Zona 52, Sci-Fi [C] [PZP] [BP] Opcijas

[echo3]

Atkal šīs nepārspējami muļķīgās ziņas! - Izsauciens misteram Vorenam izspruka pats no sevis, paņemot rokā kārtējo New York Times izlaidumu. Avīzes titullapu greznoja uzraksts "Zona 52 - mūsdienu mistērija". - Atkal avīžniekiem pietrūcis, par ko rakstīt... - gremzās misters Vorens. - Noslēpumainas ugunis, trokšņi, pamestas mašīnas un... nu nē, re, ko vēl sadomājuši - pazuduši aculiecinieki! Tā gan. Visu ko raksta, bet to, kur tā Zona 52 atrodas - to laikam nespēj no pirksta izzīst! - Misters Vorens vēl indīgi piebilda, beidzot sākdams lasīt noniecināto avīzi.

Mistera Vorena skatiens, avīzi pārlapojot, aizķērās pie lielākajiem virsrakstiem - "Karstuma vilnis Teksasā", "Senāta pieprasījums Prezidenta birojam", "Pacifistu gājiens: Ierobežot bioloģisko ieroču izstrādi!", "Gadsimta lielākā ziedu izstāde". Ticis līdz sludinājumu lappusei, misters Vorens vispirms iedziļinājās tajā - ko pārdod, kur pārdod, piedāvājumi, reklāmas. O! Tepat priekšpilsētā, netālu (ja misters Vorens pareizi atcerējās), viens tips pārdod gandrīz jaunu zāles pļāvēju. Interesanti!

Sludinājumu pašā lappuses apakšā misters Vorens bija redzējis tik bieži, ka nelasot zināja, kas tajā teikts:

"Mūsdienīga, aizraujoša un izcila karjera pasaules labākajā armijā! Nepalaid garām iespēju, kas ir izdevīga gan Tev, gan Tavai valstij!"

Sludinājumam sekoja sīkiem burtiņiem nodrukātas pieņemšanas biroju adreses, kuras misters Vorens nekad nebija papūlējies izburtot.

Ik pa brīdim apmierināti vai, tieši otrādi, īgni ieņurdēdamies, misters Vorens turpināja lasīt rakstu par gadsimta lielāko ziedu izstādi. Misis Vorena, blakus klubkrēslā sēdēdama, stoiskā mierā klabināja adāmadatas.

-------------------------------------

147. avēnijas 86. nama durvis greznoja spoži dzeltena metāla plāksnīte ar uzrakstu "A.S.V. militārie spēki. Pieņemšanas birojs", bet blakus uz sienas - paliels plakāts ar to pašu tekstu, kas lasāms sludinājumā: "Mūsdienīga, aizraujoša un izcila karjera pasaules labākajā armijā! Nepalaid garām iespēju, kas ir izdevīga gan Tev, gan Tavai valstij!"

Vairums garāmgājēju uzrakstiem nepievērsa nekādu uzmanību. Tomēr ik pa brīdim varēja ievērot kādu, kas nāca šurp no tuvākās metro stacijas, uzmanīgi vērodams māju numurus. Atradis vajadzīgo, nācējs parasti brītiņu vilcinājās, pirms atvērt durvis. Bet tad satvēra rokturi un apņēmīgi devās iekšā.

-------------------------------------

Spēle Zona 52
[C] [PZP] [BP]

Žanrs - Sci-Fi (nekādas maģijas!)
Spēles pasaule - Amerika 2057.gadā.
Personāži - cilvēki vecumā no 18 līdz 50 gadiem, pietiekoši fiziski un garīgi veseli, lai varētu dienēt armijā. Jebkādas tautības vai izcelsmes, ja tikai ir Amerikas pilsoņi.
Spējas - lūgums nepiedēvēt sev nekādas pārcilvēciskas spējas, bet drīkstat būt trenēti sportisti, apdāvināti datoriķi, pieredzējuši automehāniķi utt. atbilstoši izvēlētajam vecumam. Izglītība - vidējā vai vidējā speciālā.

Pieteikšanās spēlē pa PZ.

Tēla leģenda:

1) vārds
2) dzimums
3) vecums
4) tautība vai izcelsme
5) izglītība un iepriekšējā pieredze
6) fiziskā un psiholoģiskā sagatavotība
7) motivācija iestāties armijā
8) rakstura apraksts
9) izskata apraksts un/vai attēls (anime bildes neiesūtīt)

Brīdinājums!

