The Hunters, [c][pzp][pg-16] Opcijas

[Forsaken]

2007.gada 13. decembris
Čehija - Prāga

Pulksteņa rādītāji tikko bija pagriezušies uz skaitli četri, un Prāgas vecpilsētas ielās gaisma, vairs nedega gandrīz nevienā logā. Vēl bija palikuši daži ,kuros jau bija iekārti Ziemassvētku rotājumi. Vai arī kādas no iedzīvotājiem vēl pat nebija aizgājis gulēt vai tikko bija piecēlies kāda iemesla dēļ. Apkārt valdīja pilnīgā tumsa, tikai laternas šajā stundā izgaismoja daļu no mazajām ieliņām. Nakts nebija no tām skaidrākajām, zvaigznes gandrīz vispār nevarēja saskatīt, bet augošais mēness tikai knapi dažu brīdi izlauzās cauri mākoņiem.
Māja uz kuru bija jādodas medniekiem atradās gandrīz pašas vecpilsētas centrā. Un ar neko īpaši neatšķīrās no pārējajām mājam. Vienīgi tās logos vēl dega blāva gaisma, un nekas vairāk. Durvju kods viņiem visiem bija norādīts ,jau pirms tam tāpēc tikšanai tajā iekšā problēmas nevajadzēja sagādāt.
Ienākot tajā iekšā skatam pavērās vienkāršas trepes ,kas veda augšup. Istaba bija koridors un kāpnes bija vienā krāsā. Viss bija vienkārši tumši brūns. Un sienas bija mazliet apdrupušas, un šķita, ka šai vietai remonta patiešām nepietrūktu.
Kāpņu augšgalā pagriežoties pa labi varēja redzēt durvis, bet uz ejot uz visām citām pusēm, kur bija izveidotas nišas jūs vienīgi atdurtos pret betona sienu. Šīs durvis nebija aizslēgtas un tās viegli varēja pavērt. Aiz tumšajām ozolkoka durvīm pavērās daudz lielākā un mazliet gaišāka telpa. Pie sienām atradās un dega svečturos iestiprinātas sveces, kaut arī pie griestiem karājās parasta elektroniskā lustra, kas mazliet uz kopējā fona neiederējās, bet šķiet, tā sniedza pietiekamu apgaismojumu. Šī telpa vienkārši atgādināja Bibliotēku visas sienas aizsedza grāmatu plaukti, kas bija pilni patiešām ar dažādāko valoda un satura grāmatām. Un pie grāmatu plauktu rindām atradās trepes ,kuras varēja pārbīdīt, gadījumā ,ja rastos nepieciešamība kādu no grāmatām paņemt. Istabas vidū atradās liels tumšs ozolkoka galda, kuram apkārt bija salikti apmēram divpadsmit ādas krēsli. Uz Galda tikai atradās balta papīra lapa uz kuras bija rakstīts, Mednieki, jūtieties kā mājās! Es jau tagad atvainojos par savu nelielo kavēšanos! Tur vēl atradās pāris glāzes, divas ūdens pudeles, vīns un viskijs. Aizkari, kas atradās pie vienīgā no logiem šķiet, ka nebija kustināti gadu desmitus gandrīz tā pat kā dažas citas lietas ,kas atradās šajā mājā.

[Elony]

Draudi draudi, tukši draudi...
"Negribas man atkārtot lidmašīnas ainu, Ana, negribas." jau liftā runāja Deats.
Vampīra daba lauzās uz āru, tas bija redzams. Viņs apsvēra iespēju pakaitināt sievieti, bet kam tas? Tāpat tagad nebija garlaicīgi, Gabriels runāja prātīgi, lai arī tā bija vampīru gudrība.
"Tomēr, ko tad es tādu pateicu, ka liku tev sadusmoties? Pasaki, lai zinu."

[Lianjuks]

Erisa pasmīnēja..
- Es neesmu zaķenīte.. - Erisai jau tā vampīru brāļošanās sāka apnikt pamatīgi, bet sejā saglabājās tas pats izaicinošais smīns.
Viņa aizdomīgi palūkojās uz Deatu ar domu, vai viņš tiešām nesaprata?

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 21.02.2008 18:08

[Eņģeļu gūstekne]

Anu naivi cerēja, ka sarunu ar Deatu turpināt nenāksies, bet protams, kā gan viņš varēja aizvērt savu muti? Sieviete pievērsās viņam.
Vai tev no malas izskatās, ka es cenšos tevi izprovacēt uz nejauku uzvedību? Vai kādu kautiņu? Nē, es tikai lūdzu savās sarunās nejaukt iekšā mani, es pati tikšu galā ar visu un ja jūs tik ļoti neapmierina tumsa, es varu doties arī gaismā, pavisam vienkārši.
Joanna nopūtās, nu ko viņa viņiem varēja pateikt, būtne patiešām nezināja kā atbildēt uz attiecīgo darbību no mednieku puses.
Es nesadusmojos, varbūt nedaudz, bet tas ir tikai tāpēc, ka man riebjās jūsu attieksme attiecībā uz mums. Labi, pietiks strīdēties, miers.
Viktorijas izteiktais monologs skanēja mierīgi un saprātīgi, viņa pat brīnumainā kārtā neaizsvilās, pat atkabināja sakrustotās rokas.
-Labi, labi, Erisa! Tikai neņurdi zem deguna.-
Anu vienaldzīgi atbildēja, acīm redzami zaudējusi mazāko interesi par šiem abiem.

