Pūķu jātnieki, [GM][PZP][fantasy]Grupējuma Pūķu jātnieki cīņa par taisnīgumu Opcijas

[washulis]

Pūķu jātnieki

"Visi, kas nebaidās piedzīvojumu un mūžam uzticīgi savai zemei, piesakaties Pūķu apmācības kursos". Nu jau kā gadu šāds paziņojums ir atrodams gandrīz jebkurā Sestartas stūrī. Un šī Mirītas ideja vēl jo projām dzīvo un nav izgāzusies.

Nometnē*, kur notika šīs apmācības, pāri pāri skēja pirmie rīta stari.

Ceļaties un veļaties! Visi no pirmās grupas, slejiet savas pakaļas augšā un lai visi bez izņēmuma būtu laukā!!! nodārdēja kāda balss. Tas bija komandieris A.F. Rips**, kas vadīja apmācības kursus. PILNĪGI VISI! UN BEZ IZŅĒMUMIEM!!! viņš vēl nobļāva.

Pirmais kurss. Tie bija tie ļautiņi, kas te pieteikušies jau no paša sākuma un nu ar šodienu oficiāli sākās viņu prakstiskās apmācības. Šodien pirmo reizi nāksies lēkt pūķu mugurā, bez drošības noeikumiem... Nelielajās kojās sākās bardaks. Visa pirmā grupa (tie esat jūs!) nu pa galu, pa kaklu kārtojās, lai pēc piecām minūtēm būtu gatavi. Visi, kas kavē var pamatīgi norauties no komandiera, jo viņš mīlēja kārtību. Ļoti stingru kārtību...

* nometnes plāns, skat ATD (nedaudz vēlāk)
** komandiera Ripa anketu skatīt ATD (nedaudz vēlāk)

Lai kaut ko apsprietu savā starpā, izmanojiet OCC vai iekš ATD! vēlu visiem veiksmi... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

GM - Washulis

p.s. Nu ko? tad sākam! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Seila]

-Mans vārds ir Lors. Esmu no Graudas. Vismaz man tā šķiet- viņš neizklausījās pārāk pārliecināts par to ko saka- Un tā Laila. Viņa ir zemes pūķis.
Viņš norādīja uz pūķeni, kuru jau veda iekšā Poligonā.
-attā...Tiksimies pēc pusdienām.
Lors uzsauca Lailai un tad žiglā solī devās pakaļ Reinai.
-Vai drīkstu pavadīt?
Viņš pieklājīgi apjautājās. KAut gan no malas tas varēja izskatīties diezgan dīvaini.
-Man patika lidot. Es domāju, ka jums tas pilnīgi noteikti arī varētu ļoti patikst. Es gan neesmu pieradis neēst. Man vispār patīk labi paēst un ilgi pagulēt. Toties pēc tam varu visu nakti negulēt.

[Hobbits]

Cerams ka pūķi vismaz bija ēduši brokastis...lai gan par manējo vēl varētu šaubiities, Gerrads prātoja. Viņš tagad bija sajutis to cik vēders tukšs un nu, pēc šīrīta pārdzīvojumiem kaut kas ēdams tiešām prasījās.
Mēs vēl tiksimies! elfs atsveicinājās no sava pūķa un noglaastiija tam kaklu, jo galvu vēl joprojām nevarēja tam aizsniegt.

[Tējas lapa]

Nu labi tad līdz vēlākam. Puiša galvā atskanēja Kaina balss. Markus paskatījās uz to vietu kur gulēja pūķis un pamāja ar roku. Pie Kaina piegāja dresētājs un viņu aizveda uz Poligonu. Labi dodamies. Viņš noteica atkal pagriezies pret meitenēm. Jauneklis lēnām devās uz ēdnīcas pusi.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 20.03.2008 20:47

[Moriartijs]

Džeroms ar Reinu nolaidās zemē pēc lidojuma, un padzirdējis komandiera komentāru par pusdienām ļoti nopriecājās. Ēst! ar tādu saucienu viņš tuvojās grupiņai, kur bija Džudīte, Markuss un Silvana.

Kā lidojums? jautāja Džeroms kad piegāja klāt grupiņai. Interesanta kompānija, arābs, madžistrs un lausietis! Vēl tikai vienu graudieti vajag.

