Medusa IV [WH 40k] [BP], Nākotnē ir tikai karš. Opcijas

[Hworang666]

Planēta: Medusa IV
Datums: 40’000 gada 31. septembris.
Atrašanās vieta: Altlāzijas džungļi.
Attālums līdz mērķim: 13 km.

Tieši šādu skatu savā GPS redzēja kapteinis Ergo... Teju iegrimis nostaļģijā, viņš plānoja, kā aizkļūt līdz kuģim, kuru bija atsūtījuši glābēji. Vairāk kā diennakti viņi bija bēguši un visādi citādi centušies izvairīties no, viņaprāt, briesmīgākās sērgas visumā - Tiranīdiem... Nevienam pat nebija laika apraudāt bojāgājušos biedrus. Viņi katru stundu, katru minūti, cīnījās par savu izdzīvošanu šajos džungļos, kur, izņemot tās “nolādētās, pāraugušās ķirzakas”, viņiem traucēja arī karstais laiks, daudzi rāpuļi un purvāji... Ar viņu palikuši bija vairs tikai 23 vīri, kas arī bija noguruši, bet vēl arvien cīnījās plecu pie pleca, balstot viens otru... Bezcerība pieauga un kapteinis gandrīz atkal iegrima nostaļģijā, kad pēkšņi aiz muguras nočabēja lapas. Vīri, uzmanību! Viņš pieklusināti nosaucās un visi kājinieki sastinga kaujas gatavībā. Tieši laikā, lai atklātu uguni uz tiem 12 tiranīdu kājiniekiem, kas iznira no krūmiem. Apšaudi pavadīja cilvēku kaujas bļāvieni un kropli gārdzieni, kas radās ķirzakveidīgajiem radījumiem mirstot. Kāds cietušais? Ievainotais? Kapteinis pārjautāja pēc 30 sekundēm pilnīga klusuma. Šīs būs garākās dienas manā mūžā... viņš paspēja nodomāt, pirms no krūmiem izskrēja vēl 13 tiranīdi. Visi 24 kaujinieki atklāja uguni un pēc īsa mirkļa viss bija beidzies. Vismaz tā varēja šķist. Kad kapteinis pacēla galvu, lai pārlūkotu kādi ir zudējumi, aptuveni 12 metrus no viņiem atskanēja lūztoša koka skaņa. Vīri, ieņemt pozīcijas! Viņš nokliedzās. Visi izkārtojās "trijstūrī". Priekšā 2 rindās sastājās izdzīvojušie kājinieki (pēc skaita 16), aiz viņiem uzmanīgi ievietojās abi divi "smagie" un aiz viņiem pēdējie pieci snaiperi. Bija skaidri dzirdams, ka tuvojas kaut kas lielāks nekā parastie Tiranīdi. Koki brakšķēja jau daudz tuvāk un kapteinis pieklusinātā balsī noteica, 5 metri, sagatavojaties! Pēkšņi koku brakšķēšana gluži vai pārtrūka. Iestājās kapa klusums. Pāris kājinieki sāka nervozi skatīties uz visām pusēm. Pēkšņi sāka likties, ka krūmi čab gandrīz no visām pusēm. Pārkārtoties! nokliedzās Ergo un vīri pārkārtojās aplī, kura ārpusi veidoja kājinieki. Pēkšņi atskanēja skaļš kauciens, kas lika asinīm gluži vai sastingt. No visām pusēm uzbruka Tiranīdi, bet, kā nelaimi nesošs tuvojās arī viens no viņu spēcīgākajiem ieročiem... "Liktors" Kārtējais uzbrukums bija sācies...

