Nolaižam asinis Opcijas

[Demiurgs]

Nedēļu pirms pilnmēnes sākuma, bija ceturtdiens agrs rīts pulkstens pieci no rīta, vēl bija samērā tumšs diena tuvojās lai gan nupat jav vairs nebija nemaz tik liela no tā cik gaišs bija pa dienu. Pie bāra piebrauca kariete un no tās izkāpa pieci smalki ģerbti ļaudis četri kungi un viena dāma, 'bāra durvis nekavējoties atvērās, tās atvēra kārs samērā noplucis vendigo, pa durvīm izsteidzās bāra īpašnieks, vampīrs vārdā Xenius, viņš paklanījās un māja lai vampīru augstmaņi iet iekša, viens no augstmaņiem ejot iekšā īpašniekam iespieda saujā maisiņu ar žavdzošām monētām. Augstmaņi iekārtojās galvenajā bār telpā pie centrālā galda un gaidot ierodoties pārējos uzsāka klusas sarunas. tikmēr bār īpašnieks ar savu vendigo palika ārā gaidot ierodamies pārējos

[Demiurgs]

Bija nedaudz pāris pusnaktij, ja ielu neapgaismotu laternas tad šeit būtu tik tumšs ka savus pirkstus saskatīt nevarētu. Policijas priekšnieka mājas vārtus apsargāja divi nogarlaikojušies policisti kuri savā starpā pļāpāja, no ielas varēja arī saskatīt to policistu kurš apsargāja lieveni un galvenās durvis, viņu apgaismoja pakārtās eļas lampas, visa pārējā māja grima tumsā izņemot vienu logu pirmajā stāvā kas tur notika nevarēja pateikt jo aizkari bija aizvilkti.
Plicisti pļāpāja
Sasodīts ko gan mēs tādu nogrēkojāmies ka mus šito stūlbo darbu iedeva, man pat gribētos lai kāds šeit sāktu trakot lai būtu ko darīt. Kādam ielauzt galvu šobrīd būtu pašā laikā
Otrs palicists savicināja savu steku Nevaru nepiekrist Džimij, tā vien prasās pasaukt pārējos puišus un sameklēt kādu vampīrēnu kam izsist ilkņus Taču Džimijs neklausījās viņš bija uz stūra pamanījs kādu ēnu
Dez, man liekas ka tur kautkas bija
Kādas muļķības šeit pa nakti neviens nevazājas un kurš gan būtu tik stūlbs lai uzbruktu policijas priekšniekam, tev noteikti izlikās
Jā droži vien tev taisnība
Taču viņam neizlikās uz tuvējā stūra kur laterna bij izdzisusi sāka pūlcēties tie kas viņus abus apklusinās uz mūžu.

[Džezā tikai Meit...]

Soula noslīdēja no palodzes un piegāja pie ledusskapja. Tajā viņa atrada banānu un divus apelsīnus. Sieviete ieturēja pusdienas, atstājot vienu apelsīnu laikam, kad atgriezīsies no slepkavošanas, lai sevi nedaudz uzmundrinātu.. Viņa zināja, ka būs grūti. Sieviete jau spēja sadzirdēt bērnu kliedzienus savās ausīs un viņu sāpjpilnās acis, kad tie ieraudzīs savu vecāku līķus uz grīdas.. Bet tā nebija viņas problēma. Soula nikni sapurināja galvu un nostrostēja sevi par to, ka ir tik emocionāla un izdzēsa kliedzienus no sava prāta.
Pamazām kļuva aizvien tumšāks un viņa sāka ģērbties. Sieviete uzvilka melnas bikses, augstpapēžu kurpes un melnu pieguļošu blūzi. Zeltītais medaljons karājās viņai kaklā un sudrabainais gredzens ievizējās viņas pirkstā. Viņa piestiprināja pie jostas savus šurikenus un uzvilkusi melno mēteli, pārlika pār plecu somu ar duncīšiem.
Sieviete izgāja no dzīvokļa neilgi pirms diviem un steidzīgi devās uz policijas priekšnieka māju. Tai pietuvojoties, viņa bija piesardzīgāka, neuzkāpjot nekam tādam, kas radītu troksni un neļaujot rasties kaut mazākām aizdomām par savu klātbūtni. Viņa dzirdēja abu policistu sarunu un knapi novaldījās, lai neizlektu no ēnas, kurā atradās un nepārgrieztu abiem diviem rīkles. Viņa devās tālāk, metot niknus skatienus uz to pusi. Viņā modās apslēptais zvērs un viņa nevarēja sagaidīt, kad varēs ar pārējiem veikt savu darbu. Viņa juta kāda cita klātbūtni un devās tajā virzienā. Viņa nonāca pie vietas, kur sāka pulcēties arī citi asiņainajam darbiņam nolīgtie.

