Medusa IV [WH 40k] [BP], Nākotnē ir tikai karš. Opcijas

[Hworang666]

Planēta: Medusa IV
Datums: 40’000 gada 31. septembris.
Atrašanās vieta: Altlāzijas džungļi.
Attālums līdz mērķim: 13 km.

Tieši šādu skatu savā GPS redzēja kapteinis Ergo... Teju iegrimis nostaļģijā, viņš plānoja, kā aizkļūt līdz kuģim, kuru bija atsūtījuši glābēji. Vairāk kā diennakti viņi bija bēguši un visādi citādi centušies izvairīties no, viņaprāt, briesmīgākās sērgas visumā - Tiranīdiem... Nevienam pat nebija laika apraudāt bojāgājušos biedrus. Viņi katru stundu, katru minūti, cīnījās par savu izdzīvošanu šajos džungļos, kur, izņemot tās “nolādētās, pāraugušās ķirzakas”, viņiem traucēja arī karstais laiks, daudzi rāpuļi un purvāji... Ar viņu palikuši bija vairs tikai 23 vīri, kas arī bija noguruši, bet vēl arvien cīnījās plecu pie pleca, balstot viens otru... Bezcerība pieauga un kapteinis gandrīz atkal iegrima nostaļģijā, kad pēkšņi aiz muguras nočabēja lapas. Vīri, uzmanību! Viņš pieklusināti nosaucās un visi kājinieki sastinga kaujas gatavībā. Tieši laikā, lai atklātu uguni uz tiem 12 tiranīdu kājiniekiem, kas iznira no krūmiem. Apšaudi pavadīja cilvēku kaujas bļāvieni un kropli gārdzieni, kas radās ķirzakveidīgajiem radījumiem mirstot. Kāds cietušais? Ievainotais? Kapteinis pārjautāja pēc 30 sekundēm pilnīga klusuma. Šīs būs garākās dienas manā mūžā... viņš paspēja nodomāt, pirms no krūmiem izskrēja vēl 13 tiranīdi. Visi 24 kaujinieki atklāja uguni un pēc īsa mirkļa viss bija beidzies. Vismaz tā varēja šķist. Kad kapteinis pacēla galvu, lai pārlūkotu kādi ir zudējumi, aptuveni 12 metrus no viņiem atskanēja lūztoša koka skaņa. Vīri, ieņemt pozīcijas! Viņš nokliedzās. Visi izkārtojās "trijstūrī". Priekšā 2 rindās sastājās izdzīvojušie kājinieki (pēc skaita 16), aiz viņiem uzmanīgi ievietojās abi divi "smagie" un aiz viņiem pēdējie pieci snaiperi. Bija skaidri dzirdams, ka tuvojas kaut kas lielāks nekā parastie Tiranīdi. Koki brakšķēja jau daudz tuvāk un kapteinis pieklusinātā balsī noteica, 5 metri, sagatavojaties! Pēkšņi koku brakšķēšana gluži vai pārtrūka. Iestājās kapa klusums. Pāris kājinieki sāka nervozi skatīties uz visām pusēm. Pēkšņi sāka likties, ka krūmi čab gandrīz no visām pusēm. Pārkārtoties! nokliedzās Ergo un vīri pārkārtojās aplī, kura ārpusi veidoja kājinieki. Pēkšņi atskanēja skaļš kauciens, kas lika asinīm gluži vai sastingt. No visām pusēm uzbruka Tiranīdi, bet, kā nelaimi nesošs tuvojās arī viens no viņu spēcīgākajiem ieročiem... "Liktors" Kārtējais uzbrukums bija sācies...

