Pūķu jātnieki, [GM][PZP][fantasy]Grupējuma Pūķu jātnieki cīņa par taisnīgumu Opcijas

[washulis]

Pūķu jātnieki

"Visi, kas nebaidās piedzīvojumu un mūžam uzticīgi savai zemei, piesakaties Pūķu apmācības kursos". Nu jau kā gadu šāds paziņojums ir atrodams gandrīz jebkurā Sestartas stūrī. Un šī Mirītas ideja vēl jo projām dzīvo un nav izgāzusies.

Nometnē*, kur notika šīs apmācības, pāri pāri skēja pirmie rīta stari.

Ceļaties un veļaties! Visi no pirmās grupas, slejiet savas pakaļas augšā un lai visi bez izņēmuma būtu laukā!!! nodārdēja kāda balss. Tas bija komandieris A.F. Rips**, kas vadīja apmācības kursus. PILNĪGI VISI! UN BEZ IZŅĒMUMIEM!!! viņš vēl nobļāva.

Pirmais kurss. Tie bija tie ļautiņi, kas te pieteikušies jau no paša sākuma un nu ar šodienu oficiāli sākās viņu prakstiskās apmācības. Šodien pirmo reizi nāksies lēkt pūķu mugurā, bez drošības noeikumiem... Nelielajās kojās sākās bardaks. Visa pirmā grupa (tie esat jūs!) nu pa galu, pa kaklu kārtojās, lai pēc piecām minūtēm būtu gatavi. Visi, kas kavē var pamatīgi norauties no komandiera, jo viņš mīlēja kārtību. Ļoti stingru kārtību...

* nometnes plāns, skat ATD (nedaudz vēlāk)
** komandiera Ripa anketu skatīt ATD (nedaudz vēlāk)

Lai kaut ko apsprietu savā starpā, izmanojiet OCC vai iekš ATD! vēlu visiem veiksmi... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

GM - Washulis

p.s. Nu ko? tad sākam! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Moriartijs]

Domāju ka tā ir laba ideja, par brūvēšanu, Džeroms teica. Bet, jā, vējā tikai retais manīs vai dzirdēs ja tiek veikta kāda burvestība, it īpaši, ja tā ir bez nekādiem gaismas efektiem... Džeroms aizdomājās.

Domāju, kad vairākums izlidos, tad varēsim kaut ko iesākt. Jeb gaidīt lai komandieris atlaiž? viņš jautāja.

[Tējas lapa]

Jā piekrītu sacensībām labāk izmantot tīru mantu. Negribu nākošaja dienā staigāt paģirains. Markuss noteica. Jā tāpat kā pagājušo reizi. Uzpūta viegls vējiņš.

[Moriartijs]

Komandieris droši vien atkal mūs uzmodinās pašā rīta agrumā, tādēļ paģiras un lidošana ar pūķi kaut kā neiet labi kopā. Njā. Būs jāpadomā.

Bet trešo grupu apdzirdīt mēs varam, nekas mums to nevar aizliegt! .. Ā, nu vispār komandieiris, taču viņam tas nav jāzina... Džeroms aizdomājās.

Nu, ja, vakarā būs vētriņa... Džeroms nodomāja vērojot koka lapas šūpojamies vējā.

[washulis]

vējš sāka purināt visus nedaudz stiprāk. bet skatītāji turpināja atrasties pie aploka. neviens negribēja vēl demonstrācijas laist garām. tie, kas jau izlidojuši, vai arī vienkārši negrib palikt slapji, var doties atpakaļ uz ēkām. rips iesaucās, bet reti kurais devās prom no laukuma. nu, kurš nākamais?! komadieris atkārtoja.

[Moriartijs]

Labi, Denij, Enlil, es došos nedaudz paēst, tiksimies vēlāk. Tad varēsim ķerties pie brūvēšanas. Džeroms pateica un devās ēdnīcas virzienā.