[washulis]

ātri soļi pāri bruģim un tur bija sēta. veikli nonājusi pie pārējiem, kas gatavojās darbiņam, deora nostājās blakām. naksts bija skaidra, bet tumša. ideāli. starp kleitas krokām atradās viņas šaujamais ārkārtas situācijām. parasti deora neizmantoja ieročus, bet šoreiz viņa nemaz nevēlējās riskēt. ak, tad viņi vēlas kādu vampīrēnu? drīz viņi šos vārdus nožēlos... un smagi. tuvojās jau apaļi divi naktī un deora bija gatava, lai rīkotos.

[Hworang666]

Gabriels iznāca no kroga samērā labā prātā. Naksnīgājās ielās neviens neapstājās, lai ar viņu parunātu un tā arī bija vislabāk. Tumsnējais stāvs lēnām slīdēja pāri Vēdas ielām, pie sevis klusām ko skaitīdams. Tuvodamies mērķim, viņš attāli pamanīja pārējos abus no "viņa komandas", bet vampīrs neapstādamies tuvojās mājai. Iespējams, tā bija viņa ēna, kuru sargi pamanīja, iespējams nē... Bet vampīrs ēnās ieslīdēja gandrīz acumirklī un gaidot pārējos atradās nepilnus 5 metrus no abiem sargiem. Tumsā viņš bija tik pat kā neredzams...

[Pūķēns Sāra]

-Esi uzmanīgāks, mums ir plāns, un ja tevi pamanīs...- Amareta bija parādījusies no kāda ielas stūra, tur pat blakus Gabrielam. Atšķirībā no pārējiem, viņa, kā likās, nemaz neslēpās, kā arī uzrunāja vampīru nebaidoties, ka tur pat blakus ir sargi, it kā priekš sargiem viņa nemaz nebūtu dzirdama un vispār nepastāvētu.
Mugurā viņai bija tumši sarkana kleita, kas bija par toni tumšāka kā viņas sarkanie, vaļējie mati un iesarkanās acis. Tā izcēla katru sievietes auguma līniju, tai pašā laikā tā burtiski plandījās viņai ejot, jo bija ļoti brīva un no viegla auduma, ap kaklu viņai atradās smalka ķēdīte ar kulonu, kas bija mazas, tumši sārtas asins lāses formā.
Bija jāsagaida vēl atlikušie biedri, kaut gan tas nebija dēļ vajadzības, bet gan dēļ solidaritātes, jo viņa ticēja, ka nebija viena, kas spētu ar šo darbiņu tikt galā viena pati. Vienīgais, kas viņu varēja biedēt bija lodes, bet kas nepastāv, to tak arī nevar sašaut, ne tā?

[Elony]

Rions paredzēja problēmas.
Ego, iedomība, idiotisms, stulbums.
Vampīru vadoņi meklēja ieinteresēts. Tas viņiem bija galvenais.
Idiotisms - neprofesionāļi pieļauj kļūdas un visu izgāž.
Bet neaicināja viņu vienu - neticēja, ka viņs tiks galā, turklāt bija cilvēks...
Stulbums un iedomība.
Šie aicinātie bija pārāk augstās domās par sevi, vismaz lielākā daļa.
Ego.

