The Hunters, [c][pzp][pg-16] Opcijas

[Forsaken]

2007.gada 13. decembris
Čehija - Prāga

Pulksteņa rādītāji tikko bija pagriezušies uz skaitli četri, un Prāgas vecpilsētas ielās gaisma, vairs nedega gandrīz nevienā logā. Vēl bija palikuši daži ,kuros jau bija iekārti Ziemassvētku rotājumi. Vai arī kādas no iedzīvotājiem vēl pat nebija aizgājis gulēt vai tikko bija piecēlies kāda iemesla dēļ. Apkārt valdīja pilnīgā tumsa, tikai laternas šajā stundā izgaismoja daļu no mazajām ieliņām. Nakts nebija no tām skaidrākajām, zvaigznes gandrīz vispār nevarēja saskatīt, bet augošais mēness tikai knapi dažu brīdi izlauzās cauri mākoņiem.
Māja uz kuru bija jādodas medniekiem atradās gandrīz pašas vecpilsētas centrā. Un ar neko īpaši neatšķīrās no pārējajām mājam. Vienīgi tās logos vēl dega blāva gaisma, un nekas vairāk. Durvju kods viņiem visiem bija norādīts ,jau pirms tam tāpēc tikšanai tajā iekšā problēmas nevajadzēja sagādāt.
Ienākot tajā iekšā skatam pavērās vienkāršas trepes ,kas veda augšup. Istaba bija koridors un kāpnes bija vienā krāsā. Viss bija vienkārši tumši brūns. Un sienas bija mazliet apdrupušas, un šķita, ka šai vietai remonta patiešām nepietrūktu.
Kāpņu augšgalā pagriežoties pa labi varēja redzēt durvis, bet uz ejot uz visām citām pusēm, kur bija izveidotas nišas jūs vienīgi atdurtos pret betona sienu. Šīs durvis nebija aizslēgtas un tās viegli varēja pavērt. Aiz tumšajām ozolkoka durvīm pavērās daudz lielākā un mazliet gaišāka telpa. Pie sienām atradās un dega svečturos iestiprinātas sveces, kaut arī pie griestiem karājās parasta elektroniskā lustra, kas mazliet uz kopējā fona neiederējās, bet šķiet, tā sniedza pietiekamu apgaismojumu. Šī telpa vienkārši atgādināja Bibliotēku visas sienas aizsedza grāmatu plaukti, kas bija pilni patiešām ar dažādāko valoda un satura grāmatām. Un pie grāmatu plauktu rindām atradās trepes ,kuras varēja pārbīdīt, gadījumā ,ja rastos nepieciešamība kādu no grāmatām paņemt. Istabas vidū atradās liels tumšs ozolkoka galda, kuram apkārt bija salikti apmēram divpadsmit ādas krēsli. Uz Galda tikai atradās balta papīra lapa uz kuras bija rakstīts, Mednieki, jūtieties kā mājās! Es jau tagad atvainojos par savu nelielo kavēšanos! Tur vēl atradās pāris glāzes, divas ūdens pudeles, vīns un viskijs. Aizkari, kas atradās pie vienīgā no logiem šķiet, ka nebija kustināti gadu desmitus gandrīz tā pat kā dažas citas lietas ,kas atradās šajā mājā.

[Elony]

Deats nebija dzirdējis par Kristo un tas bija loģiski, jo viņš neielaidās ar saviem medījumiem sarunās, tikai tos nogalināja. Ja Deats būtu par Kristo dzirdējis, jau sen dotos viņu nomedīt.
Bet piezīme par lepnību un īpašiem vārdiem Deatam izraisīja smaidu. Viņs pats taču sevi iedomīgi dēvēja par Nāvi, vai ne?

Ienākot otrai personai, Deats saviebās. Tas bija vampīrs un tāds, par kuru viņs bija nedaudz dzirdējis. Tādu būtu vērts piebeigt. Bet tagad, ja viņš sadarbojas...
Žēl.
Varbūt vēlāk.

