Šausmu sala, [PZP] Bermudu trijstūris Opcijas

[Lianjuks]

Šausmu sala.

Bermuda trijstūris.

Te nu būs. Cerams, ka nebūšu, ko sajaukusi, vai piemirsusi.
Atvainojos, jau savlaicīgi, par savām visām iespējamajām kļūdām.


Rijoko ( Elony )

Bija bijusi vētra. Nevarēja saprast, kas notika. Laiks likās vienkārši ideāls. Sākumā pūta patīkams ceļa vējš, bet tad iestājās tumsa un bezvējš. Nevarēja saskatīt savu degungalu. Džonka sasvērās. Nogranda pērkons, likās kaut kur nozibam zibens, bet bija tumšs. Gaisma pamazām cerīgi iemirdzējās, kaut kur augstu virs galvas. Apkārt valdīja klusums. Tad tumsai cauri izlauzās izmisīgi kliedzieni, bet Rijoko vēl joprojām neko neredzēja. Kliedzieni pieņēmās spēkā, kuģis valstījās no vieniem un uz otriem sāniem, kā satracināts vērsis. Sāka līt, bet joprojām bija tumšs. Cilvēki meklēja kaut ko, kas derētu, lai noturētu līdzsvaru, bet neko nevarēja atrast. Klājs bija slapjš un neviens nespēja noturēt līdzsvaru. Skanēja plunkšķi, it kā, kartupeļu maisi veltos pāri bortam un birtu ūdenī. tad atskanēja krakšķis. Kliedzieni pieņēmās spēkā, tie bija izmisuma kliedzieni. Nekas nebija redzams. Kuģis sāka strauji grimt.


Mesmers ( Džeroms )

- Džerom! Tu sutinātais jūras gurķi! – portugāliski aurēja kuģa kapteinis.

- Nāc šurp! Tie slaisti man līdz kaklam. Pastāvi pie stūres. Man dažs labs ērms jāpārmāca. - Nokāp`is no komandtiltiņa kapteinis devās uz kambīzi, lai apjautātos kokam, kaut ko, kas labāk palīdzētu ieriebt tiem airētājiem, kas dara neko. Galera slinki peldēja atklātajos ūdeņos, un kapteini tas bija nokaitinājis ne pa jokam. – Iedomājies! Šie skaitoties slimi!


Washulis ( Loranda )

Pirāti pētīgi nopētija Lorandu. meitene pie sieta pie fokmasta ar galvu uz leju viņus uzjautrināja.
– Labi uzvedīsimies? Ja tā, tad laidīsim tevim lejā. – smējās kāds notašķījies un ar rugājiem noaudzis vecis. Pirkstos vīrišķim bija daudz smagu zelta gredzenu, un tā krekls bija pamatīgi saplīsis. Bet viņš tik jaudāja truli smaidīt.

Kuģis rāmi šūpojās. – Nāksi lejā un dosi man vienu bučiņ?

Lorandas biedri bija iesprostoti kuģa tilpnē, bet tādēļ, ka Loranda viņiem patika vislabāk viņai bija vaļa redzēt sauli – žēl, ka tikai ar kājām gaisā. No kambīzes puses skanēja jautri smiekli. Loranda ar iedzērušo ārpus kuģa telpām bija viena.


Semijs ( Raiens )

Jahta bija noenkurojusies netālu no Bahamām. Vismaz tā bija iepriekšējā vakarā.

- Raien! Tu neticēsi! – kāds sāka raustīt Raienu ārā no gultas – bija seši rītā.

- Mūsu enkurs ir pazudis! TAS VĒL NAV VISS! Iedomājies! Mēs jūras vidū esam apzagti! Gandrīz nekas uz jahtas nav palicis! Motors ir izārdīts, it kā pats nelabais būtu tur ārdījies! Stūre nolauzta! Gribi dzirdēt vēl! NEVIENS NEKO NAV REDZĒJISUN PAT NE DZIRDĒJIS! – Raiena degungalā aurēja garš un slaids jauneklis. Zaļām šaudīgām ačtelēm, šauru mutes līniju, un ugunīgi sarkaniem matiem. – Klājs ir tā izpostīts, ka nesaprotu, kā to varēja izdarīt mums nedzirdot! Un vispār kāda velna pēc mēs gājām gulēt! Mēs taču gribējām... – aizelsies jauneklis beidzot aizvērās.


