Poterfilmu vizuālo tēlu radītājs Rīgā Opcijas

[ils]

Aizkadra burvju mākslinieks
Jānis Klimovičs

Noskatoties pēdējo Harija Potera filmas laidienu, katram skaidrs, ka vizuālajā ziņā šī filma ir lieliska! Ļaunie un labie burvji ir tik īsti, ka uz pusotru stundu patiešām vari justies, kā nonācis pasaulē, kur miera nav ne mirkli un ļaunais burvis to vien gaida, lai pārvērstu tevi pīšļos vai labākajā gadījumā par lēkājošu peli. Tiesa, kinozāles tumsā reti kurš iedomājas, kas no parasta cilvēka ar miesu un asinīm ir izveidojis šos tēlus, kuri liek bailēs klabēt zobiem un klusītēm cerēt — kaut nu Harijs neatvērtu tās durvis!

Vasaras nogalē Latvijā viesojās viens no ievērojamākajiem grima māksliniekiem pasaulē — Floriāns Šmits-Andrē, kurš piecas dienas mācīja jaunajiem grimētājiem viltus deguna pielīmēšanas specifiku, darbu ar parūkām un citus trikus, kas tagad ir aktuāli pasaulē. F. Šmita–Andrē darbu sarakstā ir ne tikai Harija Potera sestā filma, bet arī tādi grāvēji kā Gladiators, Džeimss Bonds un citas filmas un seriāli. Taču galvenokārt viņš strādā nevis popkorna faniem domātos blokbāsteros, bet operā un teātrī.

Kā jūs kļuvāt par grima mākslinieku?

Mans tēvs bija aktieris, un kopš pašas dzimšanas esmu bijis tuvu kinodzīvei, tāpēc vēlējos ar to saistīt arī savu dzīvi. Beidzot skolu, jau zināju, kurā sfērā strādāšu, taču nevēlējos kļūt par aktieri. Un, manuprāt, tuvākā profesija aktierim ir grima mākslinieks.

Mūsdienās daudz ko var panākt ar datorgrafiku. Vai grima loma tāpēc nav mazinājusies?

Nedaudz ir mazinājusies, taču joprojām lielākā daļa darba ir jāpaveic ar rokām. Ja mums ir jāuzliek uz ķermeņa dārgakmeņi, mēs to joprojām darām ar rokām. Dažreiz filmas veidotāji vēlas ķermeni kādā īpašā krāsā — sarkanā, zilā, dzeltenā vai citā. Var ķermeni iekrāsot tikai ar datoru, taču, ja šo pašu darbu dara pa īstam, ar rokām, krāsa izskatās īstāka, dzīvāka.

Vai jūs spējat visu, kas saistīts ar grimu?

Es neesmu labākais pilnīgi visās jomās, jo neviens cilvēks nevar mācēt visu, bet es zinu visu par grimu, un es zinu, kādam ir jābūt grimētājam un kas viņam ir jādara

Ko jūs personīgi darāt?

Es cenšos nestrādāt visu filmas uzņemšanas laiku, jo tas ir pārāk ilgi. Filmas tapšana var ieilgt no trim mēnešiem līdz pat gadam. Filmas uzņemšanā tev visu laiku ir jābūt klāt. Es veidoju atsevišķas detaļas filmā.

Lielākā filma, kurai esmu kaut ko veidojis, ir Harijs Poters un Fēniksa ordenis/Harry Potter and the Order of Phoenix. Šai filmai es veidoju atsevišķas lietas: parūkas, sejas detaļas, degunu u.c. Šajā Harija Potera filmā veselu gadu strādāja vairāk nekā 55 makeup mākslinieki. Katram no viņiem bija savs noteikts darbs. Piemēram, viena grupa darbojās ar parūkām, citi ar ķermeņa daļām, vēl citi bija pašā filmēšanas laukumā un grimēja klasiskā izpratnē. Taču es pats neatrodos klāt filmēšanā. Filmas veidotāji nāca pie manis un teica, kas viņiem ir vajadzīgs, un es to viņiem veidoju.

Piemēram, Titānikā/Titanic lielākā daļa matu, ko izmantoja filmas uzņemšanā, bija no manas darbnīcas.

Bet karjeras sākumā taču jūs strādājāt filmēšanas laukumā?

Protams. Sākumā es mācījos par frizieri, pēc tam par grimētāju. Kad ieguvu diplomu, strādāju ārštatā Vācijas televīzijā. Galvenokārt gan es strādāju mūziklos, operās, teātros.

Vēlāk izveidoju savu darbnīcu, rūpnīcu, ar laiku tā attīstījās, un tagad tas ir mans pamatdarbs. Šajā fabrikā es esmu menedžeris, pārraugu un vadu darbu, taču mēdzu arī pats šo to izveidot. Citi grima mākslinieki nāk pie manis un pasūta dažādas lietas, es šos pasūtījumus izpildu.

