Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[grapefruit]

OOC: Tad es, Kalevale un Massacre esam luukaa, kur mees jau esam dabuujushi dzirdeet kaadu sievieti smejamies un viirieshus runaajam par kaut ko, kas muusu izpratnee vareetu buut orgaanu izopereeshana vai slimiibu izmeegjinaashana, neatceros, vai dzirdeeju ar savu teelu, ka kaads to piemin. Un shahta patiesiiba ir tendeeta uz ieluuzshanu, jo saak liekties, pie tam, kaut kur ir iesleegts ventilators. Ja maldos /slap.

Sema paarbijaas, kad shahta iechiiksteejaas, meitene tik tikko apspieda shausmu spiedzienu, bet spiegt nepavisam nebija vinjas stilaa, tomeer situaacija bij visai nervus kutinosha.
Vinja nebija atbildeejusi uz celjabieders pieziimi, ka tagad vinji bija triis - vinja iisti nezinaaja, ko atbildeet.
-Kaa lai mees tagad tiekam uz priekshu, ja shitaa luuka sabruks, mees buusi vinjiem rokaa.
Vinja satraukti chuksteeja.
-Varbuut pagaidiisim, kad tie tur aizies, izretojamies, paejat atpakalj, ja varat, kad vinji aizies, liidiisim taalaak, tad, ja arii ieluuziisim, vismaz muus nesaguustiis uzreiz.

[washulis]

OCC: ar jums kopā vēl ir arī kaiva un kauliņš (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

mena pagrozījās pa gultu...viņa pieskārās pie gultas pārsega. man nav segas no tāda auduma! viņa atvēra acis un secināja, ka tomēr neatrodas mājās. menandra jau tā bija ceējusi, ka tas viss būs bijis tikai slikts sapnis...

viņa atvēra acis plašāk. meitene vēl jo projām gulēja tajā pšā gultā un ar viņu viss bija kārtībā. apkārt bija kluss. viņa jutās ļoti labi - izgulējusies, bet viņa vēl necēlās. vēl patēlos, ka guļ. lai neradītu kādas aizdomas... tad jau redzēs, kas notiks tālāk..

Šo rakstu rediģēja washulis: 03.02.2008 14:47

[Melnais krauklis]

OOC: Grapefruit- tev pilnīga taisnība! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Lūka lēnām ieliecās. Dažu viet skrūvītes izkrita un vairs neturēja kopā lūku savienojumus. Ieliekums veidojās tieši zem Semas. Bija jākustas. Telpā cilvēki nedaudz nobrīnījās par skaņām, bet vēl nepiefiksēja, ka tā ir lūkas vaina.

Medicīnas kabinetā


Santa pamanīja, ka Mena bija jau pamodusies. Viņa piecēlās kājās un devās pie guļošās meitenes. Viņa lēnām apsēdās uz blakus gultas. Es zinu, ka neguli! pauze Mums arī ir tik pat bail kā tev! Viņa novērsās no meitenes un saskatījās ar Annu.

[washulis]

pie menas pienāca viena no sievietēm... viņas tiešām likās jaukas un menai vairs negribējās turēt viņas aizdomās par kaut ko.

kas te vispār notiek? kāda ir no šī visa jēga... kur mēs vispār atrodamies...? viņa sāka bērt jautājumus, bet tomēr nepacēla balsi. varbūt abas sievietes būs kaut mazliet draudzīgākas nekā pārējie ar šaujamajiem...

[Melnais krauklis]

Arī Annai sāka interesēt šī saruna un viņa devās piebiedroties.
Santa- Mēs arī esam šeit piespiedu kārtā!
Anna bija jau pienākusi klāt un apsēdās blakus Santai. Es zinu tikai to, ka viņiem ir ieplānoti eksperimenti. Viņa nodūra galvu un vērsa skatienu savām rokām klēpī. Es nezinu, kas ar mums būs kad šis murgs būs beidzies.

Šo rakstu rediģēja Melnais krauklis: 03.02.2008 17:38

[washulis]

es gan spēju iedomāties... viņa norūca.

kā jūs tikāt iesaistītas šitajā murgā? viņa pierausās sēdus gultā un palūkojās uz annu un tad arī uz santu. kā nopratu tad ši jau nu oteikti nav spanija... viņa klusi nopūtās un palūkojās uz restoto logu. tādu izlaust nu gan neizdosies..