Kur gan tas rūķis palika? Vēl lidinās? Nu, jauki. Rūķi ir ļoti sakarīgi. Un noderīgi, Džeroms nodomāja un sāka jau apcerēt savas pusdienas.

Pūķene pamāja ar galvu un noteica, labu apetīti, cilvēk. un devās uz poligonu.

OOC: Starpcitu manai pūķenei un Džeas varonei ir vienāds vārds! Tādēļ ja pieminu Reinu, tā var būt gan pūķene gan Džea. Uzmanīgi.

Šo rakstu rediģēja mesmers: 20.03.2008 20:50

[Massacre]

Džudīte lēnām, nesteidzīgi sekoja Markusam, bet ejot atmuguriski, tādejādi norādot, ka viņa bez Silvanas pilnīgi prom neies.

Džerona entuzasims Džudīti sasmīdināja un viņa, vēl joprojām ejot lēnām atmuguriski, palūkojās viņā:
"Lidojums bija fantastisks. Kā tev pašam?"

Šo rakstu rediģēja Massacre: 20.03.2008 20:53

[Džea]

Sadrio ir uguns pūķis un par laimi arī es pārvaldu šo elementu
Reina piepilda un itkā rotaļādamās uzbūra sev uz rokas ugunlodi,tiesa gan tūlit pat to nodzēsdama.Pašlaik gan nebija nepieciešams to izmantot lai gan šīs spējas lieliski noder kaujas laukā,turklāt pretinieki reti kad spēj izvairīties.
Protams ka drīkst.
Sieviete pasmaidīja palūkojoties uz Graudas elfu.
Šķiet ka mēs ar tēvu devāmies cauri Graudai pirms vairākiem gadiem,vēlējamies nokļūt Enjas kāpās(tā laikam sauca).Viņš mani ir apmacījis ne tikai lai kļūtu par Madžistru bet arīentās izdzīvošanas lietas tādēļ arī es nebaidos no izsalkuma un vel daudz kā cita.
Turklāt par lidošanu es nešaubos ka man patiks
Reina atkal pasmaidīja soļodama līdzās Loram.Viņa tikai spēja iedomāties cik dīvaini izskatās ka garš cilvēks un viņam blakus soļo ne parāk garš elfs,tacu tur pa priekšu gāja vel dīvaināka kompānija

occ:Es to pamanīju tikai tagad ,lai gan ceru ka īpašas grūtības nesagadās.Turklāt manam tēlam šis vārds ir tikai saīsinājums tādēļ lai nesajauktu var lietot arī pilno

Šo rakstu rediģēja Džea: 20.03.2008 20:54

[Moriartijs]

Lieliski! Vienkārši neiedomājami. Lidošana būs mana jaunā aizraušanās. Džeroms sajūsminājās. Un mana pūķene ir jauka. Nav iedomīga un saikne būs ļoti laba.

Džeromam bija tiešām prieks par lidošanu, jo tā bija tieši tika pat lieliska, kā pagājušo reizi. Šoreiz tikai viss beidzās labi. Džeroms nodomāja.

[Tējas lapa]

Markus samazināja ātrumu, lai pagaidītu meitenes un Džeromu kurš piebiedrojās viņu grupiņai. Lidojums bija vienkārsi ideāls. Sen biju sapņojis palidot uz pūķa. Viņš atbildēja uz Džeroma jautajumu. šī visa pūķu padarīšana mani pataisa pavisam dīvainu parasti es nemaz neesmu tik runātīgs. Markus pie sevis nodomaja.

[Moriartijs]

Pūķi ir ļoti laba kaislība kuru izvēlēties. Džeroms atbildēja un piebilda, Vai kādam ir bijušas kādas saskriešānās ar pūķiem agrāk?

Ak, pūķi, pūķiši. Komandierim bija taisnība, kad viņš viņus nosauca par mīlulīšiem. Tad piebilda, Un piedzīvojumi arī solās būt intresanti un aizraujoši...