Viņš nebūtu piekritis, ja nebūtu lielā naudas summa un paša vēlme aizkavēt likumu.
Un ja godīgi, tad šie apstākļi ir izaicinājums.
Viņa - cilvēka - dzīve bija īsa. Varbūt kādreiz viņš kļūs par vampīru, ja gribēs. Bet varbūt arī ne. Nāve viņu nebaidīja.

Redzot, cik tuvu pie vārtiem bija Gabriels un Amareta, Rions saviebās.
Rions uzradās netālu no Solas un Deoras un pamāja Gabrielam un Amaretai, lai tie atkāpjas no vārtiem un panāk šurp, lai varētu sarunāt, kas kam uzbruks.

[Demiurgs]

kamēr slepkavas pūlcējās no mājas iznāca divi vīri viens no tiem bija policijas priekšnieks.
Policijas priekšnieks bija nedaudz tusnigs vīrs, metru septiņdesmit garš, ap piecdesmit, lielām kuplām ūsām un lielu degunu, vīrs kas iznāca kopā ar viņu bija tērpies policista formā, taču savādākā nekā sargiem tas bija policijas kapteinis, līdz slepkavām atklīda klusinātas sarunas skaņas
Policijas priekšnieks bija nikns uz kapteini
Tu saprati sasodītais idiot, lai jūs viņu pēdas būtu uzgājuši jav no paša rīta, ja man no rīta nebūs atskaites par to kur tas sasodītais Demeno blandās es tev likšu nozilināt pakaļu tā ka tu mēnesi apsēsties nevarēsi Kapteinis tikai nokaunējies pamāja ar galvu un devās prom, bet priekšnieks tikmēr iegāja atpakaļ mājā. Kapteinim nākot ārā pa vārtiem viens no sargiem viņu uzrunāja
Veicais valzirgs gan nav diezko apmierināts ar tevi Bilij, ko tādu savāriji
Kapteinis nikns izrāva savu steku un piespieda runātāju pie žoga aizžņaudzot tam rīkli Nav tava nolādētā darīšana, neēsi dzirdējis kas notiek ar tiem muļām kas bāž savu degunu slepenpolicijas darīšanās. Varbūt man tēv atgādināt. Kapteinis sargam ar elkoni iesita pa seju un atlaida vaļā Vēl ir kas jautājams sargs nokritis zemē atgūstot elpu klusi nočukstēja Nekādā gadījumā, ser kapteinis apmierināts pamāja un devās prom pretējā virzienā no slepkavām. Sargs uzrausās kājās bet otrs noskatījies kā kapteinis pazūd ēnās skaļi iesmējās
Es taču tev teicu Dez, viņš vairs nav mums nekāds draugs, kopš kļuva par kapteini iedomājies ka ir nezinkāds varonis
Kādu dienu es viņam par šito atriebšos Dezs noslaucīja asinis no mutes kaktiņa un izlējās atkala taisni

[washulis]

ko tas gabriēls iedomājas, tā uzreiz skrienot uz priekšu? bet bija tumš un viņus nemaz nebija tik viegli pamanīt. nu varbūt viņš zina, ko dara, bet tīri šaubos... viņa nosprieda par vampīru, bet tad ātri apklusa, jo pie apvārša parādījās cilvēki un deora uzmanīgi noklausījās, ko viņi teica. demeno? kas tas tāds? neteikusi neko skaļi, jo baidījusie,s ka kāds varētu izdzirdēt, deora petra tikai nolūkojās notiekošajā. nevēlos vilkt garumā, kaut viss ātrāk beigtos, bez liekām ķibelēm...

[Džezā tikai Meit...]