Apaču tuksneša rēgs ( Donkihots )

Viņš atradās milzīgā mucā. Tiešām milzīgā mucā. Galva sāpēja un pēdējais, ko viņš spēja atcerēties bija, tas, ka dabūjis ar airi pa galvu. Bet par to viņš nevarēja būt drošs. Viņš neredzēja uzbrucēju. Muca nepatīkami zvalstīja vīrieti. Viņu uzmodināja kāda savāda skaņa. Kāda salda balss sauca.

- Dokinkot! Dokinhot! – apkārt mucai pletās plašs bezgalīgs ūdens. Saucējs nebija redzams.


Storyteller ( Leanna )

Stjuartes pastaigājās pa lidmašīnu, kā pa skatuves mēli, un tik vienmuļi kladzināja.
- Riekstiņus, dzeramo? – papēžiem klabot stjuarte nozuda pilota kabīnē. Blakus Leannai uz galvas uzmaucis stereo austiņas gulēja kaut kāds japāņi puišelis. Viņš bija iesnaudies, un lidojums vilkās jau bezgalīgi. Pēc mirkļa Leannai paskrēja garām, kāda noraizējusies tukla stjuarte. Blakus atskanēja īdzīga balss, bet no otras puses, kur negulēja japāņu puišelis.

- Māsiņ, es gribu riekstiņus! – dīca rižs puisēns, ar šķelmīgu smaidu.

- Ja nedosi – kliegšu. - Tas patiesībā nebija, kaut kāds puisēns, tas bija Lorijs, bet tuvumā nevienas stjuartes. – Es tiešām kliegšu, Lea! – un zēns atrullēja apakšlūpu, kā uz raudāšanu.


Džezā tikai meitenes ( Melānija )

- Lūdzu, mīļie lidmašīnas pasažieri. – iesāka stjuarte – ja varēja ticēt nozīmītei, viņu sauca Salija. – Mēs esam nomaldījušies no kursa. Tādēļ lidojums ievilksies. - Melānija bija iestūķēta starp dieviem resniem vīreļiem, no kura viens siekalām tekot, nolika galvu uz Melānijas pleca. Stjuarte aizsteidzās uz lidmašīnas aizmuguri.


Džea ( Gvendolna )

Gvena sēdēja mīkstā, ērtā krēslā, un lidojums bija debešķīgs. Lidmašīna šķēla mākoņus, kā kuģītis ūdeni. Pie Gvendolnas pienāca djuarte (stjuarte) un pasniedza viņai mazu kastīti, ko varēja viegli paslēpt plaukstā. Kastīte bija pilna ar dažādām kapsulām, tabletēm, un tad djuarte pasniedza Gvenai glāzi. – Jūsu pusdienas kundze. – lidmašīnas salons bija koši zils, negribīgi pasmaidījusi djuarte devās prom.


(OCC: tās kapsulas ir nākotnes pusdienas, vakariņas un brokastis, normāla ēdiena tik pat kā nav, jo zemes resursi teju izsmelti. Normāls ēdiens aizliegts, atlikušās dabas aizsardzības dēļ. Nepārmetiet. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) )


Hworang666 ( Valters )

Valters atradās uz milzīga kruīza kuģa. Viņš stāvēja uz klāja, tālumā patīkami čīgāja vijoles. Kaut kas aiz muguras nosprakšķēja un uz kuģa pazuda elektrība. Atskanēja pārsteiguma elsieni, tad atskanēja smiekli. Visi jau bija pieraduši, ka elektrība šodien niķojas. Tā jau bija labu laiku, kopš viņi kuģoja pa Bermudu. Ausīs ielauzās izmisuma sauciens un divi jaunieši pieskrēja pie Valtera.
– Cienījamais, neviens mums netic! Mūsu draugs pārvēlās pār bortu un, un...! Nāciet paskatieties! – abi jaunieši bija par Valteru jaunāki, bet viens bija par viņu augumā plecīgāks un garāks. Abi likās izmisuši. – Mēs nezinām, kā tas notika, ser. Lūdzu, nāciet!


