Adrenna - LS, Vēl var pieteikties! [C] [PZP] Opcijas

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Ārpus tēla diskusijas šajai LS

Rihannas pilsēta tajā dienā stāvēja drūma. Ziemeļos varēja redzēt milzīgu kalnu grēdu, un, ja rūpīgāk ieskatījās, varēja redzēt tādu kā kustību smailēs.
-Šodien tie sasodītie kalni mainās vairāk....-
Drūmi nopūtās krodziņa "Zelta zirgs" saimnieks lūkodamies cauri kādreiz tik skaistam ozolkoka logam. Ārā bija velnišķīgi karsta, kaut pie debesīm bija tikai pelēki mākoņi. Laiks, kā jau parasti šajās dienās, bija neskaidrs, taču nejauks. Taču šodien vairākas būtnes devās uz šo ēstuvi iestripināties, un, kā jau liktenis vēlēja, doties ceļā uzzināt kraso pārmaiņu cēloni....-

[Roviela]

Errano vienā mirklī bija mugurā Fērantai, bez segliem un iemauktiem, kā jau elfi to paraduši. Ķēve nekavējoties lēca, apvienojusi savu saprašanu ar elfa pieredzi, un viņiem abiem izdevās izvairīties no ūdens šaltīm. Tikuši tik tālu, kad nejuta vairs drebam zemi, viņi apstājās un ķēve pēc nemanāma rīkojuma pagriezās iesāņus atpakaļ. Kas noticis ar pārējiem?

[Big Bad Wolf]

Nakts elfs nokāpa no kentaura muguras. -Paldies par nešanu,- Daniels noteica.

Elfs tikko bija paspējis izvēlēties sev zirgu, kad atskanēja šausmīgā skaņa.
-Ak. Kas pie?- elfs nepaguva pabeigt, jo viņam nācās izvairīties no ledusaukstas ūdens šalts.

Šo rakstu rediģēja Mr. Green.: 26.08.2007 19:20

[novemberunge]

Niveuss, kas joprojām klusēja un kautrīgi no malas nolūkojās visā tracī, savdabīgās zemestrīces laikā pēdējā mirklī bija paspējis palēkt malā un no galavs līdz kājām neaplieties ar ledusauksto ūdeni, kas aumaļām šļācās laukā no plaisas. Viņš tobrīd bija aizdomājies par to, vai spēs sakoncentrēties, lai kaut cik pienācīgi apņēmīgi paziņotu, ka var jāt arī ar kādu divatā uz viena kumeļa, jo bija visai viegls un neliels augumā.
Bet šķiet, ka liktenis bija sazvērējies un nemaz negrasījās viņam ļaut kaut muti atvērt. Un vēl jo lielāks kauns iemetās burvim vaigos, kad viņš saprata, ka nupat kā tāda nelaimīga skuķe bija iespiedzies. Ļoti nevīrišķīgi, īsāk sakot. Nolaidis roku, kas pati bija pieķērusies zem drānām un ādas paslēptajai sirdij, Niveuss pameta nepārliecinātu skatu apkārt.
-Visi dzīvi, visiem viss kārtībā?
Otra plauksta bija cieši sažņaugusies ap zižļa spalu un nobālējusi balta kā krīts.

Laikam jau Džeinas tēvam bija taisnība, viņiem bija jādodas prom pēc iespējas ātrāk. Niveuss noliecās pie zemes un satvēra pirkstos kādu nokaltušu, savītušu puķi, kas pirms mirkļa vēl bija ziedējusi koša un dzīvības pilna pie viņu kājām. Aplūkojsi to un skumji nopūties, viņš iedomājās kā būtu, ja šāda pati nelaime pārņemtu visu Vateršellas apkaimi un jauko, kluso ciemu, kurā viņš mitinājās, viņa kundzes skaisto dārzu un parku. Savā ziņā, tādas domas palīdzēja saņemties un klusā balsī iepīkstēties vēlreiz, -Kurš jās kopā ar mani? Musm patiesi vajadzētu doties ceļā... neizskatās, ka šī nelaime grasās gaidīt kaut mirkli.

[Džezā tikai Meit...]

