Kas ir Jēzus Kristus un kāda ir viņa misija? Opcijas

[Logos]

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,
jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.

<http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/janaevangelijs/Janaevangelija03.htm>

Ar šo Jāņa evaņģēlija citātu* vēlos iesākt diskusiju par Jēzu Kristu. Kas ir šī Persona un kāda ir Viņa misija.

Lai Dievs svētī šo diskusiju!


* citāts ņemts no ©Bībeles autortiesību turētāja - Latvijas Bībeles biedrība (lbb@apollo.lv) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[DarkJedi]

Nē, topiks ir vērtīgs, jo cilvēki pārliecinās par savu uzskatu pareizību. Katrs nostiprina savas domas un iegrimst vēl dziļākā pārliecībā par sevis pareizību. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Nav jau svarīgi kuram ir taisnība un vai vispār ir taisnība, jo forumi parasti nav īsti pateicīgi, lai mainītu kāda cita cilvēka (un arī savus) uzskatus, taču forumi un šāda veida topiki ir vērtīgi tādā ziņā, ka cilvēks sāk apzināties savu viedokli un konkretizēt savu pasaules redzējumu.

Parasti iesaistoties šāda veida diskusijās cilvēkam ir aptuveni skaidrs kā viņš saskata pasauli, bet tā konkrēti nekas nav, taču kad sāk rakstīt postu, cilvēks pārdomā savu viedokli, apsver ko viņš uzskata par pareizu un patiesu un ko nē. Topiki palīdz apzināties un formulēt viedokli un pēc manām domām ja apzinās savu viedokli jau vien ir daudz. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Jeb kā rakstīts Ludoma saskanības plāksnēs: ‘’Mēs nācām viens otram sniegt mācību, mūsu domas atšķīrās, taču šķīrāmies kā draugi, jo ieguvēji bijām abi, jo guvām viens otra mācību.’’

[Susuriņš]

Tie ir lēti `triki`, kā apmuļot nezinīšus. Visi jautājumu tur ir atspēkojami.

Tad rodas jautājums, kas šos "lētos trikus" ir ievietojis Bībelē. Ja nemaldos, viena no kristietības dogmām bija tāda, ka ikviens Bībeles vārds ir nācis tieši no Dieva tā Kunga.

[Logos]

'Perfumer'

Logos, lūdzu atbildi man uz jautājumu:
Kā es varu pareizi ticēt kristiešu Dievam..., ja es iekšēji pilnīgi un galīgi nespēju pareizi ticēt kristiešu Dievam, Bībelei un Baznīcai? Ja mani pat ar lielāko mietu un dziļāko evanģelizāciju nevarētu piespiest to darīt?

Ticību dāvā Dievs. Tas notiek caur svēto kristības sakramentu. Vai tu esi kristīta? Tavai neticībai var būt vairāki iemesli.
1. Tu esi atkritusi no ticības Kristum kā savam glābējam.
2. Tu nekad nēesi ticējusi Evaņģēlija spēkam.
3. Tu esi mazticīga. Savu ticību apliecini svārstoties un pēc izdevības.

Es ticēju tieši tā kā tu. Divus gadus.

Vai patiešām tu ticēji kā es? Vai tu vari parakstīties zem apustuļu ticības apliecības? Ja vari, tad tu patiešām tici kā es.

Apustuļu ticības apliecība

1 .Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;

2. un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokā```` ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkā```` debesīs, sēdies pie Dieva, Visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.

3. Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen!

Man blakus bija viskristīgākie kristieši, foršākie un sakarīgākie priesteri un kāds cilvēks, kuru pat droši varētu saukt par svēto. Bet plaukš! un es sapratu, ka tā ir manai domāšanai vairs neatbilstoša sistēma, es to pāraugu.

Iesaku Tev uzmeklēt šos cilvēkus, un pastāstīt par notikušo.

. Jo kristīgajai ticībi, kā nevienai citai tik daudz kā trūkst!

Kā trūkst?

Tātad, kā ticēt tam Dievam, ja es jau esmu sākusi ticēt kam citam, kam ir lielāks pamatojums manās acīs?

Dievs, sātans, vai Es pati. Kas ir tavs Dievs? Kas ir tas `Kas cits`, kam Tu esi sākusi ticēt?