Soula noskatījās, kā sarodas pārējie un nogrozīja acis par Amaretas un Gabriela pārdrošību. Sieviete nopētīja katru sargu un arī kapteini un priekšnieku. Viņas lūpās iezagās viegls smīns. Priekšnieks izskatījās savādāk nekā viņa bija domājusi. Kad pārējie bija sanākuši kopā, Soula visiem dzirdot klusi sacīja.
- Tā, vēlos lai jūs mājas dedzināšanu atstājat manā uzraudzībā. Tā būs vienkāršāk. Es šo to apdomāju. Nezinu ko tieši nolēmāt. Man uz to laiku bija neatliekamas darīšanas.. Bet lai nu kā, Amareta, tavas spējas būs ļoti noderīgas. Tu varētu pārējiem sargiem galvā radīt ilūzijas, ka nekas nenotiek, pa to laiku dodot mums iespēju viņiem viegli un klusi pārgriezt rīkles. Vai tas būtu tavos spēkos? - Viņa viegli jautāja un paraudzījās uz otru vilkati.
- Vai viņu nebūs par daudz? Un mums ātri jānogalina tas kapteinis.. - Viņas mētelis nedaudz atsedzās un varēja redzēt, ka sieviete saņem rokās vienu no duncīšiem.
- Es tūlīt.. - Viņa devās virzienā, kur tikko pazuda kapteinis un pamanot to, klusi tam zagās klāt. Sieviete turējās ēnā un gaidīja piemērotu mirkli, lai rīkotos..

OOC: GM??

Šo rakstu rediģēja melomania: 03.03.2008 21:43

[Demiurgs]

Kapteinis ātrā solī devās uz priekšu skatoties uz leju un pie sevis visādi lamājot policijas priekšnieku, viņš joprojām virpināja rokās savu steku, tad viņš itkā kautko sajustis pēkšņi apstājās tieši zem laternas, takā viņš bija ļoti labi redzams, taču viņi jav bija pietiekoši tālu lai mājas sargi vairs to nevarētu samanīt. Kapteinis iekstījās tumsā tieši tur kur stāvēja Soula un savicināja steku
Dez tu esi pilnīgs idiots vai kā ar tevi, gribi man uzklupt no muguras. Mēģini vien es tev ar šito pašu steku visus zobus izsitīšu, jeb tu slikti atceries mūsu iepriekšējo kautiņu, tev paveicās ka tas bija tikai treniņš. Kapteinis paņēma steku stingrāk kreisajā rokā bet labo roku savilka dūrē kā gatavs kautiņam, viņš pamāja ēnai kuru uzskatīja par Dezu - vārtu sargu Nāc nu, paskatīsimies cik īsti liels nīkulis tu esi

[washulis]

kas pie? deora nodomāja. viņš tak tagad skatījās tieši virsū Soulai. viņus varētu kuru katru brīdi pamanīt un tad nu sāktos asinspirts. nē, to nu deora nevēlējaš... ielīdzusi dziļāk tumsā, ali viņu nevarētu tik viegli manīt, viņa gaidīja, kas notiks tālāk un kāda rīcība nāks no policitsu un slepkavu plāna puses...

varbūt tagad? tāda laba izdevība kādu novākt. viņa ierunājās cik nu klusi spēdama, nemaz nezinot vai kāds no apkārtējiem ko dzirdēja. pati knapi ko dzirdēja, bet tas tagad nebija svarīgi...

Šo rakstu rediģēja washulis: 03.03.2008 22:12

[Džezā tikai Meit...]

OOC: Washuli, Soula ir tālāk. Jūs viņu nevarat redzēt, jo kapteinis aizgāja uz citu pusi un viņa viņam sekoja.

