Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[Kalevale]

Sofiju kaitināja visa šī ākstīšanās. Ticiet! Neticiet! viņa domāja. It kā pats nevarētu izvēlēties, kam ticēt, ja gribu, tad varu ticēt, ka tas ir tikai kaut kāds pekstiņš, kurš ar viņiem visiem izstrādāts, viņa piktojās nemaz nepriecādamās par jaunumiem, izkustēšanos un visu ko citu. Viņai tikai gribējās mājās nevis sekot šai nelaipnajai sievietei, kura iztēlojās par nezin ko.

Drīz vien viņi nonāca kādā telpā un tika vēlēts apsēsties. Kārtējo reizi atkal jādara tas, ko liek. Vai tad mēs nedrīkstam paši izlemt, ko gribam un ko - nē? Vai tad mums nav tiesības izlemt pat tad, ja novedam sevi nāvē? Sofija turpināja iekšēji pukoties, apsēžoties kādā no norādītajām vietām, lai sagaidītu kas gaidāms un beidzot tiktu prom. Viņa ar lielu nepatiku bija pametusi savus biedrus un tagad ar nepacietību gaidīja, kad tiks atpakaļ, lai redzētu, vai solījumi ir piepildījušies, un viņi ir pamodušies.

[Džea]

Aleksandra palūkojās uz mazo dzivnieciņu.Tas izskatījās tik mīļš un gribot negribot meitene pasmaidīja.Taču smaids drīzvien nozuda un viņa sekoja pārējiem.Nonākusi telpā Aleksa pārlaida tai skatienu taču neko neteica.Arī par pēkšņajām konfektēm uz galda viņa klusēja.ATaču apsēsties neapsēdās,drīzāk atspiedās pret sienu un gaidīja kad ieradīsies šī Sīlija

[Massacre]

Toms ar stulbu sejas izteiksmi vēroja ienākušos rēgus un apmierināti pasmaidīja, ar pirkstu norādot uz durvīm, pa kurām Mena bija izgājusi kopā ar pārējiem biedriem. Šķita, ka nekas nespēj ietekmēt viņa...Interesanto stāvokli.

[Moriartijs]

Rēgi, rēgi, rēgi. ko viņš bija dzirdējis par rēgu pasauli? Neko daudz. Vai precīzāk vienu lielu neko. Diānas komentāru izdzirdējis, Nav pārāk patīkami apzināties, ka iespējams esi miris. Brr.

Cik drīz tā Sīlija būs klāt? viņš pajautāja tukšumam.

[Džūna]

Olivers truli blenza uz rēgiem, tad uz pārējiem. Tur arī viņš norādīja uz durvīm, lai gan nebija drošs, ka viņa tur gājusi. Neviena cita nebija. Kas te notiek? Sasodīts, man bail.
Es nezinu. viņš beigās piebilda.

[washulis]

Kaut kāds murgs... Mena atlaida rokas no galvas un ērtāk iekārtojās gultā. Man gribās ēst. Jums ne? Un vai jūs varētu paskaidrot, kas tā vieta, rēgu pasaule, vispār ir. Viņa klusi teica, pie reizes vēl nožāvājoties un izstaiposties. Jūtos tā, it kā traktors būtu pāri pārbraucis. ja vien tā arī nav noticis. Viņa pie sevis ironizēja, lai gan nemaz tik slikti nejutās. Viņa gribēja pažēloties, bet šis noteikti nebija īstais laiks.

[Tējas lapa]

Garlaicības mākts Maikls paķēra vienu konfekti, ko Melinda bija uzbūrusi no zila gaisa, un iemeta to mutē. Tā Sīlija zina kas mēs esam? Ceru ka viņa nesabīsies un neuzsūtīs kādu lāstu mums virsū. VEl pagaidām nevālos palikt par krupi vai vēl sazin ko. Ēdot konfekti viņš jautāja Melindai.