Roantoras etīdes, [C][PZ] Opcijas

[Sindra]

Biedri vēl joprojām nespēja tam noticēt. Viņu vadonis bija kritis un no viņa pāri nebija palicis nekas. Pilnigi nekas!
Ko tādu neviens vēl nebija redzējis, ka pēc nāves uzreiz tā pazustu ķermenis. Dzīva būtne bija izgaisusi neatstādama aiz sevis nekādas pēdas par savu eksistenci.

Kaut kur tālumā vēl bija dzirdami suņu cilvēku smiekli. Taču tie attālinājās un drīz jau izzuda pavisam.
Klusi šalkoja vējšs. Diena nudien bija saulaina un jauka, tikai šis atgadījums...
Mirkli, nē tas bija labs laika brīdis, biedri bija nomīņājušies turpat uz vietas, klusi viens uz otru ar izbrīnu blenzdami.
Šis gadījums noteikti bija jāziņo Ordenim.
Nav jau īsti ar vairs, kur tālāk doties.

Biedri devās atpakaļ uz Ordeņa ēku.
Sargi ar skatienu meklēja Lordu Setriku un bija mazliet pārsteigti, to neredzēdami kopā ar pavadošo svītu.
Taču neviens neko nejautāja.

Knapi paspējuši ieiet mītnē, Lorda svīta saņēma uzaicinājumu ierasties pie Lēdijas Feinimāras Storknestas.
Vecā halflingu sieviete bija uzticama Usa sekotāja un viena no trīs galvenajiem ordeņa pārstāvjiem.
Vēl bija pats svarīgākais vadītājs Augstais lords Olomars Farbinders. Viņš bija pusmūža cilvēks, kuru biedri bija sastapuši Ordeņa mītne, bet tā īsti nekad nebija runājuši.
Un trešais bija nu jau kritušais Lords Setriks Kolmaiers. Par šo nelāgo gadījumu tagad viņiem būs jāatskaitās Lēdijai Storknestai.

Lēdija sēdēja pie galda savā kabinetā un domīgi raudzījās uz biedriem.
Jūs esat atgriezušies... viņa iesāka un apklusa parmaiņus uzlūkodama visus biedrus.
Feinimāra pilnīgi noteikti gaidīja atskaiti no biedriem.

[Mattiass]

Tordins klusu, bez brīdinājuma atvēzējās ar cirvi un metās pie pusorka, ar mērķi iecirst cirvi vampīram tieši mugurkaulā, vēlams, pakausī, ja aizsniegs. Tiesa, viņš to darīja tā, lai, ja pēdējais tomēr to ievērotu un parautos malā, pusorks neciestu. Par spīti tam, ka Kalmors radīja nepatikšanas, Tordins negrasījās apdraudēt savējos. Vismaz pagaidām.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 25.01.2009 12:26

[kukainis ragaini...]

Vienā mirklī Kalmors bija apsviedies ar seju pret uzbrucēju un izvilcis no maksts savu zobenu. Tik lēti viņš neļaus vis sev pārkost rīkli. Vienlaikus viņš centās nostāties tā, lai ērti varētu pacelt no zemes Filona zobenu. Tas taču bija īpašs, vai ne? Kaut kā apburts vai tā.

[Sindra]

Lai arī cik ātri Kalmors nepagrieztos, viņš nekad nebija pieredzējis, ka kāda būtne spētu tik ātri pārvietoties kā to darīja vampīrs.
Pusorks sajuta kā viņa kaklā iecērtas Kalī zobi un viņš sūca Kalmora dzīvības spēku.
Kalī īpaši neuztraucās, ka Tordins trāpīja viņam pa muguru ar cirvi. Cirvis atstāja pamatīgu brūci, taču vampīrs abu karotāju priekšā izgaisa un parādījās nostāk.
Viņš pavērsa savu roku un abi karotāji sastinga jūtot, ka nespēj pakustēties.
Vampīrs ļauni iesmējās un pamāja ar roku abu karotāju virzienā.
Kalmors un Tordins sajuta, ka vampīra maģija savaino viņu miesu zem bruņām. It kā kāds viņiem cirstu ar asmeni.

