Naidase, tumšo spēku kontrolē Opcijas

[Īvs]

Spilgta gaisma. No lejas trieciens, kas ar milzīgu enerģijas plūsmu rauj uz augšu. Nekāda pretošanās. Neviens nav līdzās. Virs ūdens bezpalīdzīgi izpeld ciešanu pilnas sejas, izmisīgi domājoši prāti, savādāki. Visu acīs spīd ''Esam glābti!''. Cietušās rokas trīcoši un maigi aptausta ūdens gludo, pateicīgo virsmu. Ūdens atspoguļo mīlestību. Lai kur šīs rokas skartos, tās dosies atpakaļ turp, no kurienes nākušas - uz mīlestības pilnajām mājām. Bet kur tās pašlaik atrodas, to vēl neviens nav atklājis.
Acīm paveras plūstošs aukstums, nav saskatāms kas. Ziema? Nē. Kaut kas liels, bargs un... pils.
Apžilbuši no varenā skata pie Naidases pagalma-ezera, viņi apjauš, ka pils smailās asis, stiklotās sienas un tūkstoš torņu

Naidase

(IMG:http://www.wallpaperbase.com/wallpapers/3d/3dscene/3d_scene_55.jpg)

nenorādīs mājupceļu, nenogādās atpakaļ neatminamajā, bet droši vien laimīgajā pagātnē. Viņiem būs lemts šeit palikt, mūžīgi.
Varbūt ausīs gaismas stars, kas apžilbinās un, cerams, iznīcinās šo vēl pagaidām nenosakāmo ienaidnieku. Varbūt viņi būs tie, kas šo staru radīs.

Izmirkuši, viņi kāpa ārā no ezera...

Pils pagalms-ezers

(IMG:http://www.wallpaperbase.com/wallpapers/3d/3dlandscape/3d_landscape_13.jpg)

un bija auksti, ļoti auksti...

Viņi neko neatcerējās.

[Īvs]

EN:
''Redzi, tā ir valdības pavēle. Ja es tai kalpoju, kā tu saki, tad nevaru visādiem garāmgājējiem skaidrot, kāpēc sieviete tiek vesta prom bez mātes. Tas ir tikai mātes instinkts, emocionālie uzplūdi, un, šķiet, ka tu esi padevies vēl jūtīgāks, nekā daža laba no likuma cietusī, ja aizskar svešas ģimenes drāmas. Un ar visādiem mazvērtības pekstiņiem es netaisos tērēt savu laiku,'' vīrietis atbildēja, pēc izskata krietni nokaitināts.
Tikmēr pie mātes pienāca sveša sieviete, kas, savā ziņā tikpat aizkustināta kā Enrots, palīdzēja tai uzsvempties kājās.

AR/AN:
Sieviete pieķērās pie Ariannas rokas un klusi pateicās, neatraujot skatienu no staltā sudrabmata, varas vīra un mātes meitas, galvenokārt. Tie abi, šķiet, bija sarunā iekarsuši un par ko strīdējās. Vai cēlais vīrs, kas atstājis izmisušo, tomēr bija mātes pusē?
Sieviete izstaroja pateicību un ar bijību uzlūkoja trijotni un Ariannu. Vai spert soli un tuvoties meitai? Pati kājās uzcēlusies viņa nebūtu, tāpēc jautājoši un pateicīgi uzlūkoja Ariannu.

[Elony]

"Zini, ja tu atsakies paskaidrot, kas par lietu, man jāsecina, ka tas ir kas nelikumīgs, jo valdības ierēdņiem ir jāpaskaidro sava darbība iedzīvotājiem. Ar to jau viņi atšķiras no likumpārkāpējiem, vai ne?" Enrots nemaz netaisījās padoties. Reizē viņš paskatījās apkārt, vai ir manāmi daudzi cilvēki. Ja nav, tad varētu rīkoties arī vardarbīgi.
"Un es neesmu jūtīgs, tikai uzraugu kārtību."
Meloja Enrots uz nebēdu, bet likās, ka šobrīd tam nozīmes nav.