Šo rakstu rediģēja mesmers: 20.03.2008 21:00

[Massacre]

"Prieks, ka tu tik entuziastisks." Džudīte atklāti teica un pasmaidīja.
"Mīlulīši?" viņa atklāti nosprauslājās. "Protams, ja visiem ir tik jauki un labi pūķi, tad tā arī ir. Līdz šim neesmu saskrējusies ar nevienu pūķi un labi vien arī ir. Šis jau man gandrīz piebaidīja sirdstrieku. Bet lidošana atsver visu, savā ziņā." teikumu viņa pabeidza ar vēl vienu smaidu.
"Džudīte, starp citu." meitene iepazīstināja ar sevi Džeromam un skatoties kā viņa gāja tas likās diezgan amizanti.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 20.03.2008 21:06

[Tējas lapa]

Ar pūķiem nekad neesmu saskrējies. Esmu par viņiem daudz lasījis un tēvs man par viņiem ir daudz stāstījis. Un tu? Esi kādreiz ar viņiem saskrējies? Markus jautāja. Es patiešām palieku dīvains. Varu derēt, ka piedzīvojumi mums būs pār pārēm.

[Moriartijs]

Sveika, Džers. Mans moto ir : esi pozitīvs! Cenšos to arī ievērot. Un pozitīvisma saglabāšana palīdz kaitināt komandieri. Džeroms teica, un jau sāka domāt pie sevis, jaunu iesauku Ripam, jo redz R.I.P uz viņu vairs neiedarbojas...

Pūķi, viņš pie sevis noelsās. Tās sajūtas nepazudīs vēl kādu labu laiciņu.

Markusam viņš atbildēja, Jā, ir gadījies. Netālu no hētras purva sanāca uzskriet uguns pūķim, bet tas izdomāja ka man gribas palidot. Viss baidzās ar jauki salauztu kāju. viņš teica, bet tas bija jau pirms pāris gadiem.

Šo rakstu rediģēja mesmers: 20.03.2008 21:08

[Seila]

-Tad jau mūsu pūķi ir ļoti prasmīgi izvēlējušies savus saimniekus, jo, kaut gan mēs Graudas Elfi ne pārāk mīlam pielietot maģiju tomēr jāatzīst, ka mana stihija ir zeme. Tāpēc es nebrīnītos, ja izrādītos, ka katrs pūķis ir piemeklējis sev saimnieku atbilstoši savai stihijai.
Lors pasmaidīja iedomādamies to, jo aizdomas par to, ka pūķi paši izvēlas saimniekus viņā ar vien vairāk nostiprinājās.
-šķiet, ka jūs toreiz ar tēvu būsiet izvēlējušies pilnīgi pareizu ceļu. Caur Graudu dodoties patiešām ir iespējams nonākt līdz šīm kāpām. Bet atvaino par nepieklājīgu jautājumu. Vai tavs tēvs nebaidījās tevi ņemt līdzi tādos ceļojumies, jo nu saproti. Man šķiet, ka sieviete un tā tālāk. Nedomā. Man nav nekas pret to, ka sievietes ir spēcīgas un neatpaliek no vīriešiem, bet vai tomēr viņš nebaidījās, ka tu vari neizturēt šīs grūtības? Un vispār no cik gadiem tad tu jau ceļo?
Lors negribēja izskatīties pārāk ziņkārīgs, bet mazā saskarsme ar kādu citu atskaitot Graudas elfus viņā radīja pašu par sevi saprotamu zinātkāri.

[Massacre]

Klausoties abu sarunās Džudīte arvien palēlināja tempu savai atmuguriskajai iešanai.

"No kurienes jūs abi esat?" viņa jautāja Markusam un Džeromam, lūkodamās uz Silvanas pusi.

[Tējas lapa]

Markus iegrimis domās turpinaja ceļu uz ēdnīcu. Uzbūris plukstā mazu uguns bumbu puisis sāka ar to spēlēties, mētajot to aukšā un lejā. Kas gan ar mums notiks tālak? Kas mums būs jadara? Tādi un vēl daudzi citi jautajumi šaudījās pa puiša galvu. Atkal uznāca vēlme pazust no visiem citiem. Kaut kur paslēpties un padomāt par dzīvi. No pārdomām Markusu izstraucēja Džudīte. Esmu no Mirītas. Un tu? Vēljoprojam spēlējoties ar uguns bumbu viņs atbildēja.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 20.03.2008 21:19

[Džea]