Kāda ir atšķirība starp darbu operā un darbu kino?

Galvenā atšķirība ir laika posms, kurā jādarbojas. Operai nav jāveltī tik daudz laika. Taču arī darbu ar operu var iedalīt divos veidos.

Pirmkārt, ir festivāli. Tiek uzvesta opera, un tad visi dziedātāji un grimētāji, un skatuves strādnieki brauc pa valsti un rāda vienu operu. Otrkārt, ir viena noteikta opera vienā pilsētā. Piemēram, Otello Rīgā. Kad izlemj iestudēt Otello, visi dizaineri, horeogrāfs, grimētāji, režisors — visi sanāk kopā. Tiek apspriesti tērpi, dekorācijas, mati, grims, kā visam jāizskatās. Aptuveni piecas dienas pirms izrādes mēģinājumā visi operas dalībnieki ir tērpos, nogrimēti un operas veidotāji pasaka, vai viņiem tas patīk vai ne. Ja viņiem kas nepatīk, tad grimētājiem tas ir jāmaina.

Kino mums iedod aktiera tēlu, kas viņam ir jātēlo. Tad mēs izlemjam, kas un kā tiks veidots. Mums ir jāsaprot, kā aktieris izskatīsies konkrētajā filmā. Mēs izlemjam, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai izveidotu mums uzticēto. Tad mēs to pasakām filmas veidotājiem, un viņi mums dod šo laiku. Piemēram, es pasaku, ka man vajag piecas stundas, lai aktieri nogrimētu, un man šīs piecas stundas tiek dotas. Veidojot filmu Zilonis/Elephant, grima māksliniekam bija nepieciešamas septiņas stundas, lai izveidotu grimu. Iedomājieties, katru dienu — septiņas stundas! Un pēc tam tas viss ir jānotīra…

Operā parasti mums laika ir ne vairāk par stundu. Stunda ir dota visiem grimētājiem, kas strādā operā, lai nogrimētu visus dalībniekus. Padomājiet pats — ja opera sākas astoņos, es taču nevaru prasīt, lai operdziedātājs nāk divos. Viņš pateiks, ka es esmu stulbs!

Cik nozīmīgs filmās ir grims?

Mana devīze — maz var būt daudz! Tas nozīmē, ka nevajag uzlikt daudz grima, svarīgi ir panākt, lai aktieris izskatās tā, kā vēlas filmas veidotāji. Tas nozīmē, ka aktierim ir jāizskatās pilnīgi īstam. Mēs varam izveidot aktieri tādu, kādam viņam jāizskatās — nogurušam, možam, uztrauktam utt. Vēl viens princips — cilvēki, skatoties filmu, nedrīkst pamanīt, ka ir grims. Ja cilvēks noskatās filmu un pasaka, ka nav redzējis grimu, — es esmu paveicis savu darbu lieliski.

Vai grima mākslinieks spēj vienkārši pastaigāties pa ielu?

Kad ieeju tirdzniecības centrā, es domāju — sūds, tas izskatās slikti… Protams, katrreiz, kad izeju uz ielas, es ievēroju cilvēku matus, grimu un vispār viņu izskatu. Dažreiz es skatos uz kādu un ieraugu līniju, kur beidzas grims. (Smejas.) Es skatos un domāju, ka es mācētu uztaisīt labāk, ka es varētu cilvēkam dot padomu, kā uztaisīt labāk. Lielākoties, man liekas, grims cilvēkiem ir normāls. Īpaši tas attiecas uz jaunām meitenēm, kurām ir priekšstats par to, kas izskatās labi, un ir tik daudz veidu, kā izskatīties un justies labi. Tomēr es nedomāju, ka jaunām meitenēm vajadzētu īpaši aizrauties ar grimu. Dažreiz, kad mana meita vakarā pirms došanās ārā ienāk istabā, es saku — o, tas nu gan ir par daudz!

Kā ir ar filmām — vai tās varat skatīties kā parasts mirstīgais?

Visā visumā es skatos filmas kā normāls cilvēks. Ja kaut kas izceļas, tad es tam sāku pievērst uzmanību un domāju par to, kā tas izskatās. Esmu pieķēris sevi domājam, ka to es varētu izdarīt labāk, taču ne pārāk bieži.

Kā var uztaisīt matus?

Mūsu rūpnīcā ir zināmi labākie matu pārdevēji visā pasaulē, mēs iepērkam vislabākās kvalitātes matus no dažādām valstīm. Patlaban mums krājumā ir aptuveni piecas tonnas matu!