Bet paša plānā bija viena epizode, kas Deatam nepatika. Kristo bija jāsaņem dzīvs. Loģiski, bet tomēr... jau atkal vampīru nedrīkst nogalināt. Ko tad viņam te darīt?
"Domāju, ka māja ir jāaplenc, triecienvienībai jāuzbrūk, bet tās mērķis ir sēt haosu un pievilināt apsardzi. Triecienvienībai nevajadzētu iebrukt pašā mājā jo ta var nejauši nogalināt Kristo. Nu, kad tirecienvienība būs novērsusi uzmanību, mēs tad ieiesim namā, nogalināsim visus, kas gadīsies ceļā un sagūstīsim Kristo." Deats tomēr nolēma piedāvāt savu cīņas variantu. Patiesībā tam lielas nozīmes nebija, tomēr viņam bija tas jāpasaka, īpaši uzsverot vārdu nogalināt. Ja nu kāds būtu ierosinājis plānu, kurā vampīriem jāpaliek dzīviem? Fui!

[Demiurgs]

Dorians samnaīja nelielu nepatiku deata balsī
plāns ir aptuveni tāds, un protams visus pārējos vampīrus piebeidzam bez žēlastības, domāju k arī pašu Kristo piebeigsim kad būs iegūtā informācija, tikai viņš to nedrīkst zināt līdz nopratināšanas beigām, jārada viņam iluzija ka vēl var atpirktik savu dzīvību, vai drīzāk turpmāko nāvi

[Lianjuks]

Erisa bija ieslīdējusi savā krēslā, un gandrīz paslīdējusi zem galda. Viņa klausījās te vienā, te otrā, bet doma piebeigt kādu vampīru likās teicama. Vismaz uzlaboja Erisas omu. Paslējusies nedaudz staltāk, viņa pievērsās Dorianam. - Nu labi, iegūsim informāciju, nobeigsim Kristo, un cik noprotu, tad jau radzēs ko darīt tālāk. Kad mēs dodamies?

[Elony]

Erisas entuazisms Deatam patika, tapēc viņš meitenei uzsmaidīja. Tomēr bija vēl dažas lietas.
"Mums ir jāuzticas vampīram, kurma ir zināma reputācija... pieņemu, ka Le Ors pateica, ka Kristo zina par zobenu, vai ne? Jautajums - kāds viņam no tā labums?"
Deats ieinteresēti uzlūkoja Gabrielu.

[Lianjuks]

Erisa ar acs katiņu pamanīja Deata smaidu, un atbildēja viņam ar savu smaidu.
Bet tālāko Erisa noklausījās ar sev nepierasti nopietnu sejas izteiksmi. Ziņkārīgi pašķiebusi galvu uz Gabriela pusi Erisa nomurmināja.
- Labs jautājums. - un tad atkal pievērsās Dorianam.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 13.02.2008 18:12

[Demiurgs]

Gabriels viltīgi pasmīnēja
Ja uzmanīgi klausījāties tad dzirdējāt ar kādu mērķi darbojās Kristo, domāju ka nav grūti saprast ka šāds viņa mērķis varētu būt man visnotaļ traucējoš, es pat teiktu nāvējošs. Jo tādi vampīri kā espats, ir pamatīgs šķērslis Kristo ceļā uz vampīru sabiedrības pārvaldīšanu Gabriels velreiz pasmaidīja Turklāt no viņa nāvs man nāk arī simbolisks materiālais labums

[Lianjuks]

- Āāā.. - novilka Erisa, viņa manīja sevī uzplaukstam baigo riebumu pret šo būtni Gabrielu. Pievilkusi kājas sev tuvāk viņa nenolaida acis no vampīra, galvā nejauki pulsēja asinis, uzradās kāre piežmiegt to ērmu.
Savaldījusies Erisa iejautājās. - Un kāds būtu šis simboliski materiālais labums?

