Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[Ķipītis amonjakā]

[ir nakts]

Deniss ar izbrīnu noraudzījās Elizabetē. Pirms brīža viņa bija tik priecīga, bet jau tagad..
Ir tikai nakts. Es esmu pārguris un man gribas atpūsties šajā siltajā ūdenī. hmm..kas viņai lēcies?
Puisis kļuva domīgs un pakāpeniski bēdīgs. Nodūris galvu, Deniss aizvēra acis un ibaudīja ūdens priekus.

[Arbūzgalva]

es zinu, es biju domājusi to nedaudz savādākā veidā, bet lai paliek.

Es zinu, bet ūdens liekas vēss. Bet, ja vēlies vari palikt, es Tevi pavērošu no krasta.
Elizabete pasmaidīja un devās uz krasta pusi, izkāpusi viņa uzvilka bikses un krekliņu, ielīda jakā un apsēdās zālītē vērodama Denisu,

[Džūna]

Oliveram sāka trūkt elpas. Likās, ka viņš skrējis stundām. Patiesībā, pašam puisim nebija ne jausmas, cik ilgi. Rokas un seja bija viegli apskrambāta no ieķeršanās zaros, biksēs uz kreisā ceļa bija izplēsts caurums.
Olivers apstājās atvilkt elpu. Tālumā likās dzirdam suņus.
Velns!
Olivers atsāka skriet, pēc kāda gabala viņš pēkšņi uzskrēja kādam virsū un pakrita. Viņš no visas sirds cerēja, ka tie nebūs vajātāji.

Occ:Elija tacu bija 3.grupā?

[Melnais krauklis]

OOC: Jā bija.

Mena gulēja, bet pa to laiku apkārtni vēroja Maikls.

Elija tika nogāzta gar zemi. Virsū viņai bija uzskrējis Olivers. Blakus stāvēja Sofija, [iespējams] Sīkais un Toms.
Vēlāk jūs devāties uz priekšu.

[Tējas lapa]

Maikls vēroja apkārtni. Ja tā labi ieskatijās tad varēja saredzēt dažus mazus dzīvnieciņus, kas skraidīja pa kokiem. Jūtos kā zoo dārza tropu mājā, bet vienīgais labums ka šeit nav karsts. Visādas domas jaucās pa puiša galvu. Maikls sakārtoja jaku kuru bija uzlicis Menai virsū, lai viņai nebūtu auksti.

[washulis]

kājas sāka nedaudz salt, bet menandra īpāsi nepievērsa tam uzmanību. virsū bija uzklāta kāda jaka. tā nav mana. bet menandra drīz ieraudzīja, ka to pa laikam apčubina maikls. gluži kā māte, cik mīļi... lai nedarītu liekas problēmas sev un arī maikla. mena no jauna iemiga un ne par ko neuztraucās. iekšā tik omulīgi palika...

[Tējas lapa]

Maikls piecēlās kājās, jo viņam notirpa kājas. Mazliet palocījis tās viņs mazliet pastaigaja apkārt. Varbūt atrodu ko neoderīgu.Mazliet pagājis uz priekšu viņs sadzirdēja ūdens šlakstus. Pašķīris kāda krūma zarus Maikls ieraudzīja mazu strautiņu.Viņš piegājis tam klāt. Malzliet pieliecies puisis ar soku pasmēla dzidro ūdeni un padzērās. Kad viņš bija beidzis veldzēt slāpes Maikls atcerējās, ka viņam joprojam ir netīra seja. Nomazgajis to viņs jutās kā no jauna piedzimis. Atveldzējies puisis aizgaja atpakaļ pie guļošas meitenes. Atcerējies, ka viņam koferī vēljoprojam mētājas tukša pudele Maikls to paņēma un aizgāja to piepildīt ar ūdeni. To izdarījis viņs laimīgi atgriezās pie Menas.