[Hworang666]

Mediķis cik vien ātri varēja, pieskrēja pie iedotajiem krekliem un paņēma tik cik nu tur bija. Tā kā laika tik pat kā nebija, viņš novilka arī savas bruņas un izmantoja tās ceturtā krekla vietā. Viņš zināja, ka nu ir pilnībā neaizsargāts, bet nāksies vien paļauties uz laimi. Kad nestuves mērkaķa ātrumā tika sastiķētas, viņš pieskrēja pie Rena un teica: mums vajag ievainotos pārcelt uz nestuvēm... Sameklē vēl kādu un lēnām, tik tiešām ļooooti lēnām un uzmanīgi! Gārs izcēla vārdus lēnām un uzmanīgi, uzceļat Geriju uz nestuvēm. Uz tām, kurās ir gan mans krekls, gan bruņas. Lai vēderdaļa atlikta uz bruņām, viņai būs stabilāk... Skaidrs? viņš pārjautāja un nesagaidījis atbildi, paķēra otras nestuves un aizskrēja pie Maksa: tā, mums vajag uzcelt ievainoto uz nestuvēm, palīdzēsi?

[Semijs]

Bens laimīgi nopūtās, kad Šarlotei viss bija kārtībā, bet tad viņu uzmanību no māsas pievērsa roka, kurai vīrietis palīdzēja tikt laukā, tas bija Murgs, kurš izskatās, ka bija sarijies dubļus. Dzirdēdams to, ka ir problēmas ar ieročiem, Bens pamāja ar galvu un sāka kraut dubļus malā.
Lai gan diez ko cerīgi neizskatījās dabūt pilnīgi visu ārā no dubļiem, Bens darīja visu ko varēja, lai dabūt vismaz kaut ko. Šad tad, vīrietis pievērsa uzmanību Šarlotei, lai pārliecinātos, ka ar viņu viss ir kārtībā. Šobrīd gar ausīm lidoja cita balsis kurām viņš nepievērsa uzmanību, tik ievēroja, ka Murgs bija atkal atpakaļ un centās dabūt zaudēto munīciju.
-Zini Murgs... Es laikam tagad zināšu kādēļ tev deva tādu iesauku.. Mēs šobrīd esam tiešām īstā murgā un tas laikam nav bijis pirmais tev - cerams, ka tu nepiesauc nelaimi!-
Bens ar vieglu smīnu noteica un turpināja rakties.

* Ceru, ka neko neesu pārpratis - drusciņ ielaidu.

[Elony]

"Paldies, Trakais" Rens uzsauca Maksam, priecīgs, ka dabūjis virvi.
"Man nav laika meklēt kreklu, Gār! Jātiek augšā!" Rens atkliedza mediķim.
Noteics virzienu, kur vajadzētu atrasties bāzei (cerams, ka tā arī būs!), Rens sāka kārpīties augšā pa glumo zemi, pirms tam piesējis vienu virves galu pie kokam līdzīga auga stumbra. Ieroci viņš bija piestiprinājis pie mugursomas, jo lai tilktu augšā, vajadzēja abas rokas. Viņš vairāks reizes slīdēja, gandrīz krita, bet tika augšā, nosmērējies viscaur ar dubļiem, kur nebija nosmērējies pirmīt. Bet dubļu līmensi ieplakā kāpa uz augšu.
Rens pārleida skatu apkārt, cerībā, ka ienaidnieku nebija. Likās, ka augšā ir īts, bet ko tādā vētrā var saprast?
Rens piesēja virvi pie cita auga, zemu pie tā saknēm, lai, ja sumbrs nolūztu vējā, virve paliktu ap celmu.
"Kārtībā! Varat sākt transportēt ievainotos uz augšu, es jūs piesegšu! Līdz bāzei nav tālu, mazāk kā kilometrs. Aiziet!"
Ieplakā kliedza Rens, cerībā, ka pārējie viņu sadzirdēs.