[Massacre]

Arianna palīdzēja sievietei piecelties, uzmanīgi un maigi. Pamanījusi sievietes vēlmi doties pie meitas, Arianna piekrītoši pamāja un balstīdama sievieti bija gatava viņu vest, kur tik sirds vēlas. Pa vidam viņa novēroja sarunu, kas risinājās pie meitenes un iedrošinoši palūkojās uz Anitu. Viņām ir jāpalīdz šīm dāmām! Ja viņas izšķīra no Adulas, tad šo nevarēja pieļaut tik viegli!

[Īvs]

EN/AR/AN:
Ariannai un sievietei tuvojoties trijotnei, saruna norisa un bija dzirdama arī viņu ausīm:
''Diemžēl, tev par nelaimi, tas attiecas tikai uz mani, valdību un sievieti. Ne viss, kas ir likumīgs, ir izstāstāms kuram katram. Viņas pašas un katakombu labā. Būs vien jāiet tālāk, nepaveicot varoņdarbu,'' varas vīrs skaidroja sudrabmatim.
Māte, negaidot, pieskrēja pie savas meitas un to cieši apkampa.
Šķiet, tā bija noslēguma runa, kas izskanēja, ierēdnim gatavojoties promiešanai kopā ar sievieti. Cilvēku šajā katakombu daļā nebija daudz, tikai viņi trīs, māte un svešā sieviete, kas tai palīdzēja uzcelties, un vēl daži.

[Elony]

Enrots soli atkāpās un rādīja ar roku, ka vīrietis var iet tālāk. kad tas pagriezās, lai tā darītu, Enrots no mugurpuses spēcīgi tam sita ar kāju pa muguru, lai vīrieti nogāztu gar zemi, ja iespējams, lai viņš zaudētu samaņu, bet tā, lai neaizskartu sagūstīto sievieti.
Nekādas žēlastības. Svarīgs nav likuma burts. Svarīgs ir spēks, kas ir tevī.

[Massacre]

Arianna ļāva sievietei mesties uz priekšu pie meitas, bet pati viņa neuzkrītoši nostājās starp ierēdni un abām nule apskavušām viena otru sievietēm un pievērsās staltajam sudrabmatim, it kā ierēdņa te nemaz nebūtu:
"Kas te īsti risinās?" viņa centās novilcināt laiku kādai rīcībai un viņas acu skatiens liecināja, ka viņa grib Enrota rīcību ne atbildi.
Kad viņš rīkojās, Arianna apmierināti pasmaidīja un uzmanīja kādas būs tam sekas.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 24.08.2008 21:32

[Īvs]

EN/AR/AN:
Vīrietis nogāzās gar zemi un palika tur, taču, izskatās, pie pilnas saprašanas. Meita ar māti spalgi iebrēcās, pēcāk atkāpjoties no kritušā.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 24.08.2008 21:36

[Elony]

"Mēs mācāmies labas manieres." Enrots atteica svešiniecei, kurai veltīja īsu skatienu. Šī likās needaud savādāka kā citi vietējie jo nebaidījās un neuzvedās kā vāji nejēgas.
Viņš noliecās satvēra vīrieša galvu rokās. "Un labas manieres nozīmē - atbildēt ja tev ko pieklājīgi jautā." Tad trieca pret zemi. Ne tik stipri, lai ielauztu galvaskausu, bet lai šis samaņu zaudētu gan.
"Jo citādi kāds var arī sadusmoties."

[Kalevale]

Anitas sirds nedaudz nomierinājās brīdī, kad Arianna bija satvērusi viņas roku, taču jau pēc mirkļa tā atkal atrāvās. Likās, ka viss notiek kā saplīsušā, ar ūdeni aplietā filmā, kā murgā no kura nav izejas. Cilvēki cieta, kamēr citiem viss bija vienalga, kamēr citi spīdzināja, kliedza un kala važās.