1) Pēc kopēja ievada sekos individuālas spēles posms pa PZ. Pēc tā spēle atkal turpināsies kopēji.
2) Spēles pasaule nebūs saudzīga, un tikai no personāžu veselā saprāta būs atkarīgs viņu liktenis, tajā skaitā - personāži ir mirstīgi. Personāža bojāejas gadījumā spēlētajam ir tiesības veidot jaunu personāžu un pieteikt to spēlē.
3) GM patur tiesības no spēles izslēgt neaktīvos spēlētājus - tos, kas bez ATD pavedienā ierakstīta paziņojuma (vai citādi brīdinot GM) pazūd ilgāk kā nedēļu.

Šo rakstu rediģēja echo3: 27.08.2007 13:09

[Roviela]

Maiks bija pabeidzis savu darba dienu.
Viņš bija pateicis par savu aiziešanu visiem, uz ko tas attiecas, uzklausījis vaimanas no kolēģiem, atdevis dokumentus tur, kur tos vajadzēja atdot, un tagad bija tik draņķīgā noskaņojumā, cik vien viens cilvēks var būt.
Tagad nu jau bijušais laborants sēdēja uz dīvāna savā īrētajā mēbelētajā istabā un gudroja vai iet uz bāru vai labāk piedzerties tepat. Tad viņš tomēr saņēmās un, uzvilcis džinsus un T-kreklu, ar paplānas ādas jaku pārmestu plecam, drīz bija uz ielas.
Ejot garām bankai, viņš pārbaudīja savu kontu.
Tā!
Tur vīdēja summa, kas tikai nedaudz pārsniedza līgumā iepriekš redzēto.
Nopūties un konstatējis, ka garastāvoklis neuzlabojas ne par matu, drīzāk - paliek vēl draņķīgāks, Maiks ceļoja tālāk, un drīz pēc astoņiem vēra "Bridžstonas Dzērāju" durvis, kur sāka meklēt, vai pirmītējais jaunais paziņa ir jau ieradies jeb vēl nav.

[Semijs]

Hjords aizslēdza durvis un ātrā gaitā, nokāpa lejā pa kāpnēm un izgāja laukā no daudzdzīvokļa nama. Uzmetis aci apkārt savam rajonam, viņš devās uz bāru, kas nebija nemaz tik tālu. Hjorda rajons nebija tas drošākais, bet pēc pēdējā kautiņa, viņam vairs neviens nesienās klāt.
Pēc desmit minūtēm, vīriets atvēra ''Bridžstonas Dzērāju'' durvis un iegāja iekšā. Ievērodams Maiku, viņš viņam piegāja klāt un uzlika roku uz pleca.
-Sveiks Maik! Ko tāds sadrūmis izskaties??-

[Roviela]

- Sveiks! Nav nekāda iemesla līksmot, - Maiks drūmi atteica, brīdi paskatījies uz Hjordu, tad atkal pievērsa acis alus kausam.
Viņš pacēla kausu sveicienam
- Bet alus te tiešām ir uz goda! Un mūzika negriež ausis. Šķiet, es drīz beigšu nožēlot, ka šovakar izvilkos no mājām. Neņem mani galvā, vecīt, ja?

Šo rakstu rediģēja Roviela: 29.08.2007 11:52

[Semijs]

Hjords pasūtijis, sev ar alu, pacēla arī savu kausu sveicienam un saskandināja kausus, bet tad smaidīdams teica.
-Es takš tev teicu, ka labāku alu neatradīši šeit un mūzika patiešām ir laba. Davai aizejam kaut kur piesēst?-
Viņš pasmaidīja un kopā ar Maiku( laikam ) piesēda pie viena galviņa un teica.
-Nu tākā mēs jau iepazināmies un iespējams dienēsim kopā, tad vajadzētu labāk iepazīties. Mans pilnais vārds ir Hjords Derrgots. Es piedzimu Norvēģijā un tur nodzīvoju līdz 18, pavadot mūžu militārajā skolā, bet pēc tam es izlēmu doties uz Amēriku un meklēt laimi... godīgi sakot nesūdzos, tik tā tauta man šķiet tāda... dīvaina - piemēram puse nezināja kur ir Norvēģija un jautāja vai mans vārds ir vīriešu vai sieviešu! (Smejas) Es ceru, ka es pārlieku netraucēju ar daudz runāšanu, vienmēr esmu tāds bijis... Ko vari pa sevi pastāstīt?-

