Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[Arbūzgalva]

Elizabete visu laiku bija klusējusi, kamēr Elija ar Denisu strīdējās, bet nu arī viņai bija apnicis.
Viņa pieskrēja klāt Denisam un centās viņu novilkt nost no Elijas, Mensonei bija jāatzīst, ka Deniss ir spēcīgs puisis, taču arī Elizabete parādīja savu spēku un apķērās Denisam ap vidukli un rāva viņu nost.
Liec viņu mierā! Viņa klusām noteica.
Pietiek, takā mazi bērni.

[Melnais krauklis]

Vecais vīrs tikai nolūkojās ķīviņā. Tas viņam bija pilnīgi vienaldzīgi. Tad viņš nevērīgi ielūkojās rokas pulkstenī- izbrīns. Viņš bija šokā. Mums ir jāiet! Viņi drīz nāks atpakaļ. Šis gaitenis būs pilns ar cilvēkiem! Viņš uztraukti noteica. Pietiek! Tev jāatdod atslēgas. Viņš nikni norūca. Vīŗs sāka staigāt pa telpu, nelikdamies ne zinis par tiem, kas atradās uz grīdas un niekojās ar nazi, un spītējās neatdot atslēga. Viņš cītīgi domāja.

[Ķipītis amonjakā]

Deniss nelikās ne zinis par to, ka Elizabete viņu centās apstādināt. Viņš beidzot aizsniedza kabatu un mēģināja no tās izvilkt atslēgu. Puisis centās cik vien spēja. Elizabet, kā tu nesaproti, mums jāizkļūst laukā. Tā ir mūsu vienīgā iespēja, bet šī, šī ```` to iznieko! Un vēl domā, ka ir mūsu sargātāja. To sakot, viņam asinis sāka vārīties un viņš vēl stingrām piespieda nazi, bet vēl neļāva tam sagriezt Elijas kaklu. Puisis pieķēra sevi, ka viņš nevis dusmojas, bet gan uztraucas, ka nekad vairs neieraudzīs dienas gaismu!

[Īvs]

Tieši tā! Elija skaļi nobļāvās, pie reizes vēl skaļāk nolamājoties, beidzot tikusi prom no Denisa. Ar pateicību meitene nolūkojās, kā Elizabete vēl cīkstās ar to gatavo slepkavu. Kakls nepatīkami sūrstēja.
Cilvēku šeit būs pilns. Mums ātri jāpiebīda pie durvīm abi ledusskapji.
Viņa taustījās ar pirkstiem pie kakla un pamanīja asinis, kas nemaz nepārsteidza. Sāpēja ļoti. Viņa tomēr neticīgi palūkojās uz Denisu, bet tad uzreiz novērsās. Elija ar pūlēm pietrausās kājās un piegāja pie durvīm un, pielikusi ausi pie tām, uzmanīgi ieklausījās skaņās, tomēr neko nedzirdēja.
Tad viņa piegāja pie jau stumtā ledusskapja un gatavojās, kaut viena, to stumt pretī durvīm.

OOC: Nē, Elizabete tevi nogāza no manis!

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 12.02.2008 13:03

[Ķipītis amonjakā]

ooc: ATVAINO, BET ES VĒL JO PROJĀM ESMU UZ TEVIS! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Nē, viņa centās mani novilkt no tevis raustot aiz vidukļa. Un starpcitu to tu uzrakstīji vēlāk! Tā kā nevajag!

Deniss bija izbrīnīts par to, kas notiek. Nazis izslīdēja viņam no rokas, bet viņš tik un tā centās neatbrīvot Eliju!

Šo rakstu rediģēja Samāra.: 12.02.2008 13:23

[Melnais krauklis]

OOC: Nu beidziet strīdēties. [tas ir par to, kur katrs atrodas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) ]

Es to visu iztēlojos tā:
Elija vēl jo prjām guļ uz grīdas. Uz viņas Deniss ar nazi rokās, bet Elizabete aiz Denisa cenšas puisi noraut no Elijas. Kā pati Elizabete minēja- "mensonei nācās atzīt, ka Deniss ir spēcīgs puisis" Tātad viņu tik ātri nevarēja dabūt nost (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)
Vienīgais Elizabete varēja iztraucēt turēt nazi pie rīkles. Tātad pie Elijas kakla vairs nav naža. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) Cerams, ka skaidrs.