Sieviete juta, ka ir pamanīta un izlēma rīkoties. Tagad bija pietiekoši piemērots brīdis. Viņa negaidot, slaikā lēcienā izleca no ēnas, piezemējoties aiz policista un veikli pārgrieza tam rīkli, pēc tam nazi iedurot tā sirdī, neradot nekādu troksni. Tas viss notika tikai dažās sekundēs, tā, ka pat priekšnieks nevarētu paspēt neko viņai nodarīt. Vīrieša ķermenis smagi nokrita uz zemes un Soula viegli pasmīnēja. Viņa veikli saņēma to aiz rokām un ievilka krūmos, pēc tam notīrot pēdas, kuras bija atstājis smagais ķermenis. Nekas neliecināja, ka te tikko būtu kas noticis. Viņa droši apslēpa līķi, domājot, ka pēc tam nodedzinās arī to, kopā ar visu māju.

ooc: vai tagad atkal jāgaida GM?

Šo rakstu rediģēja melomania: 04.03.2008 07:02

[Demiurgs]

Kapteinis pēdējā brīdi saprata ka Soula veikli aizlec viņam aiz muguras taču tumsas dēļ viņš to pamanīja pārāk vēlu, ar pārgrieztu rīkli viņš mēģināja saukt'pēc palīdzības taču pa muti tikai izšļācās asinis un glus gārdziens, kapteinis vēl bija dzīvs un arī bija labi trenēts tapēc vēl pirms saņēma dūrienu sirdī paguva sist ar steku uz aizmuguri iesitot Soulai pa plecu, taču ne spēcīgi, tikai pēdējie pirmsnāves krampji cenšotoies kautvai ieskrāpēt savam slepkavam.
Neviens no vārtu sargiem neko nemanīja un iela palika tikpat klusa un tumša kā pirmstam, sargi pat vairs nesarunājās, itkā paši nojausdami savu drūmo likteni viņi abi nomākti stāvēja pie vārtiem.

[Pūķēns Sāra]

Amareta nesagaidot atbildi no Gabriela, kuru viņa, ja godīgi, arī nevēlējās zināt, vienkārši piegāja pie pārējiem, veltot visiem pieklājīgu smaidu sveiciena vietā.
-Es jau gatavojās piedāvāt savu palīdzību tā vai tā,- Kira joprojām ar smaidu uz lūpām noteica, vēl piemetinot, -Tikai sakat - kad.-
-Es būtu pateicīga, ja tu skaļi nerunātu par manām spējām. Vajadzības gadījumā vienkārši pievērs man uzmanību un visu nokārtosim nevienam nedzirdot.- Soulas prātā atskanēja Amaretas mierīgā, bet maigā balss.

[Hworang666]

Gabrielam prātā kaut kas uzsprāga mirklī, kad pirmoreiz izšļācās asinis.Viņš vēlējās tās atkal sajust, atkal izgaršot... Bet viņš nevarēja iegāzt visus un galvenokārt sevi, tādēļ viņš klusītēm izvilka ieroci. Ēnās viņu pamanīt nevarēja. Viņš bija vampīrs, kurš bija apguvis pietiekami daudz noslēpumu. Tajā skaitā māku palikt nemanāmam slikti apgaismotās telpās. Izvilcis ieroci, viņš savilkās kaujas gatavībā un gaidīja vēl kādu izdevību. Ar Amaretu viņš nerunāja, jo zināja, ka vilkate mēdz jaukt prātus. Un pašlaik viņējam bija jābūt tik pat asam, kā viņa zobenam...

[Džezā tikai Meit...]

Soula devās atpakaļ pie pārējiem, neradīdama nekādu ēnu, vai pat manāko troksnīti. Viņa pasmīnēja par kapteiņa neveiksmīgo mēģinājumu viņu kaut kā ievainot. Sitiens ar steku bija pilnībā nejūtams. Viņa atgriezās pie pārējiem un noteica.
- Darīts. Viņu pēc tam nodedzināsim kopā ar pārējiem.. Labi Amaret, rēķināšos ar tevi. - Par kārtējo ilūziju, sieviete saprotoši palūkojās uz otru vilkati. Viņa pavērās uz Gabrielu, kurš nu ar pistoli stāvēja kādā ēnā. Viņa to neredzēja, taču spēja just vīrieša klātbūtni.
- Vēl kas sakāms? Vai izstāstīsiet to, ko bijāt norunājuši? - Soula piešķiebjot galvu jautāja un tumšajās acīs degot slepkavnieciskām tieksmēm, vērās uz pārējiem, gaidīdama, kad kāds runās.

ooc: tagad es kādu laiciņu nebūšu pie datora, bet centīšos vēl šovakar tikt.

