Šausmu sala, [PZP] Bermudu trijstūris Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Pārslēgt uz: Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Lineārais+

[Lianjuks]

Šausmu sala.

Bermuda trijstūris.

Te nu būs. Cerams, ka nebūšu, ko sajaukusi, vai piemirsusi.
Atvainojos, jau savlaicīgi, par savām visām iespējamajām kļūdām.


Rijoko ( Elony )

Bija bijusi vētra. Nevarēja saprast, kas notika. Laiks likās vienkārši ideāls. Sākumā pūta patīkams ceļa vējš, bet tad iestājās tumsa un bezvējš. Nevarēja saskatīt savu degungalu. Džonka sasvērās. Nogranda pērkons, likās kaut kur nozibam zibens, bet bija tumšs. Gaisma pamazām cerīgi iemirdzējās, kaut kur augstu virs galvas. Apkārt valdīja klusums. Tad tumsai cauri izlauzās izmisīgi kliedzieni, bet Rijoko vēl joprojām neko neredzēja. Kliedzieni pieņēmās spēkā, kuģis valstījās no vieniem un uz otriem sāniem, kā satracināts vērsis. Sāka līt, bet joprojām bija tumšs. Cilvēki meklēja kaut ko, kas derētu, lai noturētu līdzsvaru, bet neko nevarēja atrast. Klājs bija slapjš un neviens nespēja noturēt līdzsvaru. Skanēja plunkšķi, it kā, kartupeļu maisi veltos pāri bortam un birtu ūdenī. tad atskanēja krakšķis. Kliedzieni pieņēmās spēkā, tie bija izmisuma kliedzieni. Nekas nebija redzams. Kuģis sāka strauji grimt.


Mesmers ( Džeroms )

- Džerom! Tu sutinātais jūras gurķi! – portugāliski aurēja kuģa kapteinis.

- Nāc šurp! Tie slaisti man līdz kaklam. Pastāvi pie stūres. Man dažs labs ērms jāpārmāca. - Nokāp`is no komandtiltiņa kapteinis devās uz kambīzi, lai apjautātos kokam, kaut ko, kas labāk palīdzētu ieriebt tiem airētājiem, kas dara neko. Galera slinki peldēja atklātajos ūdeņos, un kapteini tas bija nokaitinājis ne pa jokam. – Iedomājies! Šie skaitoties slimi!


Washulis ( Loranda )

Pirāti pētīgi nopētija Lorandu. meitene pie sieta pie fokmasta ar galvu uz leju viņus uzjautrināja.
– Labi uzvedīsimies? Ja tā, tad laidīsim tevim lejā. – smējās kāds notašķījies un ar rugājiem noaudzis vecis. Pirkstos vīrišķim bija daudz smagu zelta gredzenu, un tā krekls bija pamatīgi saplīsis. Bet viņš tik jaudāja truli smaidīt.

Kuģis rāmi šūpojās. – Nāksi lejā un dosi man vienu bučiņ?

Lorandas biedri bija iesprostoti kuģa tilpnē, bet tādēļ, ka Loranda viņiem patika vislabāk viņai bija vaļa redzēt sauli – žēl, ka tikai ar kājām gaisā. No kambīzes puses skanēja jautri smiekli. Loranda ar iedzērušo ārpus kuģa telpām bija viena.


Semijs ( Raiens )

Jahta bija noenkurojusies netālu no Bahamām. Vismaz tā bija iepriekšējā vakarā.

- Raien! Tu neticēsi! – kāds sāka raustīt Raienu ārā no gultas – bija seši rītā.