[Elony]

"Te nav runa par attieksmi bet darbu." asi atteica Delons. "Mums ir jāsadarbojas, tātad jāzina visi apstākļi. Nav pieļaujamas muļķīgas kļūdas tikai tāpēc, ja kāds nezināja kādu plāna niansi."
Viņš paskatījās uz Anu. Ne nopietni, bet ne arī ironiski, vienkārši vienaldzīgi.
"Šeit nav runa par rasismu vai fobijām. Un ar manu attieksmi ir viss kārtībā. Mistiskās radības nav ļaunājas par cilvēkiem, tās ir tikpat ļaunas, cik cilvēki, tikai... intersantākas. Manā skatījumā visi ir vienādi, es nesaktos pēc rases, bet darbiem. Nogalinu par ļaunumu - gan cilvēkus, gan citus. Vienīgi cilvēkus nogalināt ir viegli un garlaicīgi, tāpēc cilvēkus pēdējā laikā nogalinu maz...
labi, pietiks." Deats nezināja, kādēļ to visu teica.
"Mums ir jāsadarbojas. Tāpēc lūdzu piedot, ja kā aizvainoju. Mans mērķis ir dabūt to zobenu. Es visu daru, lai tas labāk izdotos, tas arī viss."

[Demiurgs]

Lifta durvis aizvērās un viņi nobrauca lejā uz otro pagraba līmeni Gabriels nospieda kodu uz paneļa zem stāvu numuriem , atveroties durvīm viņi redzēja lielu telpu pilnu ar statīviem kuros stāvēsa visdažādākie ieroči, šautenes, automāti, pistoles, dunči, zobeni, granātas un seifa duvis uz kurām bija rakstīts sprāgstvielas.
Gabriels izkāa no lifta un piegājis pie revolveriem paņēma vairākus
divi garāžu stāvi ir pa tām durvīm Gabriels norādija uz durvīm telpas labajā pusē Tur tu atradīsi savu moci Deata jaunskungs, ja kādam vēl vajadzīgi ieroči ņemiet ko vēlaties, sprāgstvielas paņems triecienieku grupas, ja ieroču nevajag varat iet uz garažām mūs tur gaida uzpildītas mašīnas

[Elony]

"Vai varētu lūgt nelielu laipnību?" Deata uzrunāja Gabrielu. "Nesauciet mani par jaunkungu. Labāk vienkārši par Deatu."
Tad viņš pamāja ar galvu.
"Pateicos."
Un devās uz uz garāžu, pametis paviršu skatu ieročiem. Tie bija labi, bet viņs nepaļāvās uz šaujamajiem. ja attiecīgā brīdī lode neizšauj... principā šāvēju viņiem pietiek.

(OCC: kāds mocis, to nosaku es pats, via GM parādīs? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )

[Demiurgs]

Gabriels šoreiz paskatījās uz Deatu pavisma nopietni
Ja jums tā tīkamāk Deat, domāju ka tomēr varat saprast ka tik vecam vampīram kā man piemīt visnotaļ, Gabriels ieturēja pauzi, apdomājot ko teikt tālāk ironiska attieksme pret tik jauniem cilvēkiem, tik jauniem medniekiem
Gabriels uzlika ieroču jostu ap pleciem un nostiprināja divus revolverus tajā, kā arī uzlika kostu kurā ielika vēl divus revolverus un vairākas magazīnas

OCC: vari pats izvēlēties moci, man par močiem visnotāļ maza saprašana

[Demiurgs]

Gbriels sakārtoja savas pistoles un vēl paņēma pāris lielu sudraba dunču
Tad viņš devās uz to durvju pusi kur atradās garažas
Sekojiet lūdzu man mašīnas mūs gaida tur aiz tām durvīm, ir laiks doties ceļā, ja negribam nokavēt uzbrukumu muižai

[Hworang666]

Mišels nobrauca kopā ar pārējiem pagrabā. Pie iespējas izvēlēties papildus ieročus, viņš paņēma divus varen spīdīgus Desert Eagle un Paslēpa tos pie muguras, aiz jostas. Nu viņš bija gatavs. Klusēdams viņš bija uzklausījis it visus argumentus un bija nolēmis šeit palikt līdz beigām... Nu, vismaz solās būt jautri! viņš nodomāja dodamies ārā uz mašīnu pusi.

[Pūķēns Sāra]

-Un jau atkal...- lūkojoties uz Deatsu un Anu, Tiēna pie sevis ironiski apsmaidīja, akd devaš lejā uz pagrabu, kur sadabūja ieroci un pāris ložu atveres, kas spētu ļoti nepatikt vampīriem. Nebija vēlme priekš šādām lietām vai pareizāk vietām tērēt savus krājumus, kaut gan vairāk sliecās doma, ka šoreiz būs iespēja izvingrināt roku ar zobenu, bet kas lai to zina.
Tiēna, papēžiem klusu skanot, devās uz mašīnu pusi, gandrīz tūlīt aiz Mišela.