Jau pēc mirkļa Arianna bija palīdzējusi piecelties kādai sievietei. Neizsakāmu mocību upurim. Rudmate steidzās pie Ariannas, kas tieši palīdzēja piecelties sievietei un metās palīdzēt otrā sānā. Tik tikko piecēlusies, viņa jau metās pie savas meitas, un Anita palaida vaļā viņas roku, kurai bija jāapskauj meitas rokas, jāatrod mīļotais un auklētais ķermenis un jāsargā tas. Viņas nedrīkstēja pieļaut šādas netaisnības. Anita jau uz mēles bija jautājums par to, kas šeit notiek, taču Arianna to paspēja izteikt pirmā.

Tomēr jau pēc mirkļa Anitas acis bija iepletušās kā pogas, jo bija uzradies vēl kāds. Acīm redzot, vēl kāds, kurš gribēja izdibināt, kas šeit īsti notiek, vai varbūt to jau zināja. Katrā ziņā izskatījās, ka viņš saprot, ko dara, lai gan darīja kaut ko brutālā veidā. Nezinādama, ko iesākt, Anita nostājās līdzās Ariannai. Anita te bija, lai viņu atbalstītu, stāvētu un kristu par viņu, lai kas arī notiktu, un rudmate cerēja, ka Arianna tieši to arī izjutīs - padevību un apliecinājumu: "Ņem manus spēkus, ja tev tie vajadzīgi, kas ir mans, tas ir arī tavs."

[Īvs]

EN/AR/AN:
Un šis arī zaudēja samaņu.
Visu notiekošo bija vērojis ziņnesis, kas bija kopā ar Ariannu un Anitu. Tieši viņš šobrīd bija piegājis pie cietušā un samaņu zaudējošā, šokēts un pamatīgi izbiedēts.
''Neticami! Tev nāksies par to atbildēt, jaunais cilvēk,'' gara auguma, tumšiem matiem ziņnesis vērsās pie Enrota, no maksts, kas bija slēpusies zem apmetņa, izvilkdams gaiša kāta dunci. To, sev augstu priekšā turēdams, viņš pārliecinošiem soļiem tuvojās Enrotam.

[Kalevale]

Gan jau jaunais cilvēks atbildēs, Anita noteica, piestājoties priekšā ziņnesim, nogriežot tam ceļu pie Enrota. Taču vispirms gan atbildiet uz jautājumu, ko Arianna uzdeva, rudmate turpināja, prātojot, kādēļ gan kaut kur aiz korsetes nebija noslēpusi kādu lielgabalu vai, sliktākajā gadījumā, vienkāršu arbaletu, varbūt šaujamo? Vai pavisam maziņu dāmu duncīti? Protams, nu jau bija par vēlu to nožēlot, tomēr varēja cerēt, ka šim ziņnesim nesagādātu sevišķu prieku Anitas miesu uzšķēršana, un viņš vismaz kaut ko paskaidros.

Kā tad būs? viņa vēl pārjautāja, pasperot vēl soli tuvāk ziņnesim, cenšoties apspiest balss un sirds iedrebēšanos par to, kas patiesībā šeit notiek, par to, ko ziņnesis varētu atklāt un ko viņam aizliegts atklāt. Nopūta izlauzās no rudmates krūtīm, tomēr viņa neatkāpās un turpināja ar ciešu, pētošu skatienu lūkoties uz ziņotāju.

[Massacre]

Anitas atbalsts Ariannai šķita nenovērtējams, jo arī viņa neiztika, bez uztrauktas sirds drebēšanas. Ziņnesis ar dunci bija nopietns drauds viņu palīdzībai, tāpēc Arianna pieskrēja pie Enrota:
"Tu šķiet kaut ko te zini. Vai nu nogādā viņas drošākā vietā vai arī izmanto to, ka novēršam otra ierēdņa uzmanību un neitralizē arī viņu." aši pateikusi savu sakāmo, arī Arianna nostājās blakus Anitai, draudīgi turēdama vienā no rokām savu vijoles futlāri:
"Tevis paša labā būtu izskaidroties. viņa paziņoja baismīgā un dusmīgā balsī, cik teatrāli vien spēja.