[Elony]

Dieva mīlestība uz cilvēku ir vienīgais Jēzus upura iemesls.
šajā sakarā man tiešām ir jautājums. Kāpēc Dievs, ja tik ļoti mīlēja cilvēku, nevarēja piedot cilvēcei arī bez Jēzus un tamlīdzīgām lietām? Dīvaini, ka viņam labāk likās noskatīties, kā cilvēki Jēzu piesit krustā, nekā piedot, neupurējot kādu. Vai tiešām Dievs grib upurus? Ko dod dzīvnieka upurēšana? Kāds labums nogalināt nevienam ļaunu nedarošu lopiņu?

Ļoti pareizi. Nav triju dievu, bet Viens vienīgs. Trīsvienības jēdziens ir svarīgs lai atzītu ka Jēzus Kristus ir Dievs.
Tad nu tā. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/ermm.gif) Jēzus Kristus ir viens. un Dievs ir otrs. Jēzus Kristus ir Dievs. un Dievs ir Dievs. un tomēr Dievs ir viens?

Tātad jautājums - Kāpēc Deivs upurēja Jēzu? Vai nevarēja piedot tāpat?
Dievs ir mīlestība, bet dievam piemīt arī citas īpašības.
Piemēram taisnīgums. Absolūts tasnīgums.

Ādamam un Ievai bija dāvana no Dieva - pilnība, kas ietvēra sevī nemirstibu un smadzens, kas darbojas uz 100%.
Bet bija vēl viena dāvana - brīvā griba.
Tad nu abi izdomāja nepakļauties Dievam un sagrēkoja.
Rezultātā - nav pilnības, nemirstības, darbojas 10% pelēkās vielas. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Visi pēcnāceji ir tādi paši. Grēko. Par grēku jāsaņem nāve.
Taisnīgi.
Ja dievs piedotu, tapat, vienkārši, viņs atkāptos no sava tasnīguma un nebūtu pilnīgs.

Kā cilvēcei atgūt nemirstibu, ja visi grēko? Dieva taisnīgums prasa ko līdzvērtīgu zaudētajam. Cilvēki zaudēja pilnību, kādam bija jāupurē pilnība, ja cilvēki to atgūtu.
Jo caur vienu cilvēku, Ādamu. pasaulē iegāja grēks, caur vienu tas tiks izdzēsts. Bija kāds citāts no Bībeles, bet es to no galvas nezinu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)
Dievs lūdza, lai viņa Pirmdzimtais Dēls dodas uz zemi, kļūst par cilvēku.
Viņš dēlu pārvērta, iznīcināja viņa garīgo ķermeni, padarīja par dīgli sievietes ķermenī. Starp citu, Marija tikai nosaciti bija Jēzus māte. Ģenētiski Jēzus bija pilnīgs, bet Marija ne.
Nu, Jēzus piedzima un būtu dzīvojis mūžīgi, nenovecotu.
Bet viņš labprātīgi upurēja savu dzīvību. Nomira.
Būtne, kas eksistēja miljoniem gadu, vēl pirms bija radīts visums, pēkšni vairs nebija.
Tā kā Jēzus atdeva savu dzīvību labprātīgi, tā bija kā samaksa par visem cilvēkiem, lai viņiem būtu cerība atkal kļūt pilnīgiem, kādi bija Ādams un Ieva.
Dieva taisnīguma ietvaros.

Jēzus nav dievs. Viņs teica, ka Tēvs ir lielāks kā Dēls, un to stundu nezina neviens kā vien Tēvs.
Jēzus ir atsevišķa personība. Būtne, kas nodalīta no Dieva, vienkārši visvairāk viņam līdzīga.

P.S. kāds var norādīt pavedienu par Bībeli, kur parunāt par tās pretrunām, divainībām un tādām lietam? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja Elony: 22.01.2008 12:53

[Logos]

Jēzus nav dievs.

Dārgais Elony, šeit mūsu atziņa dalās. Viedoklis ko tu pārstāvi, ir raksturīgs jūdiem, musulmaņiem, jehovas lieciniekiem uc, kas atzīst Kristu kā lielu pravieti un dižu skolotāju, bet tikai kā cilvēku. Visa kristīgā Baznīca (Romas katoļi, pareizticīgie, luterāņi un visi evaņģēliskie un protestantiskie atzari) atzīst un tic ka Jēzus Kristus ir patiess Dievs un patiess Cilvēks.

[Logan]

Skaidrs. ^^ Paldies, Elony.
Mani nošokēja tie 100% smadzeņu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Goda vārds kaut ko tādu nezināju.