[Elony]

Rens nikni paskatījās uz rendžeru.
Tomēr pacentās atbildēt mierigi.
"Tas bija sen, gadi desmit atpakaļ varbūt. Planētu neatceros, bet toreiz bija karš starp mums un jums. Daudz eldaru krita... vēl vairāk cilvēku, Imperatora kalpu. Es izdzīvoju."
Rens centās saprast, vai šo elfu nav pats redzējis agrāk, bet kontūzijas dēļ atmiņas bija neskaidras, turklāt viņam visi elfi likās pie velna vienādi.
"Vai ir cerības, ka jūsējie dotos palīgā glābt vienu cilvēku?" Rena pamāja ar galvu uz komandieru un Leilas pusi.
Viņš pats pietiekami labi zināja, kas ir karš un zaudējumi. Rens pazina vairāk mirušo kā dzīvo.
Ja viņs būtu komandieris, laikam nekavētos, bet... ja cerības vēl ir un eldari palīdzēs...
Šaobrīd Rens priecājās, ka viņam nav jāpieņem lēmums, jo tas būtu smags abos gadījumos.

[Hworang666]

Ergo noraidoši papurināja galvu: baidos, ka kas tāds nav pieļaujams. Mēs nevaram atļauties zaudēt vēl kādu... Un, pat neskatoties uz to, ka Eldari mums palīdzēs, nav šaubu, ka pavisam drīz mūs apciemos arī pirmītsatiktie paziņas. Un snaiperi mums noderēs. Tad klāt piebrauca Eldars uz lidojošā motocikla un klusām ierunājās. Es varu paņemt savu pārinieku un doties pārbaudīt, vai šis cilvēks vēl ir starp dzīvajiem... Bet, mums līdzi būs jābrauc kādam no jums, kādam, kas tur jau ir bijis... Jo kavēšanās var izrādīties liktenīga arī glābējiem. Tad paskatījies uz Renu, viņš noteica: nāc ar mani! Un labo gribu izrādot, piebrauca tuvāk Renam. Tikmēr Tālredze paskatījās uz Leilu un pirms tā būtu izdarījusi ko tādu, ko vēlāk nožēlotu, pasauca viņu: nevajag rīkoties pārsteidzīgi. Izrādīju savu labo gribu, sūtot viņu meklēt dažiem labākajiem no tiem kas man pašlaik pieejami. Tagad izrādi savu un paliec tepat. Savukārt kareivis ar kuru sarunājās Bens, iesmējās: bet, ja paveicas un tevi neuzrauj? Orki nemazām tik ļoti nepārbauda līķus, vien dažreiz kāds agresīvāks to līderis norauj kādu galvu un piesien karognesējam pie karoga... Izdzirdējis lūgumu pēc smēķa, parakājies pa kabatām, viņš izvilka krietni samīcītu paciņu. Imperātora propoganda bija visur. Uz paciņas bija attēlots ērglis - Imperātora simbols un kāds no Kosmosa kājinieku līderiem. Tiesa, uguns man izkrita purvā... viņš gandrīz vainīgi paskatījās uz Benu.

[Elony]

Rens iekoda mēlē.
Vajadzēja viņam arī runāt!
Bet bija iespēja glābt biedru. No komandas riskētu tikai viņš. Tātad...
"Komandier, esmu ar mieru!" Rens noteica Ergo un kaut kā uzsēdās uz gaisa motocikla aizmugures, pārbaudījis un sagatavojis ieroci.
"Ja ir cerība, biedrs ir jāglābj. Ja riskē tikai viens kareivis, risks atmaksājas. Tas ir minēts pat nolikumā... Ja kas, došu ziņu." Rens piesita pie auss-rācijas.
"Es esmu gatavs." viņš teica eldaram.

[Hworang666]

Eldars pamāja ar galvu un paziņoja ko savā ķiverē otram. Arī tas pamāja ar galvu un abi sāka pārvietoties. Vējš plivināja karogus abu lidojošo motociklu aizmugurē. Rens juta, cik veikli abi Eldari pārvietojās starp kokiem, tik pat kā nesamazinot motociklu ātrumu. Vējš Rena sejā sitās mazāk kā Eldariem, bet, viņiem atšķirībā no Rena bija ķiveres. Kur tagad? viņi jautāja, kad bija izbraukuši no meža. Aptuveni 125 metrus pa kreisi Rens varēja pamanīt tilta atlūzas, kas bija palikušas šajā kraujas pusē, bet pēkšņa kustība no labās puses, piesaistīja kareivja uzmanību ātrāk. Trīs Tiranīdi skrēja tieši virsū glābējiem. Tuvākais bija nepilnu 8 metru attālumā.