Ļoti daudz matu…

Jā, tie aizņem 10x10 m un aptuveni trīs metrus augstumā. Mums ir Eiropas kvalitātes mati, Indijas mati, Ķīnas mati. Eiropiešu mati ir plakanāki nekā ķīniešu mati. Viss, kas ir plakans, kļūst sprogains! Tas ir kā ar makaroniem — spageti ir apaļi un taisni, nūdeles ir plakanas un spirālveida. Tas pats ir ar matiem. Eiropas matiem ir visaugstākā kvalitāte, un tiem ir vislielākā krāsu dažādība. Indiešu un ķīniešu matiem mums ir tikai tumši toņi, jo viņiem visiem ir tumši mati. Kur jūs esat redzējis indieti ar blondiem matiem kā skandināvam? (Smejas.) Balinot indiešu matus, ir jāizmanto dažādas ķimikālijas, tāpēc ievērojami samazinās to kvalitāte. Ar ķīniešu matiem nav tik lielu problēmu, tie ir diametrā platāki. Ja es kaut ko no tiem zaudēju, es tos tik un tā pēc tam varu izmantot.

Tātad cilvēki pasūta matus?

Parasti profesionāļi zina, kādas kvalitātes matus viņiem vajag, un viņi tādus pasūta. Piemēram, mūziklam Kaķi/The Cats mēs izmantojām jaka matus. Mums bija divu veidu mati — no jaka astes un ķermeņa, astes mati ir cietāki un stiprāki, ķermeņa mati — mīkstāki un maigāki. Tajā brīdī tie bija labākie mati, un visi zināja, kādas kvalitātes matus viņiem vajag, tāpēc mēs tos pārdevām. Labākie un slavenākie aktieri vēlas vislabākās kvalitātes matus. Kā Breds Pits. Viņu neinteresē matu cena, galvenais ir kvalitāte!

Vai esat domājis par citu profesiju?

Nē, jo esmu diezgan laimīga persona, mans hobijs reizē ir arī mans darbs. Es eju gulēt, domājot par grimēšanu, sapņoju par grimēšanu utt. Es gan arī nedaudz sportoju, taču tam neatliek īpaši daudz laika.

Cik bieži grima māksliniekam ir brīvais laiks?

Parasti es cenšos izbrīvēt nedēļas nogali, taču ne vienmēr tas izdodas. Pa nedēļas vidu es ceļoju darba darīšanās, pirmdienās un piektdienās cenšos būt savā rūpnīcā. No Londonas uz Ņujorku, tālāk uz Sidneju, Oslo — visur, kur man jābūt. Diemžēl dažreiz tikšanās ir nedēļas nogalēs, kā tagad, kad strādāju pie mūzikla Evita. Šim uzvedumam es veidoju ne tikai parūkas, bet arī grimu, dizainu un citas lietas. Šī iemesla dēļ man ir jātiekas ar kostīmu māksliniekiem, režisoru, producentiem — visu personālu, kas iestudē mūziklu. Tad mēs apspriežam, kā mēs veidosim konkrētas lietas, bet tas var aizņemt visu nedēļas nogali. Mums ir atšķirīgi viedokļi, mums ir atšķirīgi priekšstati par to, kādiem jāizskatās aktieriem, kādam jābūt dizainam utt. Tādā garā var paiet visa nedēļas nogale, un pirmdiena ir klāt! Piešķiriet man vēl desmit stundu katrā diennaktī, un es būšu laimīgs! (Smejas.)

Vai kursos Jūrmalā jūs mācījāt ko īpašu? Varbūt atklāsiet kādus noslēpumus?

Šī kursa pamatmērķis bija sniegt zināšanas par augstākajiem standartiem, kādi grimā eksistē. Arī par speciālajiem efektiem, par to, ko izmanto lielajos projektos. Jaunākā lieta ir sintētiska želeja, ko izmanto, lai uztaisītu lielākas lūpas, krūtis un citas ķermeņa daļas. Šo materiālu tagad izmanto speciālajos efektos, un es varu pastāstīt jaunāko informāciju šajā jomā. Es došu padomus, kā strādāt ar šiem materiāliem.

Otrs šī kursa mērķis ir iemācīt pamatprincipus par grimu, kā izveidot matus, parūkas, ko darīt pirms filmēšanas, ko darīt pēc filmēšanas utt. Es mācīju strādāt augstas izšķirtspējas televīzijas laikā. Šī ir pilnīgi jauna lieta, un mums ir pilnīgi jaunas kameras, tāpēc ar tām ir jāmāk strādāt. Runāju arī par grima iedalījumu: ir ūdens grims, šķidrais, tauku grims u.c.

Vai mācījāt studentiem arī praktiskas lietas?

Mēs veidojām atsevišķas lietas: degunus, ausis, parūkas un citas detaļas. Es mācīju, kā jāuzliek grims, strādājot ar jauno augstās izšķirtspējas televīziju. Mēs veidojām jaunus zobus un arī grimējām cits citu, piemēram, uztaisījām cilvēkam zilu aci. Ja studenti paši liek grimu un sajūt to uz savas ādas, viņi vairāk iemācās.

Publicēšanas datums: Ceturtdiena, 2007. gada 20. septembris.
Rubrika: (8. lpp.)

Šo rakstu rediģēja Edzinsh: 29.09.2007 16:26