Es nezinu.
Reina paraustīja plecus,
Ja arī baidījās tad ļoti prasmīgi to slēpa,taču domāju ka viņš bija pilnībā pārliecināts ka es to spēšu un atklati sakot esmu pateicīga viņam ka viņš deva man šo iespēju,savādāk es būtu diezgan vārga un tā tālāk
Ceļoju es jau kopš desmit gadu vecuma,daudziem tas toreiz likās nepieņemami taču teva pūles ir attaisnojošās.
Reina sacīja,priekšā kādam vīrietim šķiet nebija ko darīt un vinš bija sacis spēleties ar ugunslodēm.Ja vien pareiz iReina atcerejās tad viņu sauca markus.Pie sevis pasmaidījusi viņa uzbūra uz rokas ugunslodi un aizšāva to Markusa virzienā,taču tā lai lode viņam netrāpītu,vienkārši palidoja garām un ietriecās tuvākajā sienā.
Un jūs?Vai esat kur pabijis bez Graudas

[Moriartijs]

No Rābas, taču neesmu arābs. Ak, austrumu saldumi. Bērnībā gan dzīvoju Mirītā, tā kā pārzinu abas pilsētas ļoti labas. Tikai Mirītā nav pārāk labu atmiņu, brr, Džeroms nodomāja atcerēdamies savus vecākus.

Un jūs? viņs jautāja pārējiem.

[Seila]

Ceļot, jau no desmit gadu vecuma? Ār'prāts, ko, gan viņai nācies pārdzīvot un redzēt. Njā. Ko tik mūsdienās šajā pasaulē nenākās uzzināt. Viņš nolūkojās tajā kā sieviete aizsviež ugunslodi. Un tomēr viņa ir tik savāda. tik savāda, ka varētu iekšēji būt kā bērns kuram gribas parotaļāties. Galu galā bērnību viņai nemaz nav tā īsti nācies redzēt
Es?
Lors iztrūkās izdzirdējis šo jautājumu.
-Godīgi sakot es pats nezinu. Dažus gadus atpakaļ es attapos Graudā, kur man pateica, ka es esot graudas elfs un iesauca par gribošo, jo es vienmēr kaut ko gribēju. Bet, kas es esmu īstenībā un vai pirms tam ko biju redzējis es nezinu.
Elfs godīgi atzinās.

[washulis]

visi apmierināti čaloja un nokļuva pie ēdnīcas ieejas, kas bija atsevišķi no tās, kas caur ēdnīcu veda uz dzīvojamajām telpām. pat ēdnīcas telpa bija liela, gaiša ar lielim stiklotiem logiem. aiz garas letes bija durvis uz virtuvi, no kuras vienmēr skanēja rosība.

šodien visiem pusdienās pasniedza kartupeļus ar kotletēm. kārtīgs ēdiens, kārtīgi strādājošiem cilvēkiem. un elifiem, rūķiem un tā jo projām. tālāko telpu aizņēma gari galdi ar nelieliem krēsliem. kopā bija desmit galu rindas, kas stiepās no vienas telpas vienas, līdz otrai. tikai ar starpām, starp sienām, lai visi varētu paiet garām galdiem. pārējās jaunākās grupas jau bija izstāvējušas rindas pie letes un nu bija ieņēmuši vietas pie ēdam galdiem. nu bija stuna laiks brīvs un tikai pēc tam būs no jauna jāatgriežas laukumā. pārmiņas pēc mācības notiek vairāk svaigā gaisā, nekā telpās. no ēdnīcas logiem pavērās jauks skats uz poligonu, kur ik pa laikam ārā un iekšā gāja dresētāji, nestadi pūķiem ēdamo. gan gaļas gabalus, gan zāles kaudzes. nekur nebija jāsteidzas. kopā ēdnīcā veda trīs durvis: no virtuves, no dzīvojamajām telpām un no ārpuses, blakām logam.

Šo rakstu rediģēja washulis: 20.03.2008 21:50

[Tējas lapa]

Markus iegāja ēdnīcā. Nostājies pie letes viņš dabūja ēdienu, kartupeļus ar kotleti. Paņēmis paplāti ar ēdamo viņs saka meklēt kādu vietu kur piemesties. Ar acīm atradis kādu brīvu vietu netālu no durvīm Markus saka uz turieni iet. Apsēdies puisis sāka ēsts pusdienas un noskatījās kā Poligonā nes ēdamo pūķiem gan gaļu, gan zāli. Mmm vesela stunda bez komandiera auriem.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 20.03.2008 21:51