Šo rakstu rediģēja melomania: 04.03.2008 15:49

[washulis]

vienkārši sākam. jo ilgāk te stāvēsim, jo vairāk labu izdevību var palaist garām. viņa palūkojās uz sargiem pie durvīm. jā, viņiem garām ar ilūziju būtu pagrūti. es labprāt vēlētos tik galā ar to, kas ir ķēķi, pie durvīm. varbut tā bija kāda tieksme, bet viņai vienmēr patika aplūlots svešās mājās papriekš virstuves, lai cik tas jocīgi un nejedzīgi neliktos...

[Elony]

Pilnīga neorganizētība un nesaprātība.
"Ar tādu uzvedību kādu arak via vēlāk pamanīs. Man jau nekas, būs mērķis apsariem un pārējie varēs izpildīt uzdevumu." Rions runāja.
"Nu, kā tad uzbrūkam? Es ņemu pārziņā grūtāko - veci pie galvenajām durvīm - uzbrukšu no sānu mājas jumta. Kādam ir jātiek galā ar vārtu sargiem, kādam jāuzbrūk ķēķim un arī no sētas puses ieejas. Izdomājiet paši kā kas jums tīkamāks. Es savam mērķim uzbrukšu tieši pēc minūtēm 15. Ceru, ka līdz tam laikam būsiet spejīgi izdomāt kas kam uzbruks un sadarboties."

Rions ar ironisko smīniņu pakalnījās un devās prom. Šis vampīru un vilkaču eo bija kaitinošs. Tikai nauda viņu spieda būt mierīgam.

Viņš pietuvojās kaiminu mājai un pārmetās pāri sētai un zagās pa tumsu tai tuvāk. Tad viņš izvilka ķedi ar āķi un izmantoja to, lai pa sienu nokļūtu līdz jumtam. Tur nonācis, Rions uzmanīgi pietuvojās tai malai, kur varēja redzēt policijas priekšnieka mājas pagalmu un galveno ieeju. Novērtēja attālumu un iespējas.

[washulis]

OCC: vai sētas iekšpusē un ārpusē ir koki vai kas tāds? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

nu labi, ja mēs tā. viņa klusi, bet skaidri noteica palaļ rionam, kas aizgāja. vēl brīdi, palūkojusies, gaidot, vai lkāds sāks kaut ko iesākt, kopā vai atsevišķi, bet bija jau gatava soļot uz ķēķa pusi, bet ar zināmu piesardzību. ja kāds kaut ko izdomās, tad viņa būs pietiekami tuvu, lai to dzirdētu. tie divdesmit zelta kilogrami lika viņai domāt uz priekšu un ātrāk tikt ar šo visu lietu ātrāk...

[Pūķēns Sāra]

-Labi, tad pēc 15 minūtēm es arī darīšu, kas darāms, un uz sevi varu ņemt vārtu sargus, kaut gan izskatās, ka Gabriels ir tos nolūkojis,- Amareta vienkārši noteica.
Palūkojoties uz smalkā auguma sarkanmati, nevarēja minēt ar ko viņa varētu nogalināt vārtu sargus, jo ierocis nebija manāms. Vispār jau sieviete nemīlēja nogalināt tik barbariski, izlejot asinis, viņai patika, kas daudz smalkās kā, kaut vai, indes, kas saprotams šajā gadījumā nederēja, toties, ja viņa... Kira pie sevis pasmaidīja, sarkanā lāsīte uz kakla likās, ka viegli iemirdzas, kad sieviete sevi savaldīja, lai neizjauktu Riona plānu.
Tagad atlika tik gaidīt.