Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[Massacre]

Toms ieraudzīja sev priekšā fantastisku deju partneri un virpuļoja pa fantastisko deju zāli, kas bija tik liela, skaista un grezna...Savukārt sieviete viņa rokās bija kā Mūza, kā no visdziļākajām iedvesmas dzīlēm izlīdusi.

Un tā Toms viens pats, turēdams savu iedomu partneri, dejoja pa istabu, ik pa laikam ieriecoties sienā, jo viņa iedomās zāle bija liela, un ietriecas arī cilvēkos, kas gadījās ceļā istabiņā. Uz abām sadursmēm puisis nereaģēja, laikam pat sāpes nejūtot un pašlaik atrodoties nedaudz citā dimensijā.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 27.05.2008 21:31

[Moriartijs]

Ēēē, manuprāt vienkārši ņemsim līdzi. Pie Sīlijas? Džeroms vērsās pie Melindas. Tomēr varbūt vēlāk pastāstīsi par TIEM? Vismaz īsumā. Citādi te neviens vairs neko nesaprot.

Viņš redzēja kas notika ar vienu puisi - tas sāka dejot pa mazo telpiņu trāpot sienās. Otrs iekrita gultā un sāka saukt pēc mammītes.

[Melnais krauklis]

Nē, labāk atstāt te. Jūs neviens nedrīkst redzēt. Es nezinu, kas jūs esat. Ispējams jums draudz briesmas. Melinda nobažījusies nolūkojās dejojošā Tomā ik pa reizītei iesmejoties. Viņa satvēra Tomu aiz rokas un vilka uz gultas pusi. Iegrūdusi tajā, sēdi te! viņa paraudzijās uz oliveru. Ar to tik traki nav,

ooc: arlabunakti.

[washulis]

Kad Mena sajuta to, ko Melinda bija ar viņu izdarījusi, pati sajuta neturamu smieklu lēkmi. pa ausu galam klausoties, ko tur citi turnā, viņa smējās par visiem. It īpaši piar tiem, kas izjuta to pašu jocīgu darbību kapi. Nespēdama vairs izturēt, viņa nogāzās zemē un nevaldāmi smējās, gluži it kā būtu kaut ko sapīpējusies.

Bezjēgā spirinājoties, viņa valstījās pa grīdu, nemaz nespēdama tā kārtīgi ievilkt elpu. Kur nu vēl lai kaut ko pateiktu, bet spriežot pēc tā, kādāstāvoklī viņa bija, nez vai viņa maz spētu kaut ko sakarīgu pateikt.

Šo rakstu rediģēja washulis: 27.05.2008 22:05

[Elony]

"Tik tiešam traki..." Diāna noteica. Viņa atkāpās uz telpas stūri. Izvilak telefonu un sastādija 911 numuru.
"Pagaid, tas jau tikai ASV darbojas. Kur mēs tagad esam īsti?" viņa pārsteigti noteica.

Kad parādijāš runas par iešanu, viņa piekrita.
"Jā, dosimies prom. Varbūt tā sieviete zinās, kur ir kāds transports, kas mūs aizvedīs pie civilizācijas."
Likās, ka atrasties vienai telpā ar trakajiem Diānu biedē.

(OOC: pieļauju, zonas nav. Vai varbūt ir? Un vai elektroniak šeit darbojas?)

[Tējas lapa]

Maikla galvā bija tāds sajukums, ka viņš tikai klausījās un neko neteica. Kā tas ir sajuks prāta? Galīgi? Viņš paskatījās uz puišiem un Menu, kura izplūda nevaldāmos smieklos. Jā labāk atstāt viņus te, jo viņi pievērsīs lieku uzmanību. Viņš piecēlās kājās un piecēla no grīdas arī Menu, un aizvadīja meitenu līdz gultai, kur viņu apsēdināja blakus Tomam un Oliveram. To izdarīt nebija īpaši viegli jo Mena pārak traki spirinājās un gandrīz iekrāva Maiklam ar roku pa seju. Kā tu to izdarīji?

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 27.05.2008 22:26

[washulis]

Vai. Maikls! Mena galīgā nejēgā, ar platu smaidu sejā, nopētīja M, kas aizveda viņu līdz gultai, tāpēc beidza spirināties.

Tev negribās est? Man ļoti gribās ēst. Es, man liekas, varētu apēst veselu Džeromu. Bet hei! Tā vispār ir laba ideja. davai, apēdīsim Džeromu. tiksim no viņa vaļā. Ticiet man, tas noderētu. Viņa smagi elsojot teica, tad apķērās Maiklam ap kaklu.

OCC: Secinot to, ka atrodamies citā pasaulē, tad šaubos, vai varēs piezvanīt. Bet to labāk Krauklim prasīt...