[Elony]

Bija savād būt par sabiedroto eldariem. Rens jau apzināja, ka viņi ir labāki kā tiranīdi, bet... ne jau tiranīdi bija sakropļojuši viņu.
"Starp tiltu un tuvākajiem kokiem. Kaut kur tur viņš bija!" Rens uzsauca un sāka šaut lādiņus pa tiranīdu, akurāti tēmēdams galvā.
"Ātri turp un pētiet zemi! Ja nemana viņu dzīvu, tad prom no šejienes!"

[Hworang666]

Tuvākais arī sabruka, pamanīdamies noķert Rena šāvienu tieši galvā. Arī nākamais pamanījās saķert pāris lodes savā ķermenī, bet trešais izleca no Rena šāviena trajektorijas un uzmācīgi turpināja uzbrukumu, līdz pēkšņi Eldars, kurš viņus pavadīja, pāris sekundēs apsviedis motociklu riņķī, izšāva no surikenu lielgabaliem un nu jau bez galvas esošais Tiranīds tikai inerces dzīts paslīdēja vēl kādus trīs soļus uz priekšu. Tad Rens dzirdēja vēl citus šāvienus. Iespējams, ka tas bija Gārs... Eldari apsvieda motociklus trokšņa virzienā un steidzās turp. Skats bija iespaidīgs. Mediķis bija sakrāmējis sev apkārt biedru atstātās somas un aprūpējis sevi, viņš tur sēdēja un vēl arvien cīnījās par savu dzīvību. Uz zemes drošā attālumā gulēja 5 krituši Tiranīdi. Gārs atkal atklāja uguni uz vēl kādu pretinieku skautu, bet tas pamanījās aizlaisties. Skaļi nolamājies, viņš pagrieza galvu un pamanīja Eldarus, aiz kuru mugurām Rens nebūt nebija redzams. Pēkšņi palicis gluži bāls, viņš tēmēja uz lidojošiem motocikliem, bet tad, nometis ieroci pieliecās aiz aizsega. Nenākat klāt, ļaujiet jēl cilvēkām pēdējās minūtes dzīves izbaudīt! Viņš iekliedzās.

[Semijs]

-Ar orkiem no manas pieredzes ir vieglāk nekā ar tiranīdiem. Viņi ir stulbi, nav tik ātri un mazāk šāvienu vajag, - taču dažreiz kādam draņķim ir bruņas, vai šaujamais, bet ja man būtu izvēle cīņā ar orku vai tiranīdu, es obligāti izvēlētos orku.-
Nosmīnējis, viņš paņēma cigareti no kareivja un noteica.
-Njā, man liesma arī nav, varētu divas lodes izšaut zemē, bet tad mani nošautu. Iešu labāk pameklēt, vai kādam ir liesma, turies čalīt!-
Bens uzsita ar roku pa karavīra plecu un devās uz murga pusi, kuri jautājoši uzlūkoja.
-Murg, tev taču trāpīsies kāda liesma, ne?-

[Pūķēns Sāra]

