Šausmu sala, [PZP] Bermudu trijstūris Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Pārslēgt uz: Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Lineārais+

[Lianjuks]

Šausmu sala.

Bermuda trijstūris.

Te nu būs. Cerams, ka nebūšu, ko sajaukusi, vai piemirsusi.
Atvainojos, jau savlaicīgi, par savām visām iespējamajām kļūdām.


Rijoko ( Elony )

Bija bijusi vētra. Nevarēja saprast, kas notika. Laiks likās vienkārši ideāls. Sākumā pūta patīkams ceļa vējš, bet tad iestājās tumsa un bezvējš. Nevarēja saskatīt savu degungalu. Džonka sasvērās. Nogranda pērkons, likās kaut kur nozibam zibens, bet bija tumšs. Gaisma pamazām cerīgi iemirdzējās, kaut kur augstu virs galvas. Apkārt valdīja klusums. Tad tumsai cauri izlauzās izmisīgi kliedzieni, bet Rijoko vēl joprojām neko neredzēja. Kliedzieni pieņēmās spēkā, kuģis valstījās no vieniem un uz otriem sāniem, kā satracināts vērsis. Sāka līt, bet joprojām bija tumšs. Cilvēki meklēja kaut ko, kas derētu, lai noturētu līdzsvaru, bet neko nevarēja atrast. Klājs bija slapjš un neviens nespēja noturēt līdzsvaru. Skanēja plunkšķi, it kā, kartupeļu maisi veltos pāri bortam un birtu ūdenī. tad atskanēja krakšķis. Kliedzieni pieņēmās spēkā, tie bija izmisuma kliedzieni. Nekas nebija redzams. Kuģis sāka strauji grimt.


Mesmers ( Džeroms )

- Džerom! Tu sutinātais jūras gurķi! – portugāliski aurēja kuģa kapteinis.

- Nāc šurp! Tie slaisti man līdz kaklam. Pastāvi pie stūres. Man dažs labs ērms jāpārmāca. - Nokāp`is no komandtiltiņa kapteinis devās uz kambīzi, lai apjautātos kokam, kaut ko, kas labāk palīdzētu ieriebt tiem airētājiem, kas dara neko. Galera slinki peldēja atklātajos ūdeņos, un kapteini tas bija nokaitinājis ne pa jokam. – Iedomājies! Šie skaitoties slimi!


Washulis ( Loranda )

Pirāti pētīgi nopētija Lorandu. meitene pie sieta pie fokmasta ar galvu uz leju viņus uzjautrināja.
– Labi uzvedīsimies? Ja tā, tad laidīsim tevim lejā. – smējās kāds notašķījies un ar rugājiem noaudzis vecis. Pirkstos vīrišķim bija daudz smagu zelta gredzenu, un tā krekls bija pamatīgi saplīsis. Bet viņš tik jaudāja truli smaidīt.

Kuģis rāmi šūpojās. – Nāksi lejā un dosi man vienu bučiņ?

Lorandas biedri bija iesprostoti kuģa tilpnē, bet tādēļ, ka Loranda viņiem patika vislabāk viņai bija vaļa redzēt sauli – žēl, ka tikai ar kājām gaisā. No kambīzes puses skanēja jautri smiekli. Loranda ar iedzērušo ārpus kuģa telpām bija viena.


Semijs ( Raiens )

Jahta bija noenkurojusies netālu no Bahamām. Vismaz tā bija iepriekšējā vakarā.

- Raien! Tu neticēsi! – kāds sāka raustīt Raienu ārā no gultas – bija seši rītā.

- Mūsu enkurs ir pazudis! TAS VĒL NAV VISS! Iedomājies! Mēs jūras vidū esam apzagti! Gandrīz nekas uz jahtas nav palicis! Motors ir izārdīts, it kā pats nelabais būtu tur ārdījies! Stūre nolauzta! Gribi dzirdēt vēl! NEVIENS NEKO NAV REDZĒJISUN PAT NE DZIRDĒJIS! – Raiena degungalā aurēja garš un slaids jauneklis. Zaļām šaudīgām ačtelēm, šauru mutes līniju, un ugunīgi sarkaniem matiem. – Klājs ir tā izpostīts, ka nesaprotu, kā to varēja izdarīt mums nedzirdot! Un vispār kāda velna pēc mēs gājām gulēt! Mēs taču gribējām... – aizelsies jauneklis beidzot aizvērās.


