Gaišais strauts''. Kolhoza apokalipse. Opcijas

[Džūna]

1956. gada jūlija sākums Vircavas rajona kolhozā ''Gaišais strauts''. Bija agrs, saulains rīts un arī šajā visneproduktīvākajā kolhozā bija sākusies kaut kāda rosība. Slaucējas atgriezās no fermas ar piena spaiņiem, kuri nebija tie pilnākie un jutās kā izpildījušas pienākumu pret partiju. Strādnieki lēnā solī vilkās ravēt kilometriem garās biešu vagas un siena lauks gaidīja kad nokritīs rasa. Teļi bauroja tā, ka varēja dzirdēt kilometra attālumā. Vienkārši sakot, kolhoza darbaspēkam bija pienākusi jauna darbadiena. Abi kolhozā ieklīdušie ebreju tirgoņi bija sarunāti palīgā siena vākšanai un pašalaik līda ārā no noliktavas, sazagušies žāvēto gaļu.

Tā bija pirmā diena, kad kolhoza vadības groži bija Bārbalas Janovnas, jaunās brigadieres rokās. Iepriekšējais brigadieris baudīja kūrorta priekus pie Melnās jūras. Bārbala Janovna baidījās no cilvēkiem. Un bija izdomājusi katru rītu pie kantora durvīm piespraust darāmo darbu sarakstu.

Messerschmit, brigadenfīrers, Brūnais un Ksens sajuta sāpīgu triecienu, jo smagi piezemējās kaut kur. Brigadenfīrers uzkrita virsū kaut kam lielas, kas izrādījās Ļeņina krūšūtēls, Ksens nejauši norāva no sienas karogu. Viņi nekrita guleniski, vienkārši parādījās nez no kurienes tieši kolhoza ''Gaišais strauts'' sarkanajā stūrītī. Atjēgšanās arī nebija no patīkamajām, kā nekā pēc sprādziena. Messerschmit ausīs joprojām dunēja ne tikai sprādziena viļņi, bet arī kāda pensionāra bļāviens par pagāniem un to, ka viņiem pašiem būtu jāizbauda kolhoza rožainā dzīve. It sevišķi vārdi ''Jūs netiksiet atpakaļ kamēr viss nebūs ideāli''. Sākotnēji tam nebija nekādas nozīmes, bet ar laiku tas iegūs biedējošu jēgu.

Kolhoza kantorī atskaējušais blīkšķis piesaistīja visu kolhoznieku uzmanību.

Occ: pārāk nesteidzieties, labiņi?

[Elony]

Antons pamanīja Olgu.
"Lieliski! Beidzot kāds, kam ar šito visu jāņemas! Nu ko, vismaz par mēslojuma trūkumu mūsu kolhozam jāžēlojas nebūs."
viņš izgāja ārā un centās noberzt zābakus.
"Es mēģināšu atras vēl kādu bābu, kurai ar to jāņemas. Un tad izdomāt, kur vest mēslus."

[washulis]

Ar tām govīm gan baigā noņemšanās. Dažreiz pat jāpriecājas, ka pa strādnueku esmu paņemta. Es jau nu gan negribētu ar tiem mēsliem ņemties. Tad nu jādomā, kur gan ir tas, kam vajadzētu par šito visu rūpēties. Margarita nodomāja tieši par to cilvēku, kas nu sēdēja kaut kur aliņā un rakstīja dienasgrāmatu, bet ja viņu nevar atrast, tad nu pašiem galā jātiek. Tad jau labāk uz ķēķi iet un tur strādāt, nekā pa mēsliem rakāties. Viņa vēl piebilda.

[Corvus]

GRIBU ŽRATJ!!!! DODIET PAIKU! - Jurijs vāplī sāka ārdīties savā midzenī. Un iemesls jau arī bija - viņa kuņģis pēdējās trijās dienās bija dabūjis tikai siltus dūmus un >40 grādīgu ūdeni.