[Īvs]

EN/AR/AN:
''Jaunkundz, es negribu jums nodarīt pāri,'' — no ziņneša mutes tika teikts pēc krietna brīža, tomēr nenolaižot dunci. Ierocis atradās Anitas sirds līmenī, tikai dažus centimetrus no tās.
''Šis cilvēks ir izrādījis vardarbību, viņam par to jāatbild,'' viņš tikai atkārtoja.
Vīrietis palūkojās pār Anitas plecu uz Enrotu.
''Es esmu no valsts pārvaldes. Varu uzrādīt dokumentus, kas to apstiprina. Nekavējoties, paskaidro, kas tev lika izrādīt vardarbību pret to... cilvēku.''
Ziņnesis bija gatavs pagrūst drošsirdīgās sievietes malā, ja vajadzēs. Uz Anitas pieprasījumu atbildēt uz jautājumu, ko uzdeva Arianna, viņš tāpat nereaģēja.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 24.08.2008 22:37

[Kalevale]

Ja jūs esat no valsts pārbaudes, tad, lūdzamis, atbildiet! Anita jau kareivīgāk iebilda. Vai arī tūlīt pat pasauciet augstākstāvošas personas, kas spētu to paskaidrot! viņa vēl pieminēja, prātā apsvērdama, ko varētu izdarīt, ja viņš tiešām tā izdarītu, ja neizdarītu, kas arī bija visticamākais, tad nekas netiktu zaudēts. Vai varbūt sakiet, kur viņu atrast, lai mēs paši varam paskaidrot, ka viņa ziņnesis nav īpaši atsaucīgs, tāpēc jātraucē pati ekselence, Anita turpināja bubināt visu, kas ienāca prātā.

Viņa varēja pielikt vēl pāris soļus, tad ar pavisam īsu rokas vēzienu ierocis varētu viņu ievainot. Taču tas bija tā vērts, lai riskētu, un viņa pakāpās vēl soli tuvāk. Lai kas arī notiktu, viņu tikai ievainotu, kas dotu lielisku iespēju glābt kas glābjams un arī pašiem glābējiem, lai aizbēgtu.
Anita vēlreiz nopūtās, atkal jau viņš mala par savu atbildēšanu, un viņa vēlreiz atbildēja: Viņš atbildēs par savu nelietīgo, briesmīgo, nosodāmo, ārprātīgos un šausmīgo rīcību, bet tagad atbildiet uz jautājumu!
Vai tiešām viņas izskatījās tik vārgas, lai pilnībā neņemtu vērā? Tā ir vīriešu lielākā kļūda, viņi vienmēr tā uzskata par sievietēm, Anita vēl nodomāja, nenolaižot savas acis no ziņneša acīm.

Šo rakstu rediģēja Kalevale: 24.08.2008 22:44

[Massacre]

Ariannas prātu bija pārņēmušas gandrīz vai svētas dusmas par notiekošo.
"Kā jūs uzdrīkstaties pacelt ieroci pret jaunu dāmu? Un jūs vēl te proklamējat savu saistību ar valdību, bet neievērojat nekādu cieņu un civilisko drošību! Kamēr jūs vicināsiet savu nazi mēs neatbildēsim. Un ja jūs to nenovāksiet, tad šis priekšmets man rokā apdraudēs jūsu dzīvību kā uguns malku!" Arianna nezināja no kurienes viņā šādi vārdu salikumi, bet viņa bija gatava piepildīt katru savu vārdu, turklāt nekavējās to izrādīt ar draudīgu balss toni, skatieniem un žestiem.

[Īvs]

EN/AR/AN:
''Jaunkundz,'' ziņnesis cieši ielūkojās Anitai acīs, ''ko lai es jums atbildu? Ko jūs gribat, lai es daru? Es nevaru nostāties jūsu pusē, ja aizstāvat cilvēku, kas izturējies vardarbīgi.''
Pats dunča gals piedūrās pie Anitas miesas. Ziņnesis ārkārtīgi izbijās, to redzēdams, tāpēc parāva ieroci par centimetru tālāk no Anitas.
Ariannai tas uzmeta ašu skatienu, palūkojās uz savu rokā esošo ieroci, tad uzlūkoja Anitu, tomēr neko nebilda.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 24.08.2008 23:03

[Kalevale]

Pasarg' Dievs, es negribu, lai jūs nostājaties manā pusē, pie tam, es vēl arvien nevienu neaizstāvu, es tikai gribu atbildi uz jautājumu - kas te notiek? Kādēļ šo sievieti gribēja aizvest no miesīgās mātes? Anitas jautājumi nedaudz apklusa, duncis pieskārās viņai. Elpa nedaudz aizrāvās, tomēr viņai likās, ka ziņnesis var kaut ko izpaust, ka viņš varētu padoties, pierunāt...