[kaiva]

bet man vienalga nav skaidrs kādā veidā viņš varēja izpirkt kaut kādus citu grēkus un kāds kādam labums no kāda cita ciešanām un kapēc tad joprojām tiek grēkots.
kapēc vajadzīgs kaut kāds citas būtnes upuris lai citi cilvēki spētu doties pa ceļu kas viņus ed tuvāk pilnībai?
man pietiek ar to ka zinu: varu laboties un to daru un no tā kļūstu laimīgāka. man nav vajadzīgs lai kāds cieš

[Massacre]

Apustuļu ticības apliecība

1 .Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;

2. un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokā```` ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkā```` debesīs, sēdies pie Dieva, Visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.

3. Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen!

Man daži vienkārši jautājumi:
Kāpēc cilvēks nevar ticēt TIKAI Dievam? Kāpēc jātic vēl visam pārējam?
Vai arī tas ir pielīdzināms mūsdienu standartiem: pērc vienu, otrs par brīvu?

Un kāds sakars Baznīcai (institūcijai, mūra ēkai) ar Dievu? Kāpēc vienmēr tiek uzsvērts, ka, ja tu neej baznīcā, tad neesi īsteni ticīgs?Bet Dievs taču esot visur!Tev blakām, kādam citam blakām, mums visiem blakām? Kāpēc jāiet uz mūra ēku apliecināt savu ticību, ja cilvēks pats zina, ka tic un zina, ka Dievs arī zina, ka viņš tic?
Tikai pienākuma pēc, lai paklausītos kādu no daudzajiem tik līdzīgajiem sprediķiem vai arī saņemtu grēku piedošanu un grēkotu tālāk?

[Sindra]

Kāpēc jāiet uz mūra ēku apliecināt savu ticību, ja cilvēks pats zina, ka tic un zina, ka Dievs arī zina, ka viņš tic?
Tikai pienākuma pēc, lai paklausītos kādu no daudzajiem tik līdzīgajiem sprediķiem vai arī saņemtu grēku piedošanu un grēkotu tālāk?

Nē. Svētais vakarēdiens.
Tā ir tā lieta, kuru Tu nevari dabūt nekur citur kā tikai baznīcā.
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Grēkmeistars]

Ticību dāvā Dievs.

Tad man bija uzdāvinājis un tad noņēma. Kristīts vai nekristīts, cilvēks var ticēt, bet ja tas ir tik nozīmīgi (man jau tagad tas šķiet smieklīgi nesvarīgi), jā, esmu cilvēka kristīta, nevis Dieva. Bet tas nav nekāds ticības rādītājs.

Vai patiešām tu ticēji kā es? Vai tu vari parakstīties zem apustuļu ticības apliecības? Ja vari, tad tu patiešām tici kā es.

Apustuļu ticības apliecība

1 .Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;

2. un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, Visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.

3. Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen!

Jā, es ticēju šim visam un visam pārējam, kas skan tajā "Es ticu" lūgšanā. Un vēl kaudzēm citu lūgšanu, kuras pat tagad zinu no galvas. Bet es tam neatrodu vairs nozīmi. Dieva pielūgšana, lai kādiem vārdiem, ir Dievam nevajadzīga.

Kā trūkst?
Dievs, sātans, vai Es pati. Kas ir tavs Dievs? Kas ir tas `Kas cits`, kam Tu esi sākusi ticēt?

Es ticu Dievam joprojām. Bet es ticu Viņam kā Radījājam, kā viscaur esošajam, kuru navar salikt mazā grāmatiņā, baznīcas sienās vai vārdos vispār. Viņš ir dziļāks par visām jūrām, kuras ir radījis, Viņš aptver visas emocijas, kuras cilvēks ir spējīgs izjust. Viņš ir Radītājs gan tam, ko mēs labu redzam, gan tam, ko mēs ļaunu redzam, bet Dievs to nesadala, Viņš pat nekad to nav domājis. Mēs cilvēki savā attīstībā esam izveidojuši visu, kas šeit tagad ir, kas nav dabas veidojums, ieskaitot Bībeli, ieskaitot baznīcas, paražas, aizspriedumus, to kas ir normāls, to kas ir nenormāls. Tikai sākot dzīvi no jauna un attīrot savas domas no visa cilvēciskā, mēs varam to patiesību ieraudzīt. Kad, piemēram, tumšā naktī mežā, kur virmo smaržas un skan meža mūzika, sāku dejot, es jūtu tādu skaistu un tīru emociju virkni, ka es zinu, ka tas ir mazs mazs sīkumiņš no Dieva. Kad es ziemas putenī kliedzu līdzi ar skaņu, kurā nedzird manu balsi, es smejos un jūtu Dievu. Kad cilvēks atdodas otram cilvēkam un jūt paradīzas sajūtas, viņš jūt Dievu.