[Pūķēns Sāra]

Leila bija viegli pārsteigta par to, ka Gerija nesaprata karātavu humoru. Kā gan bez tā var iztikt šādos apstākļos, un starp šādiem ļautiņiem?
-Saņemies, Gerij!- Rudmate uzmudrinoši uzsauca, -Tavs ierocis tev vēl pašai būs vajadzīgs, bet tikai nezaudē dūšu. Tas ir galvenais. Kaut vai tikai ieroča dēļ.- Pasaucot kādu kareivi, viņa vēl uzsmaidīja Gerijai, -Tagad turies, un pārāk neknosies,- viņa vēl nokomandēja Gerijai, kad ar pasaukto kareivi, kurš par brīnumu nebija vispār cietis, lēnām, ļoti lēnām uzcēla uz nestuvēm ievainoto sievieti. -Sajūtas/sāpes nav mainījušās? Pamāj tikai par atbildi,- pirms celt un nest nestuves, vēl tika uzdots maziņš jautājums Gerijai, lai pārliecinātos, ka pārnešanas laikā nav izdarīts nekas letāli nelabojams.

[Hworang666]

Abi ievainoties jau tika uzstutēti uz nestuvēm. Lēnām un mierīgi abi tika pārvietoti pār dubļu lauku līdz vietai, kur Rens bija izdomājis tikt augšup. Likās, ka drīz (šajā nostūrī pēc 2 - 3 h) lietus pāries. Skrienot dubļi gluži kā akacī ķēra skrējēju kājas un škītās nez uz ko tik gatavi, lai ievilktu sevī kādu neuzmanīgāku kareivi. Tātad, tagad musm viņi jāuzdabū augšā? mediķis pārveicāja. Kā tieši to darīsim? Vispirms viens cilvēks, tad nestuves un otrs? viņš turpināja skaļi runāt, jo kliegt jau vairs nepietika spēka. Tikmēr pie Bena sesošais Murgs iesmējās. Tici man, šeit vēl nav tik traki... Arktiskajos apgabalos ir vēl jautrāk. Pat redzēju, kā uz orku pusi metot granātu virsnieks paslīdēja un aizslīdēja ar visu granātu... Un maldīties bez izteikta līdera jau ir ļoti jautri... Pamājis uz Rena pusi viņš turpināja: Rens arī agrāk komandēja, tādēļ šādā situācijā viņš ir neaizvietojams... Murgs nošķaudījās. Labi, vairāk ieročus ārā nedz izvilksim, nedz laika pietiks... Skrienam pie viņiem! viņš nokomandēja, pa ceļam pamanot un no zemes izvelkot vēl vienu snaipereni.

[Lianjuks]

Kaut kas nokrakšķēja, kad Gerija tika iecelta nestuvēs, bet sapratusi, ka viss ir kārtībā, lai gan, cik gan kārtībā var būt ar lauztām ribām, sieviete pamāja, ka kārtībā un tad viņas sejā ielauzās savāds smaids, viņa beidzot bija kaut ko sapratusi, īsu mirkli viņas prātā ieskrēja, kāds vecs sapnis no bērnības, sapnis pēc kura viņa savam tēvam bija sākusi borēt, ka grib armijā. Palūkojusies debesīs un jūtot uz savas sejas lietu viņa izjuta savādu mieru, drīz jau viņa tika nesta līdz pārējiem uz glābiņa pusi. - Ja es palikšu dzīva, tad būs jāuzsauc kādreiz visiem pa kādam mēriņam. - sievietes sejā pamazām atgriezās dzīvīgums, Gerija nemēdza ilgi saskābt.

[Elony]

"Jā, kaut kā tā." Gārma atkliedza Rens. "Tu esi mediķis, nevis es, nolāpīts!"
Rens centās saņemties. Nedrīkst pieļaut, ka kāds aiziet bojā. Štābā sēdošajiem birokrātiem tad būs iemesls nodot viņu beidzot tribunālam. Nesakcionēta pavēļu došana, neatbilstoši dienesta stāvoklim, kas izraisīja vairāku kareivju nāvi... tas vienmēr skan tik debīli un riebīgi, bet pilnīgi likumīgi!
"Ar vienu roku turiet virvi, ar otru nestuves! Tādā veidā centiesties tikt augšā. kad būsiet pietiekami augstu, es palīdzēšu!"
Rens vēlreiz aplaida skatu apkārt. ienaidnieku neredzēja, bet viņš nezaudēja morību. Pastāvīga modrība bija izdzīvošanas pamats armijā.

