Paliec sveiks, Harij Poter! Opcijas

[ils]

Bārbala Simsone atskatās uz Potera grāmatu fenomenu: saturs, nobeigums, sērijas veiksme. Šeit fragmenti, viss raksts: laikraksta Diena 2008. gada 18. februāra numurā.

(..) Vairāk nekā divus gadus lielāki un mazāki Harija fani ar aizturētu elpu gaidījuši, lai uzzinātu, kā gan beigsies visu iepriekšējo sešu grāmatu garumā tik dramatiski samežģītais sižets. Vai bijis vērts gaidīt? Ārvalstu lasītāju un kritiķu atsauksmes nav viendabīgas, tomēr, salīdzinot ar pirmajām sērijas grāmatām, Nāves dāvesti liecina, ka sērija ir "pieaugusi" kopā ar to varoņiem un lasītājiem (varbūt arī autori?) – sižets nav kļuvis mazāk spraigs, taču, salīdzinot ar pirmajām, vēl visai bērnišķīgajām sērijas grāmatām, stilā un zemtekstā jūtams garīgs briedums.

Pirmo reizi sastopoties ar Hariju, viņš ir tik vien kā modernā Pelnrušķīte džinsos – līdzaudžu nonievāts un audžuvecāku pazemots bārenis "pieliekamajā zem kāpnēm", kurš negaidīti uzzina, ka ir apveltīts ar burvju spējām, tiek uzņemts līdzāspastāvošas paralēlās pasaules burvestību skolā un tiek iesaistīts globālā cīņā ar pasaules varenāko ļauno burvi – tēls, kurš vienlaikus izraisa līdzjūtību un lasītāja neapzinātu vēlmi piedzīvot "pazemoto un apvainoto" triumfu. Protams, atklājums, ka mūsu pelnrušķītim ir ne tikai fantastiskas spējas, bet arī augstas morālās vērtības – drosme, godīgums un uzticība, mūsu vēlmi identificēties tikai sakāpina – Harijs apziņā izveidojas kā ideāltēls, paraugmodelis. (..)

Autores uzdevums, rakstot sērijas noslēdzošo daļu, nav bijis no vieglajiem – jāatrisina visas samezglotās sižeta līnijas, jāsniedz atbildes uz neskaitāmajām iepriekšējās daļās uzdotajām mīklām, vienlaikus novedot līdz kulminācijai arī aizsāktās nebūt ne vienkāršās filozofiskās domas – par patiesību un ilūziju, nāvi un nemirstību, vardarbību un (ne)pretošanos. Galvenajos vilcienos Roulingai tas ir izdevies, kaut gan atbilst visu lasītāju vēlmēm diez vai ir iespējams. Tik liela atbildības nasta neizbēgami nes līdzi arī trūkumus. Neminot detaļas, lai nesabojātu lasītprieku tiem, kam Nāves dāvestu atklājumi vēl priekšā, jāatzīst, ka grāmatas vidū sižeta temps jūtami noplok, kamēr citviet dažādu sakritību, jaunu maģisku faktu un atklājumu koncentrācija gluži vai liek galvai griezties. (Tas ir saprotami, ja Roulinga nevēlējās rakstīt vēl astoto – paskaidrojošo sējumu.) (..)

Roulingas pasauli piemeklējis līdzīgs liktenis, kā Dž. R. R. Tolkīna Viduszemi un vairāku citu fantāzijas žanra dižgaru pasaules – atraisījušās no autora spalvas, tās uzsākušas pašas savu dzīvi fanu darbības rezultātā – rosīgi darbojas fanu klubi, interneta diskusiju lappuses, top t.s. fanfiction – lasītāju sacerētie turpinājumi, ilustrācijas, datorspēles, gaidām iznākam vēl vismaz divas filmas. Poteromānijai tik drīzs gals nav paredzams.

Šo rakstu rediģēja eyedam: 01.03.2008 06:10

[*Kokonatiene]

pietiek jau ar to, ka ir tās septiņas grāmatas. septītajai tiešām bija tāds "ne ko pielikt, ne atņemt" nobeigums, un ja roulinga izlems raksīt vēl kko, būs jau bik par daudz.
un es arī šaubos, vai to grāmatu pirktu tik ļoti kā šīs.

[Violettā Lelle]

'vakar.
Es atkārtošos - kas par daudz, tas par skādi, kā jau citā diskusijā pieminēju.
Un tā patiešām arī ir.
Paldies Roulingai jebkurā gadījumā!

Sūtot bučas,
Yuputuu.

[cherryberry]

Es tiešām ļoti ceru, ka tā nebūs.
man patīk Poters.
Tikai žēl, ka jau apzinos, ka nekas jaunc no tā nevar iznākt.
Redklifs jau vecs. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) :D:D
Bet tā roulinga ar vairs rakstīt negrib (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)
Tā ka žēl gan :|

[Kindergārdēns]

Pirmo reizi sastopoties ar Hariju, viņš ir tik vien kā modernā Pelnrušķīte džinsos

Sasmējos.

Bet dažreiz fanfiki ir pārāk saldi - neviens nav nomiris, visi laimīgi. Nu, prastākie hepijendi

[Hikari]

Katrai lietai pienāk beigas un tāpat ir arī ar grāmatām un filmām un fanošanām par tām.

Personīgi man ir tā, ka es izlasīju pirmās piecas grāmatas latviski un tad man tās vēl patika. Sesto lasīju angliski un tik lielā sajūsmā tajā laikā jau vairs nebiju. Septīto arī izlasīju angliski, bet šo vairāk aiz pienākuma sajūtas pret pašiem stāsta galvenajiem varoņiem- nu ir tak jāuzzin, kā Harītim tur izgāja un kas notika. Un viss. Kopš sērijas izlasīšanas pāris reizes ir ienācis prātā pārlasīt to visu no sākuma līdz galam, bet roka tā arī nav pacēlusies, jo velme noplok tikpat ātri, cik šī ideja iešaujas prātā. Zinu, ka nespētu vairs to izlasīt ar tādu sajūsmu, ar kādu lasīju un daļēji pat negribas sabojāt bērnu dienu iespaidu par grāmatu, kas man reāli iemācija lasīt. Tas ir tas, par ko esmu Poteram visvairāk pateicīga. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Fredijs]

Nu tad, ko, jāsaka jau būs Poteram - atā, atā. Man nav pretenziju sarakstīt jaunu HP grāmatu. Bet ir jau tās autortiesības... Es ceru ka Roulinga šo Potermāniju nesataisīs pa jaunu. Nu saprotiet. Harijam un Džinnijai uzbrūk kāds ļaunais burvis. Bērni tiek aizsūtīti pie kāda rada, u.t.t (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)