[Roviela]

Maiks savāca savu lielo alus kausu un lavierēja ap galdiņiem aiz Hjorda. Nonākuši pie viena, kuru norvēģis atzina par labu esam, viņi tur nogruntējās.
- Ek, ko tur daudz stāstīt! Mans pilnais vārds ir Maiks Kērtiss Mc'Girrs, un mani senči te ir ieradušies es pat nezinu kad, bet kaut kad pašos pirmsākumos. Jādomā, ka viņiem nav gājis īpaši spoži, citādi es tagad nebūtu uz sēkļa un spiests pārdoties armijā.
Viņš vārgi pasmaidīja par norvēģa tirādi par amerikāņiem:
- Nu ko Tu gribi, vecīt... te nevienam nemāca vairāk, nekā viņam tieši vajag, un, ja runa par valstīm, tad ir tikai viena valsts, un tā ir šī. Toties, kas kur ir te un kurā štatā, tev atbildēs katrs.

[Semijs]

-Nu zini, ja viens domāja, ka Norvēģija ir Filipīnās( tā bija (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) tikai Norvēģijas vietā bija Latvija ), tad piedod man, bet nu es šaubos vai katrs zinās pa šatiet, to ir diezgan daudz, pat pārāk daudz priekš viņu smadzenēm..-
Hjords nosmējās un ierāva malku no sava kausa, bet pēc tam teica.
-Interesants vārds, vai man tā liekas, jeb tu esi Skots?-

Šo rakstu rediģēja Ilivarra: 29.08.2007 12:29

[Piligrims]

Realizēt pieņemto lēmumu, kurš iesākumā pavīdēja domās kā stulbs joks, Markam ‘palīdzēja’ pēdējais ziņojums no Žirafes – Esmu izskaitļots, Koijotam paveicās, viņu savāca federāļi un viņš jau sēž, iesaku tīties kaut kur patālāk. No darba viņš jau bija aizgājis, visu vērtīgo pārdevis, vai ieķīlājis.
Nebūtu šitā stulbuma, dzīvs es labprātīgi viņiem nepārdotos, nodomāja Marks, bet nu citas izejas nebija, visa šī stulbuma cēlonis – Zilonis jau bija labākos medību apgabalos, tāpat Mērkaķis un Žurka, kas atbalstīja Ziloņa pastrādāto stulbumu. Vienīgais iemesls kāpēc viņš vēl bija dzīvs bija tas, ka viņi cits citu pazina tikai pēc iesaukām un tas, ka viņš bija ļoti noslēgts un par sevi un personīgo dzīvi nemēdza izteikties netā.
Paņēmis pilsētas karti, Marks sāka pētīt kur ir tas rekrutēšanas punkts un ar kādu transportu tur ērtāk nokļūt. Tā, tas ir centrā, būs jābrauc ar metro. Paņēmis mugursomu ar pirmās nepieciešamības lietām, Marks atstāja savu mitekli uz visiem laikiem. Labi, ka ar Dženiju ir īsais un esmu bijis tik saprātīgs, ka neesmu meklējis skuķus netā. Tā bija viena no tām retajām reizēm, kad kaut kas nepatīkams kļuva kopējā kontekstā tīri patīkams.
Rekrutēšanas punktu viņš atrada ātri un bez vilcināšanās devās iekšā. Kā jau viņš bija paredzējis, rindu šeit nebija. Šķībi pasmaidījis par savu ‘gaišredzības’ talantu, Marks atvēra durvis ar uzrakstu ‘Pieteikšanās’.

[Roviela]

- Nu, nu... - Maiks novilka, diezgan pašķībi paskatoties uz Hjordu. Maiks pats bija amerikānis, cik vien īsti var būt baltie amerikāņi, un tādu noniecinājumu viņš nevarēja pieļaut.
- Labāk mainām tēmu. Par to, ko māca skolās te un kādas ir prasības eksāmenos, man, šķiet, ir labāk zināms.
Viņš iedzēra vēl alu. Uzbraucieni amerikāņiem tieši tagad nebija tas, ko Maiks vēl šovakar gribēja dzirdēt. Labi, ka ir alus!

- Vārds kā jau vārds, - bijušais laborants paraustīja plecus, - ja, tas nāk no vecās labās Skotijas. Toties tavējais gan manām ausīm izklausās nedzirdēts. Vai Tavs vārds kaut ko nozīmē?