Pēc mirkļa vampīram plecā ietriecās Īva raidītā bulta.
Kalī paraudzījās no kuras puses bulta bija lidojusi.
Likās, ka vampīram ir nojukusi burvestība. Abi karotāji atkal varēja kustēties.

[Roviela]

- Neaiztiec manus biedrus, Kalī! - Īvs uzsauca, uzlikdams lokam jaunu bultu.
Viņš paspēra pāris soļus vampīra virzienā, un visi varēja redzēt, cik viņa gaita vēl ir nedroša.
- Pūķi neiztika bez sava spēka. Es savienoju amuletus.
Zizlis zem vamža mazliet traucēja kustības, bet elfs to nešķita manām. Tik un tā pašlaik viņš to lietot nespēj.

[Sindra]

Un? Kas man daļas gar taviem pūķiem? Kalī palūkojās uz Īvu un atkal pārvērtās par cilvēkam līdzīgu radījumu.
Viņam gan vēl joprojām nebija izdevies atreģenerēt nocirsto roku, bet neizskatījās, ka viņš par to pārāk pārdzīvotu.
Viņš ciešāk palūkojās uz Īvu.
Maģiskas mantas! Kam tev maģiskas mantas? Tu tās nemāki lietot. Kalī strauji devās elfa virzienā.

[Mattiass]

Un Tordins savukārt, negribēdams to tā atstāt, un zinādams, ka vampīram nedzirdot nevarēs pietuvoties, nolēma, ka ir pienācis laiks treniņam. Viņš bija mētājis cirvjus pa bluķiem. Nu viņa priekšā bija vampīra kakls, kas bija jāpārcērt. Par Īvu rūķis neuztraucās — līdz elfam cirvis tā kā tā neaizvilktu.

Atvēzējies, viņš meta metamo cirvi tā, lai vampīrs paliktu galvas tiesu īsāks. Uz to, ka uzbrūk no mugurpuses, viņam šobrīd bija slaidi nospļauties.
(Tēmē tā, lai gadījumā, ja precīzi kaklā neizdodas trāpīt, cirvis drīzāk iecirstos mugurkaulā zemāk, nevis pārlidotu pāri galvai, lai gan galvā var iecirsties.)

Cerība bija uz to, ka Kalī iedomājās rūķi un orku pilnīgus tuvcīņniekus esam un bija aizrāvies ar Īva jauno rotaļlietu.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 25.01.2009 23:34

[echo3]

Kel'Amal, tu aizgāji par ātru... - Ose nočukstēja, un tūlīt uzsauca Serdžam, - Atbrīvo Filonu un gādā šurp pūķus!

Druīde bija gatava atkal pārvērsties par koku, ja vajadzēs. Vispār - viņai neapšaubāmi sāka likties, ka vajadzēs, un Ose pielēca kājās un skrēja pie nolādētā zobena. Druīde bija nodomājusi šoreiz par koku pārvērsties virs zobena, tam nepieskaroties, un nevienu nelaižot klāt.

[Roviela]

- Tāda, Kalī, - elfs runāja klusu, bet ļoti skaidri, - ka pūķi apsolīja amuletu spēku dot cīņai pret tevi, ja tie tiks savienoti!
- Tu gribi pārbaudīt, vai spēju to lietot?
Zizli vilkt laukā viņš negrasījās. Ja tas strādās, tad vai nav vienalga, kurā vietā tas pieskaras ķermenim?

Īvs pacēla loku un izšāva vēlreiz, šoreiz iztēlodamies, ka tā ir ledus bulta, domās piesaucot Jūras Lāsi. Ja godīgi, elfam nebija ne jausmas, kā lietot maģiju, tur vampīram bija taisnība, un tāpēc pēddzinis mēģināja tā, kā viņam ienāca prātā.

[kukainis ragaini...]

Kamēr nelietīgais vampīrs bija aizņemts ar citiem, Kalmors pacēla zobenu, kuru pirmīt bija turpat pie kājām nosviedis, un metās virsū Kalī.

