Bēdīgā tradīcija Opcijas

[ils]

Raksts par 7., pēdējo grāmatu par Hariju Poteru no žurnāla "Mir fantastiki" janvāra numura. Veltīts galvenokārt tulkošanas problēmām krievu valodā. Bet pietiekoši interesants arī mums.

Ir noslēgusies pati slavenākā grāmatu sērija masu literatūras vēsturē. Harijs Poters, viņa draugi un ienaidnieki beidzot ir nokļuvuši līdz finālam. Vieni ar sviedriem un asinīm ir nopelnījuši smago uzvaru, citi bez slavas krituši nebūtībā...

Šī gada [protams - 2007.] oktobrī "Mir fantastiki" jau rakstīja par "Nāves dāvestiem", tāpēc neatkārtošos, stāstot par sižeta viltībām. Apstāšos tikai pie grāmatas krievu izdevuma īpatnībām, par kurām vērts parunāt, vai pareizāk sakot - paņurdēt...

Pie mums izdoto Roulingas ciklu ar pilnām tiesībām var nosaukt par savdabīgu biznesa simbolu pa krievu modei. Pasaules kapitālisms ir nostabilizējusies sistēma un ienākumi dažu procentu lielumā tur tiek uzskatīti par visai labu rezultātu. Krievu kapitālists ir jauns plēsoņa un tāpēc īpaši alkatīgs. Mūsu sabiedrības specifika grūž darījumu cilvēkus iegūt superienākumus. Kādi tur trīs - pieci procenti? Simts, divsimts, tūkstotis! Protams, pie tādas apetītes spēku, lai sasniegtu kvalitatīvu rezultātu tikpat kā nepaliek. Ko tur stīvēties? "Pīpli sagremos" - jebkurā gadījumā... Izdevniecība "Rosmen" noteikti ieguldīja lielu summu, lai iegūtu tiesības izdot Roulingas grāmatas Krievijā. Un jau ar pirmo sējumu sāka naudiņu "atsist". Taču ne jau ar gudra mārketinga palīdzību, ar izdomas bagātu reklāmu, ar izdevuma augstu kvalitāti. Kāpēc algot augsti profesionālus menedžerus, talantīgus tulkus, aizrautīgus literāros redaktorus, fanus - betatesterus? Tie taču lieki "ļautiņi"... Mērķis taču, ne jau vienkārši nopelnīt. Svēts uzdevums - iegūt megaienākumus! Tādu iespēju grēks laist garām, kad vēl tāda uzspīdēs!

Un aizgāja... "Filozofu akmens" tulkošanu uzticēja mazpazīstamam iesācējam Igoram Oranskim. Viņš uzrāvās pa pilno. Rezultātā tulkojumu gānīja visi, kuram nebija slinkums. Tūlīt pat internetā parādījās fanu tulkojumi, turklāt daži, ko bija veikuši uzticīgie pielūdzēji izrādījās pat pavisam ne slikti. Izdevēji ieklausījās tautas balsī un nosēdināja pie sērijas profesionāli Marinu Ļitvinovu, Šekspīra speciālisti. Ak vai, viņa izturējās pret "kaut kādu tur Poteru" pa roku galam, bet viņas asistenti izrādījās ne labāki par izgāzušos Oranski. Izdevēju loģiku principā jau var saprast. Pīpli taču sagremos tāpat...

"Rosmen" centīgi cepa Haltūrpotera solīdās tirāžas, ieguva antiprēmijas un skaitīja ienākumus. Taču sašutušās sabiedrības auri kļuva aizvien skaļāki. Bet tīkla tulkojumu popularitāte aizvien lielāka, īpaši tas attiecas uz Mašas Spivakas autorību. Protams, pret Spivakas tulkojumiem arī bija iespējams piekasīties - kaut vai tāpēc, ka daļēji viņa pārstāstīja Roulingu. Taču uz oficiālās nīkulības fona šos tulkojumus - pārstāstus varēja lasīt ar īstu baudu! Tā tās lietas neies - nolēma "Rosmen" - un uzbrauca nekaunīgajiem pirātiem. Pēc spēcīgiem juridiskiem uzbrukumiem visi kaut cik kvalitatīvi "kreisie" tulkojumi pazuda no tīkla bibliotēkām (kaut arī vēl šodien tos iespējams atrast). Toties oficiālie tulkojumi labāki nekļuva. Kāpēc pūlēties? Par visu taču ir samaksāts! Un pīpli sagremos tāpat...