[Demiurgs]

Gabriels paskatījās uz Erisu ar ieinteresētu skatienu Domāju ka ar šo jautājumu, jums drīzāk jāvēršas pie Doriana, es gan pats ceru uz viņa, nekustamajiem īpašumiem, kas maigi izsakoties ir visnotaļ iespaidīgi
Dorians kļuva pavisma nopietns un balsī nebija grūti skalusīt nedaudz niknuma
PAr šo tēmu mēs esam runājuši, un to tagad neapspriedīsim. Vai medniekiem ir vēl kādi jautājumi.

[Elony]

Deatam likās, ka vampīrs nebija visu pateicis, bet tas pat nebija svarīgi. Pirmkārt, nav viņu dabā visu atklāt. Otrkārt, varbūt viņš dabūs Kristo likteni...
Deatam jautājumu nebija, viss likās skaidrs.
"Man vajag motocikli. Sporta motociklu ar WX-8 dzinēju vismaz." viņš paziņoja.
"Ja nevarat sagādāt, tad man nepieciešams laiks, lai pats to atrastu pilsēta."

[Demiurgs]

Doriāns nedaudz pārsteigts paskatīojās uz Deatu
Motociklu? Dorians nedaudz aizdomājās šķiet ka mūsu garāža kadiem vajadzētu būt, lai gan neēsmu pārliecināts, likšu to noskaidrot. Dorians nospieda sakaru pogu sev priekšā uz galda, un sāka runāt pa iekšējiem sakariem Savienojiet ar garažas pārzini atskanēja neliels čarkstiens un ieskanējās dobja vīrieša bals Garaža kalusās. Dorians turpināja Vai mums garažā ir sporta motocikli ar WX - 8 dzinējiem, vai labāki bez vilcināšanās atskanēja tāpati vīrieša bals Jā mums ir gan, ir astoņi baiki, astoņi krosa, un pieci enduro moči, motoru vaidus gan neatminēšos uzreiz. Bet jums tak mašīnas jav ir sagatavotas, priekškam mocis Dorians pasmaidīja un atbildēja Ir specifiskas prasības, vienkārši sagatavo piemērotu motociklu Dorians nospeida sakaru pogu velreiz pārtraucot sakarus Domāju ka atradīsies piemērots mocis. Tātad ja vairāk jautājumu nav tad varam doties uz ieroču telpu. No šejienes jūs dodaties kopā ar Gabrielu, es dodos pie triecien grupām pa priekšu, satiksimies pie Kristo muižas. Ieroču telpa ir otrajā pagrabu līmenī. Dorinas palika sēžot gaidot vai nebūs vēl kādi jautājumi.

[Eņģeļu gūstekne]

Kad medniekiem, beidzot bija iespēja kāpt ārā no mašīnas, Anu atviegloti uzelpoja. Sieviete izkāpa līgani un neuzmācīgi, lai gan sejā valdīja klaja nopietnība. Vaibsti bija sastinguši nedzīvā izteiksmē un Viktorijas mērķis bija pavisam vienkāršs, lai tādi tie arī paliek. Viņa uzbrauca ar liftu augšā, iegāja konferenču zālē un tik pat nelokāma arī uzklausīja vampīru slaktēšanas pieņēmumus, topošos plānus un visādas citādas muļķības. Runājot par Kristo, tas gan bija diezgan loģiski, ka nevienam nebija par viņu ne jausmas, bet Joanna par viņu zināja pietiekoši, nu vismaz virspusēji noteikti, turpretī par noslēpumaino Gabrielu Le Oru bija tikai attāli dzirdējusi un nekad nebija iedomājusies, ka viņš varētu izskatīties tā. Pār Viktorijas košsarkanajām lūpām pēc ilga laika izlauzās stīvs un apmierināts smaidiņš, taču tas tika ātri vien nomaskēts.
Pēc pāris nemanāmiem mirkļiem Anu jau atradās blakus Gabrielam.
-Kāds ir iemesls tam, ka tu esi pret dižo Kristo? Vara? Alkas pēc augstāka podesta? Vai atriebes kāre?-
Viņa vaicāja ar ieinteresētu, taču vēsu skatienu, acīs dzirkstot ledainām liesmiņām.

