Medusa IV [WH 40k] [BP], Nākotnē ir tikai karš. Opcijas

[Hworang666]

Planēta: Medusa IV
Datums: 40’000 gada 31. septembris.
Atrašanās vieta: Altlāzijas džungļi.
Attālums līdz mērķim: 13 km.

Tieši šādu skatu savā GPS redzēja kapteinis Ergo... Teju iegrimis nostaļģijā, viņš plānoja, kā aizkļūt līdz kuģim, kuru bija atsūtījuši glābēji. Vairāk kā diennakti viņi bija bēguši un visādi citādi centušies izvairīties no, viņaprāt, briesmīgākās sērgas visumā - Tiranīdiem... Nevienam pat nebija laika apraudāt bojāgājušos biedrus. Viņi katru stundu, katru minūti, cīnījās par savu izdzīvošanu šajos džungļos, kur, izņemot tās “nolādētās, pāraugušās ķirzakas”, viņiem traucēja arī karstais laiks, daudzi rāpuļi un purvāji... Ar viņu palikuši bija vairs tikai 23 vīri, kas arī bija noguruši, bet vēl arvien cīnījās plecu pie pleca, balstot viens otru... Bezcerība pieauga un kapteinis gandrīz atkal iegrima nostaļģijā, kad pēkšņi aiz muguras nočabēja lapas. Vīri, uzmanību! Viņš pieklusināti nosaucās un visi kājinieki sastinga kaujas gatavībā. Tieši laikā, lai atklātu uguni uz tiem 12 tiranīdu kājiniekiem, kas iznira no krūmiem. Apšaudi pavadīja cilvēku kaujas bļāvieni un kropli gārdzieni, kas radās ķirzakveidīgajiem radījumiem mirstot. Kāds cietušais? Ievainotais? Kapteinis pārjautāja pēc 30 sekundēm pilnīga klusuma. Šīs būs garākās dienas manā mūžā... viņš paspēja nodomāt, pirms no krūmiem izskrēja vēl 13 tiranīdi. Visi 24 kaujinieki atklāja uguni un pēc īsa mirkļa viss bija beidzies. Vismaz tā varēja šķist. Kad kapteinis pacēla galvu, lai pārlūkotu kādi ir zudējumi, aptuveni 12 metrus no viņiem atskanēja lūztoša koka skaņa. Vīri, ieņemt pozīcijas! Viņš nokliedzās. Visi izkārtojās "trijstūrī". Priekšā 2 rindās sastājās izdzīvojušie kājinieki (pēc skaita 16), aiz viņiem uzmanīgi ievietojās abi divi "smagie" un aiz viņiem pēdējie pieci snaiperi. Bija skaidri dzirdams, ka tuvojas kaut kas lielāks nekā parastie Tiranīdi. Koki brakšķēja jau daudz tuvāk un kapteinis pieklusinātā balsī noteica, 5 metri, sagatavojaties! Pēkšņi koku brakšķēšana gluži vai pārtrūka. Iestājās kapa klusums. Pāris kājinieki sāka nervozi skatīties uz visām pusēm. Pēkšņi sāka likties, ka krūmi čab gandrīz no visām pusēm. Pārkārtoties! nokliedzās Ergo un vīri pārkārtojās aplī, kura ārpusi veidoja kājinieki. Pēkšņi atskanēja skaļš kauciens, kas lika asinīm gluži vai sastingt. No visām pusēm uzbruka Tiranīdi, bet, kā nelaimi nesošs tuvojās arī viens no viņu spēcīgākajiem ieročiem... "Liktors" Kārtējais uzbrukums bija sācies...

[Lianjuks]

Gerija pamodās, kā no sapņa.
- Jā piedod.. - viņa uzlūkoja Leilu ar šausmām, prātā kaut kas iesprūda, viņa zaudēja orientēšanos. Prāts iečinkstējās. Nikolass, spēle beigusies.. galīgā dimbā un šokā Gerija sāka murmulēt. - Prom, prom..
Tad nāca apgaismība. Vairs neko Gerija neteica, izrāvusi no azotes koltu viņa sapringa.

