Ordeņi un pakāpes - filmas recenzija Opcijas

[ils]

Uzmanību! Raksts satur spoilerus gan par jaunāko filmu, gan par jauno grāmatu!

Recenzija par filmu "Harijs Poters un Fēniksa ordenis" žurnāla "Mir fantastiki" septembra numurā.

Sen, sen, kad Roulinga ģērbās second hand, ēda "Doshirak" un uzdzēra ūdeni no krāna, fantastiskos seriālus uzņēma galvenokārt "šausmu" žanrā. Tajos retumis parādījās slaveni aktieri ("Kapeņu stāstiņos" Breds Pits, Mārtins Šīns, Demija Mūra), bet specefektus taisīja no kečupa, sliekām un vājas daiļrades Microsoft Paint grafiskajā redaktorā. Kas spētu iedomāties, ka pēc analoģiska principa veidotās tikko ceptā bērnu bestsellera ekranizācijas būs spējīgas savākt kinoteātru priekšā milzīgas rindas? Viena pēc otras filmas stabili rāva kases gabalos. Izlasījuši grāmatu, cilvēki gāja uz kino neatkarīgi no tā, ko cerēja tur ieraudzīt - Kolambusa mīļo bērnu pasaciņu vai Kuarona šausmeni.

Pēc vairākām sērijām projekts sāka standartizēties. Drīz vairs nebija nozīmes tam, kas uzņem kārtējo "Hariju Poteru" un "divus noslēpumainus" vārdus. Stāsti kļuva vienādi pieauguši, drūmi un satraucoši. Citiem vārdiem sakot, pasaka ir beigusies. Sākas maģiskās atmosfēras trilleris.

"Fēniksa ordenī" problēmas ar ātru aktieru pieaugšanu sākās pilnā mērā. "Grāmatu" Harijam palika 15 gadi, Redklifam - 18. Zēns ar rētu uz pieres sāka izrādīt jūtamu dzimumaktivitāti. Tomēr Harijs vēl tikai skūpstās, iesūcot gaisu, un saka, ka viņam bija "mitri", bet Redklifam, kas teātra uzvedumā Equus tēlo traku zoofilu, jau laiks pašam radīt bērnus.

To pašu var teikt arī par citiem aktieriem. Pirmo sēriju nevainība ir zudusi. Aizmirstiet par kalambolu, elfiem un spokiem. Mācību stundas ir tik maz, ka skolas gads aizlido dažās minūtēs. Maģiju sāk mērīt dolāros, kas iztērēti spriedzes ainās. Harijs smaida ļoti reti, bet, ja dara to, tad ar tādu izteiksmi kā meistars Daņila, kuram nepadodas akmens zieds [skat. attiecīgo Bažova pasaku - ila piezīme]. Tomēr Jeitss neiedrošinās stāstu padarīt tik nežēlīgu, lai pāraugušo bērnu tēli un uzvedība pilnīgi atbilstu filmā notiekošajam. "Poteriāde" diezin vai pārkāps vecuma ierobežojuma PG-13 slieksni, tāpēc viegla nepateiktība būs klāt arī pārējās, palikušajās filmās.

Deivids Jeitss lieliski saprata, ka tāda iespēja tiek dota vienu reizi mūžā. Ja viņš neparādīs sevi no labākās puses, viņam līdz mūža beigām nāksies filmēt suņu barības reklāmu. Bailes un godkāre - tie ir lieliski radošie dzenuļi. Režisors strādāja ārkārtīgi uzmanīgi, sapresējot 870 lapaspušu romānu seriāla visīsākajā filmā. Nekādu atkāpju un pašdarbības, vēstījums iet ritmiski un gludi, ja nu tikai divdesmit minūšu garais prologs par vientiešu maģiskajām spējām ir pārāk izstiepts. Jeitss ar jūtamu baudu filmē Londonu (mēs to tā arī īsti neesam redzējuši no pirmās filmas) un nekautrējas ielikt vieglus politiskus akcentus, parādot Hariju un Hermioni kā tādus revolucionārus, kas saceļas pret konservatīvo un reakcionāro Maģijas ministriju.