Pie piektās - sestās grāmatas tulkošanas beidzot tika pieaicināti zināmi tulki: Viktors Goliševs, Vladimirs Bobkovs, Sergejs Iļjins... Viņu darba reziltātus jau varēja lasīt bez īpaša pretīguma. Kaut arī priekšgājēji bija sasituši tik daudzus podus, ka šo murgu izlabot pilnībā nemaz nebija iespējams. Turklāt literārais redaktors "Rosmen" joprojām bija lieka greznība. Sērijai taču ir atbildīgais redaktors, kāpēc vēl jāpieņem darbā kāds cits? Pienāca kārta pēdējai grāmatai. Šeit savu postošo lomu nospēlēja steiga. Vienā no intervijām Iļjins atzinās, ka tekstu viņš nodeva ļoti saspringtā termiņā, strādājot pa 12 stundām dienā. Pie tādiem tempiem kvalitatīvu tulkojumu veikt nav iespējams. Te nu noderētu talantīgs redaktors, kas varētu salikt kopā trīs tulkotāju darba rezultātus. Taču laiks ir nauda! Un pīpli sagremos tāpat... Pats bēdīgākais jau ir tas, ka pīpli patiešām visu sagremoja.

Rezultāts: ak vai, ja tādu super-puper-bestselleru var izdot tādas haltūras veidā, tad ko vispār runāt par citas tulkotās fantastikas izdošanu? Gandrīz vai piemineklis jāuzstāda cilvēkiem, kas dod mums iespēju pilnībā izbaudīt ārzemju autoru grāmatas. Noslēpums ir tur, ka dažiem cilvēkiem no izdevēju pasaules vēl ir saglabājusies tāda šodien nemoderna lieta, kā sirdsapziņa. Un nekāda nauda to neaizvietos... Protams, "Nāves dāvesti" nav iztulkoti šausmīgi slikti - vismaz uz pirmo četru sērijas grāmatu fona. Taču sevišķu baudu no grāmatas arī nevar gūt. Tāpēc vērtējumu tai nelikšu. Kāda jēga?
Ir: noslēpumu atminējumi, intrigas un pārdzīvojumi, laimīgas beigas, grumbuļains tulkojums.
Nav: kalambola čempionāts, mīļi joki, mācības skolā, nevainojama redaktūra.

Raksta autors Boriss Ņevskis.

Citāti no tulkojuma.

# Viņš vairāk nevarēja gulēt uz viesistabas grīdas, pārcilājot bēdīgās domas.
(Vai tās viņam glabājās īpašā kastē?)
# Dzīvžogs pagriezās kopā ar viņiem...
(Laikam pavisam dzīvs...)
# Rakstāmgalds atradās ar seju pret atvērto logu.
(Interesanti, kur galdam atrodas filejas daļa?)
# Viņi zināja par šodienas nakti.
(Oriģinālā - about tonight.)
# ...Voldemorts iespiedzās: "Nē!"...
(Laikam Poters viņam iespēra pa kājstarpi?)
# Harijs skatījās uz saviem viesiem un viņa sirds, liekas, izpletās un sakarsa...
(Pēc izdzertās konjaka glāzes.)
# Harijs ieveda viesus virtuvē, kur viņi, mēļojot un smejoties, novietojās uz krēsliem, uz tantes Petūnijas spoži tīrīto darba galdu virsmām, pieslejoties viņas sadzīves tehnikai, uz kuras neatrastu nevienu traipiņu.
(Laikam pēc tulkošanas programmas cilvēka roka šim tekstam nav pieskārusies.)

Tas ir interesanti.

Džoanna Roulinga daudzas reizes ir teikusi, ka sarakstīs tikai septiņus romānus par Hariju Poteru. Taču nesen vienā no intervijām rakstniece paziņoja, ka neizslēdz viena vai vairāku prikvelu parādīšanos sērijā: "Iespējams, ka publika uzņems to kritiski, kā "Zvaigžņu karu" prikvelu triloģiju. Taču es arī netaisos
teikt - nekad, tāpēc ka, ja es tā pateiktu, tad tūlīt vēlētos izdarīt tieši to, ko būtu sacījusi nedarīt."

Šo rakstu rediģēja eyedam: 14.01.2008 01:59