Pūķu jātnieki, [GM][PZP][fantasy]Grupējuma Pūķu jātnieki cīņa par taisnīgumu Opcijas

[washulis]

Pūķu jātnieki

"Visi, kas nebaidās piedzīvojumu un mūžam uzticīgi savai zemei, piesakaties Pūķu apmācības kursos". Nu jau kā gadu šāds paziņojums ir atrodams gandrīz jebkurā Sestartas stūrī. Un šī Mirītas ideja vēl jo projām dzīvo un nav izgāzusies.

Nometnē*, kur notika šīs apmācības, pāri pāri skēja pirmie rīta stari.

Ceļaties un veļaties! Visi no pirmās grupas, slejiet savas pakaļas augšā un lai visi bez izņēmuma būtu laukā!!! nodārdēja kāda balss. Tas bija komandieris A.F. Rips**, kas vadīja apmācības kursus. PILNĪGI VISI! UN BEZ IZŅĒMUMIEM!!! viņš vēl nobļāva.

Pirmais kurss. Tie bija tie ļautiņi, kas te pieteikušies jau no paša sākuma un nu ar šodienu oficiāli sākās viņu prakstiskās apmācības. Šodien pirmo reizi nāksies lēkt pūķu mugurā, bez drošības noeikumiem... Nelielajās kojās sākās bardaks. Visa pirmā grupa (tie esat jūs!) nu pa galu, pa kaklu kārtojās, lai pēc piecām minūtēm būtu gatavi. Visi, kas kavē var pamatīgi norauties no komandiera, jo viņš mīlēja kārtību. Ļoti stingru kārtību...

* nometnes plāns, skat ATD (nedaudz vēlāk)
** komandiera Ripa anketu skatīt ATD (nedaudz vēlāk)

Lai kaut ko apsprietu savā starpā, izmanojiet OCC vai iekš ATD! vēlu visiem veiksmi... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

GM - Washulis

p.s. Nu ko? tad sākam! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[washulis]

Kaķis pamāja ar galvu par Tala'ana teikto. Varēja redzēt, ka kaķis par šādu lēmumu bija visai neapmierināts, bet tomēr neko neteica. Kā ūdeni mutē ieņēmis, novēršoties un palūkojoties uz savām ķepām.

Tikmēr gaisa vilnis triecās pret kolonnu, uzraujot gaisā putekļus un smiltis, kas šķiet, šeit pazemē, bija visur. Putekļi maģiskajā gaismā iezīmēja skaistus starus, bet tikmēr, ap kolonnu nosēdās putekļi. Pa gaisu bija lidojušas dažas mazas šķēpeles, nosēžoties telpas stūros. Varēja redzēt, ka uzraksts ir krietni pabojāts. Vieta, kur bija uzraksts, bija visai parobota, radot negludumus kolonnā, bet tomēr tā turpināja stabili stāvēt savā vietā. Bija redzami daži vārdi, kas atradās teksta malās, bet tos lasot secībā, nevarētu sanākt nekas loģisks. Tie vārdi bija: "icis; B; malā; Kail; naidnieks; urvs; Meklē; norādi dos."

[Roviela]

Belegs pamanīja, ka Silvana paliek bēdīgāka. Viņš piegāja elfietei tuvāk.
- Ko tu, neskumsti, lūdzu! Es dzirdēju, kā Lati Kairosam stāsta, ka Tu esi ļoti laba dziedniece, tikai pūķa āda ir pūķa āda. Pati par sevi maģiska, tāpēc tāda lieta.

Viņš mazliet neapmierināti paskatījās uz Tala'anu. Vai tad viņi norunāja zobenu iznīcināt? Elfs kaut kā neatcerējās ko tādu dzirdējis. Viņam, vispār jau, bija cits priekšlikums, bet to izteikt bija visai pāragri.

[Elony]

Tala'ans turpināja daudzīt uzrakstu ar gaisa viļņiem, līdz neviens burts vairs nepaliek.

[Sindra]

Silvana pamāja.
Jā, jā es saprotu. viņa pat nedaudz pasmaidīja. Tomēr tāda bezspēcības sajūta. elfiete nopūtās un gaidīja, kad biedri tiks galā ar dzejoļa iznīcināšanu un klusībā cerēja, ka vismaz kāds to būs atcerējies. Viņa noteikti neatceras.

[Moriartijs]

Kamēr Tala'ans nīcināja uzrakstu, Džeroms pētīja melno kaķi. - Kā var būt, ka Skarabeju Pavēlnieks ir kaķa izskatā? Protams smilšu pavēlnieki IR kaķi, taču kapēc? - to Džeroms nezināja.

Madžistrs pagāja malā un gaidīja līdz elfs būs ticis galā ar kolonnu.