Apaču tuksneša rēgs ( Donkihots )

Viņš atradās milzīgā mucā. Tiešām milzīgā mucā. Galva sāpēja un pēdējais, ko viņš spēja atcerēties bija, tas, ka dabūjis ar airi pa galvu. Bet par to viņš nevarēja būt drošs. Viņš neredzēja uzbrucēju. Muca nepatīkami zvalstīja vīrieti. Viņu uzmodināja kāda savāda skaņa. Kāda salda balss sauca.

- Dokinkot! Dokinhot! – apkārt mucai pletās plašs bezgalīgs ūdens. Saucējs nebija redzams.


Storyteller ( Leanna )

Stjuartes pastaigājās pa lidmašīnu, kā pa skatuves mēli, un tik vienmuļi kladzināja.
- Riekstiņus, dzeramo? – papēžiem klabot stjuarte nozuda pilota kabīnē. Blakus Leannai uz galvas uzmaucis stereo austiņas gulēja kaut kāds japāņi puišelis. Viņš bija iesnaudies, un lidojums vilkās jau bezgalīgi. Pēc mirkļa Leannai paskrēja garām, kāda noraizējusies tukla stjuarte. Blakus atskanēja īdzīga balss, bet no otras puses, kur negulēja japāņu puišelis.

- Māsiņ, es gribu riekstiņus! – dīca rižs puisēns, ar šķelmīgu smaidu.

- Ja nedosi – kliegšu. - Tas patiesībā nebija, kaut kāds puisēns, tas bija Lorijs, bet tuvumā nevienas stjuartes. – Es tiešām kliegšu, Lea! – un zēns atrullēja apakšlūpu, kā uz raudāšanu.


Džezā tikai meitenes ( Melānija )

- Lūdzu, mīļie lidmašīnas pasažieri. – iesāka stjuarte – ja varēja ticēt nozīmītei, viņu sauca Salija. – Mēs esam nomaldījušies no kursa. Tādēļ lidojums ievilksies. - Melānija bija iestūķēta starp dieviem resniem vīreļiem, no kura viens siekalām tekot, nolika galvu uz Melānijas pleca. Stjuarte aizsteidzās uz lidmašīnas aizmuguri.


Džea ( Gvendolna )

Gvena sēdēja mīkstā, ērtā krēslā, un lidojums bija debešķīgs. Lidmašīna šķēla mākoņus, kā kuģītis ūdeni. Pie Gvendolnas pienāca djuarte (stjuarte) un pasniedza viņai mazu kastīti, ko varēja viegli paslēpt plaukstā. Kastīte bija pilna ar dažādām kapsulām, tabletēm, un tad djuarte pasniedza Gvenai glāzi. – Jūsu pusdienas kundze. – lidmašīnas salons bija koši zils, negribīgi pasmaidījusi djuarte devās prom.


(OCC: tās kapsulas ir nākotnes pusdienas, vakariņas un brokastis, normāla ēdiena tik pat kā nav, jo zemes resursi teju izsmelti. Normāls ēdiens aizliegts, atlikušās dabas aizsardzības dēļ. Nepārmetiet. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) )


Hworang666 ( Valters )

Valters atradās uz milzīga kruīza kuģa. Viņš stāvēja uz klāja, tālumā patīkami čīgāja vijoles. Kaut kas aiz muguras nosprakšķēja un uz kuģa pazuda elektrība. Atskanēja pārsteiguma elsieni, tad atskanēja smiekli. Visi jau bija pieraduši, ka elektrība šodien niķojas. Tā jau bija labu laiku, kopš viņi kuģoja pa Bermudu. Ausīs ielauzās izmisuma sauciens un divi jaunieši pieskrēja pie Valtera.
– Cienījamais, neviens mums netic! Mūsu draugs pārvēlās pār bortu un, un...! Nāciet paskatieties! – abi jaunieši bija par Valteru jaunāki, bet viens bija par viņu augumā plecīgāks un garāks. Abi likās izmisuši. – Mēs nezinām, kā tas notika, ser. Lūdzu, nāciet!


