Roantoras etīdes, [C][PZ] Opcijas

[Sindra]

Biedri vēl joprojām nespēja tam noticēt. Viņu vadonis bija kritis un no viņa pāri nebija palicis nekas. Pilnigi nekas!
Ko tādu neviens vēl nebija redzējis, ka pēc nāves uzreiz tā pazustu ķermenis. Dzīva būtne bija izgaisusi neatstādama aiz sevis nekādas pēdas par savu eksistenci.

Kaut kur tālumā vēl bija dzirdami suņu cilvēku smiekli. Taču tie attālinājās un drīz jau izzuda pavisam.
Klusi šalkoja vējšs. Diena nudien bija saulaina un jauka, tikai šis atgadījums...
Mirkli, nē tas bija labs laika brīdis, biedri bija nomīņājušies turpat uz vietas, klusi viens uz otru ar izbrīnu blenzdami.
Šis gadījums noteikti bija jāziņo Ordenim.
Nav jau īsti ar vairs, kur tālāk doties.

Biedri devās atpakaļ uz Ordeņa ēku.
Sargi ar skatienu meklēja Lordu Setriku un bija mazliet pārsteigti, to neredzēdami kopā ar pavadošo svītu.
Taču neviens neko nejautāja.

Knapi paspējuši ieiet mītnē, Lorda svīta saņēma uzaicinājumu ierasties pie Lēdijas Feinimāras Storknestas.
Vecā halflingu sieviete bija uzticama Usa sekotāja un viena no trīs galvenajiem ordeņa pārstāvjiem.
Vēl bija pats svarīgākais vadītājs Augstais lords Olomars Farbinders. Viņš bija pusmūža cilvēks, kuru biedri bija sastapuši Ordeņa mītne, bet tā īsti nekad nebija runājuši.
Un trešais bija nu jau kritušais Lords Setriks Kolmaiers. Par šo nelāgo gadījumu tagad viņiem būs jāatskaitās Lēdijai Storknestai.

Lēdija sēdēja pie galda savā kabinetā un domīgi raudzījās uz biedriem.
Jūs esat atgriezušies... viņa iesāka un apklusa parmaiņus uzlūkodama visus biedrus.
Feinimāra pilnīgi noteikti gaidīja atskaiti no biedriem.

[Romija]

Meibela aizlaipoja līdz bultai. Viņa mēģināja pati to izraut ar zobiem un aiznest parādīt citiem. Pēdējā brīdī lūse pamanīja, ka suņuču vadonis izgaist, nevis aizmūk, kā tas būtu normāli. Tas noteikti bija kas jauns!

[Sindra]

OOC - suņucilvēki ir humanoīdi. Viņi nav zvēri. Un jā. man te sajuka aprēķini. Parastie suņuči bija trīs. No kuriem vienu rūķis izsita no ierindas, otrs trako un trešais velk ārā kājas no saknēm.

Filonam izdevās atvairīt līdera mesto dunci.

Īva izšautā bulta trāpīja trakojošajam suņucim pa vēderu. Un viņš nikni šņākdams un vēl joprojām uz visām pusēm vicinādams savu cirvi metās virsū elfam. Trešo suņuci rūķim izdevās apdullināt.

Meibelai izdevās bultu izraut un meitene pamanīja, ka tai ir savāds melns gals. Tajā atstarojās gaismas stars no mēness. It kā tas būtu no kāda slīpēta dārgakmeņa nevis dzelzs.

Šo rakstu rediģēja Lady Sylvanas: 21.04.2008 15:16

[Elony]

Filons pamanīja, ka palikušais suņacis uzvedas visai nepieskaitāmi un nevaldāmi.
Viņš pacēla savu zobenu un meta to pa suņcilvēka trajektoriju ceļā pie elfa.

Filons ar savu spēku tagad spēja mest zobenu kā dunci vai metamo nazi. Un viņš nemeta to tā, lai aizķertu kādu citu. Pat ja metiens neizdotos pilnīgi, lidojošais asmens varēja vismaz aizķert ienaidnieku.

[Roviela]

Elfs notēmēja vēl rūpīgāk un šāva vēlreiz. Šoreiz - plecā, kas tur ieroci. Viņam gandrīz vai gribējās atvainoties suņucim par iepriekšējo bultu, kas trāpīja pavisam ne tur, kur bija domāta. Nepatīkami! Šitā netrāpīt labam šāvējam godu nedara. Īvs bija saīdzis.

