Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[washulis]

OCC: logs jau bija atvērts, tā kā par to nevajag raizēties (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

kad sadzirdēja kādu čaboņu pie loga, mena ļoti satrūkās, bet šo stāvu viņa bija redzēju jau iepriekš ak, dievs! viņa ieturēja pauzi un tikai aizturēja elpu. nav labi maikl? viņa tikai noelsa. netīšām nometot krūzi zemē, viņa tikai ātri pieskrēja pie restotā loga.

kamēr citi runājās, kā dabūt viņu ārā. mena palūkojās uz medicīnas kabinetu. ātri paķērusi metāla instrumentus viņa atkal pagriezās pret tiem, kas mēģināja viņu dabūt ārā...

caur atvērto logu viņa paņēma akmeni un ar vieglu kustību, logi palika bez stikla. īpaši klusi varbūt tas nebija, bet toties ātrāk. man liekas, kā šie noderēs. viņa pasniedza abiem pa metāla instrumentam, kurus pati kā nākas nemaz nebija apskatījusi. sirds sitās kā negurda. es jau biju domājusi, ka būsiet par mani aizmirsuši... viņa nočukstēja un lūkojās, kā pati varētu tikt galā ar restēm.

[Massacre]

Tomes diezgan vienaldzīgi stāvēja malā un vēroja sarunu, jo savas domas viņs bija izteicis, bet šķita, ka apkārtējiem patīk tēlot varoņus.
Brīdī, kad lavoties viņi logā pamanīja Menu, puisis bažīgi palūkojās uz restotajiem logiem. Laika bija maz un viņi labi gribēdami nedabūs vaļā restes un neizglābs meiteni, jo saradīsies cilvēki.
Viņš palūkojās uz abiem, kas centās ko darīt un nopūtās. Viņam somā nebija nekā, kas palīdzētu.
"Rīt līdz sešiem mēs varam paspēt atnākt. Lai līdz tam Mena izdomā kā neļaut, lai viņu sazāļo. Tad mums būs vairāk laika rīcībai. Ja mūs pieķers, tad beigās mirsim visi, tā vietā, lai izglābtos vismaz viens." Toms palika nelokāms sava lēmuma priekšā.

Vienīgais, kas to varēja grozīt bija restu stabilitāte. Ja tās nebija fundemetālas, tad Toms dodas palīgā tās izgāzt, stipri velkot, kājas atspiedis pret sienu un paļaujoties uz abu biedru palīdzību, izsit logu un savāc Menu. Ja tās tieši otrādi ir fundamentālas (kārtīgi iemūrētas utt), Toms virzās uz vietu, kur pēc Freda norādēm ir caurums apakš sētai un lien brīvībā.

[washulis]

mēģināt lai mani nesazāļo? tu vispār zini kādi tie cilvēki ir. ne jau tevi ik pa laikam paņēma gūstā! lai nu ko, bet vēl ilgāku laiku pavadīt šajā nolāpītajā vietā, viņa noteikti negribēja.

un par kādām zālēm ir runa? sapratusi, ka nemaz nezina uz kuru pusi toms virza sarunu, viņa painteresējās. varbūt viņi zin ko vairāk, kā mena, kas te sēdējusi jau bezgala ilgu laiku...

[Ķipītis amonjakā]

Deniss skeptiski palūkojās uz Tomu. Nu protams! Mēs viņu uzgājām vienkārši dodoties prom. Bez nekādas piepūles. Lai tagad viņu te tagad atsātu? Ne par ko! Viņš palika pie sava! Vienkārši ej, bēdz!
Puisis pagriezās pret menu un paņēma metāla instrumentu, kuru viņa deva. Mums nav ne jausmas, kas tās par zālēm, bet zinu tikai to, ka rīt sešos no rīta tev sāks dot kaut kādus mēslus. Bet vēl vēlāk tu būsi operācijas zālē un uz tevi sāks izmēģināt dažādas slimības. Viņš ātri izklāstīja situāciju. Tad puisis aplūkoja ko īsti viņš saņēmis.

[washulis]

slimības? viņa brīdi sastinga. viņai prātā bija ieskrējuši visādi orgānu zagļi un vēl sazik, kas, bet notekti nekas tāds. tas tikai lika viņai sasparoties vairāk, tikt no šejienes ārā. sažņaugusi rokas ap restēm, viņa pārbaudīja vai tās jel kādā veidā kustās. varbūt ar laiku tās padosies?

[Melnais krauklis]

Denisam tika iedotas nelielas knaibles, bet Maiklam maziņš zāģītis!

[šitos izmanto arī medicīnā]

restes nekustējās nemaz.