(OCC: noprotu, ka šis ierocis palika, ā un Gerija var staigāt ne? Cenšos atgriesties, tieši tad, kad jūtos palī.. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) )

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 04.01.2008 01:48

[Elony]

"Stulbums..."
Rens piesteidzās pie Edgara, kas piedāvāja spridzekļus un paņēma trīs ar varu. Uzstādijis taimeri uz aptuveno laiku, kas vajadzīga tiem pretekļiem, lai tiktu tuvāk, tas ir apmēram minūti, viņš tos izsvaidīja uz aizmuguri.
"Skrieniet nejēgas, ja negribat mirt!"
Pats Rens vairs neatradās aizmugurē, jo nebija viņa dabā mirst kavētāju dēļ. Viņš pat uzkāpa uz Nikolasa, kad tas gadījās ceļā.
Tomēr arī Rens pamanījas ik pa brīdim šaut pa tiranīiediem aizmugurē, lai gan viņš vairāk paļāvās uz s````zkļiem.

[Semijs]

-Par šitādiem vārdiem es varētu arī neskriet tālāk.-
Smīnēdams Bens izteica par Rena teikto un notupies, sāka šaut virsū uz tiranīdiem.
-Skrien Šarlote, es tūlīt pievienošos tev!-
To izteicis, vīrietis turpināja šaut pretī tiranīdiem. Skābe šāvās pa labi pa kreisi, kura pa laimi nebija skārusi viņu un viņa māsu. Tākā tiranīdi vistiešākajā nozīmē skrēja ātri, Bens paķēra vienu granātu un no visa spēka aizsvieda to uz tiranīdu pusi, cerēdams, ka viņi laikus uzskries virsū granātai.
-Tagad, gan laiks skriet!-
Bens sāka skriet uz kokiem un iesaucās.
-Kaut es būtu Forests Gamps!-

[Malduguns]

Šarlote lieki nekavējās un klausīja brālim. Meitene skrēja, kaut gan kājas slīdēja dubļos un viņa bija netīra no vienas vietas. Lai gan no otras puses, kurš gan par to vairs uztraucās. Viņa pagriezās, lai palūkotos, kur palicis brālis un tad dieba vien tālāk.

[Šamanis]

Edgars bēga uz priekšu līdzi cilādams rakešmetēju, visdīvainākais viņā bija tas, ka viņš likās nedaudz sajūsmināts.Kad viņš jau sāka ieraudzīt purva beigas, viņš nolēma nedaudz aizskavēt tiranīdus, neaizdomājoties par briesmām, kas varētu notikt.Viņš veikli apgriezās un lēnām soļodams devās atpakaļ gaitā un reizē mērķēdams ar rakešmetēju uz lielajiem tiranīdu bariem.Viņš nebija ideāli paspējis nomērķēt, jo viņa nervi neizsturēja un viņš izšāva.Pēc šāviena viņš atkal ar abām rokām saķēra rakešmetēju, un skrēja neatskatīdamies, viņš dzirdēja sprādzienu no lodes kas atdurās pret tiranīdiem.Viņš bija nedaudz atpalicis no pārējiem, tāpēc pielika soli un centās panākt pārējos.Pēkšņi viņš dzirdēja ļoti tuvu soļu dipoņu, tāpēc viņš paņēma granātu un ar zobiem nokosdams tās gredzenu, (jo otrā rokā viņš centās noturēt ieroci) pasvieda to uz aizmuguri.Ja jūs domājat ka es padošos tik viegli.... viņš elsodams turpināja skriet tad jūs maldaties!Pēkšņi atskanēja granātas sprādziens aiz muguras un viņš pasmaidīdams turpināja nesties tālāk.