[washulis]

Nu drīz no uzraksta nekas nepalika pāri. Tiesa, arī kolonna bija vairāk izrobota un to, ka reiz uz tās vai pie tās kaut kas ir bijis, bija neiespējami nepamanīt.

Kad tas ir izdarīts, laikam būs jādodas palīdzēt jūsu pūķim. Kad būšu ārpus tempļa robežām, palīdzēt nespēšu, bet nešaubos, ka kaut kur ir jābūt kādām zālītēm vai līdzeklim, kas noteikti spētu palīdzēt nabaga radībai. Kaķis bilda, sākot iet ārā no kolonnu telpas, tiesa, nesteidzīgi, nevēloties pārlieku atrauties no tiem, kas vēl bija telpā. Kaķis devās iepriekš jau aplūkotā postamenta virzienā.

[Moriartijs]

Džeroms ielika savu zobenu atpakaļ tam paredzētajā vietā, un uzmetis pēdējo skatienu visai nolaistajai telpai, devās nopakaļ Skarabeju pavēlniekam.

- Iespaids bija radies daudz sliktāks, nekā bija cerēts. Bet varbūt vēl viss var mainīties. -

[Sindra]

Silvana pagaidīja kamēr biedri iznīcina dzejoli un sekoja kaķim un arī pārējiem ārā no tempļa.
Viņa vēlējās redzēt kā skarabeju pavēlnieks izdziedēs Lati.

[washulis]

Kaķis jau atkal soļoja pa eju labirintiem, kas bija šoreiz ejā otrā pusē kolonnu zālei. Tur, pustumsā slīgstošās ejās bija grūti saskatīt, uz kuriene ved citas ejas vai durvis uz vēl neizpētītiem plašumiem, bet drīz visi, kas sekoja, nonāca telpā, kur likās, reiz bijusi neliela laboratorija un bibliotēka, jo gar zemajiem sienām bija daudz plauktu gan ar grāmatām, gan tukšām kolbām un citiem traukiem, lai gan dažas bija arī pilnas ar savādiem šķidrumiem, bet visas noputekļojušās un likās, neaiztiktas jau gadsimtiem ilgi.

Tur, kur vienā telpas galā bija rakstāmgalds, daudz dokmentu mapēm pilns, bija arī mazs galdiņš blakām. Tieši pie tā piesoļoja kaķis un, kaut kā ar ķepām atvilka vaļā vienu no atvilknītē, kur bija maza, noputējusi olīvkrāsas kastīte. Tur ir viens maģisks akmens. Kaķis bilda. Ja to ilgstoši turēs pie savainojuma, tad ar laiku brūce sāks paātrināti dzīt, pamazām izkliedējot maģiskā dzīvnieka-kodēja maģiju, lai tas spētu sadzīt pavisam, bet, iespējams, paliks rēta, bet sāpju vairs nebūs. Vidēji šāds vies akmens ir jātur līdz trīm diennaktīm, bet ja kāds jau ir paspējis nodarboties ar dziedniecību, kaķis palūkojās uz Silvanu, tad process ritīs uz priekšu ātrāk.

[Roviela]

Belegs bija sekojis kaķis un tagad jau ar interesi vērojis, kas te notiek.
Tāds akmens elfu sajūsmināja.
- Silvana, man šķiet, kopā ar Tavu jau esošo māku tāds akmens būtu lielisks papildinājums. Ņem tu to, labi?

[Sindra]

Elfiete paņēma kaķa pasniegto akmeni un pateicībā paklanījās.
Es pateicos par dāsno dāvanu. viņa dziļā cieņā apliecināja.
Nopētījusi to Silvana uzlūkoja Belegu. Tad vajag pasteigties pie Lati. viņa noteica un ja vien kaķis nevēlējās vēl kaut ko viņiem bilst, bija gatava doties ārā no eju labirintiem.

[Elony]

Tala'ans klusējot gāja līdz ar pārējiem. Noskatījās, kā kaķis darbojas ar atvilknēm, viņš ierunājās. "Skarabeju pavēlniek, kāpēc tu izskaties kā kaķis? Jo man šķiet, ka tavs patiesais veidols ir cits."

[Roviela]

- Jā, - Belegs piekrita Silvanai.
- Viņa joprojām nejūtas īsti lāgā, es pat negribētu viņi lūgt mani nest tālāk, bet tas nav iespējams.

[Sindra]

Kādēļ nav iespējams? elfiete jautājoši uzlūkoja Belegu.
Tu vari kopā ar mani lidot ar Kairosu. Viņš ir gana spēcīgs, lai panestu divus elfus.

[Roviela]

Belegs pasmaidīja.
- Nē, ne jau tāpēc, ka Lati nespētu mani panest, bet viņa ir mana draudzene, man sirdsapziņa neļauj lūgt viņai tagad strādāt. Ja Kaiross būtu ar mieru nest arī mani, es būtu ļoti pateicīgs.