Vīrs staigāja pa telpu un mēģināja kaut ko izdomāt. Vienā sekundē viņš atcerējās to, ko centās visu laiku. Redzot, ka viņu neviens neievēro, viņš viltīgi piegāja pie kāda skapīša un sāka rakāties pa atvilknēm. Taču troksnis bija pārāk liels un to pamanīja arī pārējie. Man nevajag atslēgu, kas atrodas pie Elijas. Te ir vēl pāris tādu pašu atslēgu! viņš lepni noteica. Kādā atvilkne bija daudz mazāka nekā pārējās. No tās Freds izņēma baltu atvilknes sienu un nu viņa kļuva tāda pati kā pārējās. Aiz tās stāvēja neliela kastīte. Atvērdams to, viņš ieraudzīja trīs vienādas atslēgas. Katra bija iezīmēta ar savādāku krāsu lentīti. Viņš pasmaidīja gandarījumā. Vīrs izņēma visas atslēdziņas un ielika kabatā aiz rāvejslēdzēja, lai tās būtu drošībā. Tikai viena viņam palika rokās un viņš devās ar to pie durvīm, lai atslēgtu tās un tiktu prom! Ejam!

[Arbūzgalva]

Elizabete nomierinājās, nebija laika ķīviņiem.

Viņa uzrunāja Fredu - Tu domā, ka tas izdosies? Cerēsim.
Mensone sekoja Fredam nedaudz nomierinājusies, varbūt, ka viņiem izdodas tikt prom.

Elizabete pagriezās pret Eliju - Lūdzu, izbeidziet, lūdzu. Mums nav tam laika.

[Ķipītis amonjakā]

Deniss atslāba. Viņš palūkojās uz Elijas asiņaino kaklu, bet neko nenožēloja. Viņš izjuta patiesu naidu pret to meiteni un tajā brīdī nosolījās viņai nepalīdzēt, ja vajadzētu. Zēns piecēlās un pagāja tālāk no Elijas. Viņš pacēla nazi, kas bija viņam izslīdējis no rokas un apbēdināts atstutejās pret balto sienu. Tad viņu ieinteresēja pa telpu staigājošais Freds. Kas šim padomā? Deniss aizgāja līdz vīram un palūkojās ko viņš dara. Ieradzīdams kārbiņu, kurā atradās atslēgas viņš visu saprata. Tātad mēs tiksim ārā arī bez Elijas atslēgas? To prasot viņš jutās pacilāts.
Deniss piegāja klāt pie Elizabetes. Piedod, ka tev uzbļāvu virsū. Ceru, ka saproti mani! Viņš iečukstēja meitenei ausī.

[Arbūzgalva]

Deniss bija nomierinājies, un tas priecēja. Viņš pienāca viņai klāt, un atvainojās. Elizabete tikai pasmaidīja.
Viss kārtībā! Tagad mums jādomā par to, kā tiksim ārā, labi? Viņa noglastīja viņam vaigu.
Elizabete priecājās, ka šis incidents ir beidzies, taču Elija neizskatījās labi.
Es ceru Tev viss kārtībā. Mensone bija patiešām uztraukusies.

[Īvs]

ooc: LABI, tad tagad viņa ir brīva?

Elija, kā par spīti, palika uz zemes, tikai piekļāvās tuvāk sienai. Un neko neteica. Viņa jutās nogurusi un izsalkusi. Viņai bija bail. Viņa trīcēja.
Es neiešu nāvē. Es neiešu nāvē. Es neiešu nāvē, viņa pie sevis atkārtoja.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 12.02.2008 14:24

[Ķipītis amonjakā]

Deniss viņai atsmaidīja pretī Elizabetei. Tad pagriezās pret Eliju. Nožēlojami.
Tad atkal pagriezās pret Fredu. Atslēga der?

[Melnais krauklis]

OOC: tad Elija paliksi labrotorijā? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Ā. tagad tu esi brīva..


Freds pagriezās pret Elizabeti un Denisu. Viņš tikai pasmaidīja. Jā atslēga der. Šīs ir rezerves atslēgas. Tad viņš atvilka rāvejslēdzēju un izvilka no kabatas atslēgas. Viņš iedeva gan Denisam, gan Elizabetei pa atslēgai. Ja nu kas. Tad atkal turpināja slēgt durvis. Viņš klusi atvēra tās un pabāza galvu pa šķirbiņu. Klusums, neviena nav!

Gaitenis bija patumšs, jo ārā valdīja nakts, bet vārgo lampu gaisma nespēja kārtīgi piepildīt telpu ar nepieciešamo gaismu. Parastās stikla lustrās bija maza spuldīte. Ap stiklu bija režģis. Tādēļ arī šajā gaitenī lapmas meta režģotu ēnu. Vīrs pamāja, ka var nākt. Mums jāiet ātri, lai paspētu! Viņš pilnībā izgāja no labratorijas un devās tālāk pa gaiteni. Esat klusi! Viņš paskatījās atpakaļ, lai zinātu, kas nāk līdzi!