Tā ir lielākā cilvēku muļķība, mēģināt sludināt to, ko it kā vēlas Dievs, Jūs nekad nezināsiet, ko viņš vēlas!!! Nekad! Varbūt viņš ir radījis pasauli, lai redzētu to augam, atstātu to mūsu rokās, lai vērotu un domātu "kas notiks ar šo manu radīto galu galā?", nevis rīkotos un klausītos kaut kādās cilvēku muļķīgās lūgšanās kā "palīdzi man eksāmenā" Smieklīgi! Tas ir tik cilvēciski, izdomāt kaut ko tik seklu, padarīt Dievu tik seklu un vienkārši izprotamu. Un ja Viņam ir cilvēka seja, viņš tagad smejas.

[angel13]

Jēzus nav dievs

Jā, laikam esmu aizķērusi visai strīdīgu tematu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/two_handed.gif) Godīgi sakot, man vēl tagad īpaši skaidrāks nekļuva, bet nu ok. Cik noprotu, Logos saka, ka Jēzus ir Dievs, Elony apgalvo, pretējo. Labi, lai jau būtu, bet kāds negrib paskaidrot, kas īsti būtu tas gars?!

Par kristībām. Jā, arī es esmu bērnībā kristīta, bet vai tad tas nodrošina ticību? Visticamāk, ka nē. Personīgi nekad tā īsti neesmu ticējusi kristiešu Dievam, arī tagad nē. Bērniem ticēt ir ļoti viegli, (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/innocent.gif) jo mazie jau tic visam: pasakām, stāstiem, kāpēc lai neticētu arī Dievam? Tad tu paaudzies un sāc uzdot jautājumus, un tā ticība sāk šūpoties, ja vien neatrodi drošu pamatu.

Īstenībā jau ikviens cilvēks kaut kam tic, ja tā nav reliģija, tad kaut kas cits, kaut vai saviem ideāliem. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smartass.gif) Tādu versiju, par dievu, ko aprakstīja Perfumer, esmu dzirdējusi no daudziem cilvēkiem. Visticamāk, tas ir tāpēc, ka nevar noticēt, dažreiz ļoti aprobežotajiem baznīcas sludinājumiem, bet neticēt dievam arī nevar. Kad tu sāc domāt globāli, kaut vai par visumu, uzreiz ir tāda sajūta, ka tu esi tik sīciņš. Un kura cilvēka smadzenes vispār ir spējīgas aptvert jēdzienu bezgalīgs, kā kaut kas var nekad nebeigties?

Un galvenais jautājums tomēr paliek:”Kā noticēt?” Vai kāds kristietis negrib pastāstīt, kā tu apzinājies, ka tici Dievam? Kā kļuvi ticīgs? Un vēlviens jautājums: “Kāpēc tu tici?” (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja angel13: 22.01.2008 17:51

[Elony]

Jā, laikam esmu aizķērusi visai strīdīgu tematu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/two_handed.gif) Godīgi sakot, man vēl tagad īpaši skaidrāks nekļuva, bet nu ok. Cik noprotu, Logos saka, ka Jēzus ir Dievs, Elony apgalvo, pretējo. Labi, lai jau būtu, bet kāds negrib paskaidrot, kas īsti būtu tas gars?!

Par kristībām. Jā, arī es esmu bērnībā kristīta, bet vai tad tas nodrošina ticību? Visticamāk, ka nē. Personīgi nekad tā īsti neesmu ticējusi kristiešu Dievam, arī tagad nē. Bērniem ticēt ir ļoti viegli, (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/innocent.gif) jo mazie jau tic visam: pasakām, stāstiem, kāpēc lai neticētu arī Dievam? Tad tu paaudzies un sāc uzdot jautājumus, un tā ticība sāk šūpoties, ja vien neatrodi drošu pamatu.