Nonācis tur, puisis palūdza pāris ābolus un četrus bumbierus. Paldies, viņš teica dodoties atpakaļ ārā.

Džeroms piegāja pie Reinas, kas bija jau pie poligona vārtiem un jautāja, kāda ir tava attieksme pret lietu? Negribēsi vēlāk palidot?
Vai tu zināji ka mans vārds tulkojas kā Lietus, kādā senā valodā, pūķene pateica Džeromam.
Tiešām? Tad tiksimies vakarā?
Labi, pūķene piekrita un iekšēji pasmaidījusi devās atpakaļ uz poligonu, bet pirms iegāja iekšā, skaļi noteica, piedod, ka nogāzu tevi no savas muguras.
Nekas, viss ir kārtībā, galvenais nedari tā vēlreiz. Džeroms teica un pasmaidījis devās uz guļamtelpām, lai noglabātu krājumus (ja komandieris mūs atkal uzraus augšā tik agri) un atrastu savu brūvēšanas nodaļu no daļēji izjukušās maģijas grāmatas.

To atradis, viņš izvilka no somas dziļuma pēdējā vīkenda medījumu - 2 pudeles labākā Rābas šņabja, ko viņam atsūtīja labs arābu paziņa.

Jā, tas ir ideāli, tagad no Markusa vai Enlila jādabū kāda piedeva lai pastiprinātu dziru, un to jau varēs piedāvāt trešajai grupai...Viņš nodomāja un paķēra vienu bumbieri devās ārā, pastaigāt pa teritoriju.

Džeroms gan pēc divām minūtēm atgriezās lai paņemtu apmetni, jo ārā vējš tikai pieņēmās spēkā. Ja sāks līt varēs uzlikt kapuci un lietus nekādi netraucēs.

Džeroms ēzdams bumbieri nogāja garām komandierim, kurš gaidīja nākamos lidotājus.

[mr Bl@ck]

Enlils pamāja. Viņš Atvadījās no Prokellas devās projām Enlilam gribējās izmēģināt jaunu burvestību ko bija atradis pēdējā ceļojuma laikā. Vēja viļņus. Iznācis treniņu laikumā viņš nostājās kādus simts soļus no mēķiem ko viņi izmantoja lokšaušanai.
Apkārt nujaubija sacēlies pamatīgs vējš.
Enlils aizvēra acis un sakoncentrējās ja kāds viņu vēroja tad varēja redzēt kā iegailās lode viņa ceļaspieķa galā. Beidzot Enlils atvēra acis un izpildīja struju kustību ar zizli tādu kā dūrienu.
No malas izskatījās it kā gaisā izveidoja redami viļņi un tad ar drausmīgu spēku traucas uz mērķi.
Trieciens mērķi iznīcināja.
Enlils izgrūda dziļu nopūtu, burvestība parasīja vairāk spēka nekā viņš domāja.

[Juliette]

OOC: Piedodiet, man nāksies sākt no paša sākuma.