- Mūsu enkurs ir pazudis! TAS VĒL NAV VISS! Iedomājies! Mēs jūras vidū esam apzagti! Gandrīz nekas uz jahtas nav palicis! Motors ir izārdīts, it kā pats nelabais būtu tur ārdījies! Stūre nolauzta! Gribi dzirdēt vēl! NEVIENS NEKO NAV REDZĒJISUN PAT NE DZIRDĒJIS! – Raiena degungalā aurēja garš un slaids jauneklis. Zaļām šaudīgām ačtelēm, šauru mutes līniju, un ugunīgi sarkaniem matiem. – Klājs ir tā izpostīts, ka nesaprotu, kā to varēja izdarīt mums nedzirdot! Un vispār kāda velna pēc mēs gājām gulēt! Mēs taču gribējām... – aizelsies jauneklis beidzot aizvērās.


Apaču tuksneša rēgs ( Donkihots )

Viņš atradās milzīgā mucā. Tiešām milzīgā mucā. Galva sāpēja un pēdējais, ko viņš spēja atcerēties bija, tas, ka dabūjis ar airi pa galvu. Bet par to viņš nevarēja būt drošs. Viņš neredzēja uzbrucēju. Muca nepatīkami zvalstīja vīrieti. Viņu uzmodināja kāda savāda skaņa. Kāda salda balss sauca.

- Dokinkot! Dokinhot! – apkārt mucai pletās plašs bezgalīgs ūdens. Saucējs nebija redzams.


Storyteller ( Leanna )

Stjuartes pastaigājās pa lidmašīnu, kā pa skatuves mēli, un tik vienmuļi kladzināja.
- Riekstiņus, dzeramo? – papēžiem klabot stjuarte nozuda pilota kabīnē. Blakus Leannai uz galvas uzmaucis stereo austiņas gulēja kaut kāds japāņi puišelis. Viņš bija iesnaudies, un lidojums vilkās jau bezgalīgi. Pēc mirkļa Leannai paskrēja garām, kāda noraizējusies tukla stjuarte. Blakus atskanēja īdzīga balss, bet no otras puses, kur negulēja japāņu puišelis.

- Māsiņ, es gribu riekstiņus! – dīca rižs puisēns, ar šķelmīgu smaidu.

- Ja nedosi – kliegšu. - Tas patiesībā nebija, kaut kāds puisēns, tas bija Lorijs, bet tuvumā nevienas stjuartes. – Es tiešām kliegšu, Lea! – un zēns atrullēja apakšlūpu, kā uz raudāšanu.


Džezā tikai meitenes ( Melānija )

- Lūdzu, mīļie lidmašīnas pasažieri. – iesāka stjuarte – ja varēja ticēt nozīmītei, viņu sauca Salija. – Mēs esam nomaldījušies no kursa. Tādēļ lidojums ievilksies. - Melānija bija iestūķēta starp dieviem resniem vīreļiem, no kura viens siekalām tekot, nolika galvu uz Melānijas pleca. Stjuarte aizsteidzās uz lidmašīnas aizmuguri.


Džea ( Gvendolna )

Gvena sēdēja mīkstā, ērtā krēslā, un lidojums bija debešķīgs. Lidmašīna šķēla mākoņus, kā kuģītis ūdeni. Pie Gvendolnas pienāca djuarte (stjuarte) un pasniedza viņai mazu kastīti, ko varēja viegli paslēpt plaukstā. Kastīte bija pilna ar dažādām kapsulām, tabletēm, un tad djuarte pasniedza Gvenai glāzi. – Jūsu pusdienas kundze. – lidmašīnas salons bija koši zils, negribīgi pasmaidījusi djuarte devās prom.