(OOC - (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tikko noskaidroju, ka tas ir sens īru uzvārds - McGirr! Bet tas nav svarīgi. Nozīmē "īsa auguma vīra dēls")

Šo rakstu rediģēja Roviela: 29.08.2007 12:53

[echo3]

Ieraksts BEI augstākās drošības kategorijas vadības centra DB

Ziņojums nr.: 183J7H2
Kods: NY147EK27
Atzinums: derīgs
Kategorija: A2
Piezīmes: aviācija

[Semijs]

-Tēmas ir vienmēr daudz ko runāt, bet ja vēlies, varam aiziet uz ko citu.. Pats esi ņēmies ar militārām lietām.. kaut kur dienējis, vai mācijies?-
Hjords teica izvilkdams laukā ''Chesterfield'' cigarešu paciņu. Paņēmis cigareti un ielicis to zobos, vīrietis aizdedzināja to un ievilcis dūmu, nopūtās. Pastiepis paciņu Maikam, Hjords iejautājās.
-Smēķē? Mans vārds simbolizē klinšu grāvējs, diezgan interesants, bet es to neizmantoju..-

Šo rakstu rediģēja Ilivarra: 29.08.2007 13:14

[Lia'angia]

Emīlija iznāca no uzņemšans punkta krietni dīvainā noskaņojumā. Aizgājusi uz tuvējo skvēru, viņa apsēdās un vēlreiz uzmanīgi pārlasīja līgumu. It kā viss skaidri, saprotami un bez zemūdens akmeniem, bet sievieti neatstāja sajūta, ka viņa ir pamatīgi piečakarēta.
Nošūpojusi galvu, viņa devas mājup, paņēma piezīmju grāmatiņu un sāka metodiski apzvanīt visus savus paziņas un draugus, lai paziņotu, ka un kāpēc aizbrauc. Turpmakajās trīs dienās bija gaidāmas pamatīgas atvadu mballītes dažādās kompānijās... Bet jānotriec vien tas atlaišanas pabalsts ir, lai jaunu dzīvi sāktu ar jaunu naudu kabatā!

[Roviela]

- Nē, ar militārām būšanām man nekad agrāk nekāda sakara nav bijis, - Maiks noliedzoši pakratīja galvu, - bet tev, šķiet, ir gan, vai tā?
Tāpat par laipno piedāvājumu uzsmēķēt Maiks bija spiests laipni atteikties,
- Paldies! Es nesmēķēju. Kā skolā neiesāku, tā vēlāk tikai nopriecājos, ka neesmu to izdarījis. Redz, man gadījās strādāt tādā vietā, kur boss par to, ka nesmēķēju, man maksāja 20% pie algas klāt. Ne visur tā ir, bet man tā gadījās. Bet Tu droši! Man netraucē.

[Semijs]

Hjords pamsaidīja un ievilcis dūmu teica.
-Malacis! Es nedaudz lepojo ar tevi, kā nekā jau vairākus gadus smēķēt nav modē, bet gan nesmēķēt. Taču no atkarības tikt vaļā nav tik viegli ( Kaut es spētu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) ).-
Dzirdēdams, ka Maikam nav nekādas pieredzes, Hjords nosmīnēja un teica.
-Tad tev draudziņ ies sūri, galvenais turēt mēli aiz zobiem, savādāk var draņķīgi beigties, bet ja nu, kas pasauc mani. Būšu gatavs tev izlīdzēt..-
Vīrietis pasmaidīja un pacēlis kausu teica.
-Nu tad par manu samaitāto un tavu nesamaitāto veselību!-

[Roviela]

Uz pēdējo piezīmi Maiks arī pasmīnēja:
- Un kāpēc tad sūri? Vai es izskatos tā, ka taisos klausīt jebkuram, kam ienāks prātā pavēlēt? Jeb Tev šķiet, ka mēs nonāksim ne treniņu centrā, bet zaļknābju kopmītnēs, kur katrs gribēs pierādīt, cik liels gailis viņam ir? Ē... nē... bet es tagad labāk neizteikšos, ko domāju par to nonākšanu. Kā Tu pareizi teici - mēli aiz zobiem. Priekā!

