Gaišais strauts''. Kolhoza apokalipse. Opcijas

[Džūna]

1956. gada jūlija sākums Vircavas rajona kolhozā ''Gaišais strauts''. Bija agrs, saulains rīts un arī šajā visneproduktīvākajā kolhozā bija sākusies kaut kāda rosība. Slaucējas atgriezās no fermas ar piena spaiņiem, kuri nebija tie pilnākie un jutās kā izpildījušas pienākumu pret partiju. Strādnieki lēnā solī vilkās ravēt kilometriem garās biešu vagas un siena lauks gaidīja kad nokritīs rasa. Teļi bauroja tā, ka varēja dzirdēt kilometra attālumā. Vienkārši sakot, kolhoza darbaspēkam bija pienākusi jauna darbadiena. Abi kolhozā ieklīdušie ebreju tirgoņi bija sarunāti palīgā siena vākšanai un pašalaik līda ārā no noliktavas, sazagušies žāvēto gaļu.

Tā bija pirmā diena, kad kolhoza vadības groži bija Bārbalas Janovnas, jaunās brigadieres rokās. Iepriekšējais brigadieris baudīja kūrorta priekus pie Melnās jūras. Bārbala Janovna baidījās no cilvēkiem. Un bija izdomājusi katru rītu pie kantora durvīm piespraust darāmo darbu sarakstu.

Messerschmit, brigadenfīrers, Brūnais un Ksens sajuta sāpīgu triecienu, jo smagi piezemējās kaut kur. Brigadenfīrers uzkrita virsū kaut kam lielas, kas izrādījās Ļeņina krūšūtēls, Ksens nejauši norāva no sienas karogu. Viņi nekrita guleniski, vienkārši parādījās nez no kurienes tieši kolhoza ''Gaišais strauts'' sarkanajā stūrītī. Atjēgšanās arī nebija no patīkamajām, kā nekā pēc sprādziena. Messerschmit ausīs joprojām dunēja ne tikai sprādziena viļņi, bet arī kāda pensionāra bļāviens par pagāniem un to, ka viņiem pašiem būtu jāizbauda kolhoza rožainā dzīve. It sevišķi vārdi ''Jūs netiksiet atpakaļ kamēr viss nebūs ideāli''. Sākotnēji tam nebija nekādas nozīmes, bet ar laiku tas iegūs biedējošu jēgu.

Kolhoza kantorī atskaējušais blīkšķis piesaistīja visu kolhoznieku uzmanību.

Occ: pārāk nesteidzieties, labiņi?

[Corvus]

ĒĒĒĒĒ, ĻUUUUDIII!!!! Izlaidiet, mani kāds! Es neesmu slikts! Es vairāk nemiršu! ES... es... Es teļu kūti iztīrīšu! (varbūt... pielikšu Žeņu iztīrīt...)

Jurija spiedzieni kļuva aizvien smalkāki un histēriskāki. Uz beigām jau skanēja tikai smalki pīksiteni.

Izlaidiet mani... Es būšu labs... Esmu pārāk jauns, skaists un piedzēries, lai mirtu... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/crying.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/ataa_a.gif)

Jurijs bļaustījās un spiedza pilnīgā bezjēgā - augšā jezgas dēļ itneviens viņu nedzirdēja. Tā ka teļkopim nācās samierināties ar savu likteni līdz brīdim, kad viņam nāktu apgaismība un viņš paceltu lādes vāku.

[Beppo]

Pabeigt darbus? Tu ar viņiem esi uz vienu roku? Tas taču ir acīm redzams, mēs esam aizturējuši diversantus!
Olga gan īpaši neaizprātojās, kāds gan ir diversantu mērķis. Izpostīt Gaišā Strauta sarkano stūrīti?

Tam, ko muld sasietie, viņa uzmanību nepievērsa, galu galā nupat vēl jauneklis ar apsaitēto roku bija skaļi kaut ko dziedājis, kas šajos apstākļos nebūt neliecināja par viņa saprātīgumu.