(OCC: tās kapsulas ir nākotnes pusdienas, vakariņas un brokastis, normāla ēdiena tik pat kā nav, jo zemes resursi teju izsmelti. Normāls ēdiens aizliegts, atlikušās dabas aizsardzības dēļ. Nepārmetiet. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) )


Hworang666 ( Valters )

Valters atradās uz milzīga kruīza kuģa. Viņš stāvēja uz klāja, tālumā patīkami čīgāja vijoles. Kaut kas aiz muguras nosprakšķēja un uz kuģa pazuda elektrība. Atskanēja pārsteiguma elsieni, tad atskanēja smiekli. Visi jau bija pieraduši, ka elektrība šodien niķojas. Tā jau bija labu laiku, kopš viņi kuģoja pa Bermudu. Ausīs ielauzās izmisuma sauciens un divi jaunieši pieskrēja pie Valtera.
– Cienījamais, neviens mums netic! Mūsu draugs pārvēlās pār bortu un, un...! Nāciet paskatieties! – abi jaunieši bija par Valteru jaunāki, bet viens bija par viņu augumā plecīgāks un garāks. Abi likās izmisuši. – Mēs nezinām, kā tas notika, ser. Lūdzu, nāciet!


Aiva ( Volfs )

Volfs bija izmircis, no galvas līdz kājām. Viņa ceļi bija iegrimuši glumās zilaļģēs, un degunā sitās sāļā jūras smaka. Netālu mētājās lidmašīnas atliekas – sadragātas un sakusušas. Apkārt pletās sausa un nemīlīga pludmalīte, bet priekšā augsta un kaila klints. Debesīs virmoja kaut kas līdzīgs polārblāzmai. Tikai tā bija tāda indīgi zaļa un spoža, ka acis žilba . Aiz muguras pletās okeāns. Tas likās sastindzis. Apkārtnē valdīja vēl lielāks klusums nekā uz mēness. Tā likās ļoti nemīlīga. Pat viļņus nevarēja dzirdēt. Vienīgi Volfa sirdspuksti bija dzirdami, un skanēja jocīgi. Atmiņā bija kāds desmit minūšu robs. Nebija skaidrs, pa kuru laiku viņš te lāga nokļuvis. Tā vienkārši bija.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 02.04.2008 18:01

[Džezā tikai Meit...]

Mela noskurinājās no pēkšņās ainavas maiņas. Viņa turēja zobenu gatavībā uzbrukt, ja parādītos kādas briesmas. Viņa piegāja pie abiem caurumiem un ielūkojās tajos. Viņa dzirdēja balsis. Tās likās pazīstamas.

[Džea]

Gvena manīja nešķīsteni ar bumbiņu,tas kautkur pazuda.Sieviee nolamājā rokā turot vāli.Vajadzēja dabūt rokā to ar bumbņu,tad cik nu viņa noprata,vara pār Erisu izbeigtos.Viņa pagriezās un pūlējās saskatīt kur palika Erisa ar Leannu.
Lennn, kur tu esi?
Gvena sauca dodoties iekšā sienas caurumā kurš pims mirkļa bija izsists ar Leannas palīdzbu

[Elony]

Rijoku paraustīja plecus.
"Ejam tā norādītajā virzienā. Tāpat cita ceļa nezinām. Un šis mūs piemānīs, noslephavosim... noslep-kavosim." viņa pati sevi palaboja, lai pēdējais vārds skanētu skaidri un saprotami.
Šautene atkal bija uz pleca, bet duncis un naži izraujami jebkurā brīdī.
Sieviete devās uz to pusi, kur viņus vedināja Rogs.

[Lianjuks]

Kalevale - Storyteller - Džezā tikai Meitenes - Džea

(OCC : Kalevale spēlē kopā ar Džezā tikai Meitenes un Džea. Viņas visas atrodas gaitenī, kura grīdā ir izlauzts caurumus. Caurums ved stāvu zemāk.
Tur ir Leanna ( Storyteller ). Viņai blakus stāv viens nešķīstenis. Vēl viņai blakus stāv jauna paskata sieviete baltiem matiem, baltā kleitā. Sievietei rokā ir zelta zobens. Gaitenī, kur atrodas Poverpointa un Melānija ir vēl viens caurums - sienā, tas ved uz blakus gaiteni.