[Massacre]

Toma līdzsvara sajūta sāka dot ziņu par arvien lielāku nestabilitāti šeit un šajā vietā.
"Sema, dodies uz priekšu - tu neielūzīsi. Sofij, turies cieši blakus! Ja kads no mums izkrīt, tad pārējie dodas uz priekšu, lai atrastu izeju no šejienes un paziņotu vismaz kaut kādam instancēm par šeit notiekošo, ne mirkli nekavējoties un nenododot sevi." viņš pavēloši čukstēja abām meitenēm. Nedrīkstēja kavēties, savādak, lūka noteikti ielūzīs un bēgšanai vairs nebūs nekādas jēgas.

[Melnais krauklis]

Šahta

Šahta sāka pakāpeniski, bet nu jau ar lielāku ātrumu ieliekties. Tā izdvesa vēl vienu spalgu skaņu, kas atgādināja nagu vilkšanu pret tāfeli un salūza. Skrūves izkrita un tā pārlūza uz divām pusēm. Lūzuma vietā atlūzas karājās kā lupatas. Visi jaunieši nenoturējās un zaudējot līdzsvaru iekrita telpā, kurā atradās sieviete un vīrietis. Viņu sejas bija neaprakstāmas, jo tādu pārsteigumu viņi nebija gaidījuši. Jūs nokritāt tieši uz grīdas blakus galdam un dīvānam. Telpa bija maza un piebāzta ar visādiem maisiem. Stūrī stāvēja mazs televizors, bet pie otras sienas neliels skapis. Kritiens nebija no augstajiem. Apstulbušais pāris ātri reaģēja un izvilka šautenes. [tādas laikam bija katram šajā mājā]
-Laikam nemaz nenāksies meklēt!
-Nekustēties! vīrietis nobļāva, lai nezaudētu kontroli.

Labratorija

Vecais vīrs domīgi palūkojās savā rokas pulkstenī. Nu mēs laikam varam doties! Viņš norūpējies noteica. Tas viņu neiepriecināja, drīzāk satrauca. Lai nu kā es esmu gūsteknis! Vīrs sevi mierināja. Mani sauc Freds! Viņš bija aizmirsis iepazīstināt ar sevi, tādēļ izdarīja to tagad.

Kambaris

Maikls un Sīkais bija veiksmīgi atdabūjuši vaļā smagās un pietiekami lielās durvis. Tas bija smags darbiņš, bet tas bija darīs un tagad bija tikai jādomā uz kuru pusi iet. Abi divi nonāca parastā gaitenī. Iet bija tikai vienā virzienā, jo pa labi gaitenis beidzās ar sienu. Durvju uz citām istabām vēl nebija. Arī neviens troksnis nebija dzirdams. Viss bija kluss un mierīgs tādēļ pārvietoties grūtības nesagādāja, bet piesardzība nekad nenāca par ļaunu!

[washulis]

menandrai likās, ka viņa dzird kaut ko... dobjš būkšķis. interesanti, kas tur notiek? tie tak nevarētu būt maikls ar sīko... vai viņiem viss ir kārtībā???

kāpēc jūs nemēģināt bēgt? viņa atkal pievērsās abām sievietēm... viņa piecēlās no gultas un sāka riņķot pa slimnīcu. viņas prāts atkal sāka nodarboties ar izbēgšanas mēģinājumu plāniem...

[Tējas lapa]

Beidzot Maikls nodomāja, kad viņš ar Sīko bija atgrūduši durvis. Ceļš bija brīvs tikai uz vienu pusi un uz to arī Maikls gāja. Puisis gāja klusi un uzmanīgi, bet ka pa laimi nekas apkārt nebija ne dzirdams ne redzams.

[Īvs]

Kā? Tā vienkārši - iet? Elija likās iztraucēta no savām pārdomām. Fred, viņa zīmīgi izrunāja šo vārdu, jūs mums vienkārši paziņojiet, ka varam iet? Tas bija prātam neaptverami, turklāt viņa aizvien vairāk sāka neuzticēties šim Fredam.
Un es vēl tikko centos piebīdīt ledusskapi pie durvīm. Elija nogrozīja galvu.