Pēc pamošanās un koptelpu atstāšanas, jaunie pūķu jātnieki devās aplūkot savus jaunos draugus, saimniekus, padotos... Abpusēji. Selēnas nopietnību nespēja ietekmēt drīzā tikšanās ar pūķiem. Elfa zināja, ka iegūt pūķa uzticību nebūs viegli, un ka radības mēdz būt stūrgalvīgas, neiecietīgas. Blondā elfa centās izstrādāt kādu rīcības plānu, ko darīt pūķi ieraugot pirmoreiz. Protams, lausietei nebija ne jausmas, kurš no majestātiskajiem dzīvniekiem viņu pieņems un izvēlēsies. Lēnām, gaistot visām cerībām izstrādāt uzvedības modeli pūķa klātbūtnē, jātnieki pietuvojās poligonam, kurā gozējās pūķi. Tie bija vareni, skaisti, mežonīgi, lepni. Elfa apstājās tā patālāk no pūķiem, žņaudzot rokas dūrēs. Brīdi pavērojusi, kā drosmīgākie jau iepazīstas, arī Selēna devās tuvāk. Viņa mēģināja veidot acu kontaktu ar dažiem uguns, un pāris zemes pūķiem, bet neviens elfai neatbildēja. Zaudējusi ticību, ka kāds vispār viņu ievēros un izvēlēsies, viņa ieraudzīja kādu pūķi, kura zvīņu plātnes mirdzēja dziļā ledus zilumā, un kura acis bija safīru krāsā, pievērstas savai astei, ko tas centās noķert. Sajutis Selēnas skatienu, pūķis atlaida zobus no savas astes un lepni pasita zodu augšup, glūnīgi vērojot elfas pirmās kustības. Meitene pakniksēja, nelūkojoties pūķim acīs un gaidot tā reakciju. Pūķis nesteidzīgi pagaidīja, līdz beidzot minimāli pielieca galvu, kā dodot atļauju tuvoties. Selēna spēra dažus vieglus soļus leduszilā pūķa virzienā, un tas strauji nolaida savu izslieto galvu elfas acu augstumā, ieskatoties tajās. Viņš ierūcās, caur degunu izpūšot ledusaukstu gaisu un atstājot sarmu uz elfas matiem. Selēna neuzdrošinājās novērsties, un, lūkojoties tā safīru acīs, domās sacīja:
Pazemīgi sveicinu tevi, majestātiskais pūķi.
Likās, ka tas iespurdzās pie sevis, tādējādi izpūšot vēl sarmu no savām nāsīm.
Elfa, elfa. Tu domāji, ka ieradīsies šeit, un uzreiz sāksi jādelēties, sēžot man uz kakla?
Uzrunātā apjuka, nezinot, ko lai atbild. Tas, kas ienāca prātā, bija doma no pašas sirds dziļumiem.
Ielūkojies manā sirdī, pūķi. Tu zini, ka nedz sava, nedz tava prieka labad esmu nākusi lūgt tavu sadarbību. Tas, kas mani vada, ir vēlme ieviest šajā pasaulē cieņu un godu. Es vados pēc sava naida pret netaisnību.
Zilais pūķis izslējās visā savā garumā.
Es nebiju kļūdījies šajā trauslajā elfā ar pārdrošo sirdi. Pūķis nodomāja.
Ja tu neuzticies man, pūķi, kādēļ izvēlējies par savu jātnieci? Elfa zināja, ka riskē šaut pār strīpu un aizskart pūķa jūtas. Bet siltuma sajūta pakrūtē liecināja, ka pūķis nav dusmīgs. Tas... smaidīja.
Tu būsi mana jātniece. Zilais pūķis noteica, uzgriezdams muguru elfai, it kā ejot prom.
Uzgaidi! Kāds ir tavs vārds? Selēna domās uzsauca pūķim.
Cilvēku valodā? Norberts. To vismaz tu spēsi izrunāt, Selēna. Viņš pagrieza galvu pret lausieti, un smejoties uzrēca virsū pamatīgu sala šalti.
Ak tu...! Selēna jutās mazliet aizvainota. Viņš to bija izdarīji speciāli, šaubu nebija. Elfa notrauca nost sniega kārtu no sava apģērba un noskurinājās, iespiežot plaukstas gurnos. Viņa pacēla pirkstu, un promejot nosūtīja vienu nelielu elektrības dzirksteli Norberta pakaļpuses virzienā. Aiz muguras bija dzirdams pamatīgs rēciens.

Pusdienas pagāja nemanot, un drīz jātnieki attapās atpakaļ poligonā, lidinot savus pūķus caur gaisā iekārtiem riņķiem. Norberts, kurš bija viens no diviem ūdens pūķiem kompānijā, sēdēja attālāk, gaidot savas jātnieces iniciatīvu piedalīties šajā izklaidē. Tikai Selēnai bija nelāga priekšnojauta. Izvēles nebija.
[b]Komandier, mēs ar Norbertu droši vien vēlētos mēģināt nākamie. Ausīs viņa jau dzirdēja ducošos pūķa smieklus.