[echo3]

(OOG - Katrā no mums mīt ZVĒRS! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) Labi, labi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) :) )

Tagad Ose pamanīja, ka turpat kūņojas vēl viens suņucis. Viņa starp dziedājumu atkal ieīdējās un sažņaudza plaukstas sev priekšā, celdama tās uz augšu. Strādājiet, saknītes, strādājiet!

[Romija]

Meibela turēja bultu tā, lai pati nepieskartos melnajam galam. Tas šķita aizdomīgs un prasījās aplūkot labāk. Bet to pēc cīņas. Tā kā ar bultu cīņā mesties negribējās, Meibela no zara vēroja notiekošo. Ja vajadzēs, viņa leks un skrāpēs.

[Sindra]

OOC - Es laikam pietiekami skaidri neuzrakstīju. Ar to vicināšanos es biju domājusi, tā, ka suņucis ritīgi sagriež to cirvi un riņķo kā tāds vilciņš. Un man liekas, ka tādam manevram ir ļoti grūti trāpīt rokā. Jau pa korpusu ir pagrūti trāpīt, jo bultu principā var viegli atsist.

Kad suņucis skrēja uz elfa pusi, Īvs pavisam precīzi trāpīja uzbrucējam plecā. Cirvis izkrita suņucim no rokas, taču viņš to lāga pat nepaspēja pamanīt, jo Filona mestais zobens ar slaidu loku nocirta suņuča galvu. Uzbrucēja stāvs sabruka zemē. Zobens iecirtās kokā nepatīkami tuvu Rino galvai.

Oses izsauktās saknes vēl ciešāk savija uzbrucējus un tagad jau tiem vairs nebija nekādu cerību izrauties.

[Hworang666]

Rino nemazām nepatika, ka suņuči ir tik neievainojami... Un vēl vairāk viņam nepatika, ka viņu līderis nepārtraukti par kaut ko ņirdz. Rino pēkšņi gandrīz pilnībā pārsteidza suņuča uzbrukums. Viņš gan paspēja pieraut šķēpu cīņas pozīcijā, bet suņucis jau atvadījās no galvas. Pārāk tuvu zobens ietriecās kokā! Skaties kur mētā zobenus, nol... Mans draugs... Elfs gandrīz nolamājās.

[Roviela]

(OOC - ir grūti! Es piekrītu! Īvs vienkārši ir iedomīgs un lepns uz savu mākslu un uz iesauku - 'lokšāvējs', tas ir viss (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Un tagad pārdzīvo, ka suņučiem tiešām ir iemesls smieties par tādu šāvēju, sak' elfs un šāvējs un nevar trāpīt... tas nekas, ka trāpīt bija praktiski gandrīz neiespējami. GM mierīgi un bez uztraukumiem dara visu, kā vēlas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )

Elfs metās skriešus uz atlikušo divu ienaidnieku pusi, kuriem nebija cerību izrauties. Tie abi bija apdullināti (OOC - pareizi, ja?), ja ne beigti, elfs pa gabalu to pateikt nevarēja, bet, ja apdullināti, tad vajag sasiet, pirms atjēgušies. Viņš izvilka virvi un ķērās pie siešanas.
Savas bultas Īvs bija nodomājis atgūt pēc tam.

[Elony]

Filons nolēca no zirga un steidzās pēc sava zobena.
"Piedot, draugs, ka sabiedēju. Es iepriekš vēroju, lai netrāpītu kādam. Šis bija pats sliktākais iespējamais variants."
Bruņinieks ar spēku vilka ārā zobenu no koka, ja vajag, tad ar kāju atsperoties pret stumbru.
Pagriezies pret palikušajiem suņcilvēkiem, viņš redzēja, ka situācija tiek kontrolēta.
"Došos atpkaļ uz nometnes vietu, pārbaudīt, vai tur viss kārtībā." viņš paziņoja pārējiem. "Tiksiet šeit galā, vai ne?" viņš vēl nevajadzīgi piebilda, raušoties Mandusam atpakaļ mugurā.

Ja ne viens viņu neaizkavē, Filons, vairoties no zemiem zariem, dodas uz to vietu, kur viņi bija atpūtušies.

