Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[bengalaas]

Ar niknu nopūtu Sīkais noslīga zemē pie sienas un saņēma galvu rokās. Šķita, kaut kur pa labi noklust Menas bļāvieni. Pilnīgā pakaļā. Gribējās ārdīties un sist galvu pret sienu, gribējās, kaut viņš kādam no tiem lempjiem būtu iemetis pa tauko ģīmi ar betona gabalu, gribējās... Mhh... Gribējās kaut ko darīt.
Noplēsis konservu kārbai vāku, viņš to pārlocīja uz pusēm, ar kāju saplacināja, izveidodams aptuveni vajadzīgo formu un sāka lauzties ap durvju eņģēm. Varbūt nākamreiz, kad tie tur atnāks, viņiem durvis virsū uzkritīs. Mhhhh....

[Melnais krauklis]

Vīrietis palūkojās uz Menu. Tad arī pamanīja, ka viņai rokās ir nazis.
Jā, tu man esi salds kārumiņš, bet, lai būtu labāk tev pašai nomet to nazīti! Labi? Vīrs piespieda pistoli pie sāniem jūtami stiprāk!

[washulis]

ha! neko bez šaujamajiem nespējat??? viņa centās uzvesties pēc iespējas pārliecinošāka un mazāk nobijusies, bet nez vai tas sanāsa, jo viņai balss drebēja

tikai draudat un neko tā arī neizdarat! viņa tomēr nemeta to vēl nost. tad kopā ar nazi pazustu arī viņas pēdējās cerības...

[Tējas lapa]

Maikls mazliet nomierinājās. Tā tagad nevajadzētu sasprinkt. Jānomierinas un viss kārtīgi jāapdomā. Viņš pie sevis domāja. Ielicis kabatā rokas viņš tur sajuta savu saliekamo nazīti. Piegājis klāt Sīkajam puisis to pasniedza viņam. Varbūt tas palīdzēs vairāk?

[bengalaas]

"Tas palīdzēs vairāk, ja beidzot arī pats kaut ko darīsi un ķersies pie augšējās eņģes," Sīkais noņurdēja. "Un kas tev vēl kabatās? Nav kāda kurmju brigāde?"

[Tējas lapa]

Diemžēl nav. Tos atstāju otrajās biksēs. Maikls sarkastiski noteica un ķērās pie augšējās ēņģes. Būtu labāk paklausījis Lieni un palicis mājās. Puisis skumji nodomāja.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 02.02.2008 22:46

[Melnais krauklis]

Vīrietis jutās bezcerīgi. Nu kamdēļ ir jāuzvedās neatbilstoši šai situācija. Vnk klausīt- pats gudrākais! Viņš pamāja ar galvu otrajam, un tas pienāca klāt Menai un izrāva no rokas nazi. Tev nevajadzētu spēlēties ar šadām mantiņām.
Vīrieši iegāja kādā telpā. Tā smirdēja pēc spirta tieši tā pat kā labratorijā. Tā bija balta telpa pina ar visdažādākajām zālēm. Pie galda sēdēja divas meitenes baltos halātiņos. Pie divām sienām bija daudz gultu, bet katrai gultai visdažādākie aparāti, mākslīgā elpināšanas sistēma un viss kā slimnīcās. Uz galda stāvēja grāmatas, klades un visādi dokumenti. Nu ņemiet! Apstrādājiet. Žēl, ka man pašam nenāca iespēja apstrādāt tevi mazā. To jau viņš teica Menai un noglaudīja viņai matus.

Mena palika kopā ar divām meitenēm.

[washulis]

lūk arī aiziet nazis... pēc tam viņa iesoļoja slinīcās veidīgajā telpā ar abiem, nāsīs iecirtās spirta smaka.

kad viens no nolaupītājiem (kas izskatījās ļoti vienādi) noglaudīja viņai galvu, viņa bija gatava maukt viņam pa seju, bet tas nenācās tik viegli... viņa palūkojās uz telpu. nu lieliski. es miršu te...

[Melnais krauklis]

Meitenes viņu žēlsirdīgi nopētīja. Tad tu esi Menandra? Viena no viņām ieteicās. Sievietei bija ap 20 gadiem. Melni mati, brūnas acis, lūpas sarkanas jo sarkanas, sejas āda nosauļojusies brūna. Viņa bija ļoti skaista. Mans vārds ir Santa.
Otra sieviete lēnām piecēlās un bēdīgi palūkojās pa logu. Logs bija aizrestots. Viņas gaiši zilajās acīs skaidri un gaiši varēja manīt skumjas. Viņa aizlika aiz ausīm savas rudās matu cirtas un pagriezās. Seja pilna ar vasaras raibumiem beidzot pasmaidīja, bet tikai uz īsu brīdi. Viņa pieliecās un izvilka no skapīša drēbju kaudzīti. [tur bija balts, pieguļošs T-krekls, un baltas pidžamm bikses, balta apakšveļa, baltas zeķītes] Taču mans vārds ir Anna. To sakot, viņa pasniedza drēbjui kaudzīti Menai.