Aiva ( Volfs )

Volfs bija izmircis, no galvas līdz kājām. Viņa ceļi bija iegrimuši glumās zilaļģēs, un degunā sitās sāļā jūras smaka. Netālu mētājās lidmašīnas atliekas – sadragātas un sakusušas. Apkārt pletās sausa un nemīlīga pludmalīte, bet priekšā augsta un kaila klints. Debesīs virmoja kaut kas līdzīgs polārblāzmai. Tikai tā bija tāda indīgi zaļa un spoža, ka acis žilba . Aiz muguras pletās okeāns. Tas likās sastindzis. Apkārtnē valdīja vēl lielāks klusums nekā uz mēness. Tā likās ļoti nemīlīga. Pat viļņus nevarēja dzirdēt. Vienīgi Volfa sirdspuksti bija dzirdami, un skanēja jocīgi. Atmiņā bija kāds desmit minūšu robs. Nebija skaidrs, pa kuru laiku viņš te lāga nokļuvis. Tā vienkārši bija.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 02.04.2008 18:01

[Semijs]

Raienam likās, ka uz viņa sirds uzkrīt kalēja lakts. Atradis ko teikt, puisis teica.
-Nē, nekas, visi jau precās.. Tik.. apsveicu, vīram paveicies, ka ticis pie tevis.-
Neskatoties uz to, ka viņi tikko strīdējās, Raienam šā vai tā paspruka kāds kompliments.

[Malduguns]

Leanna saminstinājās. Viņa atglauda kādu matu šķipsnu aiz auss un vēlreiz pablenza uz Raienu.
-Es taču esmu ķērcoša, sīkumaina ````, kur tur ir veiksme?-viņa visbeidzot īgni apvaicājās, vēl aizvien lūkojoties uz Raienu.

[Semijs]

-Tie ir tikai sīkumiņi, kurus nevajag ņemt vērā.-
Raiens atbildēja Leannai, saglabādams vēsu toni un mieru, neskatoties uz to, ka viņa atkal īgni uzrunāja viņu.
-Labi.. kur es, mēs atrodamies? Te nav kaut kādas drēbes?-

[Malduguns]

-Es te atmodos pēc sastapšanās ar pašu Nāvi personīgi, tāpēc es tev laikam nevarēšu pateikt, kur tieši mēs atrodamies. Drēbju man nav, ja vari redzēt, manas drēbes nav īpaši labā stāvoklī, tāpāt kā mati,-viņa īgni murmināja, bet šis īgnums bija vairāk vērsts uz apstākļu sakritībām nekā uz Raienu.

[Semijs]

Raiens ar vienu roku izbrauca caur matiem un nopūtās.
-Atkal tas viss... es jau cerēju tikt no tā vaļā un vairs neatgriezties, bet nu acīmredzami man nepaveicās.-
Puisis noteica un piebilde.
-Cik noprotu tev arī..-

[Malduguns]

-Vai, cik neparasts secinājums,-meitene sarkastiski noteica un atkal atglauda nepaklausīgās šķipsnas.
-Un ko tu te dari?-viņa vaicāja, viegli uzrāvusi kreiso uzaci.

[Semijs]

-Es vienkārši ar draugiem devos izbraucienā ar jahtu, nu pabraukāt, bez meitenēm, padzert alu. Forši pavadījām laiku, likāmies gulēt un pamodos es ar Arčiju..-
Raiens palūkojās apkārt.
-Velns, viņi palika tur.. Lai vai kā, pamodāmies, tikām atkal mētāti šurpu turpu, cīnījos.. cik nu cīnījos, tik pabiedēju ar uguni vienu monstru, dēļ tā arī paliku bez drēbēm.. ai kārtējais sviests, kas atkārtojas. Un kā tad tev tā nepaveicās?-

[Malduguns]

-Lidmašīnas avārija, vēl viena mana prāta sastāvdaļa maza japāņu puišeļa paskatā, kaut kāda mājiņa ar Erisu, jūras krasts, pats Nāves kungs vai kundze un tagad šis kuģis,-Leanna nīgri skaidroja.
-Man viņi ataudzēja matus, tas ir neciešami,-viņa murmināja.
-Man bija tik jauki, īsi un spuraini mati,-meitene nopūtās.