[Ķipītis amonjakā]

Deniss atlaida vīru vaļā, jo sāka uzticēties viņam. Pārāk nobijies, lai būtu ko ieplānojis!
Puisis sajuta kāri ātrāk iet prom no šīs vietas. Ātrāk tikt brīvībā un prom! Lai nu kā arī būtu, zēna prātā šaudījās visdažādākās domas. Gan traģiski nobeihumi, gan labas beigas.
Drošībai Deniss paņēma no galda kādu asu instrumentu. Ja nu gadījumā būs jāaizstāvās.
Tad viņš pievērsa uzmanību Elijai. Un ko tad tu gribēji? Kā vēl tu gribētu aiziet? Viņš sarauca pieri, jo nespēja izturēt tādu stulbumu.

[washulis]

kad tas vīrs teica, ka lai mani apstrādā... ko viņš ar to domāja? menandra turpināja riņķot pa slimnīcu. kas ir ar pārējiem... tie, kas iekrita laborotorijā? viņi ir noķerti?

vai kāda no jums ir dzirdējusi kaut ko par pārējiem? nu no tiem, kas ķipa uzvarēja loterijā... vēl viens aplis ap slimnīcu un tad viņa nosēdās uz gultas, lūkojoties uz savām kājām. nezināšana viņu nobeigs...

[Melnais krauklis]

Labratorija:

Freds paskatījās uz Eliju un noteica. Jā, tieši tā. Es tagad paziņoju, ka mēs varam iet un mēs iesim! Viņš to teica mazliet uzstājīgāk! Ņemot piemēru no Denisa, viņš paņēma ````ķa stangu, kas mētājā apkārt. Arī viņam gribējās justies mazliet drošāk. Nu tad iesim?

Plīsušā šahta:

Vīrietis un sieviete saprata, ka netiks galā ar visiem, kas pēkšņi nokrita no debesīm un izskrēja ārā no mazās telpas. Vēl pirms pašas aiziešanas viņi ieslēdza jauniešus.

Medicīnas telpa:

Zvans. Viena no sievietēm aizskrēja atbildēt uz to.
-Hallo? Ja? neliels pārsteigums viņas sejā. Es sapratu. Viņa nedaudz drūmi noraudzījās.
Anna tikmēr tikai noraudzījās kā draudzene runā pa telefonu.
Santa nodūra skatienu un vērās galdā. Tā pat viņa braukāja ar pirkstu pa galda virsmu un beidzot ierunājās.
Mums ir ziņas par taviem draugiem. Divi vīrieši ir izmukuši no kambara, kurā atradies arī tu. Taču pāris jauniešu ir izkritušī cauri šahtai tieši Saimona nagos. Viņa beidzot pacēla skatienu un raidīja to uz Menas pusi. Saimons ir galvenais, kas pašlaik atbild par jūsu atrašanos te. Vārdu sakot drīz viņi ieradīsies te. Bet cik es sapratu bez diviem vīrieši ir vēl pāris cilvēku. Tas jau bija kā jautājums Menai, jo sievietei likās, ka viņa varētu ko zināt.

Anna tikai noraudzījās Santā. Šīs ziņas viņu nekādi neskāra. Viņa atcerējās par Menas jautājumu un taisījās atbildēt uz to.
Kas attiecas uz "apstrādāšanu" viņa pasmaidīja tas bija domāts kā drēbju izsniegšana un nomazgāšanās. Neuztraucies.

Ārā no kambara:

Maikls un Sīkais atradās gaiteņa vidū. Nācās iet tikai uz priekšu. [pašlaik ar jums nekas nenotiek]



OOC: Es gribētu, lai jūs kļūtu nedaudz aktīvāki! Lai galu galā beidzot varētu izkļūt ārā no šīs vietas. Es gatavoju nobeigumu šim murgam[ tas ir šai sagūstīšanas lieta] tapēc palūgšu jūs pievērsties LS!

