Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[Kalevale]

Paldies, Sofija visai atturīgi paņēma un nolauza gabaliņu, ielikdama to mutē, lai kūst. Saldumi nebija viņas vājība, pat ne stiprākā puse vai visvairākgaršojošie... Tie bija tikai saldumi, bet pietiekoši barojoši, lai šobrīd rudmate atļautos nobaudīt kādu gabaliņu.

Ak, jā, ar nepacietību gaidu. Kā pacelšanos, tā nolaišanos, Sofija pilnībā piekrita blakus sēdētājai. Nu, cerams, ka atpūtīšos, viņa noteica, pirmo reizi visa šī pasākuma laikā beidzot, kārtīgi pasmaidot. Viņa izvilka no kabatas milzīgos bukletus, kādus mēdza lidostās spiest vai rokās un iedeva vienu arī Elijai. Nav ventilators, bet pietiekoši iedarbīgs, meitene noteica un sāka vēdināt to uz savu pusi, domājot, cik gan komiski un tipiski tas varētu izskatīties no malas.

[kaiva]

-Re, par mums jau sāk runāt!- viņa turpināja čalot

[grapefruit]

-Garām.
Sema nemirīgi grozījas savā krēsla un nesagaidījusi noradi to darīt, piesprādzējās.
-L4?
Viņa domīgi jautāja.
-Nu nez, gan jau būs labi, viņiem ta lidmašīna droši vien vēl jāuzpilda, lidojums nav no tuvajiem.
meitene prātoja.

[washulis]

papriekš pievērsusues pie runātāja viņa atbildēja: jā, uzmanība vienmēr noder.[b]

pēc tam arī atbildēja indiešu sarunu biedrenei [b]pabeidzu vidusskolu un laimējās iekļūt teātra dzīvē. dailes teātrī, ja precīzāk...

Šo rakstu rediģēja washulis: 19.01.2008 22:09

[Tējas lapa]

Garām. A10?
Maiklam jau sāka palikt karsti. Kārtējo reizi ataisīja koferi un no turienes izvilka 0.5 minerālūdeni, kuru viņš paspēja pirms ceļa nopirkt. Pielicis pie mutes pudeli viņš iedzēra pamatīgu malku.
Nevēlies?
Puisis piedāvāja dzeramo arī Semai.

[Īvs]

Elija iesmējās un paņēma vienu. Tad sāka vicināt arī pret savu pusi, padarot pieglaustos matus par agrāk izspūrušajiem. Divas komiskas būtnes, viņa pie sevis nodomāja un vēlreiz dzidri iesmējās. Man šķiet, ka esam visai līdzīgas. Un Elija jau otro reizi atklāja savus neizmazgātos zobus, laiski pasmaidot.
Vienā rokā meitene aktīvi vicināja bukletu, otrā turēja pusapēsto šokolādi. Šokolāde bija viņas vājība. Kad Elija taisījās aprīt vēl atlikušo kāruma gabaliņu, tas izslīdēja tai no rokas un nokrita uz zemes. Ai!
Cik gan neveikli, Elij. Viņa pie sevis sodījās, cenzdamās satīrīt tikko radušos cūcību.

[washulis]

ak, kungs, ta gan sāk palikt karsti. pat grieķijas klimatam... viņa pastaipīja kreklu, kas bija uzvilkts mugurā. oranžš ar sarkaniem uzrakstiem. kājās džinsi un oranžas kedas.

[grapefruit]

-Paldies tu esi ārkārtīgi laipns, tajos brīžos, kad negremde manus nabaga kugīšus. Bet, nē, paldies.
Sema uzsmaidīja zēnam.
-Beigts un pagalam mans kuģītis.

[kauliņš]

Aizelsusies līdz lidmašīnai nonāca arī Hanna. Viņa bija aizkavējusies lekcijā, jo profesors ne par kādu cenu nebija gribējis laist Hannu projām. beigās, kad nu pacietības mērs bijis pilns viņa aizgājusi atpakaļ neatskatīdamās. ko vien kājas nes steigusies uz lidostu.