Jurijs izlīda no savas alas un, knapi turēdamies vertikāli, sāka meimurot apkārt pa kolhoza centru. Izturējās viņš pilnīgi normāli - histēriski spiedza, vicināja rokas un pāris reizes ar degunu ieurbās savas mīļās dzimtenes pliekanajā augsnē. Jurija ikdiena.

Kaut kā ticis līdz teļu kūtij, Jurijs iestreipuļoja pa tās durvīm, nolikās mīkstas un siltas konsistences čupā, uzslējās četrrāpus un, pierāpojis pie Olgas, ieķērās viņai brunčos un sāka dudināt, skatoties viņai acīs ar raudulīgi maniakālu skatienu: "Dūjiņa mana, sirdspuķīte, bučmūlīte, PABARO MANI!!!!"

[Elony]

"Vot suka!*" noteica Antons, pamanot Juriju. Var jau iedzert, arī darba laikā. Komunisms to neaizliedz, lai gan labi jau nav...
Nu bet kļūt par lopu! Dusmas par darbu pie lopiem un iespēju doties bezmaksas ceļojumā uz austrumiem sadzina deniņos asinis.
Antons atgriezās kūtī, atkal nosmērējot zābakus mēslos un tad kārtīgi iedava Jurijam pa mīkstumiem.
"Rabotats nada, gad!#" viņs vēlreiz kliedza.
"Olga, piespied šo radību strādāt! Es samklēšu kādu, kas turas kājās." sievietei mierīgāk noteica Antons un devās prom, šoreiz ar visiem netīrajiem zābakiem.

-------------------

* Ir nu gan [cenzūra]!
# Strādāt vajag, [cenzūra]!

[washulis]

Kārtējā izrāde no Jurija puses. Nekas jauns, bet tik un tā tracina. Margarita noteica un nolūkojās uz izrādi, ko rādīja viņas kolhoza biedrs. Tā kā mazs bērns.

Vai tad sāmeojo maz var piespiest strādāt? Varbūt bez viņa pat labāk sanāktu... Margarita ieminējās Antona virzienā, bet jau devās saimniecības ēkas virzienā. Nolikusi visus rīkus, viņa nomazgāja seju, kas bija nedaudz nosvīdusi un nu arī sajuta vēderas burkšķēšanu. Nu job... Viņa noteica.

Šo rakstu rediģēja washulis: 06.05.2008 11:24

[Džūna]

Troksnis visapkārt tomēr pamodināja šķūnī gulošās salucējas un tās iznāca laukā paskatīties kas notiek. Izzinājušas situāciju, viņas sulīgi nolamājās un devās gatavot brokastis. Ja jau neviens cits to nedara, tikai čīkst, ka nav ko ēst.

Pēc pusstundas slaucēja, ko dēvēja par Katju, sauca visus uz brokastīm, kas sastāvēja no liela daudzuma auzu pārslu putras.

[Massacre]

Izdzirdējis tik ilgi gaidīto saucienu brokastīs, Žeņa vēl piebeidza pēdējo pleķīti līdz galam un kārtīgi novietojis izkapti pie koka, tā, lai neviens neizdomātu ar to šodien aiziet viņsaulē, vīrietis devās brokastīs. Pie mājas viņš noskaloja sasvīdušo torsu un seju ar ūdeni no akas un uzģērba kreklu (pie galda jau pliks nesēdēsi) un uzlicis sev labum labu porciju, netēloja pieklājību, jo bija izbadējies un sāka ēst, vien noburkšķot:
"Paldies gatavotājiem un labu apetīti."

[Corvus]

Kuš, miļiņkij! Vai ta gribi nosist sava mīļā kolhoza teļkopi? Kas tad teļus kops? Tie nabadziņi taču nosprāgs!

Kasīdams topošos zilumus, Jurijs uztrausās uz saviem kātiem. Antona pilnīgi neizprotamais emociju uzplūdums bija viņu nedaudz atžirbinājis.

Olga, Olgiņa, Olgucīte, paskaties, kā šitais nezvērs ar mani! Nositīis vēl, kibeņi matj!* Olgusja, paglāb mani no viņa...

