Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[washulis]

Tad vēl cepumus. Marmelādi, šiokolādi, kaut kādas kočas. Jā, zefīrus, bulciņas, pīrāgus... Mena bezjēgā skaitīja visu, ko varētu ēst un nosaukt par saldu. Ķiršus, zemenes, puitukrējumu, saldējumu... tad viņa iedzēra to, ko viņai ielēja Melinda. Fui. Tas nemaz nav salds. Ar katru nākamo vārdu, ko viņa patieca, viņa sāk pamazām liekties uz leju un pēc īsa brīža uzgūlās virsū Maiklam. pēdējias, ko viņa pateica Maiklam bija Tu esi mīksts. Un tad viņa atslēdzās.

[Kalevale]

Anita diezgan neapmierināta uzmeta lūpu, viņai negribējās atstāt savus biedrus šeit, pie tam redzot, ka tie ir sazāļoti vai varbūt pat noindēti. Samiegusi acis, viņa šaubīgi palūkojās uz istabas saimnieci: Kas tas bija? viņa skaidri noprasīja, norādot uz guļošajiem jauniešiem. Negribējās ticēt, ka visai nevainīga dzirda varētu tā aizmidzināt, pie tam, ņemot vērā visus iepriekšējos notikumus, nebūt negribējās ticēt kādam svešam, vientuļam cilvēkam, kas sazin kur viņus grasās vest.

Pārsteigta par to, ka pēkšņi telpā uzradušās durvis, rudmate noelsās, taču tas nevairoja uzticību, bet gan tieši pretēji - lika domāt, ka kāds atkal grasās notiesāt viņu pusdienās, kauliņus vien aplaizot. Vai, piemēram, sašķērēt gabalos, lai no ādas pašūtu glītu mētelīti ar kruzuļainām malām un zilām podziņām.

[Tējas lapa]

Maikls mierīgi noguldīja Menu gultā vispirms pārbaidīdams viņas pulsu. Nu nozāļoti viņi nav. Viņš konstatēja. Kas īsti tie par trikiem? Vispār tu varētu pateikt kur mēs esam nonākuši? Vēl uzmetis ašu skatieni guļošajiem puisis piegāja pie durvīm kuras nez no kurienes bija parādījušās. Viņa smadzenes nespēja visus brīnumus reizē sagremot, tādēļ Maikls neizrādīja nekādu satraukumu vai tamlīdzīgi, tikai iekšēji nobrīnījās.

[Īvs]

Elija atleca sāņus, lielā pārsteigumā istabā sagaidīdama neredzētu viesi - durvis.
Tā ir maģija, vai ne? Pie kādiem spēkiem tu piederi - sliktajiem vai labajiem?
Meitene izdzirdēja kādu pazīstamu balsi, ieraudzīja rudmati, kas izteica arī viņai svarīgu norādi, un piesteidzās klāt, vien atvieglojumā izdvesdama: Sofij...

[Kalevale]

Sofiju sāka kaitināt visa šī maskarāde. Pasaki, lūdzamis, ko tu viņiem iedevi un kādēļ mums jāiet tev līdzi, tad viss būs skaidrs un nebūt nevajadzēs bīties vai vilkt laiku, rudmate visai uzstājīgi pajautāja, taču acumirklī sajuta ko pazīstamu. Elija, viņa izdvesa, par spīti visam priecādamās par to, ka vismaz kāds no cilvēkiem, ar ko viņa bija kontaktējusies "brauciena laikā" bija dzīvs un vesels.

Kā jūties? Viss kārtībā? viņa drošības labad apjautājās, sapratusi, ka šo notikumu laikā varēja ne tikai savainoties, bet pat mirt. Sofija sarauca pieri un vēlreiz zīmīgi palūkojās uz istabiņas īpašnieci. Liekas, ka visiem labāk patīk vilkt laiku, neko neteikt un neko nedarīt, tikai tādēļ, lai rezultāts būtu apaļa nulle, čuš, nekā, tukšums! meitene pie sevis sodījās, domādama par siltu vannu un mīksto gultu. Diez mūs jau meklē? viņa nodomāja, zinot, ka māte noteikti kristu panikā, ja meita visu dienu nebūtu zvanījusi.