[Elony]

(IMG:http://forum.avtoindex.com/foto/data/media/99/ducati_749_dark_2005_2.jpg)

Deats iedarbināja motociklu un uzdeva gāzi, to pārbaudot. Apmierināts, viņš attina zobenu, novicināja to gar abiem sāniem, pārbaudot, vai var brīvi kustēties. Nodači asmens tā vien zibēja.
Tad viņs to piestiprināja motocikla sānos.
"Es esmu gatavs, kad jūs esat gatavi." viņš noteica.

[Lianjuks]

Erisa nobrauca kopā ar pārējiem uz pagrabu, bet nekādus ieročus neizvēlējās. Nebija nekā, kas īpaši atbilstu viņas standartiem. Caur pieri uzlūkojusi Gabrielu viņa klusēja, pievērsusies Deatam viņa sacīja.
- Es esmu gatava.

[Elony]

Deats pasmaidīja, kad Erisa viņu uzlūkoja. Laikam meitene atcerējās iepriekšējo izbraucienu.
"Līdz tai vietai tevi aizvest varēšu, bet cīņas laikā motocklu vajadzēs man vienam." viņš jau laikus pateica. Reizē brīdinājums un piedāvājums.

[Lianjuks]

Erisa atcerējās.
- Man nav iebildumu, pret to, ka Tu varētu mani aizvest, un nav arī iebildumu, ka cīņas vietā motocikls būs vajadzīgs Tev vienam. Esmu ar mieru braukt kopā ar Tevi. - Erisa nepacietīgi paskatījās uz Gabrielu, viņai gribējās, kaut laiks sāktu skriet ātrāk.

[Demiurgs]

Visi beidzot sasēdās pa braucamrīkiem, vairākums protams masīnās kurām bija savi šoferi, Gabriels iesēdās priekšējā džipā blakus šoberim, visas mašīnas bija vienādas(BMW X3) jav pavisam drīz viņi samērā lielā ātrumā izbrauca Helsinku ielās.

[Eņģeļu gūstekne]

Jā, Anu bija gatava un tas jau laikam bija redzams. Iesēdusies mašīnā Joanna tikai nicinoši nopurināja sniegbaltās matu šķipsnas un uzsvērti norādīja, ka šī mašīna viņai neiet pie sirds, lai cik laba tā būtu citu acīs, viņa tajā redzēja tikai metāllūžņu kaudzi. Meitenei pietrūka viņas mazulīša, turklāt vadītāja bija nevis viņa, bet kaut kāds izstīdzējis mūlāps. Viktorija pacēla savu dzirkstošo acu skatienu pret šoferi. Atvainojos, vai tiešam nevarētu braukt es? Viņa jautajoši uzlūkoja vīrieti.
Esmu droša, ka jūsu braukšanas prasme ne tuvu nav tik patīkama kā manējā.
Meitene noņurdēja.
Atvainojos, egoisms, egoisms.
Savā prātā viņa nodomāja īpaši nsatraucoties par kādām problēmām.

[Demiurgs]

Gabriels paskatījās uz Anu un pasmīnēja
Katram savs darbs darāms, viņš šeit strādā par šoferi bet tu esi šeit lai nogalinātu citus vampīrus. Domāju ka neviens no jums abiem negribētu mainīties vietām. Tu neizskaties pēc tādas kam patiktu strādāt citiem par šoferi, turklāt vari man ticēt šie BMW ir vienkārši drausm;igas mašīnas, es pats labprātāk būtu braucis ar kādu no savām poršē, taču tas gandrīz noteikti nozīmētu to norakstīt braucot šādā uzdevumā

[Elony]

Deats ļāva apsēsties Erisai viņam aiz muguras, tad strauji uzņēma ātrumu. Kā iepriekšējo reizi, viņš gan apdzina mašīnas, gan reizēm piebremzēja, lai mašīnas rādītu ceļu. Pats Deats iegaumēja maršrutu, lai spētu pastāvīgi atrast atpakaļceļu.
"Nav bailes?" Deats pavaicāja Erisai.

[Eņģeļu gūstekne]

Viktorija nopūtās.
Jā, varbūt arī tev ir taisnība, bet tomēr. Es jūtos kā bez rokām, ja man blakus nav mana mīluļa. Labi neieslīgsim sentimentalitātēs, mašīna tiešām būtu nojāta.
Viņa sakrustoja kājas un vēl reizi cerīgi paskatījusies uz šoferi, ieslīga domās.

[Lianjuks]

Erisas skatiens šaudijās pa apkārtni. Reizēs kad Deats piebremzēja viņai sametās jocīgi, bet tā pat kā iepriekšējajā reizē brauciens viņai gāja pie sirds.
- Protams, ka nav! - atsaucās Erisa, ļaujot vējam pluinīt savus matus.