[Elony]

"Man jautājumu nav. Un ieročus man nevajag. Tikai pasakiet, kur varu dabūt motociklu un sekošu jums uz tikšanās vietu." Deats pateica. Bez sava zobena un personīgā transposta viņam neko citu nevajadzēja.
Savukārt vampīres - mednieces jautājums tikai lika viņam izjust nepatikau par lieko kavēšanos.
"Viss tas kopā un nekas no tā." Deats teica Anu. "Vai varam virzīties beidzot uz priekšu? Kāda jēga izvaicāt, ja nevari piespiests runāt godīgi?"

[Demiurgs]

Gabriels piecēlās un piegāja tuvāk Anu, un iečukstēja viāni ausī tā lai neviens cits to nedzirdētu
Skaistulīt, es gribu visu kas viņam piederēja un arī to kas viņam nebija pa ķērienam
Gabriels saldi uzsmaidīja Anu, un pagāja viņai garām, itkā netīši ar pirkstu aizskarot viņas gurnu. Gabriels apstājās pie liftiem un nospieda izsaukšanas pogu
Dorian, domāju ka mēs nu dosimies, un Deata jaunskungs, ieroču telpa ir savienota ar garāžu tur jūs arī dabūsiet savu moci.

[Eņģeļu gūstekne]

Lieki bija teikt, ka Anu virzījās uz priekšu, lēni un tomēr. Par Deata necilo teikumu, ko viņš ielaida iekš Gabriela un viņas sarunas pavedieniem, Viktorija nicīgi nosprausloja, taču neko vairāk neteica. Kad Gabriels atbildēja uz centieniem iesākt sarunu, Anu apmierināti nodūdoja kādu melodiju, kas tobrīd skraidīja pa galvu, bērnišķīgi un bezjēdzīgi, bet tāda nu šī meitene bija, neparedzama.
Ak tā, diezgan interesants iemesls.
Viņa klusi, taču salkani noskandināja, mirkli pirms Gabriels pagāja viņai garām un netīši pieskārās. Smīns uzplauka uz lūpām kā bīstams rozes zieds, ilkņi atgādināja gluži vai rozēm tik raksturīgos dzelkšņus. Joanna veikli apcirtās un sekoja vampīram uz liftu, nevainīgais skatiens lika meitenei no iekšēja uzjautrinājuma atgūt pāris nesvarīgākās grimases, precīzāk parastāko dzīvību acīs, kuras parasti maldināja ar savu neīsto stiklainību.

[Elony]

Deats bez vārda runas sekoja. Ietītais zobens viņam pieceļoties un pagriežoties vien lika nosvilpt gaisam.
Jaunskungs... ko var gribēt no tūkstošgadīga vampīra... tiem nepielec, kamēr zobens nenocērt galvu.
"Vislabak būtu uzbrukt dienas laikā, kad ir visgaišāk, jo tad vampīri būtu ierobežoti savā rīcībā." Deats ierunājās, kamēr tika gaidīti lifti.
"Bet laikam jūsu abu dēļ," viņš skatījās uz Gabrielu un Anu, "uzbrukuma laiks būs cits, vai ne?"

