Šausmu sala, [PZP] Bermudu trijstūris Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Pārslēgt uz: Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Lineārais+

[Lianjuks]

Šausmu sala.

Bermuda trijstūris.

Te nu būs. Cerams, ka nebūšu, ko sajaukusi, vai piemirsusi.
Atvainojos, jau savlaicīgi, par savām visām iespējamajām kļūdām.


Rijoko ( Elony )

Bija bijusi vētra. Nevarēja saprast, kas notika. Laiks likās vienkārši ideāls. Sākumā pūta patīkams ceļa vējš, bet tad iestājās tumsa un bezvējš. Nevarēja saskatīt savu degungalu. Džonka sasvērās. Nogranda pērkons, likās kaut kur nozibam zibens, bet bija tumšs. Gaisma pamazām cerīgi iemirdzējās, kaut kur augstu virs galvas. Apkārt valdīja klusums. Tad tumsai cauri izlauzās izmisīgi kliedzieni, bet Rijoko vēl joprojām neko neredzēja. Kliedzieni pieņēmās spēkā, kuģis valstījās no vieniem un uz otriem sāniem, kā satracināts vērsis. Sāka līt, bet joprojām bija tumšs. Cilvēki meklēja kaut ko, kas derētu, lai noturētu līdzsvaru, bet neko nevarēja atrast. Klājs bija slapjš un neviens nespēja noturēt līdzsvaru. Skanēja plunkšķi, it kā, kartupeļu maisi veltos pāri bortam un birtu ūdenī. tad atskanēja krakšķis. Kliedzieni pieņēmās spēkā, tie bija izmisuma kliedzieni. Nekas nebija redzams. Kuģis sāka strauji grimt.


Mesmers ( Džeroms )

- Džerom! Tu sutinātais jūras gurķi! – portugāliski aurēja kuģa kapteinis.

- Nāc šurp! Tie slaisti man līdz kaklam. Pastāvi pie stūres. Man dažs labs ērms jāpārmāca. - Nokāp`is no komandtiltiņa kapteinis devās uz kambīzi, lai apjautātos kokam, kaut ko, kas labāk palīdzētu ieriebt tiem airētājiem, kas dara neko. Galera slinki peldēja atklātajos ūdeņos, un kapteini tas bija nokaitinājis ne pa jokam. – Iedomājies! Šie skaitoties slimi!


Washulis ( Loranda )

Pirāti pētīgi nopētija Lorandu. meitene pie sieta pie fokmasta ar galvu uz leju viņus uzjautrināja.
– Labi uzvedīsimies? Ja tā, tad laidīsim tevim lejā. – smējās kāds notašķījies un ar rugājiem noaudzis vecis. Pirkstos vīrišķim bija daudz smagu zelta gredzenu, un tā krekls bija pamatīgi saplīsis. Bet viņš tik jaudāja truli smaidīt.

Kuģis rāmi šūpojās. – Nāksi lejā un dosi man vienu bučiņ?

Lorandas biedri bija iesprostoti kuģa tilpnē, bet tādēļ, ka Loranda viņiem patika vislabāk viņai bija vaļa redzēt sauli – žēl, ka tikai ar kājām gaisā. No kambīzes puses skanēja jautri smiekli. Loranda ar iedzērušo ārpus kuģa telpām bija viena.


Semijs ( Raiens )

Jahta bija noenkurojusies netālu no Bahamām. Vismaz tā bija iepriekšējā vakarā.

- Raien! Tu neticēsi! – kāds sāka raustīt Raienu ārā no gultas – bija seši rītā.

- Mūsu enkurs ir pazudis! TAS VĒL NAV VISS! Iedomājies! Mēs jūras vidū esam apzagti! Gandrīz nekas uz jahtas nav palicis! Motors ir izārdīts, it kā pats nelabais būtu tur ārdījies! Stūre nolauzta! Gribi dzirdēt vēl! NEVIENS NEKO NAV REDZĒJISUN PAT NE DZIRDĒJIS! – Raiena degungalā aurēja garš un slaids jauneklis. Zaļām šaudīgām ačtelēm, šauru mutes līniju, un ugunīgi sarkaniem matiem. – Klājs ir tā izpostīts, ka nesaprotu, kā to varēja izdarīt mums nedzirdot! Un vispār kāda velna pēc mēs gājām gulēt! Mēs taču gribējām... – aizelsies jauneklis beidzot aizvērās.