[Hworang666]

Uzbrukums bija negaidīts, bet tā kā izdzīvojušie bija paši spēcīgākie, tas nebija letāls... Vien Nikolasam. Paši spēcīgākie skrēja ātri un neskatoties uz Tiranīdu priekšrocībām, attālums samazinājās lēnāk kā tas būtu standartsituācijā. Šķita, ka uzbrucējus pārsteidzis arī pretspēks, jo raidītās lodes uzskatāmi savainoja pirmās rindas, tādējādi ietekmējot arī uzbrukuma ātrumu, jo pārējie nevēlējās tik ātri nomirt... Gārs redzēja, ka pat Pele cenšas izdzīvot un skrienot palīdzēja viņam kustēt ātrāk. Kājas stiga purvājā un bija grūti bēgt, bet Gārs netaisījās pamest ierindieku šeit. Bena raidītās lodes spindzot trāpīja ātrāk skrienošo Tiranīdu ķermeņos, līdz sprādziens papildināja aizstāvju radīto prettriecienu. Sprādziens apgāza pat koku, tādējādi liedzot iespēju izmantot vienīgo šauro sauszemes celiņu. Ergo un pirmie skrējēji jau bija ieskrējuši kokos un nu kapteinis izmantodams zāģzobenu izcirta ceļu. Ar acīm viņš iztālēm pamanīja tiltu, kuru laika zobs nebija saudzējis. Tiesa, izdevīgi pija tas, ka šis tilts savienoja divas atšķeltas klints daļas - ja izdotos tikt pāri, tad uz laiku varētu atkratīties no uzbrucējiem. Tikmēr Gārs, Pele un Edgars bija pēdējie no skrējējiem. Tālumā atskanēja dārdoņa - Rena iliktie spridzekļi ideāli samazināja pretinieku skaitu. Kad pēkšņi Edgaram no muguras uz pleciem uzleca viens no kājiniekiem un centās atstāt savas zobu pēdas "smagā" galvaskausā.

[Šamanis]

Edgars juta ka pēkšņi kāds lieks smagums spiedās viņam mugurā, viņš atskatijās un ieruadzīja tiranīdu sev uz muguras.Viņš nedaudz sadusmojies nobļāvās: Jūs veči laikam nekad nesaprotat ar pirmo reizi! Viņš izvilka savu parasto šauteni ar kreiso roku un tēmēdams pāri savam plecsargam iešāva tiranīdam 3 , kā likās ar to pietika un tiranīds bija nokritis, vismaz tā likās....Edgaram nebija laika pārliecināties tādēļ turpināja skriet tālāk par spīti visam.

[Elony]

Tuvu pie tilta, Rens apstājās, pagrizās un notupās uz viena ceļa, lai piesegtu pārējos.
Viņš šāva pa visiem tiranīdiem, kas tuvojās. Un pāri titltam devās vien tad kopā ar pēdējiem.

[Hworang666]

Tiem kas jau bija sākuši pārvietoties pāri tiltam nācās to darīt daudz lēnāk kā gribētos. Šarlotei vien zem kājām 3 reizes ielūza dēļi, turklāt nedrīkstēja riskēt ar trosēm, kas turēja šo tiltu. Renam Ergo deva pavēli: sagaidīt Edgaru, dabūt no viņa pēdējo spridzekli un uzspridzināt tiltu, pirms kāds no pretiniekiem būtu to šķērsojis. Edgaram uz pleciem uzlekušais Tiranīds izvairījās no Edgara šautajām lodēm un jau bija atvēris savus žokļus, lai nokostu tam galvu, bet divas no trim lodēm, ko raidīja Bens trāpīja tieši šajos atvērtajos žokļos un ķirzakveidīgais nogāzās no Edgara pleciem. Gārs manīdams, ka Edgars vēl dzīvs iekliedzās: nāc palīdzi ar ievainoto! Viņi skrēja pēdējie, Leila ar Geriju un Šarloti jau bija tikušas otrā pusē un viņām bija pavēlēts palīdzēt pēdējiem, jo snaiperu ieroči šādās situācijās bija nenovērtējami. Pēdējais trijnieks bija 20 metru attālumā no Rena, bet viņiem uz pleciem mina ne tikai parastie kājinieki. Vecie paziņas - Liktori nebija nekur pazuduši. Pašlaik laužot kokus uz visām pusēm tie staruji tuvojās, starp tiem arī daudz, daudz parasto kājinieku un pēc koku brakšķēšanas un zemes dārdēšanas varēja nojaust, ka nāk vēl kas lielāks....