Un galvenais jautājums tomēr paliek:”Kā noticēt?” Vai kāds kristietis negrib pastāstīt, kā tu apzinājies, ka tici Dievam? Kā kļuvi ticīgs? Un vēlviens jautājums: “Kāpēc tu tici?” (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

1. Jēzus nekad sevi nav saucis par Dievu. Ne clvēkiem, ne apustuļiem. Evanģēlijā nav norādīts, ka Jēzus ir Dievs. Jāņa evanģēlijā sākumā kur teikt, ka Vārds [Jēzus] bija dievs, sengrieķu valodā domāts dievišķa būtne. Nu, dievs ar mazo burtu. Sengrieķu valodā dievs nozīmē "neiedomājams spēks". Jēzus, pirms viņš kļuva par cilvēku, bija ārkārtīgi varens, varenākais aiz Dieva.
Dievs ir pastāvējis mūžīgi. Viņš nekad nav radīts. Sk. Psalmu 90:2
Jēzum ir sākums, tāpat kā visam pārējam.
Es atkārtoju, ka Tēvs, jeb Dievs ir lielāks par Dēlu, jeb Jēzu. Sk. Jāņa. ev. 14:28 un Korintiešu vēstuli 11:3
Jēzus ir "neredzamā dieva attēls", kā teikts Korintiešiem 1: 15. Tāpēc Jēzus teica, kas redzējis Dēlu, redzējis Tēvu.
Es nezinu par Baznīcu, bet Bībele mani pārliecina, ka Jēzus nebija Dievs, tikai viņa pirmais radītais enģelis.

Gars? Dieva svētais spēks. Spēks, ko viņš izmanto un dot cilvēkiem, gars ir tas, ko iepūta cilvēkam, kad viņu padarīja dzīvu. Deva dzīvības spēku. Svētais gars - Svētā dieva visvarenais spēks.

Kristības. Jēzus kristijās apmēram 30 gadu vecumā. Visi bībelē minētie cilvēki, kas kristijās, bija pieauguši. Bernu kristības nav minētas.
Vispār uzskata, ka tikai kristība dot glābšanu. Nekristīti mirs. Bet augšāmcelšana notiks un tiks celti visi, kurus nav nositis pats Dievs. Nedomāju, ka Dievs šķiro, kuru zīdaini glāb un kuru ne pēc tā vai vecāki un mācītājs viņu aplēja baznīcā ar ūdeni. Kā var pieņemt ticību, ja tu pat to neapzinies. Es savas krstības pat neapzinos!
Kā es varu būt katolis, ja mani par tādu padarīja piespiedu kārtā?

Par ticību.
Jēzus darīja lielus brīnumus. Bija daudzi, kas viņam neticēja. Ticību uzspiest nevar. Nevar likt sākt ticēt. Cilvēkam pašam ir dota izvēle ticēt, via neticēt. Tā ir brīvā griba.
Tā ir dieva dāvana.

[Demigod.]

1. Jēzus nekad sevi nav saucis par Dievu. Ne clvēkiem, ne apustuļiem. Evanģēlijā nav norādīts, ka Jēzus ir Dievs.

Ješua no Nācaretes - pravietis, Dieva sūtnis, nevis pats Dievs.

Kā var pieņemt ticību, ja tu pat to neapzinies. Es savas krstības pat neapzinos!
Kā es varu būt katolis, ja mani par tādu padarīja piespiedu kārtā?

šis ir iemesls, kādēļ es neatbalstu šāda veida kristības pavisam agrā jaunībā. esmu kristīta luterāne, taču tas mani nepiekaļ pie baznīcas. kur nu vēl vairāk - es vispār neticu Dievam un nekad neviens man nav to licis darīt.

[Ouens]

Jo caur vienu cilvēku, Ādamu. pasaulē iegāja grēks

CIK labi, ka tu nepateici, ka caur Ievu, jau apnicis kkā. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

bet es esmu kristīta katole (katoliete?). baznīcas ir skaistas, bet mani biedē. un nepatīk tie cilvēki, kas tur ir. principā varētu būt šausmīgi skaisti baznīcā atrasties vienam pašam.
un man ir grauzdēti rieksti.

Šo rakstu rediģēja Ouens: 22.01.2008 20:10

[Hikari]