Lidmašīnā jau sēdēja krietns bariņš jauniešu, kuri jautri čaloja savā starpā. pa to laiku lidostas dipičers monotoni noskaitīja savu - iekāpšana reisā 5329 uz Spāniju beigusies.

Hanna priecīgi nopūtās. - Paspēju laikā. viņa turpināja soļot pa eju līdz kādai rudmatainai jaunais sievietei, pie kuras bija brīva vieta. - šeit brīvs? - Hanna jautāja.

[Tējas lapa]

Viņš aiztaisīja pudeli un pacēla to gaisā un jautāja klātesošajiem
Nevēlas kāds padzerties? Tas nekas tev vēl paliikuši 8 kuģīši.
Nosmīnēdams viņs atbildēja
A7?

[Kalevale]

Ak, nesatraucies, Sofija noteica un nolauzusi gabaliņu savas šokolādes, pasniedza Elijai. Esmu pārliecināta, ka apkopējām un stjuartēm šeit labi maksā, viņa vēl piebilda, norādot uz šokolādes gabaliņu, kuru balskussēdētāja vairāk izķēpāja nekā savāca.

Tas tā varētu būt, viņa atbildēja uz izteikto apgalvojumu. Kur tik nevar atrast līdzīgus cilvēkus, rudmate vēl piebilda, cenšoties, vienlaikus plivināt papīra bukletu, bet tajā pat laikā sakārtot aiz ausīm izpūrušās rudās sprogas. Viņai gan lāgā neveicās darīt to vienlaikus, jo viņa nebija apguvusi dažādus kustību veikšanu vienlaikus.

Vēl varētu uzlikt brilles un pasauļoties, Sofija nodomāja, apķeroties, ka bukletu plivināšana lidmašīnas salonā izskatās visai ērmīgi. Protams, būtu lieki pieminēt, ka tas notika augstākās klases salonā.

Tajā pat laikā kāds puisis piedāvāja padzerties. Ka tik tas nebija tas pats, kurš neļāva man spēlēt kuģīšus, Sofija indīgi nodomāja, pamezdama skatienu atpakaļ. Tā vietā, lai pieņemtu šo piedāvājumu, viņa nolēma paskatīties, kas pēdējā mirklī iemeties viņas somā.

[washulis]

dzeramais? menandra sāka ar acīm lūkoies, kurš to teica? es labprāt padzertos.
atkal viņa nožēloja, ka pati sev nepaņēma neko, bet toties te bija devīgi cilvēki...

[grapefruit]

-Tu palūrēji?!
Viņa koķeti uzmeta lūpu un pabīdīja lapu tālāk no zēna.
-Vēl viens pagalam.

[Tējas lapa]

Maikls pastiepās un iedeva Menandrai pudeli Lūdzu
Es neesmu lūriķis. U10?


Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 19.01.2008 22:26

[washulis]

vai, paldies... kā iet ar kuģīšiem?

viņa palūkojās uz viņu abu saspēli un paņēma no viņa rokām pudeli un no tās ātri iemalkoja. ķermenī sāka pildīties svaiguma sajūta un vina pēc tam atdeva pudeli atpakaļ tas īpašniekam...

[kaiva]

-Tīrs ūdens, tas ir skaisti, vai drīkst?
Ak, man gan nemaz nav karsti vai smacīgi, ko tad tu iesāksi Spānijā?- Džanaki smējās

[kauliņš]

tā arī nesaņemdama atbildi no rudmates, kura šķita iegrimusi sarunā ar savu blakussēdētāju, Hanna apsēdās viena divas rindas tālāk. daži spēlēja kuģīšus, dalījās ar saldumiem. un tas viss izskatījās kā bērnībā. jauki. - hanna pie sevis pasmaidīja.

[Tējas lapa]

pagaidām labi puisis pasmaidīja un paņēma atpakaļ pudeli.
Jā tīrs tagad pudele aizceļoja pie Džanaki

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 19.01.2008 22:28

[washulis]

nu cerēšu, ka visa spānija nav ievietota milzīgā lidmašīnā, kur temperatūra būs tādi pati kā te... viņa atbildēja un arī sāka smieties...

[grapefruit]

-Garām.
Viņa jautri iesmējās.
-Tad jau labi, ka neesi. L5?