Šo rakstu rediģēja Hworang666: 05.01.2008 14:22

[Semijs]

Bens ievēroja, ka Edgaram draud briesmas un gadījuma pēc izšāva ar trīs lodes pa tiranīda ķermeni, proti tēmēdams uz ļoti jūtīgām vietām. Pēc visām savām kara gaitām, Benam visticamāk vajadzēja zināt kur jāšauj. Puisis tālāk sprintēja, atrodamies visu laiku aiz savas māsas, jo bija jāvaktē viņas muguru.
Protams būtu izdevīgāk no priekšas vaktēt, bet Šarlote bija drusciņ tālāk. Paskatījies atpakaļ, Bens ievēroja vairākus tiranīdus un uzsauca tiem, kas atrodas uz tilta.
-Skrienat un neskataties uz leju!-

[Šamanis]

Edgars skrēja uz priekšu, līdz beidzot ieraudzīja tiltu.Viņš redzēja Benu ar Šarloti pāri tiltam, kā arī dažus pārējos, kas vēl gāja pāri tiltam.Edgars kārtīgi rokā iespieda savu pistoli un ik pa brīdim atskatoties nedaudz atšāvās no tiranīdiem, kas bija pietiekami tuvu, lai viņu noķertu.Skrienot viņš pēkšņi izdzirdēja Benu saucam -Skrienat un neskataties uz leju!- viņš pie sevīm nodomāja ....hmmm cik iedrošinoši kaut gan viņam nekas nebija pretīm, tādēļ tā arī viņš darīja.Edgars centās pārskriet tiltam pāri pēc iespējas ātrāk, kaut gan rakešmetējs bija apgrūtinoši smags.Pēc īsa brīža viņš bija galā un nedaudz aizelsies uzsauca Renam : Paldies, ka pagaidīji....! ( (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) ) Tu to tiltu grasies spridzināt jeb kā??? viņš iesmējās skatīdamies uz tiranīdu bariem, kas bija gandrīz pie paša tilta.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 06.01.2008 21:42

[Elony]

(OCC: Dabūt spidzekli. Par katru cenu.)
Rens redzot, ka šamējie naidnieki ir diezgan nopietni noskaņoti neļaut aizbēgt, izšāva pēdējās granātas tiem nezvēriem, kas atradās tieši aiz Edgara un Bena.
"Edgar, bliežamo!" viņš kliedza, kad tuvojās Edgars.
Kad Edgars skrēja garām, Rens paķēra no viņa s````zkeli un akivizēja to uz desmit sekundēm un nometa tepat pie tilta balstiem.
"Astala vista, mazulīši." jācer, ka tikai jums, ne man.
Neskatotiesa atpakaļ, Rens metās pāri tiltam, viņš zināja, ka nepaspēs nonākt otrā galā desmit sekundēs, bet nebija laika taimeri atstāt garāku. Bridī, kad atskanēs sprādziens, Rens stingri ieķersies tiltā un cerēs, ka otrā galā tā balsti nenolūzīs un viņš nekritīs lejā.