Teļkopis izplūda vaimanās, bezsakarīgi bļaustīdamies par pasaules netaisnību un noniecinošo attieksmi pret viņu un viņa darbu. Ausis svila, klausoties dzidro un skanīgo mātes valodu. Viņa monologu pārtrauca Katjas sauciens brokastīs. Jurijs momentā norimās, skaļi palaida zināmu gāzu maisījumu un palēkdams aiznesās brokastīs. Pēkšņi viņš bija kļuvis skaidrs kā Ziemassvētku rīts.


* Netulkojams

[Elony]

"Nosprāgs arī ar tavu gādību, Jurij!" neatskatījies atmeta Antons. Tad viņs bija prom.

Slaucējas atrast neizdevas. Tomēr sauciens brokastīs atrisināja problēmas pašas no sevis.
Antons ieradies nesāka intersēties par ēdienu, bet gan sāka sulīgi lamāt visus, kam daļa gar kūti un lopiem.
Ļoti krāšņi tika aprakstīta Sibīrajas dzīves jaukie aspekti, īpaši sievietēm veltītā sadaļā, kas ilga desmit minūtes, tika pavēstīts, ka Sibīrijā dzīvo tikai impotenti kraķi, bet tiem, kas vēl jauni, sievietes sist patīk vairāk kā ņemt priekša, un ņem priekša sievietes viņi tikai tad, ja tās ir sasistas zili melnas.
"Man Latvija samērā patīk, bļiņ! Bet lietiņas tādas, ja nesāksim strādāt, tad VISI tur nonāksim! Ja gribat, tad davai! Bet man pasakiet laikus, lai paspēju pārvākties uz mežu."

Šo rakstu rediģēja Elony: 06.05.2008 16:22

[washulis]

O, re cik te viss ātri notiek. margarita noteica un devās uz to vietu, kur jau varēja sajust kārtīgu kašu. M-m! Labu apetīti. Viņa vēl noteica, nosēdās pie galda un sāka ēst putru. Pēc smaga darba, ēdiens garšo div tik garšīgi. Margaritas bļodiņa nu jau drīz kļuva pustukša.

Eh, nu miers. vļe jau neviens mūs nesūta uz to Sibīrij. Tik sola, bet mēs jau vēl jo projām dirnam še pat latvijā. tad jau tas ir vēl labi. Viņa noteica, dzirdot Antonu. Bet ziņas, par Sibīriju arī viņu nedaudz satrauca.

Šo rakstu rediģēja washulis: 06.05.2008 16:24

[Elony]

"Līdz šim pie mums nebija ieradušies Maskavas inspektori, kas izlikās par fašistiem un kā vleni ārdijās pa Sarkano stūri."Antons iebilda, bet nu jau mierīgāk. " Viņiem tagad šeit vara. Un ņem vērā, ka Sibīrija ir labākasi variants. Tie kas nebaidās likvidēt Staļina bildes, nebaidīsies atbrivoties no pāris slinkiem kolhozniekiem. "
Viņš ar roku pārbrauca pār seju.
"Es te negribu celt paniku, bet varu vienīgi atkārtot - citu dēļ saņemt sodu netaisos. Es neesmu ne buržujs ne sliņķis."
Viņš pievērsās Katjai un prasīja savu porciju.
"Nu, kas ir ar ēdienu?"

[washulis]

Nu ja. tur gan tev tiesa. atnāk un saceļ traci. Bet kur tad tagad šamējie palikuši? Pirmīt redzēju visus vazājamies apkārt ar papīriem rokā. Droši vien pārbaudīja visas iekārtas. Kuras darbijas, kuras ne. tā, kuras darbiojas, droši vien bija vajadzīgs mazāks laiks, lai apskatītu.

Kad tu tā runā, ka tie varētu mūs izmest, ja jau ir tāds liels kolhozs kaimiņos, kur viss darbojas, bet nez kāpēc man liekas, ka ne tāpēc viņi te ieradušies. Margarita spriedelēja, vicinot karoti. Izdomāt dažādas sazvērestības teorijas, viņai it īpaši gāja pie sirds. Tiesa tikai reti kurā bija patiesa.