[Lianjuks]

Erisa sajuta nepatiku, pret abu vampīru vārdu apmaiņu. Tā vampīriskā jocīgā saskarsme.
Un varbūt pat humors. Pret Anu Erisai iebildumu nebija, bet Gabriels ar katru brīdi nokaitināja viņu arvien vairāk.
- Nebrīnītos.. - nomurmināja Erisa nostājoties blakus Deatam. Tad atskanēja, kas līdzīgs vārdiem..
- Mīlas sikspārnīši.. Fui.. - vardi bija neskaidri, jo Erisa skaidri apzinājās, ka abi vampīri to varētu dzirdēt.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 19.02.2008 20:23

[Demiurgs]

Lifta durvis atvēras un Gabriels iekāpa liftā
Mēs uzbruksim neilgi pirms saulrieta, tā izlēma Dorians. Man personīgi ar to nav problēmu, lēšu ka kad tiksim līdz pilij mums vēl būs aptuveni stunda lai sgatavotos uzbrukumam, pirms guļošie vampīri sāks celties.

[Eņģeļu gūstekne]

Deata vārdi atbalsojās Anu galvā, spēcīgi un noteikti, viņa pagriezās pret puisi un nozibinot savus zaļos redzokļus kaut ko nomurmināja, tad atkal aizgriezās. Tikai pēc tam kad viņa jau atradās liftā, vārdi pārkāpa pār lūpām, klusi, taču strikti.
mūsu dēļ nudien tev nevajadzētu uztraukties, saldumiņ, gan mēs pratīsim iejusties arī dienas laikā, bet zini, savus vārdus tomēr tu varētu kaut nedaudz pievaldīt, kā sacīt jāsaka - turi mēli aiz zobiem, ja negribi palikt bez tās.
Var jau būt, ka Viktorijas domu gājiens un vārdi, kas tik nicinoši bija pārslīdējuši pār lūpām, nebija tie pareizākie, priekš komandas biedriem, bet galu galā Anu neko sliktu nedarīja, tikai deva prettriecienu paša mednieka vārdiem. Neskaidras zilbes bija dzirdamas arī no Erisas puses, kas lika asajai dzirdei nofokusēt skaņu vēl spēcīgāk. Joanna dzirdēja kaut ko par mīlu un fui, bet neko citu nesaprata. Skatienā nu ielauzās arī nepatika, ko acīm redzami papildināja sakrustotās rokas.
Nebrīnies, tikai savaldies, zaķenīt!
Anu noņurdēja, visticamāk viņa būtu bildusi vēl ko, ja vien Gabriels nebūtu ierunājies.
puskrēsla, mani tas apmierina.
Savā baltmatainajā galvā nodungoja meitene.

[Demiurgs]

Gabriels pieliecās tuvāk Anu un atkal klsiņām tā lai neviens cits nedzirdētu teica
Uzmanies, viņi var tēv būt vajadzīgi. kaitināt tuvu sabiedroto nekad nav prātīgi, sevišķi ja gribi viņam dunci mugurā iegrūst, jo tad viņš savu muguru neuzgriezīs.
GAbriels atliecās atpakaļ un uzrunāja pārējos
Kāpiet taču iekšā liftā, tas ilgi negaidīs

[Eņģeļu gūstekne]

Baltie mati tika viegli un gaisīgi atglauzti no smalkās, porcelāna baltuma sejiņas, Anu pievērsās lifta vērošanai, cerībā, ka neviens savu muti vaļā nevērs, taču bija kāds, kas tomēr to izdarīja - Gabriels. Pret viņu, gan meitenei nebija ne mazāko pretenziju, tāpēc Viktorija aši pievērsās sarunai, lai novērstu domas no mednieku nejaucībām.
Nevaru nepiekrist.
Viņa tik pat klusi atbildēja, rokas aizvien bija sakrustotas uz krūtīm, lai gan muti Anu valdīja, ķermenis atļāva nepaklausīt un izrādīt neapmierinātību. Smalkās melnās uzacis bija savilkušās riebumā.
Tu esi gudrs, Gabriel, patiesi gudrs.
Viņa noteica savā salkani glāsmainajā un tai pat laikā iebildumus neuzklausošajā balsī.