Gaitenis - http://i240.photobucket.com/albums/ff235/m...1_april_201.jpg

Nešķīstenis - http://tn3-1.deviantart.com/fs18/300W/f/20...OUGLASDRACO.jpg


Poverpointa ieraudzīja pretējā gaiteņa malā meiteni tumšiem matiem - Melāniju.
Gaiteņa vidū starp abām atradās caurums pie, kura stāvēja Gvena ar pamatīgu vāli rokās.

Melānija ieraudzīja pretējā gaiteņa malā Poverpointu ( cilvēka veidolā ). Pa vidu gaitenim bija caurums pie kura stāvēja Gvena.

Gvena stāvēja pie cauruma. Lejā bija redzama Erisa, Leanna un nešķīstenis ar bumbiņu. Gaitenī kurā atradās Gvena vienā pusē stāvēja Melānija, otrā Poverpointa ( cilvēka veidolā ).

( occ: Cerams, ka jūs sapratīsiet. Jūs tagad spēlējat visas kopā. )

[Malduguns]

Leanna spēja izdvest tikai neskaidru pīkstienu un jau attapās kaut kur citur.
-Šitā var arī sasisties,-viņa nomurmināja, slienoties kājās pēc kritiena un berzēja sāpošās vietas.
-Jā, viņi tevi kontrolē ar vienu mazu bumbiņu,-viņa sūkstījās un secināja, ka lejasstāvā nav izdevies izsprukt ne no mošķiem, ne no Erisas. Smagi nopūtusies, viņa sakļāva pirkstus ap gredzenu mazliet ciešāk.
-Nu, ko, mazulīši, šodien būs smilšu kaste vai konstruktori?-viņa vaicāja, ne bez izmisīga sarkasma balsī.
Kaut kur augšā atskanēja Gvenas balss.
-Es esmu te! Un man ir vienkārši burvīga kompānija, tāpēc nāc ātrāk un sāc zvetēt!-Leanna nokliedzās.

[Džea]

Gvena pamanīja viena gaiteņa galā meiteni kura bija mājiņā.laikam tā bija Melānija,saukārt otrā galā vel neredzētu personu.
Nāku jau nāku.
Gvena norūca nopētot situāciju.Erisu aiztikt bija visai bīstami,jo sievietei bija zobens,pēc kura pieskarieniem joprojām no kakla tecēja asins strumīte.Izlēmusi viņa leca iekšā caurumā,cenšoties uzlekt virsū neškīstenim ar bumbiņu

[Džezā tikai Meit...]

Melānija pamanīja Gvenu un uzelpoja.
- Sveika! - Viņa iesaucās un atskatījās. Meitene bija priecīga, ka ieraudzījusi kadu pazīstamu seju. Kāds cits cilvēks atradās gaiteņa galā.
- Kas pie velna te notiek? - Viņa iejautājās un ieskatījās apakšējā caurumā. Tur bija Leanna.. un kāda sieviete.. ar zobenu. Meitene daudz nedomādama leca caurumā, starp Leannu un balto sievieti. Viņa turēja zobenu atvēzētu, gatava uzbrukt, ja kas.

[Lianjuks]

Kalevale - Storyteller - Džezā tikai Meitenes - Džea

Gvena uzgāzās nešķīstenis virsū, bet bumbiņa palika tā rokās. Vāle bija sazin kur izgaisusi.
Melānija nepaspēja atjēgties, kad Erisa jau ar savu zobenu bija izsitusi Melānijas zobenu viņai no rokām.
- Atkāpies! Neuzskatu, ka tu spēj cīnīties ar zobeniem. Skolās to īpaši nemāca.
Netālu no Gvenas un nešķīsteņa nogāzās vāle. Šokētais nešķīstenis izlaida bumbiņu no rokām. Zobens Erisas rokās sāka trīcēt.

occ: Erisa - baltā sieviete.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 17.06.2008 16:08

[Džea]