Aiva ( Volfs )

Volfs bija izmircis, no galvas līdz kājām. Viņa ceļi bija iegrimuši glumās zilaļģēs, un degunā sitās sāļā jūras smaka. Netālu mētājās lidmašīnas atliekas – sadragātas un sakusušas. Apkārt pletās sausa un nemīlīga pludmalīte, bet priekšā augsta un kaila klints. Debesīs virmoja kaut kas līdzīgs polārblāzmai. Tikai tā bija tāda indīgi zaļa un spoža, ka acis žilba . Aiz muguras pletās okeāns. Tas likās sastindzis. Apkārtnē valdīja vēl lielāks klusums nekā uz mēness. Tā likās ļoti nemīlīga. Pat viļņus nevarēja dzirdēt. Vienīgi Volfa sirdspuksti bija dzirdami, un skanēja jocīgi. Atmiņā bija kāds desmit minūšu robs. Nebija skaidrs, pa kuru laiku viņš te lāga nokļuvis. Tā vienkārši bija.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 02.04.2008 18:01

[Džezā tikai Meit...]

Meitene ieskatījās Džerardam acīs un jautāja.
- Siekalas kā skābe? Varbūt viņi nu ir atgriezušies, tikai daudz labāk sagatavoti.. ak kungs, es nevēlos to visu piedzīvot atkal. Toreiz tik daudzi nomira un tagad.. - Viņa smagi nopūtās un palūkojās uz dienasgrāmatu.
- Es nezinu, vai viņi tos atrada. Es tiku ierauta zemē, pirms nokļuvu pie viņiem. Siena runāja, ka viņai mani vajag, tad es vairs nespēju pakustēties.. Man nepatīk tā bezspēcīgā sajūta, kad nevari neko izdarīt, nezini kas notiks, kas notiek.. kā tikt prom no tā visa. -

[Big Bad Wolf]

- Jā, to siekalas bija gluži kā skābe. Kad tās uzpilēja uz grīdas tur palika milzīgs caurums.
Džerards nopūtās.
- Man šķiet, ka labāk būtu tikt no šejienes ārā, ko tu par to domā?

[Džezā tikai Meit...]

Melānija piekrītoši pamāja ar galvu.
- Jā, vajadzētu gan tikt laukā, tikai viens jautājums. Kur pie velna mēs esam? Vispirms tas ir jāuzzin, lai varētu kaut kur doties. Liekas esam atpakaļ normālā pilsētā. Skaties, ielas pilnas normāliem cilvēkiem un mašīnām. Varbūt vajadzētu kādam no viņiem uzprasīt. Vispirms tiekot laukā no šīs nolādētās mašīnas.- Viņa norādīja uz pilsētas skatu priekšā.

[Big Bad Wolf]

- Jā, mani priecē tas, ka neesam nekurienes vidū, kā man jau tas ir gadījies.
Džerards neapmierināti noburkšķēja un paskatījās uz atkritumu kalnu.
- Kā mēs varētu tikt no šejienes ārā? Varētu mēģināt kaut kā pasignalizēt šoferim, ka mēs šeit esam... Vai arī vienkārši izlēkt. Ko tu domā?

[Džezā tikai Meit...]

Melānija iesmējās.
- Izlēkt no braucošas mašīnas būtu bīstami. Kaut kā labāk jātiek līdz šoferim. - Viņa teica un lēnām, nedroši piecēlās kājās, turot dienasgrāmatiņu vienā rokā. Viņa spēra soli uz priekšu un atkal gandrīz pakrita, kājai paslīdot uz šņabja pudeles.
- Ceru, ka te nav žurkas. - Meitene piebilda, bažīgi soļojot uz priekšu.

[Big Bad Wolf]

- Šeit jau atkritumus neuzglabā, tos tikai ved uz izgāztuvi. Laikam...
Nu iesmējās Džerards.
- Es varu mēģināt tikt līdz šoferim. Varētu gar malu aizlīst līdz viņa logam. Vai arī vienkārši gaidīt izdevīgu brīdi, kad mašīna apstāsies un paši varēsim izkļūt ārā.

[Kalevale]

Poverpointas prātā šaudījās visādas domas, viņa nespēja saprast, ko lai tagad dara. Kuģis tomēr bija tālu, taču tas nevarēja pacelties. Ko viņa varēja palīdzēt šim cilvēkam, kas nonācis nelaimē?
Pieņēmusi atkal savu normālo veidolu, lai vieglāk būtu pacelt meiteni, Poverpointa aptvēra to ar visām četrām rokām un pārdabiskiem spēkiem centās tuvoties kuģim, nepakļaujot viņu sāpēm.