[Hikari]

Nabu bija pievienojies saviem biedriem un tagad ar smaidu sejā klausījās, kā viņi spriež par to, kas notiks vakarā. Viņš dzirdēja arī to, kā Markuss izaicina Džeromu uz dzeršanas maču. Šo gan jauneklis gribētu redzēt, tas tikai nozīmēja, ka viņš labprāt pievienosies šai ballītei. Nabu juta, ka vējš paliek spēcīgāks. Hmm, vakarā tiešām varētu stipri vien līt. Ja lietus samērcēja drēbes, tad cilvēks kļuva krietni smagāks, Nabu prātoja par to, cik vienkārši šādā laikā bija lidot. Nez, kam vēl bija jālido?

[washulis]

labi. tad uz priekšu. rips uzrunāja selēnu morganu, kas jau visu iepriekšējo dienu bija klusa. un parējie arī nevelk garumā. šaubos vai lidot vētrā būs īpaši patīkami.

ik pa laikam jau vairāk cilvēki devās atpakaļ uz ēdnīcām, uz dzīvojamajām telpām via vienalga kur, galvenais, ka tikai eikšā. vējs tikai ņēmās spēkā. visas debesis nu bija tumši pelēka,s bet vēl nesāka līt. un labi vien ir...
arī tie, kas ieminējās par padzeršanu vakarā - ariaks un merisa - bija devušies iekšā. bet tas nenozīmē, ka viņi negatavojās vakara pasākumam, jo pa taisno devās uz ēdnīcu, pie etrisvalda nova.

[Džea]

Reina aplidoja pāris aplīšus uz Sadrio muguras.Sieviete bija sajūsmā ,galu galā šoreia viņai nevajadzēja vicinat sparnus taču viņa lidoja pati.
Nu kā?
Satriecoši,daudz labāk nekā ir tad kad pašam jālido
Reina sajūsmā atsaucās
Tagad tu zini kā es jūtos
Sadrio norūca,taču tas nebija aiz niknuma.Reina uz pūķa muguras vēroja kā ar uzdevumiem tiek galā Nabu,Džeroms Markus un Denijs.Ak jā laikam arī velviens kura vārdu Reina neatcerējās bet zināja ka vinš bija madžistrs.Sieviete vēroja kļudas kas tika pieļautas un noprata ka vajadzēs stingrāk turēties,it īpaši ja Sadrio uzmetīs tādu kā gaisa cilpu.
Neuztraucies,es uzmanīšos.
Acīmredzot pūķis sajuta Reinas bailes un vina pasmaidīja.
Komandier mēs būsim nākamie.
Reina uzsauca pielidodama mazliet tuvāk un pēc mirkļa uzlidoja gaisā mesdami riņķus viņi abi tuvojās pirmajam aplim.
Redzi priekšā
Jā jā nēsmu jau akls.
Pūķis īgni atbildēja taču aplim izlidoja.
Sasodīts,manuprāt tas bija par vieglu.
Reina apjukusi nodomāja taču Sadrio aizrādīja
Nesapriecājies nu par agru cik tur bija..30 nu tad vel kāds laiciņš ir jāpalido
Ceru ka tu nēsi sācis pagurt
Reina pasmīnēja,taču par atbildi pūķis tikai norūca kas šķiet uzreiz bija saprotams.
Reku nākamais..Tur pa labi,kādu gabaliņu priekšā
Reinala iesaucās un Sadrio pagriezās uz norādīto pusi.
Cik vel palika?°
1
Oho gan ātri
Pēc kadas apmēram pustunda Sadrio jautaja taču Reina bija uzmanīgi skaitījusi līdzi.Uzmanīgi paskatījusies viņa pamanīja pēdējo apli kas bija parādījies zem viņiem un škiet ar nodomu lai abi ietriektos zemē
Nolāpīts
Reina nolamājās taču šķiet Sadrio bija izlēmis
Turies
Viņš nosauca un sāka pikēt lejup
Mēs nositīsimies
Izmisīgi nodomāja Reina poamatīgi turēdamās jo noturēties uz tikpat kā stāvus esoša pūķa nebija viegli.
ĀĀĀĀĀSieviete iekliedzās jo ar pēķšņu pagriezienu Sadrio atkal nolīdzinājās taisni
[b]Varēji taču pabrīdināt.[/ib]
Viņa ar sašutusi uzkliedza pūķim tacu abi veiksmīgi izlidoja cauri pēdējam aplim