Gvena pārsteigta manīja ka vāle vairs nav viņas rokās,tātad viņa bija neabruņota.Tas nebija labi.Turpt kautkur noleca Melānija un kā rādās centās tikt ar Erisu galā.
Viņa ir to nešķīsteņu varā,pie visa vainīga stikla bumbiņa.
Gvena sauca.Manot ka bumbiņa izslīd nešīstenim no rokām sieviete metās tai pakaļ cenšoties notvert

[Malduguns]

Leanna lūkojās jūklī un pamanīja, ka bumbiņa nešķīstenim izkrīt no rokām. Leanna veikli nometās zemē un sāka manevrēt starp augumiem, lai bumbiņu dabūtu savās rokās. Viņa rāpoja bumbiņas virziemā un cerēja, ka gredzens to palīdzēs sasniegt.

[Džezā tikai Meit...]

Melānija pārsteigta palūkojās uz Erisu, bet noteica.
- Nē, skolā to nemāca, bet es esmu gājusi uz cīņas kursiem. Uzkatīšu šo par pārbaudījumu, vai esmu gana uzmanīgi klausījusies un apguvusi mācīto. - Viņa noskaldīja un ieņēma citu cīņas pozu. Kas notika? Kādēļ Erisa tā uzvedās?

Šo rakstu rediģēja Džezā tikai Meitenes: 17.06.2008 16:22

[Lianjuks]

Kalevale - Storyteller - Džezā tikai Meitenes - Džea

Bumbiņa sadalījās trijās mazākās bumbiņās. Viena aizripoja pie nešķīsteņa, otrā pie Leannas, trešā pazuda.
Nešķīstenis ar savu bumbiņas daļu šņāca. - Nogalini viņu!

Ersisas roka trīcēja vēl vairāk.
- Es nesaprotu, kas ar mani notiek. - vienā mirklī roka beidza trīcēt, sievietes acis iezvērojās un viņa atkal metās uzbrukumā.

[Džea]

Gvena nolamājās brīdī kad neizdevās noķert bumbiņu,galu galā tā sadalījās un viena no daļam pazuda.Nebija laika meklēt trešo.Gvena redzēja ka Erisa šaubās,tatad jo mazāka bumbiņa,jo vajāka vara pār Erisu.Paķērusi vāli kas atradās turpat blakus Gvena metās virsū nešķīstenim pie kura tagad bija bumbiņa.

[Kalevale]

Lai visuma biezpiens... tas ir Dieviņš nogrābstās, Poverpointa nodomāja, neticīgi blenžot uz šo cilvēku baru un kaut kādu maziņu briesmonīti, kas izskatījās kaut kur redzēt. Vai tik viņš nebija pieminēts Venēras kotlešu jaunākajā izdevumā? viņa turpināja spriedelēt, kad ieraudzīja Leannu.

Tad tomēr izglābies gan, ja? viņa uzrunāja meiteni, pietuvojoties tai. Es jau domāju, ka tu nobeigsies, jo es saspiedu nepareizās podziņas, viņa turpināja vervelēt, kad ieraudzīja kaut kādu bumbiņu tieši līdzās izglābtajai. O! Kas tas tāds? viņa iesaucās, paceļot to no grīdas.

[Džezā tikai Meit...]

- Erisa? - Melānija ievaicājās, kad viņas zobens notrīsēja. Nākamajā mirklī viņa jau metās uzbrukumā. Gluži kā filmās, meitene saņēma visu spēku un izlika to savā nākamajā sitienā. Viņa ar delna iekšpusi pasita sāņus zobenu, tad uzmeta salto pāri Erisai un nu viņa atradās aiz sievietes. Viņa veikli saķēra abas dievietes rokas un turēja sievieti, lai viņa nespētu vairs uzbrukt.