[washulis]

uz vienu roku??? tas margaritu šokēja. nu ja. tur nu tas bija. viņai nebija ko teikt. tikai izveidodama pārprastu sejas izteiksmi. izdomā ko atbildēt. tas liksies no malas muļķīgi, ja neko neteiksi... un ko tad darīsim. tupēsim pie viņiem visu dienu? nu jau ar nedrošāku balsi un bez pārliecības par sevi, viņa nobubināja.

[Massacre]

Žeņa jau sen bija sācis neslēpti smīnēt par notiekošo, jo pats viņs bļaustīties netaisījās un rokas smērēt arī negribēja, tāpēc tēloja nopietnu darba cilvēku, kuru šis viss ļoti satrauc un viņs cenšas izprast notikumus.
Cauri visām šīm skaņām viņs sadzirdēja kādu pazīstama slīmesta žēlošanos un pamanīja arī nelielu dūmu strūkliņu par pūra lādi. Dažas minūtes viņs vienkārši skatījās uz to, tad izlēma, ka jāpalīdz tomēr būtu, jo Jurijs bija labs pudeles brālis.

Piegājis pie lādes, viņs pacēla vāku un tēloja nopietnu un nosodošu vīru, bet smīns acīs liecināja par, ko citu:
"Nu, slīmest, beidzot esi nācis pie prāta un sāksi strādāt?"

[Piligrims]

(OOG: Kungi, es esmu pieradis, ka tiek lasīti un RESPEKTĒTI visu LS dalībnieku IEPRIEKŠ ievietotie posti, ja vien tie nav klajā pretrunā ar LS kopējo ideju un GM nodomiem! Ja mēs te rīkosim ‘zvaigznīšu brīžus’, tad paliek dikti garlaicīgi un neinteresanti turpināt kaut ko TĀDU!)
Bruno iekrita kārtējā bezfilmas nebūtībā, no kaut kādas tālienes atskanēja balsis, kuru saturu viņš vel nespēja aptvert. Samaņa lēnām atgriezās. Galva plīsa pušu. Viņš sakustējās, bet juta, ka ir sasiets. Neatvēris acis, viņš sāka ieklausīties apkārt notiekošajā. Atpazina komrādu Brigādenfīrera un Meseršmita balsis. Pagaidām viņš neredzēja nekādu jēgu ‘mosties’ un dullajai galvai vajadzēja ļaut nedaudz atjēgties .

Šo rakstu rediģēja Piligrims: 02.04.2008 17:49

[Corvus]

Juriju apžilbināja spoža spoža gaisma, kad kāds pacēla vāku.

Esmu jau miris... Svētais Pēteris nāk pēc manis... ŅEM MANI, PĒTERI!!!

Beidzot ierunājās Jurija saprāts - paradīze izskatījās pēc kolhoza kantora un svētais Pēteris bija izspļauts Žeņa. Vienīgais loģiskais secinājums, pie kā Jurijs bija spējīgs nonākt...

Žeņa, tu arī nosprāgi un nonāci paradīzē?????

[Massacre]

Jevgēņijs skatījās uz Juriju kā uz Staļinu, kurš būtu paziņojis, ka mīl Hitleru.
"Ti čo? Sofsem z duba ruhnul?* Tu atrodies pūra lādē mūsu mīļajā rodjinā, nevis paradīzē, jo jau kuro mēnesi nedarīji, ko tev liek." Žeņa mazliet nepacietīgi paskaidroja, gaidoši veroties Jurijā, cerot, ka biedrs nāks pie prāta.




*Tu, ko? No ozola novēlies, vai?

[Corvus]

Āaa... Nu ta viss skaidrs...

Jurijs, cīnīdamies ar dzadzju bļovu, kas klauvēja viņam pie durvīm*, pamazām aptvēra, kas par traci apkārt notiekas.

Klau, tauta, a kas šitie tādi? Tie nav praktikanti, kurus tehnikums taisījās sūtīt mums palīgā? Izskatās arī tādi biki ar sveicienu...
Viņi man varētu teļu kūti iztīrīt!