Apaču tuksneša rēgs ( Donkihots )

Viņš atradās milzīgā mucā. Tiešām milzīgā mucā. Galva sāpēja un pēdējais, ko viņš spēja atcerēties bija, tas, ka dabūjis ar airi pa galvu. Bet par to viņš nevarēja būt drošs. Viņš neredzēja uzbrucēju. Muca nepatīkami zvalstīja vīrieti. Viņu uzmodināja kāda savāda skaņa. Kāda salda balss sauca.

- Dokinkot! Dokinhot! – apkārt mucai pletās plašs bezgalīgs ūdens. Saucējs nebija redzams.


Storyteller ( Leanna )

Stjuartes pastaigājās pa lidmašīnu, kā pa skatuves mēli, un tik vienmuļi kladzināja.
- Riekstiņus, dzeramo? – papēžiem klabot stjuarte nozuda pilota kabīnē. Blakus Leannai uz galvas uzmaucis stereo austiņas gulēja kaut kāds japāņi puišelis. Viņš bija iesnaudies, un lidojums vilkās jau bezgalīgi. Pēc mirkļa Leannai paskrēja garām, kāda noraizējusies tukla stjuarte. Blakus atskanēja īdzīga balss, bet no otras puses, kur negulēja japāņu puišelis.

- Māsiņ, es gribu riekstiņus! – dīca rižs puisēns, ar šķelmīgu smaidu.

- Ja nedosi – kliegšu. - Tas patiesībā nebija, kaut kāds puisēns, tas bija Lorijs, bet tuvumā nevienas stjuartes. – Es tiešām kliegšu, Lea! – un zēns atrullēja apakšlūpu, kā uz raudāšanu.


Džezā tikai meitenes ( Melānija )

- Lūdzu, mīļie lidmašīnas pasažieri. – iesāka stjuarte – ja varēja ticēt nozīmītei, viņu sauca Salija. – Mēs esam nomaldījušies no kursa. Tādēļ lidojums ievilksies. - Melānija bija iestūķēta starp dieviem resniem vīreļiem, no kura viens siekalām tekot, nolika galvu uz Melānijas pleca. Stjuarte aizsteidzās uz lidmašīnas aizmuguri.


Džea ( Gvendolna )

Gvena sēdēja mīkstā, ērtā krēslā, un lidojums bija debešķīgs. Lidmašīna šķēla mākoņus, kā kuģītis ūdeni. Pie Gvendolnas pienāca djuarte (stjuarte) un pasniedza viņai mazu kastīti, ko varēja viegli paslēpt plaukstā. Kastīte bija pilna ar dažādām kapsulām, tabletēm, un tad djuarte pasniedza Gvenai glāzi. – Jūsu pusdienas kundze. – lidmašīnas salons bija koši zils, negribīgi pasmaidījusi djuarte devās prom.


(OCC: tās kapsulas ir nākotnes pusdienas, vakariņas un brokastis, normāla ēdiena tik pat kā nav, jo zemes resursi teju izsmelti. Normāls ēdiens aizliegts, atlikušās dabas aizsardzības dēļ. Nepārmetiet. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) )


Hworang666 ( Valters )

Valters atradās uz milzīga kruīza kuģa. Viņš stāvēja uz klāja, tālumā patīkami čīgāja vijoles. Kaut kas aiz muguras nosprakšķēja un uz kuģa pazuda elektrība. Atskanēja pārsteiguma elsieni, tad atskanēja smiekli. Visi jau bija pieraduši, ka elektrība šodien niķojas. Tā jau bija labu laiku, kopš viņi kuģoja pa Bermudu. Ausīs ielauzās izmisuma sauciens un divi jaunieši pieskrēja pie Valtera.
– Cienījamais, neviens mums netic! Mūsu draugs pārvēlās pār bortu un, un...! Nāciet paskatieties! – abi jaunieši bija par Valteru jaunāki, bet viens bija par viņu augumā plecīgāks un garāks. Abi likās izmisuši. – Mēs nezinām, kā tas notika, ser. Lūdzu, nāciet!


Aiva ( Volfs )

Volfs bija izmircis, no galvas līdz kājām. Viņa ceļi bija iegrimuši glumās zilaļģēs, un degunā sitās sāļā jūras smaka. Netālu mētājās lidmašīnas atliekas – sadragātas un sakusušas. Apkārt pletās sausa un nemīlīga pludmalīte, bet priekšā augsta un kaila klints. Debesīs virmoja kaut kas līdzīgs polārblāzmai. Tikai tā bija tāda indīgi zaļa un spoža, ka acis žilba . Aiz muguras pletās okeāns. Tas likās sastindzis. Apkārtnē valdīja vēl lielāks klusums nekā uz mēness. Tā likās ļoti nemīlīga. Pat viļņus nevarēja dzirdēt. Vienīgi Volfa sirdspuksti bija dzirdami, un skanēja jocīgi. Atmiņā bija kāds desmit minūšu robs. Nebija skaidrs, pa kuru laiku viņš te lāga nokļuvis. Tā vienkārši bija.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 02.04.2008 18:01