[Semijs]

Hjords saskandināja kausus un izdzēra visu kausu sausu apbrīnojumā ātrumā. Noslaucījis muti ar salveti, viņš nodzēsa cigareti un teica, nedaudz nopietns.
-Nu augstākiem ranga karavīriem tev būs jāklausa, tas ir nenoliedzami, bet ir daudzi iedomīgie, kuri tiešām var tev likt kaut ko darīt, bet nu uzmanies, jo daudzi tur nav ar pliku roku ņemami, pats sākumā biju sērkociņš, militārajā skolā un gāja grūti, bet ar laiku jau fiziski attīstījos un visiem ierādīju vietu, bet, lai kā arī nebūtu, gudrīši nepietrūkst. Nemaz nav tā, kā runā, ka tam kuram lielāks metamais uzreiz ir glavnijs, bet vienmēr ir izņēmumi..-
Vīrietis nosmīnēja un uzsauca bārmenim.
-Oi bārmeni! Man un mana draugam pa diviem kausiem katram!-
Drīz vien glīta meitene pienesa četrus kausus.

[Roviela]

- Ak, Tu par to! - Maiks atmeta ar roku, - kauties ar dūrēm neesmu meistars, bet ar disciplīnu man problēmu nav, un, jā, kāpēc Tu domā, ka man būs jāklausa visiem, kas rangā par mani augstāki? Nekā nebija. Ir viens tiešais priekšnieks, un pārējie var iet bekot. Tas, protams, nenozīmē, ka varu šiem uzspļaut, nē, bet, ja tiešais nav pavēlējis, tad nekā... cik man zināms. Bet tie, kas skaitās tādi paši... nu, redzēsim, kurš kuru. Es nevienam virsū bāzties netaisos, un labāk, lai mani liek mierā.
Maiks paņēma vēl vienu kausu:
- Es regbiju spēlēju. Varu gan uz auguma paņemt, gan ātri paskriet. Derēs? Bet tā... mēs maksājam pārāk dārgi, lai kādu dulburu dēļ šo naudu izniekotu velti.

(OOC - man šķiet, ka Amerikas profesionālā armija nav gluži padomju ģedovščina (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Varbūt nevajag pārspīlēt?)

[Semijs]

* Nevienā armijā nav viegli (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) Pie tam man jau tikai pieredze no militārās skolas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif) pēc idejas ( ja nemaldos ) tev jāklausa jebkuru augstāku rangu, kaut vai viņš nav no tavas divīzijas, vai arī pirmo reizi redzi. Atmiņa sāk palikt īsa (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

-Kauties ar dūrēm iemācīsies, to es tev garantēju. Galvenais sargā seju treniņa laikā.-
Hjords iesmējās un iedzēra vēl aliņu, bet pēc tam turpināja.
-Ja mana atmiņa neviļ, tad ir tomēr jāklausa, manuprāt militārajā skolā iemāca visu svarīgo, bet gadi jau pagājuši un, jo vecāks tu kļūsti, jo atmiņa paliek īsāka diemžēl, bet fakts. Tas labi, ka ātri skrien, tagad zināsim kurš būs ēsma .. lab joks..-
Viņš atkal iesmējās un aizdedzināja nākamo cigareti.

[Roviela]

- Ja norīkos mācīties par trieciennieku, tad mācīšos, tikai man ir aizdomas, ka nekas tamlīdzīgs... mūs izmantos kā speciālistus, un tad tā vispārējā dzenāšana ir tikai tā, lai būtu zināms, kas tas ir. Galvenais - pavēle ir jāizpilda, un viss, - Maiks iebilda.
- Ai, nu pateici! Seju... seja ir sīkums! Ar lauztu žokli vai degunu var paskriet, bet ar lauztu kāju nevar. Kas jāsargā vairāk?
Uzdevis šo ritorisko jautājumu, bijušais laborants turpināja nesteidzīgi sūkt alu.

[Semijs]

-Ar salauztu žokli ilgi neskriesi, jo vajag arī kaut kā elpot un deguns nelīdzēs garām distancēm. Mjā pa speciālistiem varētu būt taisnība, jo summa tika iedota tīri laba.. Starpcitu uz ko tu vairāk specializējies?-
Hjords ievaicājās ievelkot dūmu un uzdzerot alu.

[echo3]

Ieraksts BEI augstākās drošības kategorijas vadības centra DB

Ziņojums nr.: 183J7I2
Kods: NY147RL26
Atzinums: derīgs
Kategorija: A9
Piezīmes: nav

Šo rakstu rediģēja echo3: 29.08.2007 18:28