Šo rakstu rediģēja washulis: 27.05.2008 22:30

[Īvs]

Klusībā attopoties un klusībā pieceļoties istabā ar tās negaidīto saimnieci, Elija vēroja notiekošo ar manāmām šaubām par savu veselo saprātu. Pēc visa spriežot, viņa jau kuro reizi, nezināmu burvju spēku vadīta, bija attapusies svešā vietā, svešā vidē. Pēc laiciņa, atkal vērojot savus līdzesošos (un tos, - cilvēkus bez pārdabiskām spējām - kas vēl nebija pazīstami), viņas šaubas apstiprinājās - burvju spēki (vai maģija) eksistē. Bet varbūt šis ir tikai plašs, peldošs murgs ārpus viņas saprašanas robežām, no kura meitene drīz vien pamodīsies?
Meitene noklepojās un čerkstošā, aizlūzušā balsī ierunājās (jau nojaušot viņas un pārējo nākotni, kas nesolās būt gaiša):
Briesmas mums ir draudējušas, un briesmas arī draudēs. Ar to Jūs mūs neiebiedēsiet. Labāk sakiet, kas ir šī Sīlija un kālab mums pie viņas doties?
Skatīties, kā Mena slīkst smieklu agonijā, nebija patīkami. Tas lika viņai izjust kontroles zaudēšanu pār sevi un savējiem.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 27.05.2008 22:34

[Tējas lapa]

Ēēē Mena labāk apsēdies. Un mēs nekādu Džeromu neēdīsim. Pagaidām lai viņš dzīvo. Nokabinājis meiteni no sevis, Maikls mēģināja apsēdināt viņu gultā. Apsēdies un centies nomierināties. Ak svēties stāviet man klat. Par ko man šāds sods uzlikts. Viņš pie sevis nodomāja.

[washulis]

Labi, sēžu un nomierinos. Viņa kā kautrīga skolniecīte noteica un salika rokas klēpī.

Pēc ilgākās klusuma pauzes no viņas puses, Mena pateica kaut ko tādu, kas varētu škēt, bet šajā gadījumā, kad viņa galīig nebija savā ādā, tas varētu nemaz nelikties tik dīvaini. Davai precamies? Viņa it kā starp citu noteica un palūķojās uz Maiklu, gaidot viņa reakciju.

Šo rakstu rediģēja washulis: 27.05.2008 22:42

[Džūna]

Oliveram nepatika tas, kas ar viņu notika. Filam ik pa laika pārtrūka. Viņš pāris reizes iepļaukāja sevi. Mammīt, es gribu mājās.

[Moriartijs]

Labi, viss ir palicis ļti dīvains. Džeroms centās neklausītes Menas izteikumos par sevis iekļaušanu pusdienu sastāvā, taču nenoturējās un pateica viņai, Nedomāju, ka es tev garšošu. Vēl saindēsies. Slikti būs. Kā viņai. Par kuru 'viņu' bija runa Džeroms neprecizēja. Mena zināja. Viņu strīda persona.

Tad atstājam viņus šeit? Vai te ir droši? Džeroms pajautāja, apzinoties ko par briesmām teica viena no šeit esošajiem.

[Kalevale]

Sofija vēl arvien stāvēja kājās, nespēdama saprast, kas ir noticis, kad bija uzradusies kāda jauna sieviete, kam rūpēja tas, vai viņiem draud briesmas, kas bija kaut ko nodarījusi pāris cilvēkiem no ceļotājiem, kas... Gribēja viņus kaut kur vest? Kārtējā mistika, rudmate nodomāja, paberzējot sazin kā nobrāzto sānus, sāpēs saraukusi seju.

Viņa gan centās ieklausīties meitenes teiktajā, taču prātā nekas neaizķērās, un viņa centās atcerēties kā ir iekļuvusi šajā ķezā un kā tikt no tās ārā. Ja es iekļūtu šausmu filmā, es izdarītu pašnāvību, viņa nodomāja, atceroties, ka tā vienmēr ir teikusi. Tikai nez, vai šī bija šausmu filma.

Izdzirdējusi ierosinājumu aptrakušos biedrus atstāt šeit, Sofija satrūkās, nedrīkstēja taču pamest un atkal nošķirties viens no otra, lai vēlāk atkal nāktos meklēt un domāt, kur gan palikuši tie pārējie un vai ar tiem viss ir kārtībā. Apčī! Sofija nošķaudījās, domājot kā lai iebilst pret ļautiņu atstāšanu šeit. Un kāpēc vispār jāiet pie kādas Sīlijas? Ja nu arī šī gribēs mūs sagriezt gabaliņos? rudā vēl nodomāja.