[Malduguns]

-Tad, kad Nāve pati personīgi zirdziņā dipadoja uz manu pusi, mani laikam paglāba mans Lorijs. Bet tā, dažreiz var mēģināt viņu samulsināt vai izdarīt ko tādu, ko viņa negaida. Vienmēr atrodas kāds risinājums,-Leanna noteica.
-Tikai vajag meklēt, cerēt un ticēt. Nometnē mēs mirušos atdzīvinājām. Beigās. Kā neparastā šausmu pasakā,-meitene noprātoja.

[Lianjuks]

Džea - Storyteller - Semijs - Elony - Soulberry

Sema izstarotais siltums pazuda. Gvena viņu vairs nejuta.
Ugunskurs izdzisa.
Ja kāds paskatītos uz tumšo, spogulim līdzīgo ezeru, tad ievērotu, ka no ūdens izlien sieviete. No ūdens izlīdusi svešiniec bija pilnīgi sausa un lēni devās kompānijas virzienā.
- Risinājums pats nenāks. Tas jāmeklē. - samtainā balsī noteica sieviete, apstādamās blakus vietai, kur pirms brīža bija ugunskurs.

Viņa izskatās šitā.
http://www.allaboutyou.com/?module=images&...mp;fileId=60832

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 19.08.2009 17:25

[Džea]

Semu vairs nesajutusi, Gvena sāka lūkoties apkārt, lai gan zināja, ka ieraudzīt tāpat nevarēs. Toties pamanīja kādu sievieti, ja vien viņa vispār bija sieviete.
Kas tu esi?
Gvena uzmanīgi jautāja atnakušajai, taču bija aizdomas, ka viņa atbildēs vai nu mīklaini vai arī ar pretjautājumu

Šo rakstu rediģēja Džea: 19.08.2009 17:36

[Malduguns]

-Neviens jau nesaka, ka tas nāks pats,-Leanna nopūtās. To viņa zināja pat pārāk labi.
-Kā tad paliek ar to tavu draugu?-viņa vaicāja Gvenai.

[washulis]

Loranda nopētīja Hjū. Savāda persona. Loranda noteikti negrasījās palikt meža vidū. Viņa sekoja Hausa atveidotājam, pati nemaz nezinot, ka nākotnē viņš ir slavens aktieris.

Šobrīd? Loranda iejautājās. Tas ir... tu grasies kaut kādā veidā kļūt īsts, nevis, kā pārlieku reālistisks Leannas domu auglis? Loranda brīdi samulsa. Es ceru, ka tas neizklausījās pārlieku nejauki. Piedodiet. Es negribēju teikt, tā, bet...

[Lianjuks]

Džea - Storyteller - Semijs - Elony - Soulberry

- Jāuzmin. - Gvenai atbildēja sieviete, Leannu ignorējot.

Moriartijs - Washulis

Lorijs iesmējās.
- Tu to pateici tik nesakarīgi. Tu kļūdies. - Lorijs apstājās. - Vēl kaut kas. Es neesmu Lorijs. Šobrīd pēc viņa izskatos. Tā laikam ir atbilde.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 19.08.2009 17:55

[washulis]

Loranda pat nokaunējās par sevis teikto. Laikam jau gan izklausījās nesakarīgi. Viņa piebilda, sekojot. Bet pag. Ja jau tu neesi Lorijs, kā sevi pirmīt nosauci, kas tad tu esi? Mainīji izskatu? Tas man atgādina to, ka Erisa ir un nav Melānija. Eh, vai es kādreiz spēšu kaut ko no šīs pasaules izprast? Laikam tomēr nē.

Un kur mēs dodamies? Mazais zēns... Pag, kur viņš ir? Loranda palūkojās apkārt, brīdi jau aizmirsui, ka ar viņiem kopā bija mazais puika. Pieminēja, ka te ir kaut kāda nometne. Arī koka mājiņā, kur satiku citus cilvēkus teica, ka viņi ir bijuši nometnē. Tā ir tā pati?

[Lianjuks]

Moriartijs - Washulis

- Zēns? Viņš ir drošībā. - atbildeja viltus Lorijs. Zēns tiešām bija pazudis.
- Uzmini nu. - noteica persona, kura patiesībā nebija Hjū Lorijs.