*vēmiena sajūta

[Massacre]

"Nu, nu, eslji neznaješ apstojatiljstv, togda molči*" Žeņa nopietni aizrādīja: "Savs darbs būs japadara vien pašam, jo eti lunatjiķi ne naši**." viņa sejā parādijās nosodoša izteiksme, jo Žeņa uzskatīja, ka darbs, ja uzdots, jāpaveic godam vai vismaz tā, lai tas izskatās tā padarīts. Bet Jurijs bija Jurijs un pie ta viņš jau bija pieradis, kaut arī savu attieksmi lieku reizi atļāvās atgādināt, it īpaši šāda brīdī, kad bija uzradušies nezināmi un dīvaini ģērbti puisieši un kolhoznieki bija kļuvuši nervozi.



*ja nezini apstākļus - klusē
**šie lunātiķi nav mūsējie

[Džūna]

Brigadieres kabinetā bija vēl vienas durvis, kas ar klusu skaņu pavērās Anton, panāc. Bārbala Janovna pasauca sekretāru uz to istabiņu.

Meseršmits joprojām centās pārliecināt biedrus par to, ko atcerējās par sprādzienu.

Jurijs ar Jevgēņiju beidzot pievienojās pārējiem kolhozniekiem, tāpat kā visi pārējie.

OCC: jūs sūtīs laukā no telpas, bet tas neliedz jums noklausīties aiz durvīm.

[Elony]

Ebrejs uzbruka fašistiem un Antons pakāpās malā. Murgs kaut kāds un muļķīgas runas.
Vispār tas viss bija briesmīgi savādi.
"Es biju domājis, ka šie palika no kara pāri. Paslēpās mežā un tā... bet daži ir par jaunu. Un latviski runā... " viņs ar bezstobru pistoli pakasīja aiz auss.
"Varbūt jukušie... izbēguši no trakonama... nav jau īsti fašisti, tiem bija ādas zābaki un cepures tādas vai arī kaskas... šitie ir kaut kādi jocīgi..." viņs pētija to drēbes.
"Es nezinu, ko darīt! Runāt nav jēgas, viņi ir jukuši, jo domā, ka Hitlers ir labs. Un kam ziņot?"
Antons papurināja galvu un sataisīja svarīgu seju, tad iegāja pa durvīm Bārbalas Janovnas privātajā istabā tepat blakām.

***

Pēc brīža viņs izgāja ar savādu seju.
Rokā Antonam bija papīra lapiņa.
Viņš nokremšļojās: "Khee-em." tā viņš nokremšļojās.
Tad teica: "Bārbala Janovna liek visiem iet laukā... tūlīt pat. Atgriezieties pie darbiem. Sarkanasi stūris un šie... viesi lai pagaidām paliek... ejiet!"


Kad visi bija prom (OCC: ceru, ka tā... ja kāds atteiktos, Antons nekavētos pielietot vardarbību...) viņs aizvēra durvis. Sasietus atsiet neatsēja, bet nosēdināja pret sienu un nolika vidējam uz kājām papīra lapiņu. Jebkurā gadījumā varēja salasīt visi trīs...
"Es... lasiet lūdzu, tad jau redzēsim..." samulsis noteica Antons.

Lapiņa bija rakstīts:
Es jau jutu, ka jūs būsiet klāt. Jūs esat tie delegāti no Maskavas, kas ieradušies slēgt mūsu kolhozu un mūs visus par slinkošanu izsūtīt uz Sibīriju? Iegaumējiet, ka es neesmu vainīga, jo šī ir mana pirmā darbadiena.
Tā kā jūs, maskavieši, noteikti esat gudrāki, es varētu nodot vadības grožus jūsu rokās. Ja mēs izcīnītu gada kolhoza balvu, mēs varētu turpināt darboties un nenonākt dzimtenes plašajās ārēs?
Bārbala Janovna

[Massacre]

Žeņam šāds nepārprotams nosūtījums strādāt škita aizvainojošs, jo tomēr gribējās noskaidrot, ko nozīmē šie jaunieši šajā vietā. Tomēr paklausījis Antona norādēm Jevgēņijs mierīgi pameta telpu un pat tēloja, ka iet pa taisno uz darbu, lai tiklīdz kā durvis bija ciet, nostatos tam blakām un klausītos. Apbalvojums viņam jau bija un nokaveto varēja atgūt dažās liekās darba stundās.