Izdzirdot Ergo teikto, Leila savilka pirkstus kulakos, lai neviens nespētu redzēt kā tie trīc, lai neviens nespētu noprast cik patiesi sieviete bija nikna, tik nikna, ka dusmās pilnīgi trīcēja. Tālredzes vārdi... viņa bija sākusi vienīt šo eldaru, nē, nebija tā, ka rudmate citus eldarus nicināja, nebūt ne, nenovērtēt un necienīt ienaidnieku bija lielākā kļūda karā, bet šī eldaru līdere lika Leilai sevi cienīt līdz sirds dziļumiem, kādēļ? Kas lai to zina, varbūt tādēļ, ka viņas ideāls bija tik tuvs šai būtnei, bet varbūt kāda cita iemesla dēļ, bet bija skaidrs viens - viņa cienīja šo eldaru vadoni pat vairāk nekā lielāko tiesu no saviem vadoņiem.
Leila atbrīvoja kulakus, dusmas bija mazliet norimušas, klausoties šai mierīgajā Tālredzes balsī, tai pašā laikā iebilst arī vairs nebija jēga, jo eldars jau bija paņēmis Renu un tie abi bija devešies prom. Tagad tikai atlika lūgt imperatoru, lai ar Gāru viss būtu kārtībā - nu, lai viņš vismaz būtu starp dzīvajiem, un sargāt pašiem savu aizmuguri, lai būtu, kas sagaida aiztraukašos biedrus.
-Ser, mēs ko daram? Gaidam vai virzamies tālāk?-

[Elony]

Rens izdzirdējis Gāra balsi, neaparkstāmi nopriecājās.
Viņš vēl ir dzīvs!
Rens pieslējās kājās, lai Gārs viņu pamanītu, tomēr tā, lai nenokristu. Jebkurā gadījumā Rena galva ar divām tērauda lodēm tajā nebija sajaucama ne ar viena cita.
"Nešauj, vecīt! Ierindnieks Rens un sabiedrotei eldari ieradusies tevi glābt!" viņš sauca.
"Neapstājieties, centīšos paķert viņu tapat, sev blakām!" viņš uz sauca šoferim.
Kad motocikls pietuvojās Gāram, Rens viņu satvēra aiz vidukļa un nosēdināja sev blakām.

Ja to nevar, tad Rens paliek uz ši motocikla un piesedz otru, kamēr tas savāc Gāru.

[Hworang666]

Uz Bena jautājumu atbildēja sirsnīgi smiekli: mūs aplenkuši Eldari, kas soloties mums palīdzēt, bet tev vajag uguni, lai uzpīpētu? Žēl, ka neesam kopā bijuši arktiskajos apgabalos cīņās ar orkiem. Ietu jautri... Murgs smaidīja, ar otru roku ārā vilkdams šķiltavas. Pamanīdams tuvāko rendžeru pieaugošo uzmanību, viņš tās lēnam pacēla augstāk, lai visi varētu tās pamanīt. Toties orki uzbrūk vien tad, kad ir vairākumā, turklāt to morāle pieaug tiešā uzbrukumā... Kompānijai pievienojās tas pats puisi, kurš Benam bija iedevis cigareti, kā rādās, arī lūgdams uguni. Murgs pasmaidīja un abiem piešķīla uguni, bet pats atteicās no smēķa. Tikmēr uz Leilas jautājumu atbildēja kāds no Elderu rendžeriem. Ko? Vanag, atsaucies! Atkātoju, Vanag, atsaucies! Nolādēts! Eldars nolādējās un pavēstīja Tālredzei: Tiranīdi tuvojas Turklāt viņu ir ārkārtīgi daudz... Vanags teica kādi trīs simti vismaz, turklāt, pilna armija... Tālredze jau grasījiās ieteikt ceļavārtu izmantošnu, bet, atcerējusies par cilvēkiem, strauji izlēma: mēs paliekam šeit un eskortējam cilvēkus līdz meža galam. Tālāk tie tiks paši. Džester! viņa uzsauca kādam kareivim, kas parādījās tikai tikko. Tas bija spēcīgs karotājs, uz kura ķiveres bija attēlota skeletgalva un rokās liels plazmas ierocis. Paziņo papildspēkiem, lai pie nākamajiem ceļavārtiem mums ir papildspēki! Pļāvējs paklanījās un uzreiz sāka sazināties. Ātri, kustamies uz priekšu! Ergo nosaucās un sāka kustēties. Eldaru un cilvēku apvienotā karavāna sāka savu ceļu uz priekšu. Tikmēr pie kraujas, Gārs piecēlās kājās un viņa sejas izteiksme tā arī palika neizdibināma. Kā to saprast, Eldaru papildspēki? Tikmēr viņam aiz muguras parādījās Tiranīdu grupa - 24 plēsoņas un viens Liktors. Renam braucot garām, viņš aizķēra mediķi un uzrāva to uz motocikla, pats pārlecot uz otra brīvā lidojošā motocikla. Atskanēja surikenu lilgabalu šāvienu skaņa un pretinieki palika mazāk, bet zudējumi Tiranīdiem bija tikpat kā minimāli. 6 Tiranīdi no 15 - brēka maza. Tad pēkšņi arī no džungļiem izgāzās bars nejauceņu. Kurp tālāk? Eldars paspēja pajautāt, pirms parāva uz augšu lidmotociklu, lai pret tā apakšu smadzenes izšķaidītu pirmais uzbrucējs.