Selīna paskatījās uz savu zirgu ar pārsteigumu. Tevi sauc Narcise? Jauks vārds, bet vai es drīkstu tev dot kādu citu? Bet pēkšņi viss noziedēja un no zemes izšļācās ūdens. Zirgs salēcās un palēca sāņus. Selīna pagāja nost, taču bija atkal izmirkusi līdz ādai. Viņa nekur neredzēja elfu un steigā uzlecot zirgam mugurā taisījās jāt, kad pamanīja kādu elfu, kurš vēl mēģināja ar kādu sarunāt jāt kopā, pierikšoja pie viņa un teica. Kāp virsū! Nav laika tagad dalīt zirgus. Ātri!

[Roviela]

Errano ķēve, stāvot drošā attālumā, mazliet klīrīgi piesita ar priekškāju un skanīgi nozviedzās. Zirgu sauciens - nāciet visi šurp!
Viņš pats skatījās, vai ne ar vienu ceļabiedru nekas ļauns nav noticis, vai visi var tikt līdz šejienei, kur mierīgi varētu sakāpt zirgos un turpināt ceļu.

[novemberunge]

Es neesmu nekāds nolādēts elfs, lai te lēkātu mugurā zirgiem. Niveuss nodomāja un ar aizdomām nopētījis Selīnas izvēlēto ķēvi, pieķērās ti kur nu varēja un visai neveikli, taču pārsteidzoši ātri uzstiberēja tai mugurā, tūlīt skaļi novaidēdamies un stingri, pat nedaudz nepiedienīgi cieši apvīdams roku ap jaunkundzes vidukli, lai nenokristu. Nebija jau tā, ka viņš ar zirgu nemācētu jāt, taču zināms respekts un atturība pret šīm radībām viņam bija ieaudzināta (neliels bērnības negadījums ar kritienu, izšļūcot no kāda sirmja segliem), bez tam, otrā rokā cieši bija jātur neparodzīgi lielā, garā nūja, bez kuras viņš vispār bija nekam nederīgs.
-Es visnotaļ ļoti, ļoti atvainojos, madam. viņš teju nedzirdami noburkšķēja, atkal pietvīcis biešu sārtumā. -Mēs drīkstam... jāt. Esmu iekārtojies, ja jūs tas interesē.
Neiedomājami! Pieaudzis vīrietis, burvis, puselfs, teju simt gadus vecs, bet uzvedas kā maza meitene, un jāj kopā ar sievieti, kas viņa vietā vada zirgu! Neiedomājami! Burvis labprāt būtu piedāvājies sēdēt priekšā un justies kā situācijas noteicējs, taču šis nudien šķita visnepiemērotākais mirklis, tāpēc viņš vienkārši iekoda sev mēlē un samiedza acis, klusi lūgdamies, lai neizgāžas kā veca sēta.
Tā, atlsābinies, elpo dziļi. Tev šobrīdi ir svarīgākas lietas par ko uztraukties, labus iespaidus varēsi radīt citreiz. Šeit notiek kaut kas ļauns un tev ir jāglābj arī savs ciems no tā? Galu galā, tu esi sardzesvīrs vai neesi?
Taču, Errano ķēvei tālāk skanīgi nozviedzoties, viņš salecās un spalgi, apvaldīti iespiedzās, sažņaugdams Selīnas drānas vel ciešāk plaukstā. Ak, ko tu centies apmuļķot, Niveuss, tev pat no peles būtu bail!

[rudo lapu vilcēn...]

Pēkšņie notikumi paŗsteidza elfu. Esmus juta, ka kaut kas nav tā kā vajag būt, jau kopš mirkļa, kad iedebējās zeme, bet tagad pavisam noteikti bija tā kā tam nevajadzētu būt.
Piesteidzies pie tuvākā zirga, skaistās ķēves Irīdas. Plauksta viegli uzgūlās sirga kaklam, kamēr otra, mieirnoši centās glaštīt purnu. Ķēve bija neparasta, vismaz elfa acīm. Bet zirgus necik daudz viņš nebija redzējis.
Ledusaukstais ūdens satrauca, bet Esmus centās izturēties pēc iespējas mierīgāk.
-Kuš, skaistulīt, tūlīt tiksim prom no šejienes, labi?- elfs nebija pārleicina'ts vai zirgs viņu saprot, taču galvenā doma bija ar mierīgo balss toni palīdzēt ķēvei aprimt.
Ilgi nekavēdamies, Esmus pēc mirkļa veikli uzkāpa Irīdas mugurā. Nedz apaušus, nedz seglus elfam nevajadzēja. Ar ceļgaliem un roku ksutībām vadot zirgu, viņš pārlaida skatienu paŗi tuvākajai apkārtnei, lai pārliecinātos, ka neviens nav palicis.