[washulis]

Loranda mulsi palūkojās sev apkārt, it kā vēl jo projām cerot ierauzīt to mazo zēnu. Uzmini nu? Ko viņš ar to domā? Gaišmate nopētīja Hjū Loriju, kas nebija Hjū Lorijs. Tu biji mazais zēns? Loranda ieminējās, nedaudz nedroši, bet tomēr cenšoties atšķetināt vismaz tās mīklas, kas viņai bija apkārt.

Labi, ka vismaz Džeroms ir blakām...

[Lianjuks]

Moriartijs - Washulis

- Garām. - atbildēja Lorijs.

[Džea]

Un vai tad Gvenai nebija taisnība? Bija. Lūk arī mīklaina atbilde. Taču prātā ienāca pirmītējā saruna ar Leannu un tad vel tas, ka Sems pazuda. Vismaz viņa klātbūtne vairs nebija jūtama.
Vai... vai tu esi kāds gars?
Nolēmusi nejautāt tieši, Gvena jautāja aplinkus.
Kas ir ar viņu?
Atkal skatiens uz Leannu

[Lianjuks]

Džea - Storyteller - Semijs - Elony - Soulberry

- Neesmu gars. Viņa pārvēršas akmenī, bet tas pāries. Mariss nepāries tik viegli. - atbildēja sieviete melnajā kleitā.

[Malduguns]

-Vai tu esi pilnībā paŗliecināta, ka tas ir viņš? Par visiem 100%?-Leanna atkārtoja jau vairākkārt izskanējušo jautājumu.
-Vai pāriešanas fāze būs pilnīga pārakmeņošanās?-Lea vaicāja sievietei. Vienmēr bija labi zināt.
-Un šizofrēnija nepāries. Yes! Es zināju,-viņa drūmi nomurmināja.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 19.08.2009 18:16

[washulis]

Hmmm... Laikam viņš tiešām gaida, ka es uzminēšu un priekšā neteiks. Loranda aizdomājās, atstutējot zodu plaukstā. Tu esi Toms? Bija viņas nākošais minējums. Viņai gan nebija daudz varianatus, ko minēt, jo tik daudz personas viņa te nepazina. Ceru, ka nav ierobežots minējumu skaits.

[Elony]

Rijoku piecēlās un piegāja tuvāk savādajai sievietei, kas iznāca no ezera. "Vai tu zini, kā man atrisināt manu... nelaimi?" viņa jautāja.

[Moriartijs]

Džeroms sekoja Lorandai un Hjū, kas nebija Hjū. - Leannas izdomājums? Ak. Te ir pārāk daudz dīvainu lietu, lai visu saprastu, - viņš nopūtās un turpināja čāpot pa mežu.

- Tu esi Erisa? - viņš piedalījās minēšanā. - Bija tik maz cilvēku ko viņš te pazina vai bija sastapis, ka izvēle bija tiešām ļoti ierobežota. - Un mazais puika arī bija pazudis. Es nebrīnītos, ja arī pēkšņi pazustu, - viņš nopūtās un gāja tālāk.

[Džea]

Jā esmu
Gvena atbildēja Leannai un pec sievietes toņa bija redzams, ka šo tēmu nav vērts turpināt.
Vai tu nēesi kāds no dieviem? Jeb varbūt arī dēmoniem?

[Malduguns]

Leanna nobolīja acis. Šeit nekam nevarēja pārlieku uzticēties, bet cilvēki akli ticēja. Nu, lai jau. Viņa būs viņus brīdinājusi, ja nu kāds iekulsies kādās ķibelēs.
Saviebusies, meitene pārcilāja savu labo roku un palūkojās uz gredzenu. Viņa nebija piefiksējusi, tas ir pārvērties akmenī vai tomēr nav.

[Semijs]

Nopūties, Raiens pagaidām pievāca tikai visus dunčus un piekāra to pie jostas.. gan jau noderēs. Iznācis ārā, viņš mazliet aprāvies, ieraudzīja, ka no ezera ir izlīdusi kaut kāda sieviete. Vēlēdamies, kaut viņam kabatā uzburtos cigarešu paciņa, puisis piegājis tuvāk sievietei, ievaicājās.
-Es negribu rupjš, bet, kas pie velna tu tāda esi? Katru dienu nesanāk redzēt, ka kāda izlien no ezera... dzīva.. es ceru.-

[Malduguns]

Leanna nobolīja acis vēlreiz un turpināja auklēt savu roku. Redzēšana ar vienu aci bija diezgan apgrūtinoša, tomēr meitene sāka pierast.
-It kā tu nekad nebūtu redzējis kaut ko dīvaināku,-viņa noburkšķēja.