[Šamanis]

Edgars ieraudzīja trako Renu kurš pašlaik pietiekami ekstrēmi izpriecājās.Viņš pie sevīm nodomāja Jā...spridzeklis uz veca tilta, un bariem tiranīdu, kas steidzami tuvojas, apzinoties to ka viņam vēl jāizdzīvo, būs interesants šovs.....nu vismaz cerams ar laimīgām beigām... Edgars uzsauca Renam : Ev vecīt, tev ir jāizdzīvo, tādēļ jo es netaisos tevi te atstāt! viņš skatijās uz Renu un pie sevīm skaitīja 10....9....8.... utt..

[Semijs]

Bens ievēroja, ka spridzekļi ir uzstādīti un vēl, jo vairāk ievēroja to, ka tilts nav no drošākajiem. Secinot pēc tā, ka māsa gandrīz jau ielūza, vīrietis skrēja uzmanīgi pa tiltu, bet ātri nevarēja arī skriet.
-Cerams, ka Imperatora veiksme mūs izvilks no šī visa laukā.-
Turpinādams skriet, Bens atskatījās uz Renu un Edgar.
-Ren, ja mēs tiksim cauri šim visam, es tev uzsaukšu dzērienu!-

[Pūķēns Sāra]

Leila notupās zemē, snaiperis tika stabili atbalstīts un lodes tika precīzi tēmētas uz tiranīdiem, kuri vustuvāk atradās viņu biedriem, kuri vēl malās pāri tiltam un tā otrā galā.
-Ser!- Leila iesaucās uzrunājot Ergo, -Vajadzīgas virves, lai, ja gadījumā bumba uzsprāgst pirms viņi tiek pāri tilta, mēs viņu spētu dabūt, un jānostiprina tilts šai pusē!- Vēl viena lode un kāds tiranīds otrā tilta pusē nokrita miris.

[Hworang666]

Gārs pie sevis skaļi nolādējās, kad Edgars paskrēja viņam garām, acīmredzot nedzirdēdams par to, ka nepieciešama palīdzība. Mediķis nometa ieroci, pārmeta augumā pārāku kareivi sev uz pleciem un sāka skriet. Tikmēr uz tilta taimeris tikšķēja pēdējās sekundes. Pēdējie kas uz tā vēl atradās bija Rens, Edgars un Bens. Atskatoties viņi redzētu, ka Gārs pēdējiem spēkiem skrien un tikai snaiperi nodrošina viņa izdzīvošanas iespējas. Lecienā vienu no viņiem apturēja Leilas šāviens, lai gan mirušais uzgāzās Gāram virsū, tādējādi mediķis paklupa un Pele nokrita uz tilta. Skrien! Gārs nokliedza uz Peli, kurš piecēlies kājās strauji kliboja tuvāk Renam. Mediķim laiks gandrīz apstājās, kad viņš redzēja, ka taimeris viņa acu priekšā rāda, ka līdz sprādzienam atlikušas vien četras sekundes. Cik vien strauji varēdams, viņš uztraucās kājās un skrēja uz tilta vidu, bet atskanēja sprādziens, liesmas daļēji aprija mediķi. Tilta gals uzsprāga, un tas sāka krist. Neviens no pieciem kareivjiem vēl nebija paspējuši tikt tā otrā pusē. Kad tas atriecās prat klints otro pusi, tie, kas stāvēja pretējā pusē pamanīja, ka arī Liktors, kas bija vistuvāk iegrima līdz ar daļu klints un mežonīgais brēciens, ar kādu tas krita vēl ilgi atbalsojās. Ergo ar acīm noskatījās, kā līdz ar tiltu pazūd pieci no labākajiem cīnītājiem. Bet sēras pārtrauca lamāšanās un balsis, kas nāca no apakšas. Tā vien izskatījās, ka būs arī izdzīvojušie. Virves! Ātri! viņš nokomandēja.

