Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[Arbūzgalva]

OOC: Vo, vo. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) visu laiku bēgām.


Viņi bija mierīgi sarunājušies, kad atkal dzirdēja vīrus, bija jāskrien, jābēg, ko kājas nes. Katrs par sevi. Viņi visi bēga, Elizabete bija kaut kur pa vidu, viņa skrēja cik spēka, labi, ka kājās nebija svārku, tas uzlaboja iespējas. Viņi bēga barā, bet bija jutama "katrs par sevi" gaisotne.

[Melnais krauklis]

Labi, tā kā man ir apnikusi tā visa bēgšana un kā redzu arī pārējiem, tad vienkārši pārleksim tai pāri un izliksiemies, ka visi smuki bēg kopā, ok? Burvīgi!

Visi, jau piekusiši, bēg projām tikai uz priekšu iekšā džungļos. Veicot dažus gudrus pagriezienus jūs visi esat krietni atrāvušies no vīriem. Taču nolemjat, ka vēl gabaliņu jāpaskrien. Bezspēks! Skrienat, skrienat un BUM. Jūs visi esat iekrituši zvēru lamatās. Tā ir liela, mitra bedre pilna ar sakaltušām lapām, zariem un citiem gružiem. Diezgan dziļa, tapēc no tās izkāpt nebūtu iespējams.

Tā bija pārsegta ar palmu zariem un pāri lapas.

Un pašlaik jūš visi piedzīvojat lielu un sāpīgu kritienu uz žagariem.

[washulis]

no jauna atskanēja šāvieni. tik uz priekšu. lēcot pāri koku stumbriem un saknēm, pēkši menai radās sajūta ka viņa krīt. debesis sajaucās kopā ar zemi un smags trieciens pa muguru. nespēdama neko saprast, men anevēlējās uz reiz vērt acis vaļā. nekas vairāk nekustējās, varēja tikai dzirdēt citu kliedzienus un saucienus. uzmanīgi atvērusi acis, viņa palūkojās uz debesīm. kāpēc tā? viņa piecēlās sēdus un redzēja, ka kopā ar visiem čupā atradās vairākas pēdas zem zemes. bedrē...

kas pie velna? viņa noelsās, gaidot arī kādu atsaucību no citiem...

Šo rakstu rediģēja washulis: 29.02.2008 16:14

[(sun)]

Julians skrēja un iekrita.Un vel par nelaimi - uzkrita kkādai virsū.
What da ....?

Šo rakstu rediģēja Anomalia: 29.02.2008 16:31

[Tējas lapa]

Maikls skrēja tikai uz priekšu. Pēkšņi zeme zem viņa kājām pazuda. Kas not... Puisis nepaspēja neko pateikt, jo sāpīgi atsitās pret kaut kādas bedres grīdu. Kādu mirkli viņš nekustīgi tur gulēja. Atvēris acis viņš pamanīja ka nokritis blakus Menai. Au. Maikls noteica. Viņs bija atsities ar galvu pret akmeni. Berzēdams pakausi puisis pieslējās sēdus. Gar acīm metās raibs. Palika mazliet slikti. Ceru ka man nav smadzeņu satricinājums.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 29.02.2008 16:22

[washulis]

vēl smags trieciens no augšpuses. ah... viņa noelsās. kas tad tāds? pamanījusi to cilvēku, ko šodien bija pamanījusi tikai pirmo reizi, nu viņš atradās viņai virsū. ne īpaši patīkami. es gribētu jautāt to pašu... viņa piebilda un mēģināja palīst malā, lai nebūtu saspiesta. neērta situācija....

vēl reiz palūkojusies uz augšu un nu jau pieceļoties, viņa noteica: un es jau domāju, ka trakāk nevar būt....

Šo rakstu rediģēja washulis: 29.02.2008 16:24

[Ķipītis amonjakā]

Deniss savā nodabā tikai skrēja uz priekšu līdz sajuta gravitācijas maiņas. Kaut kā viņš tagad atradās gaisā. Sajūta bija tāda it kā sirds pa muti izlektu. Un tad smags trieciens pret zemi. Aiz sāpēm puisis nedaudz noelsās un noklepojās, bet pēc brīža kāds uzkrita viņam virsū. Au! Deniss sarāvās un tad palūkojās, kas notiek! Bedre, dziļas lamatas. WTF? Vēl jo projām slikti juzdamies, viņš nobļāvās. Nu arī labi! Visiem ir labi? Puisis piecēlās un izstiepās, paberzēja savas ļoti sāpošās maliņas.

[Tējas lapa]

Maikls mazliet grīļīgi piecēlās kājās. Galva stipri sāpēja. Pārbraucis ar roku pāri pakausim viņš pārbaudīja vai nav pārsista galvu. Par laimi viss bija kārtībā. Puslīdz labi. Paskatījies apkārt viņš konstatēja ka atrodas kaut kādā bedrē. Nu skaisti.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 29.02.2008 16:33

[washulis]

nelikās, ka kāds būtu nopietni cietis. tik dziļa bedre nebija, bet nelikās, ka no tās būtu tik vienkāši tik ārā. malas pilnīgi taismas, nevienas saknes, ne paugura. lieliski viņa sarkastiski noteica. un kā lai mēs tagad ārā tiekam? šķiet, ka nekas neiet, kā tam vajadzētu būt.

kādi cietušie? viņa palūkojās uz tiem, kas tikai vēl atģidās...