Šo rakstu rediģēja Melnais krauklis: 15.02.2008 17:21

[Ķipītis amonjakā]

Deniss bija priecīgs par saņemtajām knaiblēm. Diezgan noderīgi! Tad atkal zēns palūkojās uz Menu. Jā, briesmīgas, cilvēcei bīstamas slimības. Pandēmijas. Tajā brīdī viņam nenāca nekas cits prātā, kā tikai viena slimība. Nu piemēram- Mēris.
Tas protams nebija diez cik uzmundrinoši, bet tādā brīdī vajag būt atklātiem.
Deniss pielika knaibles pie restēm un mēģināja tās sagriezt. Gan jau pēc pāris reizēm viņas pārlūzīs.

Šo rakstu rediģēja Samāra.: 15.02.2008 17:26

[washulis]

o. nu es tiešām jūtos labāk. vēl sarkastiski piebildusi. pati arī vēlreiz piegājusi pie galda uz kura bija metāla instrumenti, viņa nevarēja apstāties, lai nepalūkotos uz šlīrcēm. mēģinādama par to nedomāt, viņa atkal atgriezās pie restēm un arī kaut kā mēģināja tikt galā ar to nolāpīto režģi...

[Massacre]

Pie žoga cauruma Toma sirdsapziņa tomēr nostrādāja. Tomēr.
Tāpēc viņš atstāja somu kādā vietā, kur to uzreiz nevarēja pamanīt un devās palīgā Menai.
"Labi. Es padodos. Iedodiet man arī ar ko uzlauzt šo veidojumu." puisis nopūtās. Nevarēja noliegt, ka sava dzīvība ir svarīgāka, taču meitenes palika žēl. Viņš pats būtu nojūdzies šādā situācijā, ja viņu pamestu tik tuvu brīvībai. Tāpēc viņš palīdzēja ignorējot nosodošus skatienus, ja tādi bija.

[washulis]

man liekas, ka tie instrumenti drīz sāks aptrūkties. palūkodamās, ka viņas glābšanas operācijā tomēr piedalās visai daudz cilvēku, viņa vēl reiz steidzīgi pieskreja pie galda. vēl pavisam nedaudz vis kaut ka bija palicis, bet menandra jau priekšlaicīgi palūkojās vai ir vēl kas, ka svarētu palīdzēt izlausties un varbūt - arī bēgot prom no šejienes, lai kur tas nebūtu...

būtu man tas nazis, viņs bija diezgan garš. viņai atmiņā uzausa, tas kā viņu vienu veda pa gaiteni. nu jau vēlreiz pār muguru pārskrēja trīsas...

ilgi nekavēdamās, viņa atkal atgriezās pie restēm, nu jau padodama rīku tomam...

Šo rakstu rediģēja washulis: 15.02.2008 17:39

[Kalevale]

ATD -- Es domāju pa diviem pie vienām knaiblēm, nevis katram ar savām. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/ermm.gif)

Apstājusies, Sofija pamanīja, ka tomēr bija kļūdījusies - logs bija vaļā. Viņa vēl padomāja par loga vēršanas virzienu, tomēr neko neteica, panākusies tuvāk, viņa neskaidri redzēja neveiklos knaibļu klakšķus un deva, viņasprāt, vērtīgu padomu: Mēģiniet ar knaiblēm pa diviem. Pieliekot lielāku spēku, būtu lielākas izredzes pārkniebt... Jo restes nesastāv tikai no vienas armatūras un tā var noņemties vai visu nakti.

Apdomājusies, viņa arīdzan nolēma, mēģināt kaut kādīgi palīdzēt, stiepjoties pēc kāda instrumenta, cerot, ka būs vēl kaut kas palicis. Pie reizes viņa arī nometa tepat blakus savu mugursomu, lai tā netraucētu vecamajā darbā. Nopūtusies, viņa uzmanīgi palūkojās, kā darbojas abi pārējie un saskatīja Menas siluetu. Nu, ko? viņa pati sevi uzrunāja, nespēdama noticēt, ka tiešām ir ielaidusies šajā bīstamajā darbā nevis aizlaidusies uz kādu drošāku vietu. Vismaz filmās visbiežāk dzīvi paliek tieši varoņi, meitene sevi mierināja.

