Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[Tējas lapa]

Nepatīk atslēgties. Maikls neapmierināti nomurminaja un sāka lūloties apkārt. Sieviete, kas atradās netālu mierīgi sēdēja un klusēja. Ja mūs atkal nolaupīja tad šie ir galīgi muļķi. Ieslodzīt kaut kādā būdiņā, kas uzcelta no lielām lapam un zariem un vēl pietam sieviete nolikta sardzē. Smieklīgi. Puisis nodomaja. Piebeidzis savu tēju viņs trauciņu nolika uz zemes. Iegaršojās? Maikls jautāja.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 03.03.2008 21:08

[washulis]

nu garša varbūt nav tā spožākā, bet efekts. kaņepes un citi tādi ne stāvēt klāt nespētu... viņa nosmējās. pēksī bija tāda sajūt, ka viņa būtu pilnībā uzlādēta ar pozitīvām emocījām un tagad uztraukties par visādām lietām būtu pilnīgi lieki. še, ņem palīdzēs. tici man. viņa pasniedza krūzīti elijai, kas vļe joprojām izskatījās drāņķīgi.

Šo rakstu rediģēja washulis: 03.03.2008 21:11

[Tējas lapa]

Maikls mēģināja piecelties, bet tūlīt pat arī apsēdās, jo viņš vēl bija pārāk saguris, lai staigātu. Nevar zināt ko mēs te pa džungļiem skaraidot būsim saķēruši. Dabūsim kaut kādu malāriju vēl. Puisis atkal nošķaudījās. Zāļu tēja sāka lēnām iedarboties, bet diezko ātri tas nebija.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 03.03.2008 23:05

[washulis]

nemaz nepiemini... viņa nobubināja. visas tās lietas,kas saistījās ar tropu slimībām vienmēr lika atgādināt par viņas vectēvu, kas bija nomiris no sars. lai gan tā nav īsti tropu slimība, bet tomēr nedaudz bet tomēr mena sadrūma. izdzērusi pēdējo tējas malciņu, viņa palika sēžot un lūkojās uz saviem ceļgaliem...

[Ķipītis amonjakā]

Deniss sajuta sāpes jebkurā ķermeņa daļiņā. Nesaprazdams neko, viņš mēģināja sākt domāt. Puisis sajuta siltumu un sausumu, viņš ievilka dziļu elpu un sajuta asas sāpes krūtīs. Atmiņā uzausa vētra, bedre un strāvas sitiens. No atmiņām sasāpējās galva vēl vairāk. Viņš ieklepojās un vargi atvēra acis. Migla. Izberzējis tās, Deniss appētīja jauno vidi. Savārgums bija radījis viņu nedaudz īgnu. Izsaipījies, viņšpiecēlās sēdus. Sametās nedaudz slikti. Cik ilgi jūs jau esat augšā? To teikdams, viņš saprata, ka balss ir pilnībā aizsmakusi. Kur īsti mēs esam? Deniss čerkstēja kā sabojājies magnetafons. Tad puisis pamanīja sievieti. Laikam jāpasakas jums?!

[Massacre]

Toms pamodās tieši no tā, k apakārt valdīja citas smaržas kādas viņš bija jutis pirms atslēgšanās lietusgāzē. Tēja, sakaltuši zari, siltums, nepazīstamu cilvēku smarža un sauss gaiss, ne mitrs, kāds bija bijis pirms tam. Sāka puisis ar lēnu acu atvēršanu, zinot, ka strauja šāda darbība izraisīs galvassāpes un palūkojās apkārt, negrozot galvu. Pēc kāda mirkļa viņš palūkojās kārtīgi visapkārt un pamanīja svešo sievieti, savejos grupas biedrus.
"Kur mēs atrodamsies? Atkal nolaupīšana?" viņs vaicāja tiem, kas jau bija pamodušies un neuzticīgi palūkojās uz tēju.

[Tējas lapa]

Prieks, ka ar tevi nekas nopiets nav noticis. Maikls teica Denisasm un vērgi pasmaidīja. Mēs augšā esam kaut kādas 10 minūte. Par atrašanās vietu vari neparasīt es pats nekā nezinu. Pār puiša ķermeni pārskrēja drebuļi. Sakārtojis segu ap pleciem viņš turpinaja sēdēt.

[Melnais krauklis]

Sieviete, kurai bija ap 80 gadiem, bija izbrīnīta, kad jūs sākāt mosties. Viņa uztraukti piecēlās un sāka kaut ko murmulēt savā valodā. Saķertu galvu viņa izskrēja ārā no būdas. Pēc neilga brīža tajā ienāca vēl kāda sieviete un vecāks vīrietis. Vīrietim mugurā bija krāšņš apmetnis un seja bija apgleznota visdažādākajās krāsās. Arī viņš kaut ko noteica un ātri vien izgāja ārā no būdas.
Vēlāk jūs sāka sargāt divi gados jauni vīrieši, rokās bija šķēpi.
Vecā sieviete pieliecās pie jauniešiem un uzbāzīgi bāza pie mutes māla bļodiņas pildītas ar karstu novārījumu.
Tas bija rūgts un pretīgs. Ied\rot kaut malku rāva uz augšu, bet tas bija ļoti veselīgs.