[Shadowblur]

Lūks bija iegrimis domās un apkārtnes novērošanā. Acis vairs nebija fiksētas uz tuvumu, bet uz mazliet tālākām vietām. Ar visu notiekošo kņadu un pāris ievainotajiem te drīzumā vien varētu sarasties bars Tiranīdu, bet dažiem morālās vērtības bija svarīgākas par citām lietām.
Visu laiku mētādams galvu apkārt, Lūkam likās ka kaut kur kaut kas skrien. Skaņas vēl joprojām skanēja kā no slikti noregulēta mikrofona, bet vismaz varēja dzirdēt. Bet viņš neklausījās. Viņš tikai vēroja. Bet nebija jau arī tā, ka citi viņu būtu īpaši pamanījuši.

[Pūķēns Sāra]

Leila labi apzinājās, ka nebūs no tiem stipriniekiem, kas spēs turoties pie virves vēl vilkt augšā nestuves, kur nu vēl ar ievainotu, pat ļoti ievainotu cilvēku. Lai nu kā negribējās atzīt, bet viņa te neko nespēja palīdzēt, bet viņa toties spēja atrast kādu, kurš spēj palīdzēt. Klusām nomurminot, ka tūlīt atradīs kādu palīgu, sieviete veikli tika līdz Lūkam, protams, ne tik veikli kā vienmēr, jo traucēja dubļi, kā arī nevarēja uzkāpt pārāk stingri uz savainotās kājas pirkstiem, savādāk potīte atkal boikotēja.
-Hei,- viņa klusām pabakstīja Lūka plecu, -Tur tava palīdzība būs vairāk vajadzīga,- rudmate pamāja uz to pusi, kur bija plānots stīvēt augšā ievainotos. -Maiņa.- Viņa vēl noteica, tā pateikdama, ka lai vīrietis iet palīdzēt ar nestuvēm, bet viņa paliks Lūka vietā. Vēl pie tam Leilai labāk patika palikt mazliet nomaļāk šādos brīžos, jo kā nekā, snaiperi vairākums sedza pārējos, ienaidniekus neitralizējot no attāluma, un tieši to viņa šobrīd varēja izdarīt viss labāk, nekā palīdzēt tur, kur viņai pietrūka spēka.

[Semijs]

-Skats varētu būt visnotaļ interesants... Esmu dzirdējis par to milzeni šo to, bet man viņš nepatīk, pārāk disciplinēts un viegli aizsvilst manuprāt. Labi! Dodamies!-
Bens beidza sarunu, nemaz nepievēršot uzmanību tam, ka ir paņēmis munīciju tā tīri neko daudzumā. Uzkrāvis visu ko var uz pleciem, ap kaklu, piekārt pie drēbēm vai citur, viņš paķēra savu automātu un skrēja līdzi Murgam. Nepagāja ilgi, kad elpošana kļuva smagāka, jo dubļi nebija labākā skriešanas virsma, nemaz nerunājot par to, ka uz muguras ir pāris kilogramu munīcijas.

[Malduguns]

Šarlote nejutās ignorēta, viņa saprata, ka apkārt noris liela rosība, jo kaut kas bija jādara, lai nogādātu cietušos drošā vietā.
Meitene domīgi pašūpoja salauzto roku un saviebās. Tad palūkojās uz brāli, kurš cīnījās pa dubļiem kā tāds paunu ēzelis.
-Dod kaut ko man, es palīdzēšu,-meitene noteica un ar veselo roku noņēma no Bena pleciem daļu munīcijas.