[Ķipītis amonjakā]

Deniss uz visu notiekošo vienkārši izbrīnā noraudzijās. Nespēdams aptvert, kas notika ar trim nu jau guļošajiem, viņš vienkārši sēdēja uz zemes.
Un tad nez no kā uzradās durvis. Tā ir maģija! Kas tu esi? Puisis pārsteigumā noteica Melindai.
Es laikam nebeigšu brīnīties.
Kapēc mums jādodas pie Sīlijas?

[Moriartijs]

Ja viņi ir atlūzuši un tu pati teici, ka pamodušies būs kārtībā, tad mēs ņemam viņus līdzi! Nevajag nevienam palikt te! Džeroms teica Melindai, Un strīdos es tikai ar viņu, viņš norādīja uz Menu. Par pagātni.

Viņš centās neskatīties uz durvīm kas tur parādījās kā uz 'burvju' mājienu. Maģija nepastāv. Vai ne?

[Kalevale]

Pilnībā piekrītu, Sofija pakāpās soli uz priekšu, pamājot, ka piekrīt iepriekšējam runātājam, redzot, ka šīs istabiņas īpašniece nebūt negrasās atbildēt uz viņas jautājumiem, kas noteikti interesēja visus klātesošos, pat, ja daži vēl nebija īsti atguvušies no pēkšņās vietas maiņas.

Mēs jau iepriekš esam šķīrušies un atpakaļceļš vienam pie otra nebija no tiem vieglākajiem, lai nesam vai velkam, ņemsim līdzi, ja nevari paskaidrot kas un kā, rudmate uzstāja, lai gan izskatījās, ka šī "namamāte" nebija tik viegli pārliecināma, tomēr Sofija apņēmās turēties pie savas pārliecības, ja vien šī Melinda nesniegs īstu un patiesu izskaidrojumu, kāpēc viņiem kaut kur būtu jāiet un jāatstāj savi jauniegūtie draugi šeit. Atglaudusi matus, rudmate gaidīja kārtējos sūrošanos par nesamierināmajiem bērneļiem, kas paši nezina, ko grib un kur ir iekūlušies. Sakrustojusi rokas pār krūtīm, viņa apņēmīgi saknieba lūpas un gaidīja.

[Moriartijs]

Piekrītu, Džeroms teica rudmatei. Viņi ir trīs, mēs vairāk. Panesīsim ja vajag, bet sadalīties... To gan nevajag darīt. Var slikti beigties. Kā jau teici.

Džeroms paskatījās uz gultā sakritušajiem. Es ņemu vienu no džekiem, tu, viņš norādīja uz vienu no stāvošajiem puišiem (Deniju), vai tu vari paņemt otru? Ē, kāds paņemiet arī viņu, Džeroms norādīja uz Menu. Kaut arī viņa saistās ar nepatīkamu strīdu un atmiņām nevar taču atstāt te?

Šo rakstu rediģēja mesmers: 28.05.2008 16:17

[Melnais krauklis]

ooc: Mums ir Deniss, nevis Denijs. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Sieviete grasijās jau doties prom, bet pamanija, ka pārējie to nemaz negrasās darīt. I' nedomājiet ņemt viņus līdz. Iespējams jūs šeit nemaz nedrīkstat būt, bet, kad tas bars jūs ieraudzīš viņa norādija uz logu uz rokām nesot līķīšus, ticiet man, nebūs labi. Nekādā gadijumā! Viņa uzpūtīgi noteica. Kapēc, lai es ar jums te ņemtos. Neviens te nevarēs nokļūt, jo durvju nebūs, bet pa mazo lodziņu iekāpt arī nav iespējams. Rēgi bez jēgas arī te nenāks. Un drīz vien mēs būsim atpakaļ. Viņa optimiski runāja.