Šo rakstu rediģēja Hworang666: 23.01.2008 19:01

[Elony]

"Tu man jautā?! Kurš te ir pie stūres?" Rens atkliedza elfam šaudams pa visiem naidniekiem, kas tuvojās.
"Gar krauju, prom no ienaidniekiem, tad ar līkumu atpakaļ pie komandas."viņš piedāvāja savu variantu.
Rens aktivizēja rāciju un centās sazināties ar Ergo.
"Šeit Rens! Esam pie tilta un savācām Gāru, dzīvu! Mums uzbrūk. Atkāpjamies un centīsimies tikt uz jūsu pusi, bet iesaku kustēties uz priekšu, ka jūs nepanāk!" viņs ziņoja, nezinot, bet cerot, ka kāds dzird.

[Hworang666]

Eldars parāva lidojošo motociklu uz augšu, mazliet virs vidusmēra Tiranīdiem, bet Liktors rāvās uz priekšu un gandrīz sadalīja motociklu divās daļās. Tagad Rens varēja redzēt Gāru visā pilnībā. Abas kājas bija nosaitētas, uz kreisā pleca vēl manāms apdegums, kreisajā pusē arī mati bija apsviluši. Pēkšņi mediķis ko pateica: priecājos, ka atbrauci man pakaļ. Lai gan rādās, ka šie nemaz par to nepriecājas... Un viņš pasmaidīja. Abi motociklu vadītāji tiešām bija labi piloti. Izmanevrējuši caur veseliem bariem Tiranīdu, tie beidzot tika salīdzinoši drošā attālumā. Rena ausī atskanēja atbilde: sapratu! Mēs esam spiesti atsākt kustību uz mērķi. Bet aizkavēsimies, ja nepieciešams... Kad pēkšņi plēsoņas atklāja uz viņiem uguni. No kokiem pavīdēja lielāki monstri, kurus iespējams Rens pat nebija redzējis. Tā vien rādījās, ka sī diena tik ātri vien nebeigsies. Motocikli palielināja ātrumu un tad pilots ierunājās: varbūt novērst uzmanību un ļaut ievainotajam tikt pie pārējiem? Domāju, ka mums izdotos noturēt pilnu uzmanību, turklāt, Eldars kokos ir neizsekojams. Ko teiksit?

Šo rakstu rediģēja Hworang666: 23.01.2008 19:47

[Semijs]