[Īvs]

Donkihots negribīgi saspieda Deinas roku. Kāpēc gan vajadzētu, kā maziem bērniem, sadoties rokās? Absurds. Vīrs gan šobrīd nebija noskaņots uz kašķēšanos, jo apkārtni vajadzēja apskatīt, kā arī novērtēt tās esošo briesmu (-ekļu daudzumu) līmeni.
Sniegs bira uz viņa sirmajiem matiem, padarot tos vēl sirmākus. Savādā kārtā aukstums nebija jūtams. Visbeidzot, lemdams savu viedokli paust skaļi, viņš ieteicās:
Vai mums jāgaida, kamēr šamējie ielīdīs mumsim rīklē (vai tieši otrādi)?

[Lianjuks]

Kalevale - Storyteller - Džezā tikai Meitenes - Džea

Nešķīstenis savēcināja savus spārnus un izlidojis cauri caurumam griestos nokļuva stāvu augstākajā gaitenī. Tur viņš kļuva nesasniedzams, jo tur diez vai kāds spēja uzlidot. Nešķīstenis ļauni pasmaidīja un lielīgi parādija savu bumbiņu.

Bumbiņa Poverpointas rokās pieņēma zaļu krāsu un uzdzirksteļoja.

Nākamjā mirklī Melānija kļuva visiem neredzama. Arī Melānija nespēja sevi saredzēt.
Erisa kaut ko nomurmināja un izgaisa. Melānijas rokas palika tukšas.


Apaču tuksneša rēgs

- Grūti priest. Mums jāiziet cauri mežam un tad redzēs. VArbūt tiksim cauri sveikā bez liekiem piedzīvojumiem. - Deina saknieba lūpas, bet iztika bez komentāriem. Sniegs pieņēmās spēkā.

[Džezā tikai Meit...]

- Nolādēts, kas tad atkal? - Viņa nomurmināja, jo vairs neredzēja pati savas rokas. Arī Erisa izgaisa. Laikam pie visa vainas bija bumbiņa, kas pašlaik rokās bija nepazīstamajam cilvēkam un tam briesmonim, kurš nu bija stāvu augstāk. Viņa pagriezās pret pārējiem un klusi teica.
- Kāds varētu mani uzmest tur augšā? - Sekoja lamuvārds, jo viņa saprata, ka nevar parādīt kā tieši viņiem nostāties, lai viņa spētu viegli palēkties un tikt augsējā gaitenī. Kāpēc viņa vispār izgaisa?
- Nostāties tā, lai es varētu atsperties pret plaukstām un uzlekt līdz augšai? - Viņa, mirkli padomājot, piebilda, cerot, ka kāds palīdzēs.

[Lianjuks]

Kalevale - Storyteller - Džezā tikai Meitenes - Džea

Poverpointa, Leanna un Gvena ieraudzīja uz grīdas sarkanus krāsas plankumus. To palika ar vien vairāk un vairāk. Blakus sarkanajiem plankumiem nokrita netīrs sarkans zobens. Viss sarkanais bija asinis.

Melānija nesaprata, kas īsti notika. Krūškurvi urba dzelošas sāpes.Viņa juta pār savu miesu noplūstam karstas asinis. Drēbes kļuva lipīgas. Viņa to juta, bet neredzēja. Viņa tikai redzēja asinis uz grīdas. Blakus gulēja zobens, kas nodevīgi bija viņu caururbis.

[Džezā tikai Meit...]

Pēkšņi viņai likās, kā duncis būtu ietriekts kruškurvī un Melānija sāpēs iekliedzās. Tiesa, viņa nesaprata, ka tā tiešām noticis, līdz blakus nokrita asiņains zobens. Kaut kas silts un lipīgs notecēja pāri vēderam, liekot meitenei notrīsēt. Drēbes kļuva slapjas un lipīgas. Tas turpināja strauji plūst un grīda zem viņas kļuva sarkana. Melānija nokrita uz ceļiem un piespieda roku brūcei.
- Es.. es. - Viņa klusi murmināja, saprotot, ka mirkst pašas asinīs.