[Ķipītis amonjakā]

Deniss sāka klepot. Nu skaidrs.
Tad viņš vērīgi paraudzījās uz sievieti un vēlāk jau uz pārējiem, kas ienāca būdā. Tad viņš atbildēja Maiklam. Nu laikam mūs atraduši šie cilvēki. Diez cik ilgi mēs te esam? Tad pievērsies Tomam Diez vai šī ir nolaupīšana.
Tad pie viņa pieskrēja vecenīte un cetnās iebarot tēju. Deniss nepretojās, jo saprata, ka viņu cenšās ārstēt. Galu galā, ja nebūtu nokļuvis šeit, visticamāk būtu beigts un pagalam. Tēja bija rūgta un puisis novērsās. Ak šausmas, kas tas par dranķi?
Viņš uzmeta segu uz pleciem.

[Tējas lapa]

Maikls nobrīnījās par vecenītes reakciju, kad viņa ieraudzīja pamodušos jauniešu. Kad ienāca kads vīrietis ar krāņu apmetni un sazīmētu seju puisis bija mazliet izbrīnīts. Ja vien es saprastu ko viņi tur murmulē. Kai atkal vecā vecenīte bija klāt un ar varu spieda pie mutes trauku ar karstu novārījumu. Padzēries malcinu puisis to uzreiz izspļāva laukā. Ptfu cik riebīgs. Maikls kuņģis nelabi noraustījās. Es tūlītās vemšu. Viņs iesaucās un pielika roku pie mutes. Kuņģis mazliet nomierinājās. Nē tomēr nevemšu. Maikls nopūtās

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 04.03.2008 17:42

[Massacre]

Novērojis sarežģīto, šķiet iezemiesu nākšanu un iešanu Toms nevērīgi nosprauslājās par šo apsurdo situāciju un turpināja gulēt, īpaši ne par ko neuztraukdamies.
Kad veca sieviete centās iebarot rūgto un pretīgi dzērienu, Toms aktīvi pretojās, jo, lai nojaustu, ka tas ir veselīgs bija jābūt labai nojauta, kura Tomam nebija īpaši labi attīstīta. Kad vecā sieviete izbaroja viņam dzērienu piespiedu kārtā, viņs atkrita atpakal guļamvietā un novaikstījās.
"Es ceru, ka viņa zina, ko dara." viņs neuzticīgi lūkojās kā viņa izbaro dzērienu pārējiem.

[Kalevale]

Sofija tik tikko bija atguvusi samaņu, kad jau atkal viņai tika kaut kas bāzts pie mutes. Kaut kāds pretīgs novārījums ielija viņai mutē, liekot saviebties, taču viņa izturēja un norija pretīgo dzirdu.

Izberzējusi acis, viņa sajuta briesmīgas galvas sāpes, kas pulsēja deniņos, liekot klusītēm novaidēties, taču jau pēc mirkļa, viņa saprata, ka visi locekļi nu bija stīvi, nogulēti un ļoti sāpīgi. Meitene centās izstaipīties, taču sāpīgie locekļi nepadevās un visas pūles bija veltīgas. Izberzējusi acis, viņa palūkojās apkārt un kā par brīnumu ieraudzīja melnādainus cilvēkus, kas bija apkrāsojušies viscaur. Ak, tas ir tikai viens... viņa nodomāja, kad izdevās nofokusēt redzi un vairs neizlikās, kas cilvēki ir vairāki.

Pametusi skatienu apkārt, viņa redzēja tikai trūcīgumu un biedrus, kas arī bija atmodušies. Laikam nogulēju visilgāk, viņa izlēma, gribēdama runāt, taču saprata, ka balsene ir aizkritusi un jau iekaisusi nogulēšanas slapjumā un lietū. Mitrs gaiss nekad man nav nācis par labu, viņa nodomāja, cenšoties sakoncentrēties, lai padomātu par to, kur atrodas, jo kā likās - prāts nemaz nevēlējās to darīt, bet gan ieslīgt atpakaļ mierīgajā miegā, kurā varēja atpūsties, neuztraucoties ne par ko.