[Massacre]

Toms uz mirkli apjuka un apdulla, taču tiešs tēmējums no ieroča uz viņu pusi lika prātam kļūt skaidram kā kristālam. Mirt tiešām negribējās.
Apstulbumā vērojis kā vajātāji pamet telpas, sākumā puisi vienkārši gulēja un skatījās uz aizslēgtajām durvīm, bet drīz vien pieslējās kājās, lai sāktu dauzīt ārā durvis ar kājām, pleciem un rokām un satverot kādu smagāku priekšmetu no telpas, lai izsitu durvīs vismaz caurumu. Visvairāk viņš tomēr tēmēja uz pašu atlēgu.

[Melnais krauklis]

TOMAM:

Durvis mazliet sakustējās. Ar katru sitienu viņas nodrebēja arvien vairāk un vairāk. Arī eņģes kustējās.

[washulis]

vēl kādi? viņa sāka skaitīt visus, kas tad bija palikuši neatrasti... tie, kas iekrita laborotorijā. bet protams, bet to mena neteica skaļi. visu pilnībā tomēr viņa nevēlējās uzticēt abām sievietēm...

tikai apģērbt un viss? tad kāpēc iepriekš mums draud nāves spriedunu un sazin ko vēl..? te nekas vairs nelipa kopā.

ak, tad vinš gribēja mani apstrādāt? kādā veidā... viņa sāka spriest par to, uz kādām domām tas viņu vedina.

Šo rakstu rediģēja washulis: 06.02.2008 19:34

[Massacre]

Toms sita durvis līdz brīdim, kad tās vienkārši neizgāzās pavisam. Norādījis Semai un Sofijai, ka vajadzētu virzīties uz priekšu, viņs uzmanīgi ielūkojās gaitenī, lai izlemtu kur doties tālāk.
Viņš arī ļoti uzmanīgi ostīja gaisu; oža Tomam bija laba, lai saprastu, no kurienes plūst svaigs gaiss, kas iespējami varētu norādīt uz izejas atrašanās punktu.

[Tējas lapa]

Maikls klusiem soļiem gāja pa gaiteni. Dažreiz apstājies puisis klausījās varbūt kaut kur sadzirdēs kādu troksni. Bet izlikās, ka šo gaiteni neviens neizmanto. Cerams ka pārējiem iet labi. Viņš nodomāja.

[Kalevale]

ATD -- Varētu minēt konkrētus vārdus, katru reizi, lai katrs zina, kur atrodas un nerodas tāds sajukums kāds bija iepriekš, kad neviens nezināja, kur atrodas. Paldies.
Pieņemu, ka plīsusī šahta ir mūsējā.

Sadzirdējusi trokšņus, Sofija saausījās. Viņa sastinga, taču nekas nebija līdzams, viņa vairs neko neredzēja, visu aizēnoja putekļi un skaļi brākšķi. Neviļus no lūpām izlauzās kliedziens, un prātā vēl pazibēja doma: Labi, ka tomēr man nav briļļu!

Pēc mirkļa viņa attapās, ka kritiens ir beidzies, ka zeme vairs nelīgojas, un viņa ir drošībā. Tomēr spēcīgais trieciens pa muguru bija darījis savu un vajadzēja krietnu mirkli, lai atgūtu elpu un spētu atkal atvērt acis. Atvērusi tās, meitene aši samirkšķināja, cenšoties kaut ko saskatīt. Galva dunēja un sāpēja, viss, ko rudmate dzirdēja bija durvju klaudzoņa. Tātad esam pamanīti, meitene ironiski nodomāja, apsverot, ka ar tādu troksni cilvēkus nevar nepamanīt. Meitene aptaustīja galvu, tomēr nelikās, ka kaut kur tecētu asinis. Cerams, ka nebūs smadzeņu satricinājums.

Atguvusies, viņa atsāka domāt racionāli un loģiski, viņa lēnām piecēlās sēdus un iejautājās: Dzīvi? Skatiens klīda apkārt, tomēr telpa arvien bija putekļaina, tāpēc, viņa labāk gaidīja balsis, kas atsauktos, tajā pat laikā vēlreiz pielikdama roku galvai, kas nu jau neprātīgi sāpēja.