Šo rakstu rediģēja Kalevale: 15.02.2008 21:12

[washulis]

tik dadzi cilvēki nopūlās, lai dabūtu mani ārā... viņa jutās reizē lepna un arī nedaudz pārsteigta. varētu vēl piemest mazumiņu pateicības. klausīdama sofijas padomam, viņa pievienojās stienim, ko mocīja toms.

lai gan restes neizskatījās īpaši apskādētas, tās tomēr bija pamatīgi saskrāpētas... pastūmusi izkritušos stiklus no loga tālāk, viņa no jauna pievērsās pārējiem, kas ik pa laiku uzmeta menandrai skatienu. kaut kā, bet mēs visi tiksim ārā... esmu par to pārliecināta

[Tējas lapa]

Maikls paņēma pasniegto zāģi.'Pielicis to pie restēm viņš tās mēģināja pārzāģēt. Nav tur kaut kādi derīgāki instrumenti? Viņš vērsās pie Menas. Sirdsapziņa ierunājās? Maikls jautāja Tomam un turpināja zāģēt.

[washulis]

šļirces, trauki... tā laikam nekas vairs. nu tad vēl šitie štrumenti... viņa klusi piebilda. kād slaiks jau pagāja kamēr viņi te ņemās. vai tik laiks nesāk tecēt uz beigām. mūžīgi jau tā zāģēt nevarēs...

vai tad tik vien cilvēku? kur pārējie? viņiem viss kārtībā? viņa vēl painteresējās un ar iznīcinošu skatienu lūkojās uz restēm. rokas jau sāka nogurt, bet viņa netaisījās padoties...

[Tējas lapa]

Sīkais kaut kur pazuda, Semas vairs nav, Ēriks laikam arī vairs nav. Maikls atbilēja uz Menas jautājumu. Puisim no zāģēšanas jau veidojās uz rokām tulznas.

[Ķipītis amonjakā]

Deniss pūlējās cik var. Vēl tikai centimetrs un vienas restes nebūs. Rokas palika nejūtīgas un uz tām bija nospiedumi no instrumenta, bet tas nedrīkst būt kavēklis, jo laika nav vairs daudz.Nu, nu! Redzēdams, ka stienis būs pušu, viņš saņēma visus spēkus un pārlauza to. Tankš. Deniss pasmaidīja. Pārlauzto stieni viņš salocīja uz augšu.

[Tējas lapa]

Vēl pēdējais grūdiens un stienis bija pušu. Noslaucījis sviedrus Maikls ķērās klāt nākamajam. Vajadzētu pasteigties drīz paliks gaiš. Puisis strādājot noteica.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 16.02.2008 11:56

[washulis]

tas ir kā? semas un toma nav? mena īsti nesaprata, par ko maikls runā. viņi taču nav...nu... viņa nevarēja pabrigt teikumu.

stieņi sāka pamazām padoties. labi ka tā. rokas smeldza kā trakas. tas stienis, ko mocīja mena kopā ar tomu, arī sāka izskatīties visai vārīgs un pēc pavisam īsa mirklīša tas noklaudzēja ar metālisku skaņu. drīz vien mena tiks ārā no šejienes. paldies dievam!

[Kalevale]

ATD -- Toms laikam palika kaut kur iepakaļ. Semas nav.

Sofija rūpīgi un veikli darbojās ap stieni, jo bija paradusi to darīt. Dažkārt noder arī nelielas izpalīdzēšanas vecākiem... viņa nodomāja, apsverot, ka ir guvusi lielisku pieredzi, kuru tagad izmantot.

Pagriezusi zāģīti, rudmate sāka darboties ap armatūras otru pusi, apsverot iespējamo plānu. Vajadzētu dabūt pušu visas apakšējās un daļu viena sāna, Sofija noteica, jūtot, ka drīz viņas reste būs pārzāģēta. Tad Mena varētu izlīst ārā, rudmate noteica, palūkojoties uz meitenes siluetu. Pietiekoši slaida, rudā priecīgi nodomāja, taču uzreiz sadrūma, izdzirdējusi vārdus par Semu.

Darbošanās bija aizgainījusi šīs domas, taču tagad, Menas vārdi tās atdzīvināja. Papurinājusi galvu, Sofija sakārtoja brilles un pārlūza arī viņas armatūra. Varēja ķerties pie nākošās. Viņa bija pārliecināta, ka atverot tikai apakšu Mena savainosies, tāpēc pārliecināta pastāvēja, ka vajag atzāģēt vismaz daļu no sānu restēm.

[washulis]

šajā brīdī menandrai smadzenes atsacījās domāt sakarīgi, tāpēc viņa sekoja sofijas ieteikumam. pamanīdama, ka pieminot semu, sofija visai sadrūma, tad mena nolēma vairāk tuvākajā laikā nepārcilāt šo tematu.

tik daudz roku bija pieķērušās restēm un ik pa laikam noskanēja knakšķi...

droši vien drīz sāks iestāties rīts... tas gan nav labi.vēl daži stieņi un varbūt menas ceļš uz brīvību būs nodrošināts...

Šo rakstu rediģēja washulis: 16.02.2008 14:08