Šo rakstu rediģēja washulis: 29.02.2008 16:35

[(sun)]

Ouips.Es ļoti ceru ka neviens nav mirs , vai ne?
Kas gan var būt labaks par šo?Prātā nāca E.Rītiņš.Miris vislabāk.

[Kalevale]

Nogurusi Sofija klunkurēja uz priekšu, visiem nopakaļ, viņas sirds lēkāja kā negudra, kamēr pārējie metās vēja ātrumā. Viņi nemaz nenogurst? meitene pārsteigta nodomāja, paceļot gurdo skatienu uz augšu, tajā pat laikā manīdama, ka atrodas bezsvara stāvoklī, pat īsti neaptvērusi, viņa jau atkal nogāzās, šoreiz žagaru un lapu pavadīta.

Nožagojusies, meitene atkal, kārtējo reizi sajuta smeldzi ne tikai kaulos, bet arī muskuļos un asinis prātā iedunējās, liekot ievaidēties no sāpēm. Vai tas ir slazds? viņa tikai nodomāja, jūtot, ka kāds grūstās un centās netraucēt nevienam no klātesošajiem. Viņa juta, kā pamazām elpas vilcieni kļūst arvien aprautāki un rudā meitene pamazām zaudēja samaņu, vairs īsti nedzirdot to, kas notika apkārt.

[washulis]

tici man, mums ir bijsi pietiekami mirušo. pēkšņi, kad viss bars bija kopā, tad likās,ka viņi ir tik daudz. varbūt tāpēc, ka bedre bija maza, vai tiešām viņu bija daudz. kā tā neviens nebija pamanījis bedri? lielu vēlpietams... piegājusi pie lalas, viņa palūkojās uz augšu. tas likās neiespējami tik ārā. un to vajadzēja darīt ātri, jo ļoti drīz apkārt varētu skraidīt maniakālie vajātāji...

bija daži, kas gulēja bez nekādām dzīvības pazīmēm. tas gan nebūtu lādzīgi. pieliekusies pie kāda, ko vēlāk mena atpazina kā netīru sofiju, viņa mēģināja sataustīt pulsu. nobijusies, ka neko tādu atrast nevarēja,viņa tomēr netīšām tam uzdūrās. atviegloti uzelpojusi, viņa papliķēja meitenei pa vaigu, bet viņa šķiet bija bezsamaņā...

Šo rakstu rediģēja washulis: 29.02.2008 16:41

[(sun)]

varbūt mēģināsim izrāpties?
Īpaši labi Julians nejutās.

[Tējas lapa]

Maikls apskatīja apkārtni. Diezko viegli jau nebūs izrāpties, šī bedre pārāk dziļa. Bedre bija pārāk maza un cilvēku daudz. Bija saspiesti.

[Arbūzgalva]

Elizabete nebija pašā bedres dziļumā, bet atrasties uz citiem arī nebija ļoti patīkami.
Jā, es domāju, ka tas būs nedaudz grūti. Bet arī šādi nav vieglāk.
Elizabete izspieda dažus vārdus,

[Ķipītis amonjakā]

Deniss paskatījās uz Menu, kas cenšas palīdzēt Sofija, kura ir bezsamaņā. Viņš piegāja klāt. Pamasē deniņus, lai viņa ātrāk attopas. Pārāk ilgi cilvēks nedrīkst būt bezsamaņā un kur nu vēl šādos apstākļos.
Puisis sajuta, ka grib kaut ko līdz saprata, ka tās ir slāpes. Somā bija sulīgi apelsīni un manderīni, bet tos viņš pataupīs vēlākam laikam. Ja nu jādalās ar visiem klātesošajiem? Deniss bija neliels egoists, bet bija ekstremāli apstākļu un tas jau bija pieļaujams.
Viņš negribīgi palūkojās apkārt uz bedri, kurā nāksies pavadīt diezgan ilgi, ja vien kāds mūs neatnāks un neizpestīs, bet diez vai, jo tuvojas taču negaiss.. NEGAISS! Puisis attapās. Ko mēs darīsim? Drīz līs! Un ne jau maz! tas viņu sāka uztraukt! Esmu spēcīgs, gan jau iztikšu!
Puisis pietuvojās pārējiem un nostājās blakus Elizabetei.

[Melnais krauklis]

Starpcitu! Bedre bija pietiekami liela, lai visiem būtu kaut cik ērti.
Pie sienu malām bija dažas saknītes, bet tās bija ļoti sīkas un grūti aizķeramas.
Jūs bedri nepamanījāt, jo tās ir lielu zvēru lamatas. Pāri tai bija pārklāti palmu zari un lapas! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Tējas lapa]

Kāds varētu uzkāpt man uz pleciem un mēģināt aizsniegt bedres malu. Maikls ierosināja. Viņam nebija liela vēlēšanās atrasties bedrē negaisa laikā, un pietem viņus ātri vien varēja atrast vajātāji. Savadāk mēs netiksim ārā. Vienīgi ja kādam ir cita ideja.

[Ķipītis amonjakā]

Deniss paskatījās pirmo reizi skeptiski uz bedres malām. Domā tas izdosies? Viņš vēl reizi pārlaida skatienu augstumam. Šaubos vai kādam izdosies to aizsniegt! Bet mēģināt jau var.
Šaubos vai vajātāji nāks meklēt kādu negaisa laikā!

[Tējas lapa]

Pamēģināt jau var. Sliktāk jau nepaliks. Maikls noteica. Viņš netaisījās te sēdēt visu dienu. Varēja just ka pieliek sutīgāks. Negais tuvojas. Viņš novilka jaku un apsēja sev ap vidukli.