[Sindra]

OOC - Jā, jūs laikam ne visai cītīgi lasat, ko iepriekšējie raksta. Un tad man rodas zināmas problēmas, bet nu mēģināsim tikt galā.

Acīmredzot Kalmors sajutis ko nelāgu Osei padomā steidzīgi paķēra zobenu, lai to pavērstu pret Kalī.
Likās, ka vampīrs pamanījis kustības sev aizmugurē un pirms Tordina cirvis un Īva bulta viņu sasniedza, Kalī ieskāva tumšs, maģisks vairogs ar kuru saduroties gan bulta, gan cirvis izkūpēja gaisā. Vampīrs lēni un nosodoši pakratīja galvu.
Viņš samāksloti nopūtās skatīdamies kā Kalmors atduras pret viņa vairogu.
Nu kā jūs vēl to nesaprotat! Jums nav pa spēkam uzveikt manu maģiju.
Un tu! viņš pamāja pusorkam Tu tiešām iedomājies, ka paceļot svešu maģisku zobenu, spēsi iegūt tā spējas? Piedod, bet tavās rokās, tas nav nekas vairāk par parastu pagali. Zobena spēks sadarbojas tikai ar viņu. vampīrs pamāja uz Filona pusi. Un ir ļoti patīkami noraidzīties kā jūs viņu mocat.
Tu teici pūķi? viņš pagriezās un tuvojās Īvam. Varbūt mēs varam pasaukt pūķus izmantojot tavas maģiskās mantas. Varbūt viņi pastāstīs, kas tur īsti ar to amuletu spēku? Varbūt tu tomēr esi kļūdījies tos savienojot? M?

Pieskaroties zobenam, Kalmors atkal sadzirdēja patīkamo balsi.
Jā, jā! Viņam taisnība!
Ieliec mani rokās bruņiniekam. Un mēs viens, divi pieveiksim vampīru.

[Massacre]

Serdžs šoreiz klausīja kā labi dresēts sunītis.
Filona atbrīvošana - muļķības. Pieķeramies Filonam pie piedurknes visneiedomājamākajā brīdī (jo mēs mākam visādas lietiņas, he he) un teleportējamies, kamēr tauta apkārt pat acis nav paspējusi nomirkšķināt.
Parunājam ar Vēju, kurš piekrīt doties un tā tālāk un bladāc! viņi ir atpakaļ notikuma vietā!
Serdžs šodien jūtas īsts jaukumiņš - varonis. Viss tiek izdarīts ātri un skaisti bez liekām detaļām!

[Elony]

Filons sāka atgūt samaņu. Viņš jutās slikti, jo vēl nebija pilnībā izdziedēts un galva arī sāpēja. Bet galvenais bija saprast, kas tagad notiek, kur viņš atrodas un kā palikt dzīvam.
Tāpēc bruņinieks uzmanīgi cēlās kājās un palūkojās apkārt.

[Roviela]

- Varbūt viņi jau tāpat zina, kas notiek! Arī, ja kaut kas notika nepareizi, tad zina! - Īvs deva pretī vampīram.
- Šaubos, vai tu ko zini par pūķiem. Droši vien, pat viņu lietojamos vārdus nē! Ja jau pat nezināji, ka uguns pūķis ir sieviešu dzimuma, un tagad ierosini lietu, kas acīmredzami ir aplama.

Elfam zizlis nesaistījās tieši ar pūķiem, lai gan tam bija pūķa galvas gals. Vējš pārlieku viegli ar to rīkojās un pārlieku viegli ieteica pārdot, lai tas būtu pūķiem kaut kas īpaši sargājams vai nozīmīgs, toties vēl vienam tādam pamatīgākam vēlēšanās izpildījumam Īvam sava spēka nepietika. Viņš tā domāja. Tas lai paliekt uz brīdi, kad nekā savādāk nevarēs.