-Murg, - vajadzības var uzrasties jebkurā brīdī un jebkurā vietā(nosmejās un aizpīpē cigareti).. Paldies!-
Bens ievilka dūmu un izpūta to, bija pienācis klāt jau iepriekšējais karavīrs ar ko bija saruna un tā aizsākās atkal par orkiem. Ar draudzīgu smaidu uz sejas viņš teica.
-Nu jā, tā tas ir. Tiešs uzbrukums uzdzen tādu adrenalīna līmeni, - tad gan labāk skriet ko kājas nes.-
Nosmīnējis viņš turpināja pīpēt, līdz izdzirdēja runas par skriešanu.
-Ehh vajadzēja man pieminēt skriet ko kājas nes! Dodiet tač brīdi atpūtai mīļo pasaulīt.. Davai skrienam.-
Ielicis cigareti mutē, Bens sāka skriet, pie reizes pagaidot, lai otrs karavīrs un Murgs skrietu līdzi. Skrienot, viņš paskatījās uz otru karavīru un draudzīgi noteica.
-Starp citu, Bens, vai Žurka, - kā tev ērtāk.-

[Hworang666]

Normens, jeb Nagla... Kā tev pašam ērtāk... Kareivis draudzīgi uzsmaidīja, pirms tam izvilcis cigareti no mutes. Tad atsācis sarunu par orkiem piebilda: bet viņiem tādā veidā tuvojoties nevar nepasmaidīt par apslēptu mīnu lauku... Tas krietni vien samazina morāli... Turklāt, ja paveicas un tanks - Plēsoņa ir ar tevi... Cīņa ir tikpat kā galā. Murgs panācis skrējējus piebilda: Gārs ir dzīvs. Ergo tikko saņēma ziņu no Rena. Laikam būtu jāpasaka arī karstasinīgajai snaiperei, bet man gandrīz vai bail... Ben, nevari izlīdzēt? Viņš lūdzoši palūkojās uz Benu.

[Semijs]

-Prieks iepazīties Nagla, tā būs ērtāk.-
Bens apstājās un paskatījās uz Murgu.
-Labi, labi Murg, bet tu man būsi parādā, pats labi zini kādēļ.-
Viņš nosmīnēja un iedeva viņam savu automātu ar nopietnu sejas izteiksmi piebildot.
-Bet ja viņa velk nazi, tad šauj nost!-
Piegājis drošā attālumā no Leilas, Bens viņu uzrunāja.
-Varu tevi priecēt Leila, - Gārs ir starp dzīvajiem, bet kāda kondīcija es nezinu, tik zinu, ka nebija nekāda labā pirms tam..-
Viņš nedaudz padomāja un teica.
-Lai gan vienreiz... Ai nē, neko..-
-Par to, ka cepts cilvēks pēc ceptas vistas smaržo varēsi stāstīt vēlāk!-
Bens pie sevis noprātoja.

Šo rakstu rediģēja Semijs: 23.01.2008 21:46

[Pūķēns Sāra]

Rudmate atradās kaut kur "karavānas" aizmugurē, visa uzmanība tika koncentrēta tam, lai spētu sadzirdēt tos "mošķus", ja tie atrastos uztveres zonā, tādā veidā arī sieviete mēģināja novērst domas no tā kā veicās Renam ar eldaru un vai Gārs vēl bija starp dzīvajiem, bet reizēm viņa tomēr sevi pieķēra uztraucoties nevis koncetrējoties.
Benam tuvojoties, Leila tam uzmeta draudīgu skatienu, kas teica: netuvojies! Negribēsi zināt uz, ko esmu spējīga un es esmu spējīga uz daudz ko! Sieviete vēl nebija iekšēji norimusi un, iespējams, arī nebūs līdz nebūs kādas skaidras ziņas no Rena. Bet tas ko Bens tomēr pateica, lika sievietes sejā ielavīties kam līdzīgam smaidam.
-Esi pārliecināts?- rudmates balss skanēja daudz maigāk un ierastāk, nekā iepriekš - draudīga un klusa. -Un labāk neko lieki nepiemetini, paliksi bez...,- viņa vēl piemetināja, tonim atkal paliekot mazliet vēsākam.