Šo rakstu rediģēja Hworang666: 06.01.2008 21:59

[Elony]

Sprādziens, uzliesmojums un kritiens bija loģiski.
Rens neko neredzeja, kad smagi atsitās pret klinti, gan drīz izlaida no rokām tilta virves. Pametis skatu atpakaļ, Rens ar gandarījumu noskatījās, kā liktors ieveļas bezdibenī.
"Laimīgu taciņu!" viņs kliedza.
Rens nezināja, vai tas saprot cilvēku valodu un vai vispār tagad klausās, bet gribejās pateikt kaut ko dzēlīgu.
Jācer, ka pats viņam nesekošu.
Rens paskatījās, ka virs viņa ir vel divi kareivji un zem viņa vēl divi.
"Ei, jūs augšā, vai nebūtu daudz prasīts, ja jūs kustētos uz augšu? Šīs virvites ilgi var neturēt." Rens sauca Edgaram un Benam.

Šo rakstu rediģēja Elony: 07.01.2008 12:20

[Šamanis]

Edgars dzirdēdams Rena saucienu, sāka pēc iespējas veiklāk kāpt uz augšu lai pārējie varētu tikt līdz augšai nenokrītot.Viņš pie sevīm noteica : Velns.....vēl vajadzēja būt 5 sekundēm.....tas sprādziens bija par ātru.... viņš nedaudz noskaities turpināja kāpt augšā uzsauca Renam ar Benu ,bet atpakaļ neskatījās : Jums tur viss labi? Edgars kāpa augšā pa tilta virvi, neskatoties uz to ka viņš bija diezgan spēcīgi atsitis celi pret klints sienu.


P.S.-GM LASI UZMANĪGĀK.....ES BIJU UZRAKSTĪJIS, KA TILTAM JAU BIJU PĀRGĀJIS PĀRI.... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

Šo rakstu rediģēja Šamanis: 07.01.2008 17:26

[Semijs]

Bens sajuta sprādzienu sev aiz muguras un juta, ka tilt paliek pavisam viegls, jeb drīzāk, tas triecas pret kalnu. Pieķēries pie dēļiem, viņš gaidīja, kad atsitīsies pret klinti un tas arī notika. Mirklis apmulsuma, bet tad no Bena mutes izšāvās skaļi, jo skaļi smiekli.
-Vajadzēs šo te atkārtot kādu dienu.-
To izteicis, viņš sadzirdēja Renu no lejas.
-Tač atslābsti! Paskaties cik skaists skats uz dabu.. ā virves jau klāt!-
Bens satvēra vienu no virvēm stingri ar abām rokām un rāpās augšā. Ticis augšā, kareivis noslaucīja pieri un ar smaidu līdz ausīm teica.
-Mums nav līdzi arī kāda gumijas virve? Varētu palēkāt!-
Nosmīnējis, viņš centās palīdzēt arī pārējiem uzkāpt augšā, kam protams vajadzēja palīdzību.

P.s. GM nosaka, vai tu paspēj tikt pāri vai nē (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

[Lianjuks]

Gerija paklausīja pavēlei, bet ar sasodītu novēlošanos. Vienā mirklī tikusi galā ar snaipereni, viņa devās palīgā Leilai, kura jau bija sākusi apšaut tiranīdus. Ja situācija nebūtu tik draudīga, kā bija, Gerija neateiktos izaicināt biedreni uz sacensībām, kura nošaus vairāk tiranīdus. Bet, par tādām spēlītēm nebija laika domāt. Nokoncentrējusies tikai uz mērķi Gerija daļēji sāka laist pavēles gar ausīm. Kaut kas krita, kaut kas, ne.. Ja viens tiranīds beigts, jāķeras klāt otrajam. Un tad sekoja sprādziens. Gerija sastingusi pavērās uz tiltu, ko viņa vairs par tādu nevarēja lāga nosaukt. - Vai es kaut ko palaidu garām? - Dzirdējusi kāda piezīmi Gerija zem deguna nosmīnēja. Derētu, derētu..

(OCC: Kas ar mošķiem otrā pusē? )

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 09.01.2008 17:09