Kuš, kuš, tikai neko nedari, Anita nodomāja, cerot, ka Arianna nemetīsies nabaga vīram virsū ar sava instrumenta futlāri, kas zina - varbūt pat nositot viņu. Vajadzēja kaut ko izdibināt, tikai kā? Vai ar šiem pāris maigajiem vārdiem pietiks? Likās, ka ar labestību un līdzcietību no šī vīra varēs izdibināt daudz vairāk nekā kliedzot, sitot un bļaujot, asinīm ritot un sirdij pukstot. Mieru, tikai mieru, viņa vēlreiz nodomāja un uzmeta skumju skatienu ziņnesim.

Šo rakstu rediģēja Kalevale: 24.08.2008 23:06

[Massacre]

"HA! Savukārt viņš aizstāvēja divas sievietes, pret kurām netaisnīgi un vardarbīgi rīkojās tā saucamais ierēdnis! Un kurā pusē tagad, jūsuprāt ir taisnība? Kamēr jūs bijāt gatavs doties tik uz priekšu, mēs vismaz rīkojāmies, tagad jūs beidzot atmodāties rīcībai, bet aizstāvat vainīgo un vēl pats apdraudat dzīvību!" to teikusi Arianna pavirzījās tuvāk vīrietim un caur zobiem nošņāca:
"Ņemiet prom ieroci vai arī tikai Dievs jums būs žēlīgs!"

[Kalevale]

Ka tik nesāk raudot skriet pie mammītes, Anita nodomāja, dzirdot, ka Arianna nav noturējusies klusējot. Anitai bija stipra nojauta, ka ziņnesis nedrīkstēja nevienu ievainot, varbūt tikai sievietes? Tāpēc, iespējams, šis mazais dūrieniņš viņas krūšu apvidū vēl varētu būt zelta vērtē, glābjot kādam dzīvību.

Varbūt Ariannas draudīgais tonis viņu iebiedēs, un viņš visu izstāstīs? Anita nodomāja, skaidri zinot, ka tas gan būtu visai kuriozi un ne īsti iespējami, ņemot vērā, cik vieglprātīgi viņš atļāva pārvietoties abām rudmatēm, tajā pat laikā uzmanot Enrotu kā ērglis uzmana savu medījumu.

Vai tad nu jūs gribēties dabūt pa galvu ar šo glīto futlāri? Anita vēlreiz mēģināja samierinoši ierunāties, taču nez vai tas izdevās. Varbūt tomēr pastāstīsiet? rudmate mēģināja vēlreiz, dziļi nopūšoties un atkal dziļi ievelkot elpu, lai duncis pietuvotos nedaudz tuvāk viņas krūtīm. Biedējoši, viņa nedaudz nodrebot nodomāja, apzinoties, ka tas jebkurā mirklī viņu var nāvīgi ievainot.

Šo rakstu rediģēja Kalevale: 24.08.2008 23:16

[Īvs]

EN/AR/AN:
Ziņnesis atvieglojumā nedabīgi iesmējās un, visiem par pārsteigumu, nolaida ieroci. Viņš uzlūkoja māti un meitu, kuras satraukti vēroja notiekošo, nebilstot ne vārdiņa, vien cieši piespiezdamās viena otrai.
''Man nav ne jausmas, jaunkundz. Vai tāpēc šis cilvēks izturējās nesaudzīgi pret to nabagu?'' viņš norādīja uz zemē gulošo.
''Tieši tāpēc man bija jāizmanto pret jums ierocis, un atvainojiet par to — lai noskaidrotu, kas šeit notiek.''