[washulis]

Kaķis saausījās, izdzirdot Tala'ana jautājumu. Bija grūti saprast, kas tieši pazibēja četrkājainā acīs - dziļas skumjas, vai arī tomēr prieks? It kā viņš būtu nopriecājies, ka kāds pajautāja.

Jā, patiesi mans veidols bija cits. Agrāk es biju skaists. Mana dižciltība burtiski pa ausīm līda ārā. Skarabeju pavēlnieks lepni paziņoja, nosēžoties tur pat uz zemes un ar prieku vērojot, kā Belegs ar Silvanu novērtē dāvanu, jau sākot ceļu pie savainotā pūķa. Bet šis veidols ir mans sods. sods par to, ka radīju Lesepta zobenu. Tik varenu ieroci, kas nepareizajās rokās varētu nest lielu postu. Tāpēc tas tika arī paslēpts. Gan ar, gan bez manas piekrišanas. Principā, šeit bija mans templis. Varenības šūpulis, bet nu tas ir noslēpts labirintā ar minotauriem tumšajās ejās. Aiz ķēdes pavedienu un noslēpumu. Šīs dzejas rindas un, tā teikt, "uzdevumus" izveidoja tautās pazīstamais burvis kā Ziemelis. Laikam baidījās, ka ja kādam citam piederēs zobens, tad pats nevarēs kaldināt savus plānus. Laikam biju muļķis tad, kad ļāvos, lai viņš mani pierunā, ka zobens ir jānobeidzina kādā no pasaules nostūriem. Ak, ja vien es zinātu, kur tas tagad ir... Viņš beidza runāt.

Laikam jāpavada savus viesus līdz ārdurvīm. Viņš reizē skumīgi, reizē atviegloti bilda, izejot no putekļu pilnās telpas ar daudzajiem grāmatu un kolbu plauktiem. Tālāk caur gaiteņu gūzmai, tad atpakaļ pie podesta, kur bija lode, nu glabājās pie Džeroma. Lejā pa desmitpakāpienu laidienu, un lielo ieeju. Tur kaķis apstājās, sagaidot pārējos. Cauri lielajai izejai varēja redzēt tos pūķus, kas bija ielidojuši ejā iekšā. Lati ar Kairosu bija ārā. Tur kur valdīja pilnīgs miers un klusums. Tikai skanēja tālās atbalsis no tempļa, kur bija pūķu saimnieki.

[Sindra]

Es domāju, ka Kaiross piekritīs. Silvana pasmaidīja. Ejot tālāk viņa klausījās, ko kaķis stāsta.
Ziemelis? elfiete palūkojās uz kaķi. Man liekas, ka es no kāda dzirdēju, ka arī Ziemelis vēlas zobenu iegūt savā īpašumā. Tad jau sanāk, ka viņš nezin, kur tas atrodas.

[washulis]

Jā Ziemelis. Viņš šo atrašanās vietu zina ļoti labi, jo pats to noslēpa. Vismaz palīdzēja to izrādīt. Viņam palīgos bija vēl daži burvji, kuru vārdi un miesas jau pārvērtušies putekļos. Kaķis klāstīja, stāvot pie izejas.

Man nav īsti skaidrs, kāpēc tieši tagad sākusies tāda cīņa par zobenu. Esmu dzirdējis par vēl vienu grupējumu, kas te it kā vēlas radīt Ēdenes dārzu, bet šie nekad nav tikuši līdz labirinta centram. Vienmēr minotauri patraucēja, vai arī tas dūmu pūķis. Laikam dēļ viņiem Ziemelis saprata, ka līdz zobenam jānokļūst pirmajam. Viņam ir pluss, bet viņam ir savi īpaši ierobežojumi, attiecībā uz šo ieroci.

[Roviela]

- Pastāsti, lūdzu, vairāk, - Belegs palūdza.
- Es arī nesaprotu, kā tas gadījies, ka Ziemelim tā kā būtu jāzina, kur ir zobens un kā pie tā tikt, bet līdz šim mūsu pieredze rāda, ka viņš to nemaz nezina vai kas tur par vainu, ka nav pirmais. Varbūt tas, ko mēs pazīstam, nemaz nav tas Ziemelis?

[Sindra]

Jā... Silvana apstiprināja. Kults, kurš meklē zobenu ir iekārtojušies pazemē pie pirmās norādes. Taču, kad pēdējo reizi tur bijām, sanāca saķeršanās un daļa no alas iebruka. Tā, ka viņiem varētu būt problēmas turpināt meklējumus. Galu galā mēs pāri pārlidojām ar pūķiem. Viņiem nav tādas iespējas. Silvana paskaidroja. Es ļoti ceru, ka viņi nekad pat neieraudzīs to zobenu. Viņi sapostīja manu dzīvi. elfiete nopūtās.