Adrenna - LS, Vēl var pieteikties! [C] [PZP] Opcijas

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Ārpus tēla diskusijas šajai LS

Rihannas pilsēta tajā dienā stāvēja drūma. Ziemeļos varēja redzēt milzīgu kalnu grēdu, un, ja rūpīgāk ieskatījās, varēja redzēt tādu kā kustību smailēs.
-Šodien tie sasodītie kalni mainās vairāk....-
Drūmi nopūtās krodziņa "Zelta zirgs" saimnieks lūkodamies cauri kādreiz tik skaistam ozolkoka logam. Ārā bija velnišķīgi karsta, kaut pie debesīm bija tikai pelēki mākoņi. Laiks, kā jau parasti šajās dienās, bija neskaidrs, taču nejauks. Taču šodien vairākas būtnes devās uz šo ēstuvi iestripināties, un, kā jau liktenis vēlēja, doties ceļā uzzināt kraso pārmaiņu cēloni....-

[Roviela]

- Jā, iemeslam ir jābūt, - pēddzinis piekrītoši pamāja ar galvu, - un ne tikai naidam, bet arī šādai uzvedībai. Sāku bažīties, kā mums būs ar saskaņotu rīcību bīstamākos brīžos, kā šis. Nemaz nerunājot par ikdienu.
Tieši šobrīd viss apkārt izskatījās visai ikdienišķi. Ja nebūtu nesenā zemes sakustēšanās, gandrīz varētu aizmirst, kāpēc viņi dodas ceļā.

[Džezā tikai Meit...]

Selīna smagi nopūtās. Es nezinu. Bet briesmu brīžos mēs aizmirstam nesaskaņas mūsu starpā un ienaidnieki sadarbojas, lai izdzīvotu, jo viņi saprot, ka citas iespējas nav. Pašlaik mums atliek vienkārši nelaist abus vienu pie otra. Viņa vēlreiz nopūtās un gaidīja, kas notiks tālāk.

[Roviela]

- No aizmirstām nesaskaņām līdz iepriekš saskaņotai rīcībai ir milzu solis, - Errano paskaidroja, - kā mēs kaut ko spēsim sarunāt, ja neprastīsim apvaldīt savu nepatiku pret otru? Bet nu labi, varbūt es par daudz par to domāju. Vienkārši esmu pieradis iztikt viens pats, tas atstāj pēdas raksturā. Ceru, jūs atvainosiet mani par zināmu nesabiedriskumu.

[Džezā tikai Meit...]

Es ceru, ka viņi sapratīs kāda ir situācija un apslēps savu naidu. Viņa klusi noteica un paskatījās uz elfu. Neuztraucies. Es spēju tevi saprast.

[Roviela]

- Es drīzāk ceru, ka viņi noskaidros šī naida cēloni, lai ar to izbeigtu uz visiem laikiem, - Errano pasmaidīja.
- Šie divi, tas ir redzams, tiekas pirmo reizi, nevar viņiem būt iemesls tīri personiskam naidam.
Viņš mainīja tēmu, atstādams meža elfa un kentaura nesaskaņas nokārtot viņiem pašiem.
- Tu esi karotāja? Es redzu Tev uz muguras zobenu, un man tas neizskatās parasts ierocis. Vai tiesa?

[Džezā tikai Meit...]

Selīna arī pasmaidīja. Piekrītu. Bet tad viņa piemetināja. Šķiet es varu saprast Geirliju. Redzi, kad tev kāds ir nodarījis pāri, tad visi, kas ir kaut līdzīgi, šķiet tādi paši kā viņš. Un tu vēlies atriebties viņam par nodarīto, kaut vai viņš nav vainīgs. Asa sāpe iedūrās sirdī. Ceru ka tu saprati. Viņa nolaida skatienu un pavērās uz melno zirgu. Īsu mirkli valdīja klusums, līdz Errano uzdeva viņai jautājumu. Jā, esmu. Un šim zobenam ir liela vērtība manās acīs. Es to nopirku kādā noplukušā krāmu veikaliņā, bet tas ir ļoti īpašs ierocis. Viņa īzņēma to no maksts un tas viegli iegailējās gaiši zilā krāsā. Selīna aizvēra acis un juta kā enerģija ieplūst viņas ķermenī. Viņa paskatījās uz to un nopūtusies ielika to atpakaļ.