[Ķipītis amonjakā]

ooc: (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) pieņemsim, ka tas bija man.

Denis vēlējās paklausīt Melindai, jo kā nekā viņa varētu zināt, kas notiek. Nemaz neizklausās, ka viņā melotu.
Dzirdēdams, ka vajadzētu panest Tomu, viņš jo vairāk nezināja kā būtu labāk. Varbūt viņai taisnība. Kā mēs izskatīsimies nesot trīs jauniešus uz muguras. Puisis nedaudz padomāja un atcerējās visas nedienas salā. Jā, esam pietiekoši dalījušies. Viņš piekrita Maiklam, taču..

[Tējas lapa]

Izskanēja daudzi varianti ko darīt ar guļošajiem. Maikls bija mazliet apjucis un nevarēja izlemt kam īsti piekrist. Viņš attapāks kad izdzirdēja kādu vārdu, kas piesaistīja viņa uzmanību. Rēgi? Kādi vēl rēgi. Tādi taču nepastāv. Viņš jautāja Melindai. Viss ejam un noskaidrojam, kas šeit notiek. Ceru ka Melindai ir taisnība un guļošajiem nekas nekaitrēs citādi... Maikls jau taisījās vērt vaļā durvis.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 28.05.2008 16:51

[Džea]

Aleksandra pamodās ar pamatīgām galvassāpēm .Palūkojusies apkārt meitene manīja sev visapkārt jauniešus.Dīvainākais ir bija tas ka viņa nevienu nepazina lai gan izskatījas ka daži tomēr savā starpā ir pazīstami.Tad vel tā meitene ar to dīvaino manto rokās.Viss likās pārāk murgaini.Turklāt trīs no vel neiepazītajiem cilvēkiem sāka uzvesties tā itkā būtu sapīpējušies.Aleksandra vienkārši stāvēja apstulbusi.Likās ka meitene nemaz nerunā.
Aleksa palūkojās uz durvīm kuras tikko bija parādijušās.Apreibušie jaunieši šķiet pamazām sāka atgūties.
Murgs kautkāds.
Tas bija vienīgais ko viņa pašlaik spēja izdvest taču bija nolēmusi iet.Šeit pålit Aleksandra netaisījās

[Melnais krauklis]

Melinda izbrīnījusies skatijās uz Maiklu. Mīļāis, protams, ka rēgi. Paskaties visapkārt- Rēgi. Diez no kurienes tu esi, ja nezini par rēgiem.
Tieši tā, dosimies prom. Viņa aicināja arī pārējos.

ooc: līdz vakaram.

[Moriartijs]

Es vienalga nedomāju ka vajag kādu pamest... paga, paga, kādi vēl līķīši uz mugurām, tu tikko apgalvoji, ka viņiem viss būs kartībā. Ahh. Man putra galvā.

Tā, labi, domājam, domājam loģiski. Ahh. Kas ir tā Sīlija? Džeroms jautāja Melindai. Par rēgiem negribējās nemaz domāt.

OOC: Labi, būsi Deniss, (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Šo rakstu rediģēja mesmers: 28.05.2008 17:13

[Tējas lapa]

Tas nozīmē, ka mēs esam miruši? Jo kā, lai to pasaka mūsu pasaulē rēgi nepastāv. Izskaidro lūdzu šo fenomenu. Maikls apstulbis stavēja pie durvīm. Es neesmu miris, es neemu miris. Šis viss ir viens liels murgs un es tūļiņ pamodīšos tajā drausmīgajā bedrē. Viņš pie sevis domāja un ieknieba sev roka, lai pārliecinātos, ka neguļ. Kad puisis atvēra acis viņš nopūtās. Tas tomēr nav sapnis. Viss ejam un beidzam čakarēt laiku. Ātrāk aiziesim ātrāk tiksim atpakaļ pie viņiem. Maiklam jau zuda pacietība.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 28.05.2008 17:19