[Elony]

Likās, ka telefons klusē, tāpēc Diāna jutās vēl neomulīgāk.
"Palīdzēt?" viņai gribējās atcirst ko par to, ai tie domā paši par sevi un doties prom vienai, bet tad viņa arī būtu viena. Ja apkārt ir iezemieši, tad tomēr labāk būt kopā ar latviešu tūristiem, tādiem kā viņa, pat ja daži ir jukuši šobrīd.
Viņa nopūtās. Tā arī stāvēja kurpītēs uz vidēja augstuma papēžiem (augstos lietot nevarēja, pastaigājoties pa džungļiem), samērā īsos svārciņos, blūze bez piedurknēm, ar salmenīcu un sominu vienā rokā, ar mobilo otrā.
"Ja neatstājam, tad vajag piedabūt iet līdzi. Bet varbūt jāpagaida, līdz nomieirnāsies? Tā meitene," Diāna norādija uz Menu, "tagad ir rāmāka. Varbūt vājprāts pāriet?"

"Bet vai kāds nevarētu, lūdzu, paskatīties, kas ir ārā? Tur tie briesmīgie vietējie ir vai nav? Es neko nezinu un tas mani biedē." Diāna lūdzoši uzlūkoja telpā esošos vīriešu dzimtes pārstāvjus, kas bija pie saprāta.

Šo rakstu rediģēja Elony: 28.05.2008 11:18

[Massacre]

Kad Toms tika nosēdināts un gultas, viņa fantastiskais sapnis sašķīda sīkās drumtalās un ieraudzījis istabu ar tajā esošajiem cilvēkiem, puisis bezcerīgi nopūtās un klusi dungoja kādu melodiju, neko īpaši nedzirdēdams, to, ko pārējie spriež, īpaši netraucēdams un izskatīdamies pavisam normāls.

[Moriartijs]

Es, joprojām saku, ka jāņem līdzi. Sadalīšanās ir vismuļķīgākā lieta ko var izdarīt. Mēs nezinam kur mēs esam, viņi nav savā prātā un te ir ļoti jauki logi, pa kuriem var izlīst ārā un 'pastaigāties' pa pilsētu, pēdējo sakot Džeroms vērās ārā palogu. Tur staigāja cilvēki, taču pārāk tālu lai izšķirtu, kā viņi izskatās.

Un arī galvassāpes nemitējās. Šķiet ka vakardiena nav nākusi labumā. Vajag atrast kaut ko iedzeramu...

[washulis]

Njā. Tas tiesa. Pat ēdamajam tu nederētu. Tu nederi nekam! Un nemaz neiedrošiies viņu pieminēt. Mena atkal sāka kliegt virsū Džeromam, kas lika viņai izskatīties pat normālākai un mazāk trakai, nekā pirms tam.

Bet es varu palikt te. Pagulēt. pagulēt ir labi. UN paēst arī. Kad atnāksiet atpakaļ, atnesiet kaut ko ēdamu. Kaut ko saldu. Piemēram šokolādi. Viņa sapņaini noteica, viegli līgojoties, sežot uz gultas un muļķīgi smaidot. Pēc tam sekoja vēl viens smieklu spurdziens.

[Tējas lapa]

Dzirdot Menas jautājumu Maikls jutās nedaudz izsists no sliedēm. Ēēē... Tas bija vienīgais, kas nāca pār viņa lūpām. Mazliet atguvies viņš palūkojās uz pārējiem. Varbūt es palikšu un viņus pieskatīšu kamēr jūs aiziesiet līdz tai Sīlijai. Ko jūs par to sakāt? Puisis arī gribēja uzzināt par to, kas notiek, bet nevarēja atstāt "trakos" vienus pašus, jo viņi var sadarīti visādas stlbības.

[Melnais krauklis]

Sieviete noskatijās ar izbrīnu Maiklā. Kā, tev jānāk līdzi. Man nav ne mazākās nojasmas bno kurienes esat. Un tie trakie drīz atlūzīs, bet kad pamodīsies būs jau normāli. Viņa iesmējās.
Melinda izņēma no atvilknes mazu pudelīti, kas bija jau gandrīz tukša. Cerams, ka pietiks.
Redzēdama cik visi trīs ir palikuši mierīgi, grūtības viņai nesagādās padzirdīt. Viņa mierīgi atvēra pudelīti un uzpilināja uz lūpām pilīti rūgtas dziras. Mena, Toms un Olivers samiegojās un drīz vien atkrita gultā guļam.
Tā, tagad mēs varētu iet. Tikai ejot, lūdzu nestrīdaties. Viņa uzmeta bargu skatienu Džeromam.
Nu tad kustamies. Meitene nostājās iepretim kādam stūrim, roku pielika pie sienas un aizvēra acis. Drīz vien parādijās durvis.

[Elony]

Diāna jau nu nebūs tā, kas šeit paliks. Pie trim trakajiem, kaut iemidzinātiem.
Viņa pietuvojās Melindai, kas tā lika parādīties durvīm. Likās, ka meitene sajēdz kaut ko no tā, kas te notiek.
"Kur tās bija noslēptas? Tas ir kāds triks?" viņa jautāja.
Bet pati pirmā ārā negāja. Ja jau šeit ir vīrieši, tad lai to dara viņi.