Jā, es ticu Dievam. Mēs ar mammu esam vienīgās ģimenē, kuras tic. Ne tēvs ne brālis netic.
Man ir jāatzīst, ka Bībeli esmu lasījusi ļoti sen un pat ne visu, kad vēl biju pavisam maza un no tās daudz ko neatceros. Tādēļ man būs grūti uzdot kādu konkrētu jautājumu par Kristus tēmu. Taču, kad mēs ar mammu mēdzām pārrunāt šādas lietas [jo mamma pārzin bībeli ļoti labi un ir ļoti ticīgs cilvēks], tad parasti rodas daudzi jautājumi, uz kuriem ir grūti atbildēt. Un reiz man viņa teica:"Dievam nepatīk, ka tu ilgstoši un gudri prātuļo par to vai citu tēmu. Vienkārši tici." Un to es arī daru. Tikai, jāatzīst, nedaudz pa savam, tā teikt. Es neeju uz baznīcu nu jau ļoti sen. Agrāk gāju uz katoļu, bet tad sapratu, ka man šāds pasākums nav vajadzīgs. Es neuzskatu, ka starp Dievu un cilvēku ir jābūt kādam starpniekam, kurš no šādas lietas lielāko ties iegūst tikai materiālu labumu. Es biju šokā par to, kad uzzināju, ka viens mans paziņa esot redzējis mācītāju, pilnīgā lopā ejot pa ielu uz mājām no kkāda tur bāra vai nu no kurienes tur. Man ir grūti noticēt tam, ko saka cilvēki, kuri paši savā dzīvē neredz patieso gaismu un apskaidrību.
Kā es ticu? Es īpaši neprātoju. Es vienkārši cenšos katru dienu priecāties par visu plašo pasauli, kuru radījis Dievs. Par to, cik daudz skaistu, burvīgu lietu viņš radījis un devis cilvēkiem. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)
Es pieturos pie uzskata, ka Dievs ir visur un viņu nav jāiet speciāli meklēt baznīcā, Dievu var pielūgt kaut vai ielas vidū, mežā vai pļavā vai turpat mājās.

Un vēl kas. Tieši par to, ka reliģija noliedz tādas grāmatas kā HP, GP utjp. Hariju Poteru man pirmo reizi nopirka mana mamma, kad gāju vēl 7 klasē, laikam. Varbūt sestajā, bet tas nav svarīgi. Šīs grāmatas ir labas, tās man tā pa īstam iemācīja lasīt, ja tā var teikt. Līdz ar to, ja nebūtu Harija Potera, es visdrīzāk vēl joprojām neciestu lasīt neko biezāku kā pārdesmit lappuses un aprobežotos ar kādu žurnālu [kādas šausmas]. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Tas bija viss, kas man sakāms. Piedodiet, ja iejaucos Jūsu saturīgajā diskusijā. Gribējās izteikties. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)


CW

[Logos]

1. Jēzus nekad sevi nav saucis par Dievu. Ne clvēkiem, ne apustuļiem. Evanģēlijā nav norādīts, ka Jēzus ir Dievs.

Tiešā tekstā tiešām nav norādīts, ka Kristus ir Dievs. Taču netieši viss liecina par Kristu kā iemiesoto Dievu - Svēto Garu, visa Radītāju. Jēzus vispār savu mācību mēdz pasniegt līdzībās. Laikam tam ir kāds sakars ar pērļu kaisīšanu cūkām. Kam ausis dzirdēt tas lai dzird, kam acis redzēt tas lai redz. Vienīgi tiem, kas viņam ticēja, tika izskaidrotas līdzības un runāts tiešā tekstā.

Par norādēm uz Kristus dievišķumu.

"20. Bet, viņam tā savā prātā domājot, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās sapnī un sacīja: "Jāzep, tu Dāvida dēls, nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo, kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara.
21. Viņa dzemdēs Dēlu, un Tā vārdu tev būs saukt JĒZUS, jo Viņš atpestīs Savu tautu no viņas grēkiem.
22. Bet viss tas ir noticis, lai piepildītos, ko Tas Kungs runājis caur pravieša muti, sacīdams:
23. redzi, jaunava būs grūta un dzemdēs Dēlu, un Viņa vārdu sauks Imanuēls, tulkojumā: Dievs ar mums."(Mat.1)

Vispirms, Dievs ir Gars (Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem...Moz.1.)
Tātad Svētais Gars nav vis Dieva spēks, bet ir pats Dievs. Gars ir Dieva pamatstāvoklis.

Dievs - Svētais Gars iegāja jaunavā Marijā, un piedzima kā Cilvēks Jēzus Kristus.

"Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks." (Jes.9:5)

Pravietis Jesaja jau daudzus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas pravieto, ka piedzims bērns, kurš būs pats varenais Dievs.