Tumšajās sižeta debesīs īpaši spoži staro divas zvaigznes. Pirmā - Imelda Stauntone, kas neatkārtojami tēlo Doloresu Ambrāžu. Birokrāte un sadiste ar fajansa smaidu nozaga daļu no skatītāju naida Alana Rikmana tēlam - otram aktierim, kas viegli pārspēj citus, ieskaitot Hariju Poteru ar viņa dramatiskajām iekšējām ciešanām.

Rezumē:
briti māk turēt seriālu latiņu augstu desmitu gadu garumā. "Fēniksa ordenis" ir kaut kas līdzīgs "Bondiādes" kārtējai epizodei, kurā vienas sērijas patīk labāk, citas sliktāk, taču neinteresantas nav nevienas. Iedomājieties: tagad sērijas par Poteru jāj uz superpopulāru grāmatu kamiešiem. Pēdējais romāns jau iznācis, galvenais noslēpums - atrisināts - Harijs paliek dzīvs. Roulinga skumji šņauc degunu simtsdolāru banknotēs un saka, ka turpinājuma nebūs. Tajā pašā laikā "Nāves relikviju" pirmizrāde noteikta uz 2010. gadu.

Vai skatītāju interese paliks "uzsildīta", vai arī trīs gadi būs pietiekošs laiks, lai par Hariju Poteru aizmirstu? Vai varbūt Warner Bros. mārketinga speciālisti pierunās Roulingu uzrakstīt vēl vienu grāmatu?

Filmā ir: maģiskas cīņas, pirmšķirīgi specefekti, nenomācošs drūmums.
Filmā nav: pasaku atmosfēras, kalambola, daudzu romāna varoņu.

Atzīme no 10 iespējamiem punktiem:

Skatāmība - 9
Sižets - 7
Stils/atmosfēra - 9
Režisora darbs - 8
Aktieru spēle - 8
MF kopvērtējums - 8

[Nu ko tur teikt, tipiski mūsdienu krieviska recenzija, starp rindām izsmiekls par visu, kas tapis Rietumos, tajā pat laikā īsti piesieties nevar, jo labākais paslavēts. Bet vispār daudz ūdens, kas atgādina rakstu dzeltenajā presē - ila piezīme.]

Tas ir interesanti:

# Par pirmo filmu Daniels Redklifs saņēma 250 tūkstošus mārciņu. Par "Fēniksa ordeni" - 8 miljonus.
# Paklājs Ambrāžas kabinetā izmaksāja 50 tūkstošus mārciņu.
# Lai cīnītos pret kinopirātiem, filma pa kinoteātriem tika izplatīta ar neīstu nosaukumu "Krauklis".
# Kopējais filmas budžets (ieskaitot reklāmas izdevumus) - 150 miljoni dolāru. Recenzijas rakstīšanas laikā filma jau nopelnījusi gandrīz 600 miljonus.
# Ainas beigās, kur Harijs, Rons un Hermione apspriež Harija un Čo skūpstu, aktieri "salūst" un sāk ķiķināt. Viņi patiešām norāva filmēšanu, taču režisors atstāja viņu smieklus filmā, jo uzskatīja, ka tie ir ļoti piemēroti situācijai.
# Deivids Jeitss "saslima" ar kinematogrāfu, kad noskatījās Spīlberga "Žokļus".
# "Jauktasiņu prinča" filmēšana sākās 2007. gada septembrī.
# Alans Rikmans bērnībā cieta no runas defekta. Viņš vēl tagad reizēm nekontrolējami stiepj vārdus.

Šo rakstu rediģēja Edzinsh: 20.09.2007 18:41

[Mermaid]

Man personīgi gan patika Potera V daļa. Varbūt iemesls ir tāds, ka kādus mēnešus divus iepriekš biju izlasījusi tikai pašu grāmatu.
Ļoti gaidīju filmas pirmizrādi, ka pat pēc filmas noskatīšanos izgāju ar nelielu tukšumu sirdī. Nebija vairāk ko īsti gaidīt. Nepilnības un trūkumi bija, taču filma man patika, it īpaši humors un aktieri.

Šis raksts jau atbilst pus patiesībai, bet nedomāju, ka brīžiem vajadzēja tik skarbi.