[Arbūzgalva]

Elizabete bija tieši Fredam aiz muguris, gaitenis bija tumšs un tas nedaudz biedēja, viņai pie kājām noskrapstēja žurka un viņa priekšā stāvošajam Fredam ieķērās rokā.
Aj, atvaino. Tikai man bail no žurkām. Viņa noskurinājās un sekoja. Mensone jutās, kā tāda baisīgā filmā.

[Īvs]

Elija ziņkārīgi paliecās uz sāniem, lai palūkotos no tālienes, kas atrodas aiz durvīm. Tas ir pārāk riskanti. Ja nu jūs noķer? viņa skaļi izsaucās stāviem, kas jau gāja prom no laboratorijas.
Elija negribēja palikt viena, taču arī ārā neuzdrošinājās iet. Redzēdama, ka tomēr neviens negribēs šeit palikt, viņa izlēma.
Pagaidiet mani, viņa pavisam klusi teica un, trīcēdama, lēni uzslējās uz kājām.

[Ķipītis amonjakā]

Deniss palūkojās uz Elizabeti un pasmaidīja. Khe..nomierinies. Tās ir tikai žurkas. Lielas peles.
Tad arī viņš sadzirdēja kā Elija kaut ko nomurmināja. Nu protams. Vienai nekad nekad negribas palikt. Viņam ne prātā nenāca viņu gaidīt.

Šo rakstu rediģēja Samāra.: 12.02.2008 15:01

[Melnais krauklis]

OOC: te kaut kā sākas tauta sāk atdzīvoties. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif) .. Hmm. tas mani priecē (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Viņi gāja diegan ātri. Tuvojās pagrieziens un visi pazuda aiz stūra. Freds nesadzirdēja Elijas saukšanu, tapēc arī neapstājās. Te kļuva nedaudz vēsāks. Svaigāks gaiss.

[Īvs]

Elija sekoja pārējiem. Un jutās nobijusies vairāk nekā jebkad. Ja viņus tomēr noķers, viņa varēs lepoties ar sevi, ka cīnijusies par civilizācijas pastāvēsanu. Viņu neutrauca ne žurkas, kas ''maisījās pa kājām'', ne kāds, kas tagad pavēlētu doties atpakaļ un arī ne kāda iespēja izglābties. Cerības, savā ziņā, bija atmestas jau, kur tas laiks.
Pēkšņais vēsums lika meitenei nāvīgi nodrebināties, it kā viņa būtu pieskārusies kam aukstākam par vēsmu - kas nāca no iekšienes. Viņa nezināja, kas viņu sagaidīja un vienīgais, kam šobrīd varēja uzticēties bija Freds - kas likās neticami - pirms neilga laika viņš vēl bija šaubīgākais cilvēks.
Elija smagi nopūtās.

[Arbūzgalva]

Neviens negaidīja Eliju, un Elizabetei tas likās nepareizi, viņiem tomēr vajadzēja būt komandai, pat žurkas Mensoni vairs nebiedēja, kas ložņāja apkārt.
Elizabete atpalika un pagaidīja Eliju, viss kārtībā?

[Melnais krauklis]

Freds pēkšņi apstājās. Vai dzirdi? To viņš teica Denisa, jo viņš bija vienīgais, kas stāvēja blakus. Es gribu pārliecināties, ka viņam no uztraukumiem nerēgojās.

Tālumā bija dzirdama trokšņošana. Varēja noprast, ka kāds runājas, bet tas bija kā miglā tīts. Savādi būkšķi. Freds domīgi ieskatījās pulkstenī. Vēl liekāks izbrīns. tagad nevienam nevajadzēja te atrasties. Ko darīsim?

[Gaitenī atradās daudz istabu. Tālāk gaitenis dalījās divos. Viens veda tieši taisni un ar nelielu pagriezienu pa labi pašā galā, bet otrs gaitenis pagriezās pa kreisi pēc trim durvīm] atkal ceru, ka sapratāt.. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

[Ķipītis amonjakā]

Jā, dzirdēju. Viņš apstiprinoši noteica. Mums vajadzētu paskatīties, kas tur ir. Viņš paskatījās uz atpakaļu un ieraudzīja Eliju un Elizabeti, kā viņas jauki runā. Gan panāks.

Skatoties uz Fredu un gaidot no viņa atbildi, viņš palūkojās uz sevi. Baltais krekls, kas bija mugurā bija pilnīgi netīrs. Melnās bikses baltas, putekļos novārtītas. Smaga nopūta.

Kur ir mūsu pases? Viņam pēkšņi ienāca prātā visai svarīga doma!