"Jurij," viņš pieklusināti uzsauca biedram: "Redzēju tev papirosu, iedot vienu." Žeņam tādi vārdi kā lūdzu tāpat nepastavēja, to zināja visi un, protams, kad biedram vajadzēs papirosu iedos, ja pašam būs.

[Corvus]

Jurijs parakājās pa kabatām, izvilka papirosu paciņu, aizsmēķeja pats, uzcienāja draugu un pie sevis nodomāja:
A lūdzu jau nevar pateikt... Parazīts! Ka tik man kaut kas ir, tā šis kā ute klāt - iedod, iedod! Jādod vien ir. Vismaz manā vietā pastrādā...

Jurijam likās interesanti, ko gan brigadiere viena pati varētu darīt ar pieciem vīriešiem...? Spēlēt asenizatoros? Kapāt acīti? DZERT? Parasti viņš jau sen būtu nolīdis kādā klusākā stūrītī, bet šoreiz ziņkāre ņēma virsroku. Un piedevām grādīgā Jurijam arī vairs nebija.

Eu, Žeņa, kas tur vispār notiek? Ko ar tiem tehnikumiešiem darīs? Es ne vella nedzirdu, kas tur notiek - vienā ausī sēra korķis, a otrajā man aizvakar Olga topoli iezieda - biju apsaldējis.

Šo rakstu rediģēja Corvus: 02.04.2008 20:27

[mr Bl@ck]

Was? Wir sind keine delegaten, wir sind nationalsozialisten. Messeršmits izmeta, bet tad viņa kontuzētajā prātiņā sāka uzziedēt idejas. Viņi bija ienaidnieka teritorijā, faksts, kur komīši tur sūdi, tas arī fakts, tātad viņi bija sūdos līdz ausīm.
Ja dumal, da mi delegati iz Moskvi, kakoja bilo vashe imje i otchestvo? Messeršmits prata krieviski pietiekami lai izliktos par krievu, viņš tikai cerēja, ka viņa komrāden sapratīs šo mazo taktisko jociņu lai izvilktu visu pakaļas no sūdiem.

[Massacre]

Ar pierastām kustībām smēķējot papirosņiku, Žeņa klausījās, kas notiek.
"Ptfu, ti! Klusu, varbūt sadzirdēs vai arī neko nedzirdēšu arī es. Tagad šiem iedeva lasīt kaut ko." viņš klusu, dusmīgi aizrādīja, bet no malas skatoties tikai likās, ka abi biedri, nu, vismaz Žeņa noteikti, tikai smēķē dienišķo devu un 'gaida', kas vēlāk notiks, nevis noklausās.

[Mattiass]

OOC: Elony, kuri trīs? Mēs esam četri, aizmirsi? Pieņemu, ka mans tēls spēj izlasīt.

Tikmēs Ksens bija pa pusei atjēdzies, kaut arī līdz zināmam brīdim turpināja izlikties, ka ir bezsamaņā. Prātā tikmēr jau veidojās piekaujamo melnais saraksts:

1. Antons
2. Timūrs

Mums jāizbauda visi kolhoza prieki, lai tikt mājās? Nolādēts! Kas par sviestu… bet es vairs ne par ko nebrīnītos. Tad jau labāk komandējošā postenī, nevis kā vergam vai vispār tikt nošautam.

Izlasījis lapiņu un sapratis, ka tā ir viņu vienīgā iespēja palikt dzīviem, viņš brīdinoši piegrūdās Messeršmitam, kurš bija iesācis vāciski protestēt, un atsauca atmiņā savas krievu valodas zināšanas, krieviski viņš runāja gandrīz tikpat labi kā latviski (kā lielākā daļa cilvēku mūsdienās).