[Īvs]

Viss kārtībā, jābūt, Elija sarauca pieri un pētoši aplūkoja Sofiju. Šķiet, arī viņa bija vesela un enerģijas pilna, lai izkļūtu no šīs ... ķezas. Visiem būt uz kājām, gataviem cīnīties, ja tas būtu nepieciešams, šobrīd bija vissvarīgāk. Neatkarīgi no savas apņēmības, meitene jutās nogurusi, miega bads viņu grauza tik slepeni, nevienam nemanot, ka pat žāva neizspurdza.
Rēgi, rēgi, rēgi. Šīm lietām meitene nevēlējās ticēt, līdz brīdim, kad viņu neaizvedīs aiz rociņas līdz konkrētajai lietai, kas meitenes šaubas nopļaus, kā ar burvju mājienu.
Un tu vēl turies zirgā? Elija attrauca Sofijai, jau iepriekš pārliecinoties, ka no ārpuses ar rudmati viss ir kārtībā.
Sīlija viņus visus turēja par kādiem citiem, kas nebija laba zīme. Mēs esam neparedzēti iejaukušies viņas pasaulē, ļauna negribēdami; rēgiem šķitīs, ka mūsu klātbūtne šeit nav vēlama, un tam var piekrist, taču, ļaunākajā gadījumā, tie no mums vienkārši atbrīvosies.

[Elony]

"Vai mēs vienkārši nevarētu iet?" likās, ka Diāna ir tuvu izmisumam. Šis viss dzina viņu pašu ārprātā.
"Lai vīrieši un puikas paņem slimos un nes un iesim prom!" viņa ar papēdi piecirta pie zemes, kā iedomīgs bērns, tad attapās.
"Piedodiet, bet tas nav izturams. Iezemiešu buršanās un tagad šis. Es piekrītu šim puisim," viņa pamāja uz Maikla pusi, " Iesim taču, lai varam atgriezties pie cilvēkiem."
Diānai nemaz nebija uzticība šīs Meilindas prāta spējām. Likās, ka viņa arī ir jukusi un tomēr - vienīgā, kas šeit orentējās.

Šo rakstu rediģēja Elony: 28.05.2008 18:59

[Īvs]

Mūsu varone, Elija norādīja uz Melindu, neatzīst domu apskaidrot mūs par radušos situāciju. Visi mēs nevaram atļauties doties pie šīs Sīlijas, taču varbūt ir kādi citi saziņas līdzekļi šajā pasaulē (?), ja ne mobilais telefons?
Melindai bija jāuzbrūk kā malu medniekam, lai, piespiedu kārtā, no viņas (medījuma) izspiestu visu iespējamo informāciju.
Un, ja nu galīgi nekā, varbūt tu varētu šo Melindu atvest šurp šeit, ja viņa mums spēj palīdzēt? Mūsu visu galvenais mērķis taču ir tikt no šejienes prom, vai ne?
Vairāk kā tagad Melindai uzmanību nebija iespējams pievērst.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 28.05.2008 19:22

[Melnais krauklis]

ooc: Man atkal nav pieejamas garumzimes.

Kaa tev nav kauna. It ka man butu kada darisana par to, ka jus esat seit nokluvusi. Ludzu, dodieties prom pasa spekiem, tikai nenozelojiet pec tam, kad tiksiem nogalinati. Un tevi Melinda piegaja klat Elija es jebkura bridi varetu apdullinat, iemidzinat, nogalinat, mocit, tapec labak neatlaujies man blaut virsu. Saprati? Meitene aizkaitinata blava uz Eliju.
Mes nenemsim lidzi nekadus cilvekus. Viss. Mes ejam. Melinda izgaja cauri durvim, pat tas neatverot.