Šo rakstu rediģēja Elony: 21.04.2008 20:51

[echo3]

Ose pārstāja burties, kad biedri bija tikuši galā ar suņuču sasiešanu. Druīde apskatījās, kas notiek apkārt. - Nu, te ir kādam kāds caurums ādā? - Viņa skaļi noprasīja, tad pamanīja kokā Meibelas spožās acis. - Kā ir, lūsīt, šoreiz vesela?

[Dayns]

pēc `meģinājuma iesit suņucim, Edmunds atkāpās. un uzmanīgi vēroja tālāk notiekošo. ārstēt viņš īsti nemeklēja nevienu, izskatijās ka biedri pārvietojas bez traumām, un lūsi apārstē druīde, tapēc viņš vienkārši `veroja un klausijās apkārtnē.

[Mattiass]

Rūķis jau domāja, ko pasākt ar trešo, kad biedri veiksmīgi ar to tika galā. Klusībā rūķis juta nelielu atvieglojumu. Viņam patika cīnīties tuvcīņā, bet bija arī pietiekami daudz prāta, lai saprastu, ka tādam šādā brīdī nākt klāt būtu ne pārāk gudri.

Tordins, kuram bija palaimējies, neteikot ievainotam, apdullināt divu suņučus, pats arī stāvēja klāt (gatavs nogāztos atturēt no muļķībām, ja nu šie pāragri pamostos), un pats arī pārbaudīja, vai viņi labi sasieti, negribēdams ko tādu atstāt gadījuma ziņā.

Kad tas tika padarīts, viņš pagriezās biedru virzienā, sak, kādas idejas, ko darīt tālāk.

[Hworang666]

Sliktākais iespējamais variants būtu jauna atvere galvā, no kuras man varētu nākt trešā acs! Elfa acis uz mirkli viegli aizvainoti iegailējās. Tad atslāba. Taisnība vien ir... Jādodas atpakaļ uz nometni... Viegli nomākts par to, ka nebija izrādījis drosmi kaujas laukā elfs viegliem soļiem devās atpakaļ uz apmetni.

[Romija]

Lai parādītu, ka viņai nekas nekaiš, Meibela ar slaidu loku nolēca no zara pie Oses kājām. Viņa zobos turēja izrauto bultu. Ar pieveiktajiem uzbrucējiem lai tiek galā vīrieši, bet uz nogalinātā pusi nemaz negribējās skatīties. Meibela nozuda mežā un devās uz nometnes pusi. Varbūt tagad kādam sagribēsies siltumu vai gaismu, viņa prātoja, iedama garām pašas atnestajam sauso zaru kumšķītim.

[Roviela]

Beidzis siet suņučus, elfs iztaisnojās un ar acīm pameklēja Edmundu:
- Paldies, brāli! Ar manu kāju viss ir kārtībā.
- Stiepjam šos tāpat jeb pagaidam, līdz paši var paiet?
Kamēr gūstekņi vēl mierīgi paguļas, Īvs savāca savas bultas, izraudams no trešā uzbrucēja. Viņš to pie reizes rūpīgi nopēta - vai nav kas savāds. Vadonis šiem savāds, vai būtu brīnums, ka padotie arī savādi?

[echo3]

Ose laipni noskatījās pakaļ Meibelai, tad nožāvājās un devās atpakaļ uz nometnes vietu, kur, nevienam neko neprasīdama, aši iekūra ugunskuriņu un sāka uz tā vārīt kaut kādu tēju. Smaržoja kārdinoši.

[Dayns]

Paldies Ussam Edunds atbildēja Īvam.un palīdzēja sagatavot suņučus stiepšanai.

[Romija]

Meibela nolika bultu Osei pie kājām, pabakstīja ar ķepu biedreni, lai tā skatās, ko lūse atnesusi, un tad aizskrēja uz mežu pēc vēl žagariņiem. Tikai šoreiz viņa bija daudz uzmanīgāka, vairāk klausījās un skatījās apkārt, tomēr centās savākt arī kaut ko derīgu kurināšanai.

[echo3]

Ose nopētīja bultu tāpat uguns gaismā, rokā neņemdama. - To šamējo vadonis mums atstāja, ja? - Jautājumu varēja dzirdēt visi, kas tobrīd bija tuvumā.