[Semijs]

-Mjā.. skatos, ka tev nav gājis labāk.-
Raiens nosmīnēja pie sevis, lai vismaz nedaudz sev uzlabotu garoni. Dzirdēdams, kā Leanna sāk sūdzēties par to, cik viņai bija īsi un forši mati, Raiens piebalsoja.
-Man bija tik labas un ērtas drēbes..-

[Malduguns]

-Vai tad Ādama kostīms nav ērtāks?-Leanna pabrīnījās. Viņa vēlreiz nīgri atglauda matu šķipsnas prom no sejas.
Apkārtējā kņada meiteni neinteresēja, viņa atkal apsēdās uz grīdas un atspieda muguru pret sienu.

[Džezā tikai Meit...]

- Man jāredz.. - Ieteicās Melānija, saviebjoties. Sāpes atkal pierima un viņa ieskatījās griestos.
- Viņam ir abas - Meitene noelsās un pēkšņi jutās apmulsusi.
- Kā, tu neredzi? - Viņa vārgi iejautājās paveroties uz sievieti sev blakus. Pēkšņi netālu sākās kaut kāds strīds starp sievieti un vīrieti.
- Kas notiek? - Viņa paskaļi jautāja.

[Džea]

Kā?Tu neredzi?
Mazliet apjukusi Gvena jautāja velreiz palūkojoties uz nešķīsteni un secinot ka viņam ir abas divas bumbiņas.
Velns.Ja viņam ir divas,tad lielāka iespēja kontrolēt Erisu...un varbūt arī Īrisu.
Ar nepatiku nodomāja Gvena.Vajadzēja kautko darīt,turklāt ātri.Paķērusi vāli kas atradās turpat blakus Gvena svieda ar to nešķīstenim,cerot ka trāpīs.
Tici man,esmu redzejusi vel briesmīgākus skatus.Turklāt nevarēsim viņai palīdzēt ja neredzēsim,vismaz es neredzēšu.
Gvena vel piebilda.Balss joprojām skanēja skumji,atceroties to reizi kad vina bija pie Sema un nevarēja viņam palīdzēt.Šoreiz vajadzeja beigties citādāk.
Pēkšņi nez no kurienes uzradās kautkāds nezināms vīrietis visai interesantā skatā.Kā rādās abi bija bija pazīstami.
Ei,jūs beidziet strīdēties te tomēr ir ievainotais.
Mazliet aizkaitinātā balsī Gvena abiem uzsauca un tad atkal pievērsās Melānijai.
Tikai nerunā,paliks vel sliktāk

[Lianjuks]

Kalevale - Storyteller - Džezā tikai Meitenes - Džea - Semijs

Sieviete apmetnī - Īrisa palūkojās uz Raienu.
- Drēbes nav probēma.
Pār Raienu noskrēja savādas tirpas un viņš atjēdzās visai īpatnējā paskata.
Kājās bija rozā puanetes un baltas zeķubikses. Skatu papildināja rozā triko un balti balerīnas svārciņi.

Vāle trāpija nešķīstenim pa galvu. Viņš nepārvērtās stiklā, tikai atslēdzās, bet lejā nenokrita.

Īrisa šokēta uzlūkoja Melāniju.
- Es tiešām neko neredzu. Tev taču nerādās halucinācijas? - Īrisa pastiepa roku Melānijai.
- Mums tevi jānogādā drošībā. Mēģini piecelties.


Elony - Aiva - Mesmers

Ārčijs nedroši pajautāja.
- Vai tas ir droši? Sekot viņiem?- viņš nedroši pietuvojās Rijoko.

Pēkšņi sakustējās zari. No koku biezokņa iznira Erisa. Viņa lēni pietuvojās Volfam.
Erisas kleita mirka koši sarkanās asinīs. Viņa lūkojās uz kuģi kā uz spoku, bet neteica ne vārda.


Apaču tuksneša rēgs

Vilks iesmējās.
- Es zinu kā ietekmēs. Sasveicinies un stādies priekšā. Saki, ka vēlies doties uz Bermudas sirdi. Varbūt viņš tevi laidīs. - tad vilks palūkojās uz Deinu.
- Ja vinam pietrūks drosmes, tu tak varēsi to izdarīt viņa vietā?
Deina paraustīja plecus.