Savieno Jāņa evaņģēlija 1. nodaļas 1. pantu ar 14:
"1. Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs...Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū"


Šeit Jēzus atzīst pavisam nepārprotami ka ir pats Dievs Tēvs:
"7. Ja jūs Mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī Manu Tēvu. Jau tagad jūs Viņu pazīstat un esat Viņu redzējuši."
8. Filips Viņam saka: "Kungs, rādi mums Tēvu, tad mums pietiek."
9. Jēzus viņam saka: "Tik ilgi Es jau esmu pie jums, un tu vēl neesi Mani sapratis, Filip? Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu. Kā tu vari sacīt: rādi mums Tēvu?" (Jņ.14:7)


To, ka Jēzus ir paša Dieva inkarnācija saka arī apustulis Pāvils:
"Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi" (2.Kor.5:19)


Ja augstāk minētais tevi nepārliecina, varu mēģināt paskaidrot dziļāk, un piemeklēt vēl vairāk rakstuvietu, kas apliecina ka Kristus ir Dievs-Svētais Gars.
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tālūk draugs Elony ar tiem pierādījumiem ir. Ja gribēsi Kristū Dievu ieraudzīt, tad redzēsi. Kam acis redzēt, tas lai redz.

[kaiva]

Logos tu neatbildi uz manu jautājumu
KĀRTĒJO reizi
tas jau par kaut ko liecina

[Logos]

kaiva Iesūtīts Šodien, 14:44
Logos tu neatbildi uz manu jautājumu
KĀRTĒJO reizi
tas jau par kaut ko liecina

Parasti forumā ja grib kādu konkrēti uzrunāt, tad uzraksta adresātu kam domāts posts.

bet man vienalga nav skaidrs kādā veidā viņš varēja izpirkt kaut kādus citu grēkus

Ar savu nāvi, tādā veidā. Nevis kautkādus citu grēkus, bet konkrēti tavus (un manus).

un kāds kādam labums no kāda cita ciešanām

Labums ir grēku piedošana, izlīgšana ar Dievu, sirdsapziņas miers, un mūžīgā dzīvība debesu valstībā.

un kapēc tad joprojām tiek grēkots.

Vecā daba negrib tik vienkārši atkāpties. Cīņa pret grēku ir svēttapšanas darbs ar sevi visa mūža garumā.

kapēc vajadzīgs kaut kāds citas būtnes upuris lai citi cilvēki spētu doties pa ceļu kas viņus ed tuvāk pilnībai?

Tapēc ka vienīgi šī Būtne ir svēta un bezgrēcīga. Grēcinieks nevar izpirkt grēcinieku.

man pietiek ar to ka zinu: varu laboties un to daru un no tā kļūstu laimīgāka. man nav vajadzīgs lai kāds cieš

Grēka alga ir mūžīgā nāve. Cilvēks var pušuplīzdams laboties, bet no grēkiem viņš sevi nevar izpirkt. Ja tev nav vajadzīgas Kristus ciešanas par tevi, tad tavi grēki paliek pie tevis, un tu nenāksi debesu valstībā.

Man liekas ka es jau kautkur rakstīju par taisnīguma principu. Salīdzinājumam pārdomā Valsts krimināllikumu un tiesu. Varētu taču vainīgajam piedod, kapēc taisnība prasa izciest sodu?

Ļaunās cilvēces sods ir nāve.

Dievs mīl savu radību un nevēlās lai tā ietu pazušanā.

Dievs izlemj izciest sodu tavā (un manā) vietā.

Dievs Jēzū Kristū tiek sodīts un mirst pie krusta.

Un trešajā dienā augšāmceļās, jo ar savu upuri ir salauzis nāves lāsta varu.

[Elony]

bet man vienalga nav skaidrs kādā veidā viņš varēja izpirkt kaut kādus citu grēkus un kāds kādam labums no kāda cita ciešanām un kapēc tad joprojām tiek grēkots.
kapēc vajadzīgs kaut kāds citas būtnes upuris lai citi cilvēki spētu doties pa ceļu kas viņus ed tuvāk pilnībai?
man pietiek ar to ka zinu: varu laboties un to daru un no tā kļūstu laimīgāka. man nav vajadzīgs lai kāds cieš