[Īvs]

Kad Elija bija tik tikko izvēmusies un pasniegusies pēc Menas rokas, kura turēja krūzi ar nenosakāmu šķidrumu, istabā vai kas nu tā bija ienāca vairāki, šķiet, ar guašu notraipījušies cilvēki. Meitenei nebija ne mazākās nojausmas, kas tie tādi un kas šī par vietu. Viņa atgūlās, vēl ciešāk ievīstoties segā, un vēroja, kā sieviete visiem piepilda kuņģus, un citi, to nogaršojuši, vaikstās un pretojās.
Nu bija pienākusi arī Elijas kārta. Ar aicinošu skatienu sieviete pielika krūzi pie viņas mutes. Meitene, iedzērusi nelielu malciņu, sāka neprātīgi rīstīties un pār visām varēm dabūt šķidruma laukā no mutes, spļaudīdamās un, cik spēka spārdīdamās.
Nē, prom no manis... khem, khem, nē!
Sieviete tomēr likās spēcīgāka un piespieda viņu pie gultas, ielidama visu krūzes šķidrumu mutē. Kad sieviete attālinājās no viņas, Elija, elsojot un klepojot, iekrita gultā.

[washulis]

kad elija bija paņēmusi krūzīti un vecā sieviete, jocīgi uzvedoties, izskrēja no telpas, pēc tam atvedod vēl dažus, kas jocīgi uzvedās un sniedza viņiem vēl ko dzeramu. šis jau pa gabalu smaržoja nelāgi, bet kad viņa arī mēģināja to dzert... neteikdama neko, tikai šķoboties, viņa tomēr malkoja to ārā. vēl trakāks nekāt tas pretīgais fervex pret klepu un gripu...

kaklā ilgu laiku vēl varēja just pretīgo rūktumu. diezgan ātri izdzērās, jo mena gluži vai spieda sev to dzert. pēc tam viņai bija izklaide skatīties, kā citi mēģina piebeigt savu prociju. no malas tas tiešām bija komiski, tā kā mena nenovalīja smaidu, pa visu seju.

lai arī menandra nesaprata, ko teica tie cilvēki, bet viņa bija pārliecināta, ka te ir droši. līdzīga sajūta viņai bija kopā ar annu un santu. interesanti, kur viņas tagad ir...

[Tējas lapa]

Maikls izdzēra tukšu trauciņu ar negaršīgo novārījumu. Par šito neko pretīgāku neesmu dzēris. Puisis jau jutās jau labāk. Bet man jāatdzīst, ka šīs ir ļoti efektīvas zāles. Viņš noņēma no pleciem segu, jo palika mazliet karsti. Maikls piecēlās kājās un kārtīgi izstaipījās.

[Džūna]

Olivers pamodās no murga ar kliedzienu Mēs visi mirsim! Un tad bija atklājis, ka vairs neatrodas bedrē, ūdens nav.
Viņam lika dzert pretīgu šķidrumu. Pirmā doma bija Viņi grib mūs noindēt! tāpēc Olivers nebija ar mieru dzert. Tomēr viņam tika iedotas zāles.
Viņi grib mūs noindēt. uzbāzīgā doma nelika mieru.
Tomēr viņam sāka palikt labāk.

[Īvs]

Elija dziļi ievilka elpu un atkal izelpoja, tā kādas trīs reizes, visiem labi dzirdot. Un tad iesmējās.
Nedomāju, ka šīs segas ir ceļš uz miršanu. Šie pārmālētie cilvēki grib mums palīdzēt, ... iebarojot kaut kādu dziru, viņa skaļi domāja, aizvien gulēdama slīpi. Un tad izlēma celties. Tomēr saprotot, ka nav vēl pietiekami spēcīga, atkrita gultā un samierinājās ar bezpalīdzīgo stāvokli.

[Džūna]

Jā, man mēdz piemesties paranoja, es zinu. Olivers ievilka elpu. Un man ir arī klaustrofobija, tāpēc nepārmetiet man, ka es bļaustos par nāvi. Man tiešām likās, ka es miršu. Un ne reizi vien. viņš teica Elijai un gulēja blenžot griestos.
Es gribu mājās. Olivers čukstēja.

[Īvs]

Pēdējā laikā mums visiem no nāves jābaidās, tas pat sāk šķist uzskatāmi normāli, viņa atteica Oliveram. Ak, tu, kungs, kad es beidzot varēšu tikt atpkaļ pie savas normālās dzīves?! Kāds maz apjauš, kur mēs esam? Bija iestājusies panika, par ko nekāds pārsteigums. Vien nelietderīgas atskārmes nāca prātā, par kurām ikkatrs varētu iedomāties šajā laikā, kad tik daudz piedzīvots.
Cilvēki, mums jāsāk stīvēties prom no šejienies... Elija, stenēdama, uzslējās sēdus un sāpēs ievaidējās. Tad nometa uz zemes segu un pārkāra kājās pār gultas malu. Tik tālu bija.

[Džūna]

Olivers redzēja ka Elija cenšas izrāpties no gultas. Neslikta doma. Olivers aizmeta segu, piecēlās sēdus un uzreiz pieslējās kājās. Tas laikam bija bijis par strauju, jo puisis sagrīļojās un gandrīz nokrita. Nācās pieturēties pie gultas. Viņš nebija tik ļoti atguvies kā pašam likās. Ejam prom.. Pēc brītiņa viņš teica un centās doties izejas virzienā.