Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[washulis]

nē, nekas. viņa miegaini atbildēja un ļāvās, lai maikls viņu pieceļ. viņam bija tik siltas rokas.. nu bet nevar jau zināt, vai neesam te kā rēgi, vai kaut ka stamlīdzīgs. izskatās arī te viss īsts un ikdienišķs, bet tomēr esam citā pasaulē un viņa ir rēgs, kas spēj pazust dūmu mutulī, lai arī izskatās normāli... viņa turpināja spriedelēt...

[Tējas lapa]

Man liekas, ka esma palikusi parasti cilvēki. Maikls noteica un beidza bakstīt savu roku. Es tikai vienu nesaprotu kādēļ tie iezemieši mūs uz šejieni vispār atsūtīja. Viņš sāka skaļi domāt un staigāt pa telpu. Viņiem ar domāšanu kaut kā neietas.

[Melnais krauklis]

OOC: LS ir jāatdzīvina! Postosim aktīvāk! Tagad es būšu pieejams katru dienu! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Melinda stāvēja atbalstījusies pret sienu un grauza nagus. Viņa gaidīja, kad visi paņems savus izdalītos tērpus, uzvilks tos mugurā un būs gatavi iet! Nu lūdzu ātrāk! Viņa sāka čīkstēt. Meitene ir ļoti nepacietīga un nekad nespēj lietas pabeigt līdz galam, ja tas prasa pārāk lielu piepūli. Viņa beidza graust nagus un ar roku atglauda savu melno šķipsnu. Mati bija ļoti īsi, bet tik un tā līda acīs. Vairs neizturēdama, viņa atkal ierunājās. Nu ātrāk.. mums jāpaspēj, jo līdz satumšanai ir palikušas tikai divas stundas!
Melinda piegāja pie loga un noraudzijās radījumos, kas klejoja, pastaigājās vai stiedzās. Lielus un mazus ar peklēm, romantiskus pārīšus. Tos visus viņa nopētīja. Sejā parādijās ilgas pēc kaut kā, tapēc viņa ātri novērsās no ielas dzīves.
Nu ko ejam! Viņa jau klusāk noteica. Nokārusi galvu viņa tuvojās durvīm.

OOC: Ja rodas jautājumi. Lūdzu vispirms paprasiet man, bet nepostojiet uzreiz!

[Massacre]

Toms ar ļoti lielu skepsi nopētīja atnestos apmetņus, bet pārvarējis īgnumu, bezpalīdzīgi nopūtās un apģērbās, lai pēc brīža sekotu nepacietīgajai meitenei-rēgam, lai arī, kur viņi tiks vesti.
"Vai no mums tiek gaidīta kāda īpaša uzvedība, lai paliktu nepamanāmi un nepievērstu lieku uzmanību šajā rēgu pasaulē?"

[washulis]

nu ja, tad uz priekšu... mena piecēlās un piegāja tuvāk. ak, kungs kā neciešu nagu grušanu. lai nu ka,s bet tas?! viņa pie sevis īdēja. vēl palūkojusies uz savām drēbēm, zem kurām vēl vīdēja iepriekšējās iezemiešu kleitas apakša, kas tagad izskatījās krietni labāk, nekā kad viņi vēl bija... lai nu kur tas būtu bijis. nu vismaz uz planētas zemes. bet šī arī ir zeme?

[Tējas lapa]

Nu tad beidzot kustamies uz priekšu. Maikls norūca. Viņam jau apnika sēdēt šajā istabiņā. Jā par to uzvedību es arī labprāt uzzinātu. Citādi vēl šie nodomās, ka mēs kaut kādi ļainie gari. Puisis sekoja Melindai uz durvju pusi.

[Ķipītis amonjakā]

Denisa oma bija sabojājusies nu jau pavisam. Viņa sejā pirmo reizi parādījās pilnīgi neapmierinātība. Zēns īgni pietupās pēc tumšās lupatas un lēnām uzvilka to mugurā. Puisis tikai palūkojās uz Melindu, kad viņa nepacietīgi trinās pie sienas. NEko neteikdams, viņš sekoja meitenei un tikai nopētīja pārējos. Pat viņu smieklīgais apģērbs nelīdzēja, lai Denisa sejā prādīts smaids. Nodūris galvu, puisis klausijās bezjēdzīgajās sarunās. Lai kas arī būtu, šis murgs jāizbauda.

[Melnais krauklis]

Apsveicu jūs ar "Spānijas" atdzimšanu. Nespēju tam noticēt. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/w00t.gif)

Dalībnieki:

1. washulis [Menandra -> Mena]
2. mesmers [Džeroms]
3. Massacre [Toms]
4. Džūna [Olivers]
5. Tējas lapa [Maikls]
6. Samāra [Deniss]
7. Apaču tuksneša rēgs [Elija]
8. Džea [Aleksandra]
9. Elony [Diāna]

Un dalībnieki uz jautājumu zīmes:

1. Līze [nav iesūtīta anketa]
2. Kalevale [Sofija]

Nu tad tik postosim. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)


Tātad:

Šis, lai atcerētos kā un kapēc jūs nokļuvāt kur citur.:
Jūs bijāt izmirkuši kādā bedrē. Jūs uzgāja iezemieši.
[ja kaut ko neatceraties-paskatieties no 60lpp. Obligāti jaunajiem dalībniekiem[!]

Tālumā, uz džunģļu pusi, aiz kokiem parādījās jau nedaudz gaišāks. Laika nebija daudz. Visi iezemieši to pamanījuši, uztraucās vēl vairāk un rīkojās vēl ātrāk. Viņi tipināja no vienas puses uz otru. Pāris vīru jūs visu laiku apsargāja un atgaiņāja no jūsu faniem-iezemiešu sīkajiem.
Un pēkšņi visapkārt iestājās ievērojams klusums. Vēl tikai pāris sīkie izbrīnījušies sačukstējās par notiekošo.
Laukumā izlīda pāris vīriešu, kas sāka spēlēt bungas un kādus citus instrumentus. Ilgi nebija jāgaida līdz parādījās sievietes, kas dejoja. Visi iedzīvotāji sāka dziedāt kādu dziesmu. Tas viss līdzinājās rituālam.
Tam visam pa vidu, priekšā iznāca dažas sievietes, kas puišus paņēma aiz rokas. Tā pat ar meitenēm-pienāca 4 vīrieši un paņēma pie rokas katrs savu meiteni. Viņi jūs aizveda līdz laukuma vidum. Tajā vietā samaisījās melnās ar krāsainajām ziedu lapiņām. Jūs nostādināja pa trīs cilvēkiem trīs rindās. Priekšā iznāca trīs sievietes un katrai rokās bija trīs savādi augļi [vēlāk pateikšu, kas par augļiem]. Viņas tos iedeva trim cilvēkiem.
Citi sastājās apkārt un sāka dejot kādu citu deju, bet kad tā bija galā, visi noliecās un sāka kaut ko lūgt. Jūs stavējāt izbrīnījušies. Un pēkšņi debesīs kaut kas sašķeļas. Tur sāka kūpēt dūmi un tad kā ūdens šalka, tas viss sāka krist lejā. Tuvumā varēja redzēt daudzus rēgus, kas šaudās apkārt gar katru stāvošo jaunekli. Jums paliek nedaudz bail no visa notiekošā. iezemieši turpināja lūgties. Visi rēgi aizlidoja savādākā virzienā. Katram no viņiem bija savāda zīme, kura brīžiem nozuda. Tad visi deviņi rēgi atkal mainīja virzienu un traucās viens otram pretī, un tad viņi visi savienojās un visām pusēm pašķīda stikla gabaliņi.
Zeme dūmoja. Šīs apmetnes dziednieks piecēlās un dziļi skatīdamies un jauniešiem skaitīja lūgšanas.
Dūmi, kas cēlās no zemes, apvijās apkārt katram jaunietim. Vairs jau nevarēja redzēt kājas, bet dūmi tikai cēlās un turpināja vīties ap ķermeņiem. Tās bija kā važas. Jūs pārņēma neizskaidrojamas bailes. Dažiem no jums likās, ka pamirsiet. Tam sekoja nejēdzīgi sāpīga sajūta. Jūsu dvēseles izplēsa no jūsu miesām, bet pēc pāris sekundēm viss bija pārgājis un jūs sajutāt sāpīgu kritienu..

TAGAD:

Jūs tikko esat pārcietuši teleportāciju uz paralēlo garu pasauli. Ar skaļu blīkšķi, visi nokrita uz cietas koka grīdas.
Atverot acis jūs manijāt meiteni, kura izbrīnījusies lūkojās uz jums. Tā bija maza, netīra istabiņa gandrīz bez mēbelēm vai kadām citām lietām. Stūrītī atradās neliela gultiņa un pie tās tumbiņas. Gultā sēdēja meitene, kura vēl jo projām bija šokā. [istabas apraksts nav svaarīgs]
Jūs sākat atcerēties notikušo, sāpes, neparastās izjūtas. Tālākajā stūrītī atradās mazs lodziņš, pa kuru varēja redzēt pārpildītu ielu ar dažādiem radījumiem.
Meiteni sauca Melinda.

P.S. Es te uzturēšos visu vakaru!

[Moriartijs]

Džeroms pamodās ar galvassāpēm. It kā nekas neparasts pamosties gultā ar galvassāpēm, taču tad viņš atcerējās ka vakrdien nebija dzēris. Dīvaini. Nedaudz parākājies savās atmiņās viņš atcerējās vairāk. Viņš bija atgriezies Latvijā no Londonas pēc vairāku gadu prombūtnes. Tad lidoju uz Spāniju. Un tad liels tukšums. Kaut kas nav lāgā. Vai. Iezemieši. Ēnas. Sāpēs. Nolāpīts.

NOLĀPĪTS! Džeroms iekliedzās pamostoties un pielecot sēdus. Nolāpīts. Lai nu ko tie iezemieši izdarīja, tas nebija nekas labs.

Ēēē, sveiki? Džeroms ieteicās pamanījis ka istabā bija vēl cilvēki. Daži dīvainos kankaros, bet tomēr cilvēki.

[Tējas lapa]

Šis arvien ir pats dīvainakais notikums mana mūžā. Maikls nodomāja. Aplūkojis apkārt istabai viņš mazliet pabrīnījās, jo nez no kurienes bija parādījušās jaunas sejas. Kas te notiek? Kas jūs tādi? Puisis jautāja cilvēkiem, kurus nebija pirmstam redzējis. Maikls noņēma apmetņa kapuci, lai citi atkal varētu redzēt viņa seju.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 27.05.2008 20:05

[Elony]

Diāna pamodās. Viņa bija iekritusi nemaņā no tā, kas notika.
Tas bija jocīgs sapnis. Iezemieši un tie murgi...
Viņa piecēlās sēdus, atklājot, ka guļ uz grīdas.
Un radās sajūta, ka tas tomēr nebija sapnis.
Sieviete sakārtoja savus svārkus un blūzi, sameklēja somiņu, saulesbrilles un salmu platmali.
"Es jau braucu atpūsties uz Spāniju... kas tas viss..." viņa murmināja.
Tad piecēlās kājās un nopētija jauniešus un kādu vecāku vīrieti.
"Vai mēs esam tajā ciematā? Viņi mūs taču neēdis, vai ne?"

[washulis]

Kas tad nu? Meitene apgriezās otrādi un ieraudzīja vēl baru ar citiem cilvēkiem, mētajamies uz grīdas. Vēl atvestie vai? Viņa vieglprātīgi izmeta, bet likās ka tā arī ir noticis.

Bet tad lūkojoties uz tiem cilvēkiem, kas gulēja uz grīdas, viņa ieraudzīja arī kādu pazīstamu seju, kuru droši vien vismazāk cerēja un domāja ieraudzīt. TU! Viņa nepeiklājīgi ar pirkstu norādīja uz Džeromu. Ko pie velna tu te dari?!

[Džūna]

Olivers pielēca sēdus ar kliedzienu Mēs visi mirsim!
Ašs skats uz telpu un pamanīti cilvēki. Daži zināmi, daži ne pārāk. Kaut kāda dīvaina telpa. Puisis atcerējās visus iepriekšējos notikumus un joprojām nespēja saprast, kādā murgā iekūlies.
Telpā mēbeļu tikpat kā nebija. Un gulta sēdēja pirms tam neredzēta persona. Viņš piecēlās kājās un devās pie lodziņa. Un kas tagad? Iela.
Eu, tu, kur mēs esam un ko mes te daram? viņš vaicāja meitenei, kas sēdēja gultā.

[Moriartijs]

Es? Ko es te daru? Ko TU pati te dari??? Džeroms cirta pretī. Novaidējies viņš nodomāja, Vai šī diena var palikt vēl sliktāka? Noteikti! Atliek vien satikt senu ienaidnieku. Un tur nu viņa stāvēja. Mena.

Piecēlies pavisam no cietās grīdas viņš apskatīja pārējos. Šķita ka visi ir izgājuši tam kam viņš pats cauri. Tad viņa skatiens atkal apsātjās pie Menas. Un nedomā man ko teikt! Diena jau tā sabojāta.

Viena puiša izteikums 'Mēs visi mirsim' lika Džeromam iesmieties.

Šo rakstu rediģēja mesmers: 27.05.2008 20:25

[Ķipītis amonjakā]

Deniss sajuta smagu kritienu, tad smeldzošas sāpes elkonī, ceļos un gūžā. Akh.. tas bija viss, ko viņš spēja izdvest.
Smaga nopūta. Puisis atvēra acis un palūkojās apkārt uz tik daudz cilvēkiem. Viņš piecēlās sēdus un nopurināja putekļus no savas melnās maikas un melnajām biksēm. CIk te netīrs. Taču šī doma zibenīgi nozuda no viņa prāta. WOU, kas jūs tādi? Deniss nolūkojās uz jauniešiem, kurus redz pirmo reizi.
Redzēdams, ka Menai jau radies konflikts starp kādu no tiem, viņš piesteidzās klāt. Mena, tu viņus pazīsti?
Izbrīnu puiša sejā nenoslēpsi.

[Tējas lapa]

Eu tā visi nomierinās un apklust. Maikls skaļa balsī noteica jo viņam šis tracis bija apnicis. Te viens bļāva te otrs vēl kaut ko dara. Un tagad visu pēc kārtas. Kas jūs tādi? Kā jūs uz šejieni tikāt? Viņš jautāja jauniņajiem. Njā vispirms būtu janoskaidro kā es pats te tiku. Un lūdzu bez nekādiem strīdiem. Puisi palūkojas uz Menu un kādu jaunekli. Nopurinājis putekļus no drēbēm Maikls strauji atliecās un gandrīz nokrita sēdus jo viņam sarēba galva.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 27.05.2008 20:30

[washulis]

Ko es te daru? Tad nu gan esi atradis piemērotu jautājumu. Un kā tev pašam liekas, ko? Sauļojos un atpūšos. Viņa sarkastiski noteica un pagriezās prom no Džeroma. Nē, es pazīstu tikai šo mūdzi. Lai gan labprātāk nepazītu.

Viņa nosēdās uz zemes un vēl reiz ar iznīcinošu skatienu palūkojās uz Džeromu. Un tu nemaz nesaki, kas man ir jādara. Man ir pilnīgi ****, vai tev diena ir sabojāta, vai nē!

Idzirdot maikla teikto, Mena arī apklusa, jo patiešām vēlējās zināt, kas tie pat cilvēkiem un kāpēc te ir arī Džeroms.

Šo rakstu rediģēja washulis: 27.05.2008 20:30

[Massacre]

Skaistas pludmales, skaistu sieviešu balsis, pilnīgs miers un paradīze... Atlika tikai Tomam atvērt acis, lai viņš saprastu, ka to nemaz nav gribējis darīt, tāpēc vēl centās kaut ko paglābt, tās atkal aizverot. Diemžēl bija par vēlu un apziņa trimfējoši steidzās paziņot kur un kāpēc viņš atrodas. Iespējams atrodas.
Neticīgi nopētījis telpu sev apkārt un salīdzinājis to ar ciematiņā veikto rituālu un iedzīvi, Tomam neatlika, nekas cits kā vien piecelties kājās un pētot pilnīgi neredzētās sejas, murmināt:

"Un, kur mēs tagad esam nokļuvuši? Un, kas esat jūs?" viņš vērsās pie klātesošajiem un pēdējais jautājums tika veltīts vēl neredzētajiem.

[Melnais krauklis]

Un te pēkšņi, meitene, kas sēdēja gultā un nu jau bija izbīlī galīgi piespiedusies pie sienas, skaļi iekliedzās.
ĀĀĀ.. tad, kad viņa ievilka dziļi elpu, telpā jau bija iestājies klusums, un visa uzmanība tika pievērsta tikai viņai - Melindai.
Kas.. Kas. viņa saraustīti runāja. Ko..jūs.. un, kas KĀPĒC? Pilnīgi un galīgi nesakarīgi, gandrīz aizrīdamies, viņa kliedza.
Meitene ātri pieslējās sēdus un centās ar rokām aizsniegt mazo melno tumbiņu. Viņa žigli izvilka no atvilknes vecu jo vecu, bet lielu un smagu medaljonu. Viņa pavirzija to pret visiem klātesošajiem un uzbudinājusies uzbļāva. Nemaz nedomājies. Man ir šis te un jums netikt man klāt.
Varēja redzēt, ka Melinda izbīlī var paģībt kuru katru brīdi.

[Džūna]

Mazā, nomierinies, tikai mieru, Olivers teica meitenei, kas nu vicinājās ar kaut kādu medaljonu.
Vai viņa ir traka? puisis vaicāja pārējiem.