— Da, nas k vam prislaļi, — Pie joda, tā pat varbūt ir patiesība, Ksens noskurinājās.
— Nam bi pogovoriķ z graždankoj Barbaloj Janovnoj. Što s vami za ņeizpolņeņije plana sģelajut, ja ņe znaju, no kolhoz točno prikrojut. Sreagirovali vi tože tak sebe. No ķeper — ja trebuju nas sejčas že razvezaķ, i otdaķ mņe mojo tabeļnoje oružije, jesļi ņe hotite ņeprijatnostej uže v bližajšem vremeņi.*

* Mums vajadzētu parunāties ar pilsoni Bārbalu Janovnu. Ko ar jums par plāna nepildīšanu izdarīs, nezinu, bet kolhozu noteikti aizklapēs. Noreaģējāt jūs arī ne šā, ne tā. Bet tagad — es pieprasu, ka mūs tūlīt pat atsien, un atdod man manu dienesta ieroci, ja negribat nepatikšanas jau vistuvākajā laikā.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 02.04.2008 21:25

[Piligrims]

Tā krieviskā buldurēšana Bruno kaitināja, jo viņš neko daudz no tās nesaprata. Viņš bija audzis mazpilsētā, kur bija latviska vide, tad arī sākās atmoda un visa krieviskā nīdēšana. Skolā viņš krievu valodas vietā izvēlējas vācu. Kaut ko viņš saprata, bet runāt tajā valodā nebija spējīgs.
Dzirdot Meseršmita un Ksena tekošo buldurēšanu, Bruno nolēma nemaisīties, acīm redzot tā ir kāda viltība, lai izpestītu viņus no šīs ELLES, lai kāda tā arī nebūtu. Tāpat viņš saprata, ka spīdēt ar savām vācu valodas zināšanām ŠEIT, nebūtu prātīgi, tāpēc viņš nolēma turpināt klusēt un vērot kur viss šis pasākums virzīsies.

Šo rakstu rediģēja Piligrims: 02.04.2008 22:01

[Elony]

Antosn bilsināja acis, redzot, kādas pārvērtības notiek ar... fašitiem? Jeb tomēr ne?
"Anton Ianovičs meņa zavut.
No počemu vi tagda unečtožeļi krasnoje ugolok? Počemu... pretvariļis fašistami? Vi nas napugaļi...*"
Un kāpēc jūs te runājat latviski, te vāciski un tagad krieviski...?

Antons tik tiešām šaubijās vai šos četrus atsiet.
------------------

* Bet kāpēc jūs tad iznīcinājāt sarkano stūri? Kāpēc... izlikāties par fašisitem? Jūs mūs nobaidijāt...

[Beppo]

Pārmēru liela drūzmēšanās pie durvīm būtu aizdomīga, bet zināt taču vajadzēja; jaunā brigadiere nudien nebija savu uzdevumu augstumu, tiešām nesaprotami, kāpēc gan viņa nevis kāda pieredzējusi, Tēvijas karā rūdīta slaucēja labākajos gados tika iecelta šajā amatā. Olga apgāja ap ēkas sūri un nostājās pie loga.

[mr Bl@ck]

Te atmaksājās Messeršmita vēstures zināšanas. Uzmetis nīgru skatienu Antonam un atbildēja. a mi jevo ne unnichtozhili, a popravili, u vas visit portret Stalina, notam dolzin viset Portret Hrushchova. Generalnava sekretara CCCP. Bliņ. I vopshe shto za Hr** u vas tut bila? Kakijeta poddelki i zavanuvšiji cveti, tak neidot kogda Moskva pro eto uslishit... Eto nasmehanija nad vsemogushestvom CCCP! Messeršmits sāka iekarst.
A nashi Prikidi bile shtob proverit vashe doverija v CCCP! I vopshe ja na vas podam zajevlenija kak vi obrashajtes s poslami iz Moskvi! Ovezhti nas atdaite nam nashe veshi i shtob cherez 30 min u nas bil doklad o vseh deitvijah koplhoza za poslednije 6 let! Nemedleno! Messeršmits nobļāvās tā ka notrīcēja viss kabinets.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 02.04.2008 22:40