[Malduguns]

Leanna palūkojās uz Raienu mirkli pēc Īrisas izteikuma par to, ka drēbes nav problēma un izplūda smieklu lēkmē, kas pieskandināja visu gaiteni un nerimās labu laiciņu.
Leanna pilnīgi atbalstījās pret sienu, lai smieklu lēkmes laikā nenokristu zemē.
-Ak dies', man drīz no smiekliem būs krampji,-meitene tikai izdevsa, uzmeta vēl vienu īsu skatienu Raienam un atkal izplūda smieklos.

[Džea]

Gvena tikai pasmaidīja par puiša visai interesanto paskatu taču nesmējās kā Leanna,pēdējā laikā viņa bija maz smējusies.
Tādā gadījumā man un Melānijai ir vienas un tās pašas halucinācijas.
Gvena atrauca palūkodamās uz Īrisu.Melānija joprojām nebija redzama.
Paklau,vai tu tiešām nevari padarīt viņu redzamu.Es šo to zinu no pirmās palīdzības un varbūt varēšu palīdzēt.
Gvena sacīja lūkodamās uz Īrisu.
Nevar būt ka vāle ir zaudējusi savu spēku.
Apjukusi nomurmināja Gvena, redzot ka nešķīstenis nepārvēršas stiklā kā tas notika ar pārējiem

[Džezā tikai Meit...]

Melānija aizvēra acis. Šis nu gan nebija labi. Viņa neredzēja. Viņa nevarēja likt tam pagaist vai cīnīties pret to, bet tie viņu varēja pakļaut sev tik viegli. Un tas viņiem bija vismazāk vajadzīgs. Viņa centās vairs neteikt ne vārda, bet cenšoties piecelties, sāpēs atkal ievaidējās.
- Es nevaru.. - Viņa vārgi nočukstēja.

[Lianjuks]

Kalevale - Storyteller - Džezā tikai Meitenes - Džea - Semijs

Pēkšņi viena stikla bumbiņa izkrita no guļošā dēmona rokām. Tā nokrita blakus Leannai un sašķīda sīkās mazās daļiņās. īrisa satriekta palūkojās uz nešķīsteni.
- Kas tad tas? Vāle strādā. Vienkārši, kad neviens to netur, viņa ir tikai parasts bliežamais. Lai, kādu pārvērstu sliklā vālei jābūt tieši dzīvaorganisma rokā.
Tad Īrisa pagriezās pret Melāniju.
Viņa paņēma Melāniju uz rokām kā līgavainis līgavu un sāka nest Melāniju prom. Viņa nesa Melāniju tik viegli it kā viņa neko nesvērtu.
- Gvena, nāc lūdzu līdzi.
Tad viņa pievērsās Melānijai. Sāpes, ko juta viņa bija teju neizturamas.
- Mēģini aizmigt, tev izdosies.

[Malduguns]

Kad lodīte veica savu apburošo manevru pie Leannas kājām, meitene jau bija pārstājusi smieties un spēji atlēca atpakaļ, jo nevēlējās, lai lauskas viņu traumētu.
-Hei, kas tad tas?-viņa nomurmināja un pieslēdzās apkārt notiekošajam. Vairāk vai mazāk.

[Elony]

"Es nezinu. Bet es jau pametu Melāniju. Es negribu pamest vēl divus. Tad uzdevums būs pilnīgi izgāzies." Rijoku cieti atteica.
Bet neka snenotika. Viņa joprojām bija šeit.
Tad parādijās Erisa.
Rijoku aizdomīgi sievieti uzlūkoja.
"Erisa. Šīs... šī lietaiesūca sevī divus mūsu biedrus." viņa ierunājās.

[Džea]

Gvena diezgan pamatīgi nolamājās,Paķērusi vāli viņa apsvēra domu velreiz mest nešķīstenim virsū taču pārdomāja.Tā vieta Gvena iegrūda vali rokā Leannai.
Tā pārvērš stiklā tos nešķīsteņus,tiec ar viņiem lūdzu galā.
To sakot Gvena palūkojās uz Īrisu.Melāniju viņa neredzēja,taču nojauta ka Īrisa viņu ness uz rokām.
Jā protams
Gvena nomurmināja un devās pakaļ Īrisai