[Hworang666]

Gāra nopūtās un sāka augšup rāpties pirmais. Viss slīdēja un bija samērā bīstami, tādēļ pirmo stiepa Geriju. Protams, nogāzt viņu nebūtu vēlams, bet, ar Peli riskēt nedrīkstēja. Kārtīgi ieķēries nestuvēs, Gāra centās tās pavilkt augšā, kamēr Rens viņam piepalīdzēja no apakšas. Lietus lāses sitās viņam sejā un viņš centās nemirkšķināt acis. Visa viņa ķermeņa aukšdaļa bija pilnībā slapja, jo viņam drēbju augšgalā vairs nebija.. Viss tika ziedots nestuvēm. Rokās sāpīgi grieza virves un viņš lēnām turpināja karpīties augšup. Iedams garām, Murgs centās savākt tik daudz munīcijas, cik iespējams, bet ne par daudz... Dzīvība tomēr svarīgāka. Pārāk viegli? Murgs iesmējās un piebilda. Viņš gandrīz visu laiku ir aizsvilies...

[Elony]

Rens palīdzēja visiem tikt augšā, kas tika līdz viņam, patiepdams vienu roku pretī un spēcīgi vilkdams pie sevis. Ar otru roku viņš visu laiku turēja paceltau automātu.
Kā jau minēts iepriekš - pastāvīga modrība! īpaši šadā situācijā, kad viņi ir tik viegli ievainojami.
"Labi, tā turpināt. Nepadoties un tikt no tās mēslu bedres laukā!" Rens uzmundrināja biedrus, kā nu prata.
Murga un Žurkas sarunu viņš nedzirdēja, par laimi viņam pašam un arī vieņiem.

[Hworang666]

Kad Gārs tika tik tālu, cik vien bija iespējams, viņš pamanīja, ka pavisam netālu stāv pārējā komanda, Ergo ieskaitot. Palīdziet tak viņiem, kājinieki saucamie! viņš nokomandēja un visi ķerās pie palīdzēšanas. No augšas tika nomestas vairākas virves, nestuves tika piesietas pie tām un uzceltas uzgšup. Cietējus norīkoties karavīri aizstiepa prom uz nometni, kuras mestās gaismas attāli jau varēja saredzēt. Kad vajadzēja palīdzēt Renam, Ergo pats piegāja pie malas un sniedza palīdzīgu roku. No augšas skatoties var redzēt, kurš būs piemērotākais tad, kad pats gulēšu kādas sešas pēdas zem zemes... Ja tiksim ārā, apsolu, ka palīdzēšu tev atgūt augstāku posteni... Tad pasmaidījis viņš turpināja: bet pašlaik palīdzēsim, pārējiem tikt ārā no tās velna bedres! viņš noteica un iesmējās. Palīdzējis piesiet pēdējās nestuves, Gārs aizskrēja pie Lūka un Leilas. Varam doties prom! viņš nosaucās. Tā kā palicis bez jelkāda krekla viņa smaidu iespaidoja vien viņa zobu klaboņa. Tik tiešām cerēju, ka izdosies nesaslimt pieņemot racionālu lēmumu... viņš pasmaidījis konstatēja. Tikmēr Murgs jau bija uzrāpies augšā un deva palīdzīgu roku Benam un viņa māsai, kas palīdzēja viņam saglābt ieročus.

[Pūķēns Sāra]

Nekas neliecināja par briesmām, bet nevarēja zaudēt modrību, un šis nolādētasi lietus! Nevarēja īsti saprast vai labāk bija, kad bija tvaicīgs un likās, ka tevi spiež pie zemes, vai tagad, kad redzamība bija pavisma draņķīga un likās, ka tu tūlīt noslīksi. Protams, no viņas joma viedokļa labāk pirmais, bet ne pa velti viņus apmācīja piemēroties ikvienai situācijai un to izmantot savā labā. Vismaz nav sniegs... nav tik vēsi. Pie viņiem piegāja Gārs, vajadzēja pasteigties, lai viņi nepaliktu pēdējie, kaut gan...
-Še,- viņa vīrieša rokās iespieda savu apmetni. Kaut gan viņai bija mācīts, ka nedrīkst atteikties ne no kā, kas sargā tavu drošību, bet šobrīd apmetnis tiešām daudz nedeva, un vismaz Gāram būs iespēja, kaut kādi nosegties, varbūt pat biku sasildīties, kamēr viņi tiek līdz nometnei.
Pārbaudījusi vai visi ieroči un viss pārējais ir kārtībā, sieviete pieķērās pie virves, lai rāptos aukšā. Uz visiem, kuri vēlējās palīdzēt, tika uzrūkts, lai atlasās, savādāk dabūs. Tikusi augšā, sievietes rokās nekavējoties atardās gloks. Rudie un jau krietni slapjie mati traucēja, par laimi, lietus bija tik jauks un jau kādu laiku atpakaļ bija dabūjis no sievietes matiem laukā lielāko daļu dubļu. Leila vērīgi lūkojaš apkārt, tas, ka viņi te bija daudz, nebija iemesls nebaidīties, tieši otrādāk, šāda kņada tieši norādīja viņu atrašanos vietu un bija lielāka iespēja uzbrukumam, bet viņa netaisījās iet uz nometni, savus biedrus viņa netaisījās atstāt.