[washulis]

ik pa laikam apkārt dzirdēja soļus. jau instinktīvi mena bija gatava lēkt kājās un bēgt, bet šos soļus viņa pazina. nolēmusi, ka nav vērts gulšņāt, viņa pacēla galvu. jaka pamazām slīdēja nost, bet to viņa nolika sev blakām. maikls bija kaut kur aizsoļojis. piecēlusies sēdus, viņa apķēra savu galvu. bija jūtams neliels dullums galvā. vai es esmu saķērusi gripu... vai varbūt viņi jau ir paspējuši iebarot tās zāles? tas darīja pamatu lielam uztraukumam, bet viņa nevēlējās tam ticēt. tikai nogurums...

kamēr vēl maikls bija kaut kur tālāk, mena notiesāja vēl vienu banānu. ar katru kumosu sajūtoties nu jau labāk. maikla soļi jau atkal tuvojās. pienāks rīts, tad mēs tiksim ārā no šejienes un vēl pa ceļam sastapsim pārējos... jā, tā būs

[Tējas lapa]

Kā jūties? Piegājis klāt meitenei viņš jautāja. Gribi padzerties? Maikls pasniedza pudeli kura bija avota ūdens. Atradu mazu avotiņu tepat blakām.

[washulis]

jā... nedaudz miegaini nobubināja un iedzēra malku no pudeles. ūdens bija tik tīrs un vēss.. aukstums noslīdēja lejā par rīkli un radīja visā ķermenī svaiguma un spirktuma sajūtu. miegs arī sāka atkāpties. paldies...

palūkojusies uz apkārtni mena vaicāja: ilgi es gulēju?

[Tējas lapa]

Īsti nezinu kādu pustundu četrdesmit minūtes. Maikls noteica un apsēdās blakus Menai. Ceru ka jūties labāk. Viņš bija mazliet uztraucies par meitene veselību. šeit džungļos visu var saķert.

[Melnais krauklis]

Mena, Maikls.

Bija sadzirdama kā vējš pieauga. Koku zari šūpojās un krūmi čabēja. Tālumā bija sadzirdama suņu riešana un vīru klaigāšana. Viņi bija tuvu. Kokam, pret kura bija atspiedies Maikls uzspīdēja luktura gaismiņa. Nu bija īstais laiks, kad tīties prom. Vīru balsis kļuva ar vien skaidrākas, pat soļus varēja dzirdēt.

Olivers, Elija, Toms, Sīkais, Sofija.

Jūs visi lēnām dodaties uz priekšu, kad arī jums sāk dzīties pakaļ vīri. Arī jūs sākat skriet prom!

[washulis]

tu dzirdi? viņa nočukstēja... nebija laika visu apdomāt. kaut kā piecēlusies kājās, mena savāca visas mantas un palūkojās uz maiklu. atkal uz kājām... ievilkusi dziļu elpu, viņa sāka skriet pa galu pa kaklu. suņi sāka riet skaļāk un arī gaismas sāka vairāk triekties mugurā. viņi bija pamanīti. nu nav labi, ne maz nav...

Šo rakstu rediģēja washulis: 23.02.2008 20:29

[Tējas lapa]

Atkal jau. Ta bija vienīga doma, kas ienāca Maikla galvā. Atkal pa galvu pa kaklu viņs skrēja pa džungļiem. Kas vini nevar likt mums mieru? Bija dzirdami soļi un suņu rejas. šoreiz viņi bija ļoti tuvu. Maikls sekoja Menai lēcot kā maratonists pāri visam saknēm un vēl visadiem draņķiem kas gadījās ceļā.