Jēzus upuris galvenajā nozīmē neietekmē mūsu ikdienas dzīvi.
Tam tas nebija vajadzīgs.
Diebs gribēja, lai cilvēki atkal būtu pilnīgi un dzīvotu mūžīgi, bet tas būtu pret viņa tasnīguma principiem. Dzīvība pret dzīvību. Pirmie cilvēki to pazaudēja, kādam jādot tā vietā. Bet mēs visi esam miruši jau dzimstot, nolemti nāvei. neviens no mums nevar atdot savu dzīvību, jo mums tās būtībā nav. Maksimums pēc 100 gadiem mūs grauzīs tārpi. Tāpēc bija jāupurējas kādam, kam bija mūžīgā dzīvība - Jēzum.
Ciešanas - tāpēc, lai pierādītu, ka viņš ir uzticams. Cieta Ījabs, apustuļi, Jēzus - viņi visi pierādija Sātanam, ka cilvēks nekalpo Dievam tikai aiz personīgā labuma un dzīvības. Sk. Ījaba 1:11, 2:4.
Kāpēc joprojām grēko - Dievs devis laiku cilvēkiem pierādīt, ka tie spēj dzīvot labāk bez dieva. Bija jānāk sociālismam, nacismam un citām sistēmām, lai pierādītu kam ir un kam nav tasnība.

Tātad Svētais Gars nav vis Dieva spēks, bet ir pats Dievs. Gars ir Dieva pamatstāvoklis.

Dievs - Svētais Gars iegāja jaunavā Marijā, un piedzima kā Cilvēks Jēzus Kristus.

Apustuļu darbi 2:4. "Un visi tika piepildīti ar Svēto Garu."
Neapgalvosi taču, ka visos apustuļos un mācekļos, kas tur bija iemiesojās Dievs? Visos vienlaicīgi?
Tu runā, ka Bībelē nav pretrunu. Bet tam ir jēga tikai tad, ja Svētais Gars nav persona, bet dieva vara, spēks, enerģija.
Dievs nesūtija pats sevi uz zemi, viņš sūtija kādu citu - Jēzu. Dievs pats sevi necēla augšā no nāves. Tas nav iespējams loģiski. Ja "mirušie nezina nekā", kā viņš var sevi augšāmcelt? Nevar. Tam ir jēga, ja Dievs un Jēzus ir atsevišķas personas.

Varenais Dievs

Nevis Visvarenais Dievs. Jau norādiju, ka dievs ir tituls, nevis vārds. Jēzus ir varena būtne, ko var saukt par vareno dievu, bet ne Viosvareno Dievu, kas ir viņa Tēvs.

Šeit Jēzus atzīst pavisam nepārprotami ka ir pats Dievs Tēvs:
"7. Ja jūs Mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī Manu Tēvu. Jau tagad jūs Viņu pazīstat un esat Viņu redzējuši."
8. Filips Viņam saka: "Kungs, rādi mums Tēvu, tad mums pietiek."
9. Jēzus viņam saka: "Tik ilgi Es jau esmu pie jums, un tu vēl neesi Mani sapratis, Filip? Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu. Kā tu vari sacīt: rādi mums Tēvu?" (Jņ.14:7)

Jāņa 14:20 Jēzus uzrunā apustuļus: "Tanī dienā jūs atzīsit, ka Es esmu Tēvā, un Jūs manī, un Es jūsos."

Vai apustuļi arī Dievs Tēvs, tāpat kā Jēzus bija Dievs Tēvs?
Tam ir loģika tikai tad, ja Jēzus runā nevis par personību, bet par nodomiem un domšāšanu. Ka apustuļiem jālīdzinās Jēzum, kā Jēzus līdzinās savam Tēvam.

Tālūk draugs Elony ar tiem pierādījumiem ir. Ja gribēsi Kristū Dievu ieraudzīt, tad redzēsi. Kam acis redzēt, tas lai redz.

Es zinu, ka tevi nepārliecināšu. Bet es citēju Bībeli, nevis runāju no sevis. Nevar pagra'bt pantu no konteksta un to izskaidrot. Nevar pasniegt mozaīkas gabaliņu kā visu bildi.

[Logos]

'Elony' date='23.01.2008 16:32'

Nevis Visvarenais Dievs. Jau norādiju, ka dievs ir tituls, nevis vārds. Jēzus ir varena būtne, ko var saukt par vareno dievu, bet ne Viosvareno Dievu, kas ir viņa Tēvs.

Kristīgās ēras pirmajos gadsimtos baznīctēviem bija jācīnās pret lielo skaitu jaunu un vecu herēžu. Viena no lielākajām bija gnosticisms. Gnostiķi abgalvoja ka ir visaugstākais dievs, kas ir būtībā nepieejams, un ir zemāks dievs, kas radījis šo pasauli - Demiurgs. Palasi wikipedija par gnostiķiem, ļoti līdzīgs uzskats tam ko tu šeit apraksti.

Turklāt tu izlaidi vēl vienu svarīgu norādi (nezinu tīšām vai netīšām) par Kristu kā Tēvu :

"Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks." (Jes.9:5)