[Elony]

"Skaidrs, ser!" Rens atsaucās uz komandiera piezīmi par karjeras iespējām.
Tas protams, deva vielu pārdomām, galvenokārt par tādu tēmiņu - labāk būt par saržantu pie laba kapteiņa, nekā par pulkvedi pie draņķīga ģenerāļa. No vienas puses, ja Ergo tiktu paagstināts, viņa pakļautībā Renam atrasties nebūtu problēmu...
Lai nu paliek, galvenais, ka tribunāls, šķiet, nedraud.
Paņēmis kāda ievainotā nestuvju galvgali, Rens kopā ar kādu klāt pienākušo kareivi nesa ievainoto uz bāzes pusi kopā ar pārējiem. Un protams, kaut arī viņa automāts bija uz muguras, tas bija pilnībā uzlādēts un pats Rens modri raudzījās apkārt.

Šo rakstu rediģēja elesarels: 11.11.2007 16:19

[Semijs]

Bens ar smaidu uz sejas satvēra Murga roku un uzsviedis augšā amūnīciju, lai kāds karavīrs tos paņemtu, vīrietis padeva otru roku savai māsai. Tiklīdz Bens bija uzvilkts augšā, viņš ar otru roku sagrāba Šarlotes roku un uzvilka viņu augšā.
-Viss kārtībā?-
Vīrietis ar smaidu uz sejas uzlika abiem rokas uz pleciem.

[Malduguns]

Šarlote saņēma brāļa roku un mazliet saviebusies pasmaidīja. Roka vēl aizvien sāpēja, kaut gan zāles bija krietni vien palīdzējušas. Meitene centās neizrādīt to, ka līdz galam labi nav. Noslaucījusi pieri piedurknē, jo rokas bija ļoti dubļainas, viņa uzsmaidīja brālim nu jau mazliet mundrāk un viegli atbrīvojās no viņa tvēriena.
-Tev ir smagas rokas,-meitene sacīja.-Un man viss kārtībā, kā redzi. Tev?

[Semijs]

Bens pasita ar plaukstām abiem pa pleciem un pasmaidījis savai māsai teica.
-Kā tu domā, tad kāpēc cilvēki gāžās pēc mana sitiena?(Viegls smīns) Man ir labi, tik ārkārtīgi sūrst seja, man ir aizdomas, ka neesmu vairs tik simpātisks kāds agrāk biju. Ak dies!-
Viņš atmeta ar roku, kā caca un viegli nosmējās. Iztaisnojies un atlaidis Murgu vaļā, Bens ieklepodamies teica.
-Laikam jau varam lēnām bīdīt uz nometni?-

[Malduguns]

-Es jau teicu, ka tu izskaties vēl atbaidošāks kā parasti,-Šarlote pasmīnēja pa visu seju. Viņa lūkojās brālī ar viegli ironisku smaidu.
-Tagad tavas donžuāna tieksmes būs jāatliek uz kādu laiciņu, labi, Ben?-viņai vaicāja un ar veselo roku iegrūda brālim dunku plecā.-Skaties, ka neaizbaidi sev visas meitenes projām.