[Džezā tikai Meit...]

Selīna juta kā burvis apvij rokas ap viņas vidukli pat mazliet par stingru, taču tagad nebija laika domāt. Tad viss kārtībā? Labi, jājam. Turies. Viņa pieliecās un noteica. Narcise, ved mūs pie pārējiem. Tālumā iezviedzās Errano ķēve, aicinot pārējos pie sevis. Skrien! Selīna piesita papēžus pret zirga sāniem un tas metās uz priekšu cauri ūdens stabiem. Pēc mirkļa viņi jau bija tikuši drošībā un Selīna smagi nopūtās. Esam klāt. Viņa teica Niveusam un sāka maigi glaudīt ķēvi, mierinot to. Viņa noskatīja klajumiņu, kur viņi atradās. Daniels, Majeks, Džeina, Geirlijs un Džeinas tēvs vēl bija tur. Esmus jau jāja pie viņiem.

[Semijs]

Majeks sāka jāt prom no ūdens stabu vietas uz Selīnas un Esmusa pusi. Kentauram gan priekšā gan sānos, sprāga ārā ūdens stabi, apmētājot kentauru ar akmentiņiem, daži viegli viņu ievainoja, bet Majeks nepadevās un jāja ārā cik vien ātri spēj. Kad jau kentaurs bija gandrīz ticis laukā, viņam pēkņši zem kājām izšāvās stabs, aizmetot viņu tālāk uz priekšu. Nosēdies ar nepatīkamu blīkšķi, Majeks, piecēlās atkal kājās un elsodams skatījās kā pārējiem sokas.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Uz brīdi likās, ka tracis beidzās tikpat pēkšņi, kā sākās, jo ūdens stabi norima un troksnis apklusa. Zirgi, kuri vēl bija palikuši, bailēs bēga iz lauka malu.
Taču Sāra, viena no feju ķēvēm, nekur nebija redzama....

[Big Bad Wolf]

Daniels bija manāmi uztraucies. -Kas tas bija? Vai visi vesali?- elfs atkārtoja vairākas reizes pēc kārtas.
-Krauklēn, Krauklēn,- elfs sauca savu izvēlēto izvēlēto zirgu, kuram pat vēl nebija apsēdies mugurā.
-Vai visi sveiki un vesali?-

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Viss troksnis apklusa uz brīdi, bet tad notika vairākas lietas vienā sekundē - pēkšņi visa zeme vienkārši iegruva un vienā mirklī piepildījās ar ūdeni. Zirgi, tie kuri bija vēl bez jātniekiem, cik vien ātri varēja izķepurojās ārā un aizbēga uz mežmalu. Un tad, šis murgam līdzīgais notikums, beidzās.
Džeinas tēva saimniecības vietā tagad pletās miniatūrs ezers.

[rudo lapu vilcēn...]

Ilgu laiku kavēties nevarēja. Reljefs, ka'rādījās bija nolēmis strauji mainīties. Viena malas, šķiet ūdens izskalota, iegruva, tādēļ Esmus pamudināja Irīdu auļot uz kādreizējo lauka malu, kur jau bija redzami Errano un Selīna.
Tik tikko paguvis aizjāt pietiekami tālu, Esmus ļava ķevei soli palēlināt, lai apraudzītos uz to, kas noticis ar Džeinas tēva saimniecību. Varēja redzēt satrauktos zirgus, kas metās prom. Bet vai šeit bija visi ceļabiedri, kas pieteicās krodziņā?
Mieirnoši glāstot ķēves kaklu un veories jaunizveidotajā ezerā, Emus jutās nedaudz apmulsis. Šī rādījās paŗstiedozša diena, kaut arī reljefa maiņa nebija nekas neparasts šajā pārmaiņu laikā.