[Ķipītis amonjakā]

Deniss vēl jo projām atradās ūdenī. Viņš pagriezās pret Elizabeti un nopētīju viņu. Tāda jocīga palikusi. Tad atkal pieevērsās ūdenskritumam. Straume bija spēcīga un katrs pieskāriens tai, sāpēja nežēlīgi. Viņš jau sen ir vēlējies iziet cauri kā filmās un nu viņam bija tāda iespēja. Puisis ienira zem ūdens un tad šķērsoja ūdenskritumu. Tajā brīdī neko nevarēja redzēt, jo visapkārt mutuļoja ūdens un gaisa burbuļi cēlās. Beidzot izniris, Denisu pārsteidza tas, ko viņš ieraudzīja. Tur bija ala. Nedomādams, viņš atkal pazuda zem ūdens un attapās jau otrā pusē. Viņš strauji virzījās tuvāk krastam. Nāc, nāc paskaties. Aiz ūdenskrituma ir ala! Ejam izpētīt. Viņš satraukti un diezgan ātri nobļāvās.

[Arbūzgalva]

Elizabete bija nedaudz uztraukta.
Domā, ka vajag?
Elizabete atkal noģērbās un sekoja Denisam iedama cauri ūdenim. Es ceru, ka tas ir tā vērts. Ala, likās nedaudz aizdomīgi, bet vajadzēja kaut ko pasākt, viņi nevarēja visu nakti sēdēt krastā. Bija tumšs, taču savādi, ka visu, kas bija ap ūdenskritumu varēja redzēt. Elizabete sekoja Denisam.

[Ķipītis amonjakā]

Kā noprotu, tu noteikti gribi gulēt, bet šo vietu apspīd mēness. Un ja mēs iesnaudīsiemies, tajā mirklī mūs var atrast vīri. Ala būtu labs patvērums šonakt. Viņš domīgi runāja. Pirms ūdenskrituma. Ievelc elpu! Puisis satvēra viņas roku un abi reizē pazuda zem ūdens. Neko neredzēdams, viņš instinktīvi tikai peldēja uz priekšu un vilka līdzi Elizabeti, lai viņa nekur nepazustu. Uzpeldējuši un ieelpojuši gaisu, Deniss ar rokām atspiedās pret akmeņiem uz utrausās augšā. Tad arī padeva roku Elizabetei, lai viņai būtu vieglāk tikt alā.

[Arbūzgalva]

Ja godīgi, man vispār prāts uz gulēšanu nenesās, es nezinu vai šonakt spēšu aizmigt, bet Tev taisnība, alā būs drošāk.
Elizabete palika nedaudz īgna, taču darīa visu, ko vajadzēja, viņa ievilka dziļu elpu un viņi bija zem ūdens, kad viņi iznira acu priekšā bija ala, Deniis padeva Elizabetei roku, bet viņa atteicās Nē, paldies. Pati spēšu. Viņa nevēlējās visu laiku paļauties uz citu palīdzību, viņa uztrausās un viņi devās alā.

[washulis]

no jauna elpa aizcirtās.. sviedri tecēja un kājas no jauna smeldza. tas laikam nekad nebeigsies... elpo ritmiski...

mēs nevarēsim tā mūžīgi skriet... viņa noteica, turot somu cieši pie sāniem. ir jāatrod kāda vieta, kur paslēpties neapstādamās, viņa, cik nu spēdama, lēca pāri visiem zariem, papardēm un citiem draņķiem, kas trāpijās ceļā... tikai elpo..

[Melnais krauklis]

Ala bija sausa, akmeņaina un diezgan liela. Tā veda tālāk aiz līkuma. Tur ala samazinājās. Nedaudz tālāk, no augšas pilēja ūdens. Tas jau bija izveidojis skaistus nokarenus kristālus. Tur izskatījās kā spoguļu zālē. Katru čukstu varēja skaidri un gaiši, jo tur bija atbalss. Tur atkal bija neliels iekšējais ezeriņš, kas tālāk pārtapa par upi. Ūdens tajā bija tik dzestrs, tik caurspīdīgs. Tik labi varēja redzēt tā dibenu- līdzenu akmens zemi. Straumes tur vispār nebija. Ūdens bija vēss.