Kalī jau bija pārlieku tuvu, un no bultām vairs jēgas nebūtu. Pēddzinis izvilka savus abus zobenus un zibenīgi novicināja gaisā tā, kā to bija mācījis Kel'Amals. Dažs, iespējams, atpazina stilu. Tas bija blefs. Īvs ne tuvu vēl neprata cīnīties tā, kā to prata Kels, bet nevarētu teikt, ka no šī viena vēzējiena to varētu redzēt.
Īvs atcerējās savu skolotāju. Ak, Kel! Līdz tavai meistarībai man tālu vēl. Es nedarīšu tev kaunu, cik būs manos spēkos. Elfa acis pauda apņēmību.

[Sindra]

Jā, jā viņi zin. Vējš smaidot aplūkoja apkārtni pēc Serdža teleporta.
Vampīrs atkāpās no Īva un ziņkārīgi paraudzījās uz pūķi.
Tu iejauksies pasaules kārtībā? Kalī izsmejoši uzlūkoja elfu.
Iespējams, ja būs nepieciešams. Lai gan... nedomāju, ka tev ir lielas izredzes izdzīvot.
Nu redzēsim... Kalī metās virsū Īvam un neskatoties uz to, ka elfa zobeni caurdūra viņa krūtis, Īvs sajuta kaklā ieduramies asus zobus.

[echo3]

Osei nebija izdevies pasargāt Kalmoru no nolādētā ieroča paņemšanas, un viņa vairs to arī necentās darīt. Druīde skrēja uz Īva un vampīra pusi, un brīdī, kad Kalī iekoda elfam, sāka atkal dziedāt "sakņu dziesmu", likdama tām sapīt Kalī. Apturēt nevarēs, bet traucēs gan.

[Roviela]

Īvs strauji parāva abas rokas uz sāniem, lai zobeni šķeltu vampīru.
Neaizmigt! viņš atcerējās Erelinas reiz teikto. Kur tas bija sen! Nē, nedošu savas asinis šitam te, nekā nebija! Koslis nolāpītais! Lai manas asinis tev par indi pārvēršas!
Neko daudz vairāk vienā solītī paveikt nevar, un tas pats nav viegli paveicams uzdevums.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 27.01.2009 15:40

[Elony]

Daudz maz sapratis, kas te notiek, Filons atkāpās no kaujas lauka, jo nebija bruņots. Tad bruņinieks pamanīja ko interesantu. Viņš gāja apkārt ar līkumu Kali un tiem, kas ar viņu kāvās un tuvojās Kalmoram no aizmugures. Jo pusorkam bija viņa zobens.
"Kalmor, tas ir mans zobens, atdot to man!" Filons iesaucās un gāja tuvāk.

[Mattiass]

Nu ko lai tādam riebeklim padara?

Kad Ose aizmetās garām Tordinam, rūķis saprata, ka no viņa jēgas gan laikam vairs nebūs. Tā vietā viņš pievērsās Kalmoram.

— Liec mierā zobenu! Un tev, Filon, arī tas nenāktu par labu.

Turēdams cirvi rokā, viņš ātrā solī pienāca pie Kalmora. Filonam dot zobenu bija bīstami.

[Sindra]

Kalī sapinās Oses radītajās saknēs un Īva zobeni tam nodarīja lielus ievainojumus.
Taču vampīrs stiepās pēc elfa. Viņam vajadzēja asinis. Ja viņš dabūs asinis, viņš spēs atjaunot savus spēkus un nekādi ieroči viņam netraucēs.

Vējš raudzījās uz vampīru un nedaudz nemierīgi mīņājās.
Likās, ka viņš nespēja izšķirties par kaut ko. Tad paspēra soli vampīra virzienā, tad atkal atpakaļ.

Filons uzlūkoja zobenu un puisis sajuta spēcīgu un neatvairāmu vēlmi zobenam pieskarties.
Viņam to vajadzēja. Par katru cenu. Nevienam nav tiesību aiztikt viņa zobenu.

[Roviela]

Īvs cīnījās, pareizāk, tas nebija viņš pats - elfs iztēlojās savā vietā Kel'Amalu, un rīkojās tā, itin kā tas būtu drovu karotājs.
Par zizli un pirmītējo vēlēšanos - lai manas asinis tev par indi paliek! viņš bija aizmirsis. Tagad bija jāpabeidz cīņa, lai ko tas nemaksātu.