[Beppo]

OOC: Atvainojos par ilgo kavēšanos
Brīdi Nika stāvēja, nespēdama izšķirties vai mēģināt tikt zirgam mugurā vai pašas spēkiem mēģināt tikt kādā drošākā vietā. Taču jāšana pilsētas meitenei nudien nebija stiprā puse. Viņa apstājās, ievilka dziļi elpu un pēdējā brīdī, pirms zeme iebruka tika drošībā, blakus Errano. Kaut arī izpeldēties neaguva, vienalga slapja. Lūk pāris jātnieki tuvojās, laikam Esmus: visus ceļabiedrus Nika vēl nezināja saukt vārdā.
Sasodīts, ka tikai zirgi nebūs dabūjuši galu, viņa teica īpaši ne pie viena nevērsdamies, bet laikam jau Errano, kurš atradās vistuvāk.

[Miss Doherty]

Sedrenuss bija paspējis jau iztukšot vīna kausu un tagad strēba vēsu ūdeni, kas zina kādu apsvērumu dēļ. Varbūt naudas tā pamazāk (burvim par kuru baumo, ka viņš palēnām nosūc visus, kuriem ir pa kādam grēciņam, kura dēļ nosūkt?!), varbūt negribēja iereibt (viņa vecumā un ar tādu rūdījumu?!), varbūt vienkārši gribēja dzert ūdeni. Lai nu kā - viņš gaidīja. Viņi nenāca. Nebija jau norunāts precīzs laiks, bet viņam nepatika neskaidrības un nu jau nāca uz pusnakti. Vispār jau tādam kā viņs nekādu neskaidrību un neprecizitāšu nemaz nevar būt - pamēģini burties un izspiest tā uz labu laimi, ja nu izdodas. Nē, visam bija vajadzīga stingra kārtība. Un viņam likās, ka viņš noteikti nebija kļūdījies, ka tie lielie gājēji un pasaules glābēji tādi gaisa grābšļi vien ir. To pierādīja viņu kavēšanās. Ja nebija beigti vai gūstā, tad nekas tāds nevarēja būt. Kas velns parāvis tā par komandu, kas piešņāc viens otru jau pirmajā reizē?

[Roviela]

- Viena nav, - Errano atbildēja, - bet vai paši te esam visi?
Viņš skatījās un skaitīja. (OOC - GM, kuri tur ir tuvumā?)
- Man šķiet, ka te lieki kavēties būtu muļķība. Dosimies, tie, kas ir.
Viņš pagrieza ķēvi un lēnām sāka jāt uz norunāto pusi, uz krogu.

[Semijs]

Majeks, nedaudz atpūties, sāka sekot Errano, bet pēc brīža nedaudz ievaidējās un sašķobījās. Paskatījies uz saviem sāniem, viņš ievēroja, dažus akmeņus sev zirga sānos ( (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) ) un brūces. Izrāvis akmeņus, kentaurs teica.
-Kādam nav apsēji?-

[Roviela]

Elfs pagrieza Fērantu atpakaļ. Piejājis tos pāris soļus līdz kentauram, viņš pieliecās un nopētīja ievainojumus.
Tad no savas somas izvilka mazu turziņu, no kuras savukārt - sauju kaut kā, kas izskatījās pēc sažuvušām dadžu lapām. Pēddzinis saberza plaukstās lapas un bez ceremonijām ieberzēja Majekam ievainojumos.
- Sadzīs! Nekādus apsējus nevajag, - viņš noteica, likdams nost zāles.

[Džezā tikai Meit...]

Selīna skatījās uz ezeru viņas priekšā. Pirms mirkļa tur atradās Džeinas tēva saimniecība. Visi zirgi bija paglābušies kur nu kurais un tagad satraukti zviedza mežmalā. Dēmone juta savas ķēves uztraukumu un pieliecās pie tās. Viņa paglaudīja kaklu un klusi noteica. Mieru, tikai mieru. Neuztraucies. Viss jau ir garām. Sieviete vēlreiz palūkojās uz ezeru un juta, ka kāda pietrūkst. Viņa nemanīja feju ķēvi un Džeinu un viņas tēvu. Pagaidi Errano. Es neredzu Džeinu un viņas tēvu.

[Semijs]

Majekam, nebija diez ko patīkami, ka viņa brūces bez liekas brīdināšanas sāka berzēt. Kentaurs knapi novaldīja savas uz doto brīdi dusmas, lai neiekrautu elfam. Bet tiklīdz viss bija beidzies, viņa dusmas pārgāja un viņš pasmaidījis uzlika roku uz Errano plecu.
-Paldies tev draugs.-