[Moriartijs]

Džeroms klejodams pa teritoriju un piebeigdams savu bumbieri, pamanīja kā Enlils izmēģina jaunu burvestību. Iespaidīgi, viņš nodomāja, un sāka iet madžistra virzienā.

Interesanta burvestība, kas tā bija? Viņs painteresējās. Tad teica, man vakaram ir divas Rābas šņabja pudeles, domāju ka tās varētu ar kaut ko sajaukt, lai trešajai grupai prieks.

Vējš turpināja celties, taču siltais apmetnis un kapuce sildīja.

[mr Bl@ck]

Enlils ievilka vēl pāris elpas vilcienus pirms atbildēja Triecienvilnis. Enlils atbildēja Koncentrēta vēja brāzma kas triecas pret objektu tūkstošreiz ātrāk nekā pikējošs pūķis. To vieglāk radīt kad apkārt valda brāzmas, bet tas prasa lielu daudzumu spēku, tas bija ļoti vājš vilnis stiprākie spēj sašķelt akmeņus. Enlils izskaidroja burvestības darbības principus.
Hmm, Rābas šņabis ko? Man ir padomā šis tas ko var sajaukt un pat ideja kā nopelnīt kādu lieku zelta gabaliņu. Enlils sacīja pagriezdamies lai ietu uz kopmītņu pusi jo lietus jau draudēja teju teju sākties. Nāc līdz paskatīsimies kas man ir tarbā noslēpts.

[Moriartijs]

Labs triecienvilnis! Mērķi uzlaida gaisā... Džeroms nopriecājās.

Labi ejam skatīties ko tu vari piedāvāt, vakara izklaidēm, he, he, Džeroms nosmējās un viņi devās guļamtelpu virzienā.

Šo rakstu rediģēja mesmers: 22.03.2008 20:25

[mr Bl@ck]

Drīz vien Enlils iegāja savā istabiņā no gultas apakšas viņš izvilka nolietotu klejotāja somu. Mazliet paracies pa to viņš izņēma pāris Zālīšu saišķu, dažas diezgavēderainas pudeles un dažus maisiņus nezināmu pūderīšu.
Tās pudeles ir labākais spirts no Mirītas, neatšķaidīts tā ir inde, bet ja pareizi sajauc manta labu labā. zālītes ja izgatavo novārījumu no tām un sajauc ar spirtu var dabūt labu mantu, bet pūderīši iejauc šķipsniņu ūdenī un tas remdēs sāpes līdz paciešamām vai noņems vispār dažu minūšu laikā. Enlils skaidroja norādīdams uz pieminētajiem priekšmetiem, soma likās viegla, bet tā bija burvja soma un pat piebāzta tā likās makten viegla un enlis nebija izkrāvis ne piekto daļu no `tās.

[Moriartijs]

Vareni, Džeroms tikai noteica, es aiziešu pēc savām pudelēm.

Pēc divām minūtēm Džeroms atgriezās ar Rābas šņabi. Labs paziņa no Rābas man šos nesen sagādāja, tā kā uzticama prece.