[rudo lapu vilcēn...]

Un beidzot viņi nonākuši tur, kur vedusi Džeina. Gājiens nebija ilgs, pavisam noteikt nē, arī tāls ne, tomēr vieta, kur tagad pulciņš atradās, šķita savāda. Esmus nebija īsti pārliecināts, vai zibeņošana starp diegiem (savādāk to grūti nosaukt) bija tikai acu māns vai īstenība. Un kas to izraisīja?
Uz mirkli elfs saspringa. Bija noticis kaut kas savāds, tāda kā vibrācija no zemes. Šķiet pārējie to neizrādīja, ja arī bija sajutuši. Varbūt vienīgi kāds elfs uz mirkli palika saspringtāks, taču ne tik ilgi, lai tam par iemeslu nebūtu kaut kas cits, mazāk nozīmīgs.
Pret saimnieku Esmus tikai palocīja galvu, šobrīd runātāji bija citi. Dažiem ieminoties par jāšanu uz viena zirga, viņš apmeta īsu skatienu uz dēmonienes pusi, taču zināja, ka dzirdējis viņu apvienojamies ar Leilu/Greiliju, lai dotos tālāk viena zirga mugurā. Esmus labprāt būtu viņai piedāvājis vietu uz viena zirga, lai uzzinātu ko vairāk un varbūt iepazītu tuvāk, taču nācās atlikt.
Septiņi zirgi. Šķiet pulciņā ļaužu bija vairāk kā septiņi. Elfs skaļi to neteica, bet bija gatavs skriet arī kājām, ja nepieciešams.

[Roviela]

Errano pašūpoja galvu kā šauboties:
- Es nekad neļauju savai patikai vai nepatikai būt tā - vispār, un attiecināt to uz visiem, ko sastopu. Nav divu vienādu būtņu, lai cik pēc izskata vai rakstura tās nebūtu līdzīgas. Un tas ir liels apvainojums, ka mani ieraksta kādā iepriekš noteiktā vietā tikai tāpēc, ka esmu kādam līdzīgs. Es neesmu viņš, un otrādi. Jā, var saprast pirmā brīža reakciju, bet ja tā tāda ir arī turpmāk, tad tas par to, kurš netiek pāri saviem aizspriedumiem, neko labu neliecina. Sirdi nevar apmierināt ar atriebību kādam citam, kā vien tam, kurš nodarījis pāri. Nevar, lai gan sākumā šķiet, ka tas ir iespējams.
Viņa seja palika noslēgtāka, izskatījās, ka elfs atceras kaut ko no savas pagātnes. Tad viņš tā kā attapās un pasmaidīja.
- Parādi, lūdzu, to man! - Errano pastiepa roku pēc zobena. Tas tiešām šķita neparasts ierocis, tā vien gribējās to paturēt rokā.

[Džezā tikai Meit...]

Selīna vairs neko nevarēja pateikt. Negribēja. Lai šis temats paliek aiz muguras. Pārāk nomācošs. Uz mirkli elfs it kā aizmirsās, bet tad pēkšņi palūdza viņai zobenu. Selīna paskatījās uz elfa pastiepto roku un mazliet satrūkās. Ām... Selīna nezināja ko darīt. Vai dot vai nedot? Kaut kas neļāva tik viegli elfam iedot šo zobenu. Viņa atkal izvilka to no maksts un paskatījās uz to. Tas atkal iekvēlojās gaiši zils. Viņa pastiepa zobetu uz priekšu un lēnām iedeva to Errano. Nedaudz uztraukta viņa paskatījās uz zobenu. Tas vairs nemirgoja.

[Semijs]

* Nu bļāviens kko tik ģeniālu es nekad neesu redzējis (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) uzlec kentauram uz muguras (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) pie tam tur mr.green bija (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

Tiklīdz Geirlija( laikam ) leca nost, Majeks viņu uzreiz sagrāba aiz rokas un vienas kājas, turēdams elfu kājām gaisā. Kentaurs pievilka elfu sev tuvāk un ar niknu seju, teica stingri.
-Ja tu atpalikušais radījum man kaut reizi vēl piedraudēsi ar dunci, mani pakavi kropļos tavu ķermeni!-
Majeks palaida Geirliju vaļā, nemaz nedomādams pa to, vai viņš sasitīsies un priekšējos pakavus smagi atsita pret zemi.

[Roviela]

- