Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[washulis]

huh? viņa noelsās par jau tājumu, vai esi cilvēks. der jau arī teikt, ka tikai gaļas gabali, kas kustās, bet nu labi. kaut kas nebija kārtībā. vai tad tu pati neesi cilvēks? kas ir šī vieta? viņa zvārīgi piecēlās kājās un nopētīja izsatabu no šī acu punkta. un kāpēc tev lieka ska neesam īsti..?

[Melnais krauklis]

Dzirdējusi aso reakciju, viņ atkal sarāvās un ierāpās gultā tuvāk stūrītim. AK šausmas! Tas nav noticis pēdējos desmit gadus. Viņa šokēta sāka runāt ar sevi. e-eees esmu Melinda. Rēgs. Viņa noteica jauniešiem.
Jūs atrodaties Goldfārā. Tā ir pavisam cita realitāte. Un man nav ne jausmas kā jūs varētu tikt atpakaļ.
Nu jau viņa jutās nedaudz ērtāk.

[washulis]

kas? viņa skaļi nojautājās. nu gan neks nebija saprotams. kur mēs esam? kāpēc? viņa sāka bērt jautājumus. nu jau viss ir sagājisalīgā pakļā... nedaudz pasrteipuļojot pa telp, viņa pieāja pie kamīna un pastiepa savas rokas tā virzienā. vēl jo projām no tām gaismām un pārējā nāca drebuļi... kāpēc mēs te esam?

Šo rakstu rediģēja washulis: 20.03.2008 12:55

[Tējas lapa]

Nu forši. No sākuma mūs nolaupa, pēc tam mēs bēguļojam pa džungļiem, tad iekrītam kaut kadās stulbās lamatās. Un tagad šis. Maikls plātīja rokas un sāka staigāt pa telpu. Viņš bija mazliet nobijies. . Vismaz tu vari pateikt kā tik ārā nošīs telpas?

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 20.03.2008 12:58

[Massacre]

"Citas realitātes? Un kā tu vari zināt, ka neesam no šejienes? Kā to saprast? Mēs tagad arī esam gari vai kaut kas tāds?" Toms neizturēja. Viss notiekošais šķita nu, ļoti nejēdzīgi.

[Melnais krauklis]

Melinda jau atslāba un viss kļuva daudz mierīgāk. Viņa iekārtojās ērtāk savā gultā, pacēla un viegli šūpoja kājas gaisā. Kā, lai es jums to visu paskaidroju. Sīkāk. Šajā pasaulē nav neviena cilvēka. Jā, es esmu rēgs.
Tas viss ir senā pagātnē. Agrāk pno jūsu pasaules cilvēki mierīgi spēja uzrasties šajā pasaulē. Kapēc tagad tas vairs nav iespējams es nemāku skaidrot. Tas jums jāprasa manai paziņai. Viņa domīgi noteica. Tie cilvēki, kas bija tajā iepriekšējā vietā jūs uzskatīja par dieviem. Viņi vēl joprojām spēj atvērt vārtus uz šo pasauli. Viņiem šķita, ka nākat no šejienes, un atsūtīja jūs.

Melinda stāsīja aizrautīgi.

Vārdu sakot pēdējajos 50 gados, kad vārti un spēja ienākt šajā pasaulē bija pazaudēti un aizmirsti. Lielākajai daļai cilvēku pat nebija nojausmas par kaut ko tādu. Iezemieši mums ir atsūtījušie šurp simtiem nelaimīgu cilvēku.
Atšķirība tāda, ka toreiz viņus bija iespējams nosūtīt atpakaļ, bet tagad nē.

Melinda izdzirdējusi jautājumus sāka smieties.
Kā izkļūt no šīs telpas? Lūk tur ir durvis! Viņa norādīja ar roku uz tām. Nē, jūs joprojām esat cilvēki, bet es nezinu kā, lai jūs nomaskē. Viņa uztraukusies iedomājās arī par šo problēmu.

Šo rakstu rediģēja Melnais krauklis: 20.03.2008 13:07

[washulis]

tas ir kā, tagad nevar? viņa jau sāka nedaud zpalikt dusmīga. es esmu nogurusi, nomocīta un neko nesaprotu un tagad jūs mēģinat man kaut ko tādu ieskaidrot? viņa pievienojās maiklam. kaut kāds sviests!! viņa iebļaāvās. gribu vienkārši mājās.... viņa nosēdās uz zemes un no jauna aplkusa.

[Melnais krauklis]

Ak šausmas, nevajag jau tā uztraukties. Viņa izbrīnījusies pievērsās psihajai meitenei.
Ja, jūs šādi uzvedīsieties, man nebūs nekādas patikas jums palīdzēt. Vēl vairāk, es jūs nodošu padomei un jūs nokļūsiet bezgalībā. Viņa arī sāka dusmoties. Ko gan viņi no sevis iedomājas. Te ierodas bez aicinājuma un sāk uzstādīt savus noteikumus. Vispār. Viņa pikti nodomāja pie sevis.

[Massacre]

"Pagaidi sekundi. Kur tas ir - te? Loģiskāk par savu pasauli pastāsti un ar ko ta tik īpaša, ka kādreiz mūsējie te parādijās un tagad vairs ne?" Toms apjucis vaicāja.

[Ķipītis amonjakā]

Paga, paga. Denisu sāka uztraukt tas, ka Melinda ierunājās kaut ko par nodošanu. Vienkārši nomierinieties.
Viņš nobļāvās. Tad atkal pievērsās Melindai. Esmu Deniss. Pie kā mums jāgriežas, lai uzzināt vairāk par šo visu murgu?
Un ko tu tur teici par nodošanu?

[Melnais krauklis]

Kha. Man ir grūti paskaidrot par savu pasauli vispārīgi. Šeit ir daudz dažādu iedzīvotāju. Pirms 15 gadiem mainījās atbildīgās personas. Tagad ir jauni likumi un cilvēki šeit nedrīkst parādīties. Arī pārlieku daudz pārvietoties uz jūsu pasauli nedrīkst. Tapēc lielāka daļa pat to nemāk. Jums ir jāiet pie veikala pārdevēja, lejā. Viņš jums paskaidros vairāk. Tikai jūs nedrīkstat rādīties šādi.

[Tējas lapa]

Vienkārši ideāli. Maikls saķēra galvu un mēģinaja visu šo saprast. Vajadzēja palikt Rīgā. Liene jau teica lai nebraucu. Bet nē tu jau nepaklausīji. Viņš atspiedās pret sienu un gar to noslīdēja uz zemes. Kā gan mēs varam nomaskēties? Te taču neka nav.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 20.03.2008 13:25

[Melnais krauklis]

Nu es taču esmu rēgs. Viņa nosmējās. Es aiziešu pec kaut kādām parpalām. Jūs gaidiet mani, bet tikai nekur neejiet. Tas var būt bīstami. Nebūšu tik ātri.
Telpā parādījās dūmi, un pati meitene pārvērtās par dūmiem, kas ātri vien pazuda. Telpā viņas vairs nebija.

OOC: Līdz rītdienai! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Tējas lapa]

Maikls noskatījās kā meitene pazūd. Kāpēc man tā vienmēr neveica. Vēljoprojām sēžot uz zemes viņš nomurmināja. Puisis ar plaukstām saberzēja seju.

[Ķipītis amonjakā]

Deniss izbrīnījies sēdēja. Nu lūk, ko tikai nākas piedzīvot! Puisis piegāja pie loga, lai pavertos, kas notiek un kādi iedzīvotāji šeit dzīvo. Uz ielas bija kņada. Taču īsti nevarēja saprast.

[Tējas lapa]

Maiklam apnika sēdēt uz zemes, viņš piecēlās un apsēdās uz gultas kur pirmstam sēdēja meitenīte-rēgs. Ko mēs pēctam darīsim kad atgriezīsies Melinda? Puisis jautāja klātesošajiem. Viņam ļoti gribējās iziet pa durvīm kuras pirmstam parādīja Melinda, bet Maikls atturējās.

[washulis]

ak lai es apklustu? viņa droši vien atkal sāktu skandālu, bet tomēr savaldījās. nē, man jau patīk... bet brīdī, kad meitene izkūpēja dumos, viņa palika ar muti vaļā. prātā nāca visas trakās fantāziju stāstu grāmatas un filmas. nu nekam nebija jēgas. ilgu aliku viņa bija spriedelējusi par to, vai maģija ir. domāja, ka tam viegli noticētu, ja redzētu, bet nu laikam bija pienācis tas mirklis, kad redzēja. bet kādā jēgā? neteikdama vairs neko, viņa tikai palūkojās uz pārējiem, sēžot uz grīdas.

[Īvs]

Elija iesmējās. Es taču esmu rēgs. Un vēlreiz iesmējās. Viņa nošļuka uz grīdas un ņēmās skaļi domāt.
Es taču esmu cilvēks. Vairāk vai mazāk. Var'būt arī plānprātīgs, bet tomēr cilvēks. Šis noteikti ir sapnis. Meitene sev sāka pliķēt pa seju, ar katru brīdi Elijas neizpratne un šausmas par notiekošo auga vairumā. Viņa sita sev spēcīgāk. Pie joda, šis ir sapnis. Tam jābūt! Pēdīgi meitene nonāca līdz līmenim, kad pietuvojas dusmu izvirdums, viņa vērš to pret sevi, līdz ar to sev nejauši iekraujot pa degunu. Au!
Prāta aptumsums?

Elija, neņemot vērā saspringumu, atslābinājās visās darbības, ko ar viņu darīja cilvēki, kas viņus uzskatīja par dieviem. Viss notiekošais bija tikai uz labu, tā viņai šķita, kaut meitene neuzticējās nevienam. Bet, kad pēkšņi - uzrodas gari, sagūsta viņu un aizved uz pārdabisku pasauli - viss mainās.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 20.03.2008 21:32

[Tējas lapa]

Elij nomierinies gan jau mēs no šejienes izķepurosimies kā visu laiku to darījā. Maikls uzsauca meitenei, kas sāka sevi pliķēt pa seju. Kapēc es jūtos tik mierīgs? Viss šis liekas tik nereāls.

[washulis]

vajag taču nedaudz pastresot. pēc tam būs vieglāk. viņa pēkšņi iejaucās. vismaz man tā palīdz. to nu noteikti visi, bez izņēmuma būs pamanījuši, ka pēc kārtējās kliegšanas es apklustu. no jauna piecēlusies un apgājusi riņķi istabai, viņa nopētīja visus priekšmetus, kas tajā atradās. nekas nelikās neparasts vai jocīgs. kur nu vēl maģisks...