Vai vēl tālu? viņa nodomāja, lūkojoties, taču priekšā redzēja tikai zāles stiebrus un kokus, no kuriem stiepās kādi dīvaini staipekņi. Pēkšņi viņa saprata, ka pazīst šo vietu un ka drīz jau būs pie galamērķa. Poverpointas sirds, atšķirībā no mirstošās, sāka sisties sparīgāk, cerot, ka vismaz kādu labu darbu izdarīs uz šīs dīvainās pasaules, kurā, kā šobrīd likās cilvēki vieni paši pamesti džungļos mira.

[Semijs]

Raiens, kad bija apstājies, uzlika rokas uz ceļgaliem, sāka smagi eslot un skatījās zemē.
-Velns.. jāpārstāj smēķēt..-
Tad aziātu sieviete piedāvāja gūstekņiem iet prom, bet pati iet varonīgi meklēt Melāniju.
-Vari iet mēģināt meklēt viņu, bet rēķinies ar to, ka tas, kas tur ir iekšā atradīs tevi ātrāk un, nu lūdz dievu, ka viņš tev tikai nogalinās, jo nu ej tu sazin cik ilgi tas idzimtenis ir bijis vientuļš.-
Viņš iztaisnojās un gribēja ielikt roku kabatā un paņemt cigaretes, bet konstatējis, ka viņam vispār vairs nav drēbes, puisis turpināja.
-Kādam nav liekas apenes?-

[Džezā tikai Meit...]

- Par vēlu, es jau eju pie viņa. Atpakaļ nedomāju doties.. - Melānija pār plecu noteica, uzmanīgi apejam aizdomīga izskata krēmu vecā krējuma trauciņā.
- Nāksi? - Viņa jautāja, turpinot soļot.

[Big Bad Wolf]

- Par vēlu! Nokavējām!
Džerards paskatījās uz Melāniju un iesmējās.
- Mašīna taču stāv, izmantosim izdevību un paši izkāpsim.

OOC: Pēdējais Liānas posts ATD. Mašīna tomēr stāv. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

[Elony]

"Kas tas par vārdu - apenes?" Rijoku sarauca uzacis.
Vispār, novērtejot puiša izskatu, laikam jau drēbes.
"Un par mani neuztraucies. Āriene reizēm ir maldīga."
Viņa īsi paklanijās un pagriezās un devās iekšā džungļos.

[Džezā tikai Meit...]

ooc: (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) *nositiet mani*

Melānija sāka skaļi smieties. Viņa piegāja pie malas un viegli pārleca tai pāri.
- Kā mēs to varējām palaist garām? - Viņa uzjautrināta jautāja, paskatoties uz puisi un noliecotes, lai notīrītu atkritumus no savām drēbēm.
- Bet mums tāpat jātiek pie šofera, lai pajautātu kur mēs esam. - Viņa ieteicās un, kad bija beigusi tīrīties, devās uz mašīnas priekšpusi.

[Semijs]

-Es nesaku, ka tu esi kaut kāda vārgule, ja jau reiz tev rokās ir ierocis, kuru ļoti labi iepriekš izmantoji, tad es šaubos vai tu esi kaut kāda prasta meitenīte.-
Raiens teica Rijoku.
-Apenes, ir apakšveļa.. velns, kas te ir savilcies.. Lai vai kā, nebāz savu smuko sejiņu alā, tavas izredzes ir mazas pret to nezvēru, kā mums visiem. Neatceries balsi, kas atskanēja alā?-

[Big Bad Wolf]

- Nē, labāk kāpjam ārā pirms šoferis ir pamanījis mūsu esamību. Labāk pajautāsim kādam citam cilvēkam, nedomāju, ka šoferis būs ļoti priecīgs par faktu, ka mēs abi viņa atkritumos mīcījāmies.
Džerards iesmējās. Viņš piegāja pie mašīnas malas un pārkāpa tai pāri. Ar kājām viņš stāvēja uz neliela izciļņa, bet ar rokām joprojām turējās pie mašīnas malas, pēc neilgas pauzes arī Džerards pārlēca tai pāri.
- Uz kurieni iesim?

OOC: Nepamanīju. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

Šo rakstu rediģēja Mr. Green.: 03.06.2008 21:46

[Džezā tikai Meit...]