Nu, ko, sākam? viņš vēl pajautāja.

[mr Bl@ck]

Sākam. Enlils sacīja izvilkdams mērtraukus katliņu un citus priekšmetus. Enlils lika katiņam levitēt gaisā tad zemtā uzbūra nelielu uguns lodi lai tā to karsētu un sāka gatavot uzlējumu.
Tad aizgāja uz aku pēc ūdens un sāka jaukt kopā citas sastāvdaļas.

OOC: Teiksim tā pagaidām šeit arī nobremzējam ok? Lai nav SPAMs kad divi tēli tikai runā kad iesūtīs vēl kādi pāris tad turpinām.

[Moriartijs]

Džeroms apsēdās uz grīdas un sāka vērot Enlila darbības. Pats viņš iespējam nebija tas labākais brūvētājs, tad vismaz ir iespēja pavērot speciālistu darbībā.

Ļoti aizraujoši, viņš ik pēc neilga brīža teica, un turpināja vērot.

OOC : Labi.

[Demiurgs]

Denijs pievērsās Atvaram Zini esmu nedaudz noguris, jaiet nosnausties pirms vakara tusiņa, atnakšu atnesīšu tev nedaudz stipras dziras
labi labi ej atputies taču savas dziras gan man nenes, es esmu udens puķis un alkoholu nelietoju ak jā es pavisam aizmirsu, bet vakarā tikuntā ienakšu aprunāties, nu tad pagaidam uz redzi labi tiekamies vakara abi pagriezas un aizgaja pretejos virzienos Atvars uz puķu poligonu bet Denijs uz virtuvi meklet pavāru, uzmekle'jis to viņš teica
nu ko vakara paredzetas dzeršanas sacensības, man ir izaicinātājs, vajag ķādu mučeli tīras, labas un stipras mantas ko teiksi, vai tev tās rābas dziras pietiks, un arī kādi uzkožamie noderētu

[Tējas lapa]

Visi lēnam sāka izsklīst. Markuss piegāja pie guļošā pūķa un viņu mazliet pabalstīja. Kain. Kain. Vēljoprojām bakstot puisis sauca. Ko? Atļaujiet taču pagulēt. Neapmierināta balss atskanēja Markusa galvā. Nu ja tu vēlies vētras laikā gulēt te ārā. Tad lūdzu. Jauneklis beidza viņu bakstīt. Kains atvēra acis un nopurinājās. Ko? Aaa tas esi tu Markuss. Es jau domāju ka dresētāji. Markuss klusi iesmējās. Labi draudziņ es tagad iešu iekšā gan jau vēlak saskriesimies. Viņš papliķēja pa Kaina kaklu un sāka iet uz kopmītņu pusi. Jā labi. Ja kaut ko vēlies tikai domās pasauc mani. Arī pūķis piecēlās un sāka iet uz Poligonu.
Iegājis kopmītnēs Markuss aizgāja uz savu guļvietu. No pagultes izvilcis savu somu puisis kādu laiku pa to rakājās. Kur tā palika es taču viņu paņēma. Nebūšu jau pazaudējis. Aaa reku ir. Markuss no somas izvilka mazu pudelīti ar zaļu šķidrumu. Tas varētu noderēt. Puisis nodomāja un ielika pudelīti kabatā. Pastūmis somu zem gultas viņš paraudzījās apkārt un ieraudzīja Džeromu un Enlilu. Salicis rokas kabatās Markuss piegāja pie viņiem. Ko tad jūs te brūvējat?

[Moriartijs]

Uzlabojam jau tik labo Rābas šņabi. Džeorms nosmējās un paņēma vienu no divām pudelēm rokā.

Tev ir kaut kas ko pielikt? Viņš pajautāja Markusam norādot uz pudeli savā rokā.

Šo rakstu rediģēja mesmers: 22.03.2008 21:52