[washulis]

viņas rokās iegūlās vieglā drēbju kaudze... pieņemt vai ne? no drēbēm nekas slikt jau nevarētu notikt... es ceru. viņa tikai stāvēja un lūkojās uz abām. diezgan latviski vārdi? vai tas kaut ko liecina?

emm... te ir kur pārģērbties? viņa nedroši ierunājās. viņu nepameta, ka abas sievietes spētu pēkšņi viņai mesties virsū ar šļircēm, kā divas asinsūsējas. no šejieniešiem visu ko varēja sagaidīt...


Šo rakstu rediģēja washulis: 02.02.2008 23:06

[Melnais krauklis]

[bJā, tu vari pārģērbties vannas istabā. Un pie reizes nomazgājies! [/b]Anna mierinoši noteica.
Tu laikam esi ļoti nobijusies? Līdzjūtīgi pajautāja Santa. Kamēr te neviena nav, vari neuztraukties!

Vannas istaba:
Izflīzēta maza telpiņa ar vienu dušas kabīni. Bez logiem. Stūrītī deg maza lampiņa. Nav ne šahtas vai kādas citas lūkas, pa kuru varētu izbēgt.

[washulis]

viņas liekas jaukas... viņai galvā ieskrēja doma. bet tā drīz nogrima, viņa nevēlējās nevienam uzticēties... pat ja gribējās. pat to var nākties maksāt...

viņa pagrieza dušai silto ūdeni... tas bija tik dievīgi. viņa noģērbās pavisam un izbaudīja dažas brīnišķīgas minūtes. viņa jau galīgi aizmirsa, ka nav mājās vai vispār latvijā. viņa uzvilka tīrās drēbes un izžņaudza matus uz flīžu grīdas...

pēc tam viņa atgriezās pie abām sievietēm, nezinot, ko tagad...

[Melnais krauklis]

Tu vari apgulties kādā no gultām. Mēs tev tagad neko netaisamies darī. Zinam cik daudz esi pārdzīvojusi. Atpūties! To noteica Anna un pasmaidīja. Viņa centās atbrīvot meitenei, lai viņa justos kaut nedaudz labāk.

[Tējas lapa]

Maikls no visa spēka centās atmūķēt durvis. Man jātiek ārā. Viņš domādams slaucīja ar roku sviedrus no pieres.

[washulis]

OCC: vnk sajūsmā par notikumiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/w00t.gif)


viņa vienkārši aizgāja uz vienu no gultām, kas no viņas atradās visstuvāk. viņa uz tās apsēdās... lai nu kas, bet miegs nu bija pēdējais, kas nāca prātā...

menandra tad nogūlās uz gultas un slepus skatījās, ko dara aras sievietes halātiņos. varbūt vajadzētu pagulē? acis bija jau galīgi sausas palikušas... no negulēšanas ir iespējams nojūgties, bet ja nu viņi, kamēr guļu kaut ko man darīs...? nē. anna un santa nav no tādām... bet kā lai es to zinu?

pilnīgi kā ar bliezienu no āmura, viņa atslēdzās un nokļuva tur, kur viņai nevarēja neko nodarīt - sapņu pasaulē...

[bengalaas]

OOC: gaidām savu kārtu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Pa vienai vien skrūves džinkstēdamas nokrita uz grīdas. Palūrējis uz augšu, Sīkais redzēja, ka ar savējām Maikls jau ticis galā un arī ņēmās grūzt. "Kaut nu durvis izdotos izkustināt," Sīkais domāja. "Biezas jau ir, bet šļūkt taču viņas var.."

Šo rakstu rediģēja browncat: 02.02.2008 23:24

[Melnais krauklis]

OOC: Prieks, ka patīk!

Abas sievietes priecājās par to, ka meitene bija aizmigusi. Viņa tagas atpūtīsies un tas nāks Menai tikai par labu.!

Kambarī:

Augšējās eņģes pārlūza uz pusēm, bet apakšējā izbīdījās ārā. Durvis ir pusmetru biezas. Viņas nekustējās. Tās ir ĻOTI smagas. Jūs nevarat tik vienkārši izbīdīt, bet var izdoties.

[bengalaas]

"Nu, sasodīts, tu, ķieģeļu stiepēj!" Sīkais nosvīdis dvesa, stumdams durvis ar plecu. "Saņemamies!" Bezcerīgi. Sīkais smagi nozvēlās sēdus ar muguru pret durvīm un dusmās iebelza pa tām ar galvu. Au. Bet, ja nu... Jau pēc mirkļa Sīkais bija atkal kājās un ņēmās ar konservbundžas vāka radīto instrumentu kašāt šķirbu starp divām betona plātnēm. Tā lēnām kļuva arvien plašāka... "Tā. Tagad atsperamies te ar kājām un mēģinām vēlreiz!" Sīkais nokomandēja un atspēries grūda durvis.

Šo rakstu rediģēja browncat: 02.02.2008 23:35

[Melnais krauklis]

Kambarī:

Durvis sāka lēnām, bet gandrīz nemanāmi bīdīties. Tas bija grūti.

[Tējas lapa]

Maikls atspērās un no visa spēka grūda. Bija jūtams, ka durvis lēnām bīdās. Saņēmis visus savus spēkus viņš stūma no jauna.