Melānija pagriezās pret Džerardu. Viņa teiktais izklausījās mazliet divdomīgi. Meitene pasmaidīja un noteica.
- Dosimies pie kāda, kurš nav šoferis un izjautāsim par šo vietu.. - Viņa lēnām devās uz trotuāra pusi, prom no ielas.

[Big Bad Wolf]

- Ieiesim kādā veikalā vai kafejnīcā, izjautāsim cilvēkus tur.
Džerards sekoja Melānijai uz trotuāra pusi.
- Man šķiet, ka man vēl ir nedaudz naudas, neesmu ēdis vesalu mūžību.
Puisis no kabatas izvilka maku.

OOC: Jāgaida Liānas posts. Paši uz savu galvu nekur nevaram doties.

[Džezā tikai Meit...]

- Jā, tā mēs varam. - Melānija piekrita. Arī viņa nebija ēdusi jau ilgu laiku un vēders likās tukšs un klusi ierūcās..
- Hmm.. man gan nekā nav. Viss palika lidmašīnā.. - Meitene skumīgi noteica.

OOC: Labi.

[Īvs]

Es nebrīnos, ka saskaršos, un ne tikai ar mītiem, bet dzīviem to pierādījumiem.
Atrodoties alas tuvumā, Donkihots tikai ikdienišķi izgrūda:
Kāpēc gan nedoties vēl kāda briesmekļ' rīklē? Gals jau tāpat tuvojas.
Tad viņš, mirkli apdomājies, ievaicājās:
Un kāds i šīs aizraujošās al's galamērķis, kāpēc mums tur jādodas laupīt se dzīv'?

[Gross]

Deivids arī apstājās pie pārējiem un varēja redzēt ka puisis is satraucies un drusku straujāk elpoja gan no skriešanas, gan no tā ko bija redzējis.
"Es eju ar tevi... Lai gan lodes šiem briesmoņiem neko nenodara tākā no ieročiem jēgas nav, bet Es Melāniju atstāju aiz muguras un tāpēc man ir jāiet viņai pakaļ..."
Deivids noāķēja no uzkabes savu pilota ķiveri un pajautāja:
"Kuri no jums atgriezīsies mājā...? Varētu lūdzu aiznest uz turieni manu ķiveri... tā tik tāpat man tagad traucēs, bet esiet uzmanīgi, un centieties nepazaudēt, jo tajā ir iekāā visa informācija par manu lidojumu... un ja arī kādreiz mēs izkļūsim no šejienes tad pēc tās informācijas varēs izanalizēt kas šijā zonā notiek...." Deivids jau izplūda garā skaidrošanā kāpēc ķivere ir tik svarīga...

[Lianjuks]

Washulis

- Tev diez vai patiks kļūt par barību. - rēca dēmons.
- Neviens tevi neizglābs! Kā tu uzdrošinies šādi uzvesties? - telpā kļuva neciešami karsts.


Džezā tikai Meitenes - Mr. Green.

Džerarda maks bija pilns ar ar naudu, ka bail. Vietā vīdēja savādas nakad agrāk neredzētas zelta monētas. Viņš bija kā biezais.
Viņiem priekšā atradās maza kafējnīca ar nosaukumu. "Kaplaseipo"

Džea

Erisa pasmaidīja.
- Prātīgi. Seko man.


Elony - Aiva - Mesmers - Semijs - Gross

Ārčijs veltīja savādu skatienu Raienam un tad metās pakaļ Rijoko.
- Bet Melānija pazuda alā!


Apaču tuksneša rēgs

Alā bija ciešami. Savādi, bet varēja redzēt, kur likt kāju, bet gājējus napameta sajūta, ka kāds viņus novēro.
Vilks pasmaidīja.
- Galamērķis ir iezdzīvošana iesākumam, lai paliktu dzīvs. Tikai dzīvs būdams tu spēsi savu dzīvi izstiept garāku.


Kalevale

Drīz Poverpointa nokļuva kuģī.
Medpunkts bija tikai pāris soļu attālumā. Bija jāuzpiež attiecīgais kods, lai iekļūtu telpā.

(occ: kuģa gaiteņi ir šādi. )

(IMG:http://i240.photobucket.com/albums/ff235/mijoandmija/nx01_april_201.jpg)


( occ: ja kādu aizmirsu iesperiet man. )