[Semijs]

-Nu tā klāsta laika ziņas, kā nekā pats nebiju spiegot.. lai gan žēl, ka mani nepaņēma!-
Viņš nopūtās un ievilcis dūmus, izpūta tos.
-Vienmēr esmu gribējis ar to brīnumu pavizināties.. Labi jau labi, nevajag būt tik ļaunai, neko tādu briesmīgu šā vai tā nesaku.-
-Izņemot to, ka Gārs tagad ir cepta pīle..-
Bens veiksmīgi paslēpa smaidu un teica.
-Labi, ja būs kāda ziņa, pateikšu, veiksmi izlūkošanā!-
Smieklīgi salutējis, viņš aizgriezās un devās pie abiem biedriem.

[Elony]

"Labi, piekrītu!" atkliedza Rens eldaram. Munīcija vel bija, bet ne daudz. Viņš šāva retāk, bet tēmēja rūpīgāk uz tiem nezvēriem, kas viņus apdraudēja tieši.
"Ja pievērsīsim liktora uzmanību, pārējie sekos!"
Rens deva padomu. Tas pie tiranīdiem bija labakais. Viņi vienmēr sekoja līderiem.

[Hworang666]

Benam atgriežoties, Murgs viņam pasmaidīja un piebilda: tagad esmu tev ko parādā... Tad pēkšņi, paskatījies uz priekšu, viņš pamanīja kādu no Eldaru rendžeriem. Nebūtu nekas īpašs, ja vien šis netēmētu uz Leilu. Murga acis izbrīnā iepletās un viņš tik vien kā paspēja iekliegties: Leila, uzmanies! un atskanēja šāviens. Lode svilpdama palidoja gar Leilas vaigu un atdūrās pret kada Tiranīda krūškurvi. Aizsardzībā! Nokliedzās Ergo. Pagriežoties, varēja pamanīt, ka viņiem atkal uznrūk. Viena lieta bija Tiranīdu kājinieki, bet, pašlaik būstamāki šķita kādas dīvainas radības. Tie nepārprotami bija Tiranīdi, bet daudz dīvaināki. Pēc skata atgādinādami čuskas, kas locījās, to ķermeņu uzbūve kļuva skaidrāka vien tad, kad tie bija pietiekami tuvu. Tie bija aptuveni 3 metrus gari, čuskveidīgi plēsēji, kuru gavas gan bija klasiskas Tiranīdu galvas, bet asmeņi uz rokām bija vēl garāki, turklāt nebija īsti skaidrs, kurā galā lai šādus plēsoņas apšauj. Aizstāvēties! Nosaucās tālredze. Tikmēr Eldars ar Renu apgriezās otrādi un triecās iekšā pretinieku barā. No kabatas, kas atradās pie jostas, Eldars ko izvilka. Granāta... viņš paskaidroja. To galos saspiedis, viņš palaida to vaļā, paralēli, daudzkārt palielinājis ātrumu. Renam aiz muguras atskanēja dīvaina skaņa, gluži tāda, it kā kāds izslēgt vecu televizoru. Atskatoties, viņš redzēja violetu uzliesmojumu, aiz kura pāri palika vien sarganīgs šķīdums un atdalījušies locekļi. Gārs ar otru vadītāju strauji pazuda mežā. Vai jūs apmierinātu pacelšanās līdz kādiem 4 metriem? Eldars Renam pajautāja.

[Pūķēns Sāra]

Tā vien gribējās izņemt nazi un to tēmēt to aizejošā Bena galvā, viņš pat nesaprastu notiekošo, bet viņa savaldījās, kā jau īstam karavīram pienācās, bet toties domu novēršana un koncetrēšanaš zaudēšana attiecībā uz liekām skaņām un tiranīdiem bija gandrīz liktenīga, ja ne eldars, kas nošāva visai sava'du tiranīda veidošanos, aks bija krietni ap tuvu, vai arī Murgs, kas lika pieliekties.
-Nu ir sūdu būšana...- rudmate nomurmināja ieraugot ienaidniekus, kas labāk būtu bijuši pieņemtie tiranīdi nevis šie te - mutanti. Viņas rokās jau atradās gloks un pāris precīzi tēmētas lodes tika raidīdas tuvākiem izdzimteņiem.