tordinam.
-Es došos,- viņš klusu noteica, piebiedrojoties pārējiem.

[DarkJedi]

Drebelīgais sirmgalvis ierodoties lēdijai pieklumpačoja tuvāk pārējiem.

Noklausījies lēdijas sakāmo viņš zem deguna burkšķēja, ka nevarēja īsti saprast vai viņš atkal ar sevi sarunājas vai tomēr ar apkārtējiem.

- Stāties Ordenī manā vecumā? Kas jūs galīgi traki? Var jau būt ka vecais Pālmers ir prātiņu izkūkojis, bet ne tik daudz.

Tad viņš nolūkoja apkārtējo sejas, kur viņam šķita (vismaz vecā iedomās ja ne patiesībā tas bija), ka daža laba pauž prieku, ka varbūt izdosies tikt vaļā no vecā, tādēļ tas viņam iedeva tādu kā jaunu sparu.

- Nekur bez manis jūs neliksieties, netiks jums tas prieciņš, palikšu es jums kā neizraujama skabarga pakaļā. Patīk tas jums vai nē! Stāšos es Ordenī un lai tik pamēģina kāds no manis tikt vaļā, tas no pūlēm dabūs sirmākus matus par mani.

To noteicis, viņš steigšus izrāva no savas tarbiņas sirdszāļu drapi kuru nekavējoties iedzēra un sirdi saķēris elsojot atsēdās, lai atgūtu dzīvotspēju.

Šo rakstu rediģēja DarkJedi: 05.04.2008 21:42

[Mattiass]

Uzmetis aci vecajam Pālmeram, Tordins pārdomāja. It kā nekas viņu šeit nesaistīja, un varētu doties tālāk. Bet vai tiešām viss bija beidzies? Setriks tomēr bija cilvēks, ko varēja cienīt, pretstatā dažiem citiem. Ordeņa piedāvājums Tordinu pārāk nevilināja, tomēr pašu lietu novest līdz galam derētu, tā atdodot godu aizgājušajam. Ordenis vai ne ordenis, Tordins nodomāja un piecēlās.
— Es iešu! — viņš izaicinoši noteica, — rūķi lietas neatstāj pusbeigtas.
Pēc tam viņš lepni palūkojās apkārt, kā kad gaidītu, vai kāds to nedomā apstrīdēt.

[Lia'angia]

Es iešu - burve domīgi noteica. Par iestāšanos ordenī vinā nebija domājusi, bet, dziļi cienot Lorda Setrika piemiņu, bija gatava uz visu, lai izpildītu uzdevumu un, kas zina, varbūt...

[Sindra]

Lēdija Storknesta apstiprinoši pamāja ar galvu uz katru apstiprinošo atbildi.
Viņa domīgi nolūkojās uz druīdu meiteni.
Hmm. Interesants sapnis. Bet ja esam godīgi, es sapņus tulkot nemāku un var būt daudz dažādu iemeslu, kapēc jūs redzējāt šādu sapni. Varbūt es varētu jums sarunāt tikšanos ar pilsētas astrologu, kad būsiet atgriezušies.

[Romija]

"Es tikai gribēju zināt, vai kaut kas no tā, ko redzēju, varētu būt īstanība," Meibela atbildēja, jūtami vīlusies, ka nav sagaidījusi ne apstiprinājumu, ne noliegumu savam sapnim. Lai es lieki nenodarbinu sevi ar domām, ja nu tās visas ir tikai manas iedomas! "Atvainojiet!" viņa nolaida skatienu un pievērsās saviem pirkstiem, tomēr pēc brītiņa pašķielēja uz pārējiem. "Ja neradīsim skaidrojumu vai atbildi ātrāk, tad jūsu piedāvātā tikšanās varētu būt vērtīga!" To pateikusi Meibela nolēma sapni izstāstīt arī vīram, pie kā viņiem bija jāiet. Nešķita, ka nepiesaistīts astrologs zinās vairāk, bet parasts skaidrojums par sfērām, krāsām un sejām likās vairāk piederīgs ikdienas sapņiem, ne šādam, kas tomēr šķita kas vairāk par iztēli.

[Sindra]

Lēdija Storknesta nopūtās, bet tomēr ar mātišķu mīlestību uzlūkoja jauno meiteni.
Es nevēlētos spriest pārsteidzīgi, taču domāju, ka jūsu sapnis noteikti nav iedomas. Mani pārsteidz jūsu stāstītais, ka pēc nāves lorda Setrika ķermenis ir izzudis. Parasti taču tā nenotiek. Iespējams ar atslēgu glabātājiem notiek kaut kā savādāk. Jūs taču zinat,a ka pēc nāves ļaudis nokļūst dievu "uzgaidāmajās telpās", ja tā to varētu nosaukt, kur gaida dievu lēmumu, kas notiks tālāk ar viņu dvēseli. Varbūt lords ir nokļuvis šādā uzgaidāmajā telpā, bet varbūt viņa dvēsele ir nokļuvusi kaut kur pavisam citur.

[Romija]

"Paldies, to es arī gribēju dzirdēt!" Meibela pacēla skatienu uz Lēdiju un pavisam mazliet ar lūpu kaktiņiem pasmaidīja. Tātad tagad tikai jāatrod precīzāks skaidrojums! Vairāk viņa nolēma nejautāt, bet pagaidīt, vai kādam no biedriem nav kas sakāms, un tad posties ceļam.

[Sindra]

Jauki. vecā sieviete pasmaidīja un vēlreiz noskatīja visus potenciālos ordeņa kandidātus. Kādam vēl kādi jautājumi?

[Roviela]

Īvs noskatīja biedrus. Viņam pašam nekādu jautājumu nebija. Jādodas un jānoskaidro. Un jāvēro un jāklausās. Tad, gadās! nejauši var uzzināt atbildes uz šo un to, kuras nemaz nemeklēji.

[Romija]

Meibela papurināja galvu.

[Dayns]

vai ķirzakcilvēkiem un gnoļļiem, ja tie ir apvienojušies, tagad ir trīs atslēgas? Edmunds apjautājās.

Šo rakstu rediģēja Dayns: 09.04.2008 10:02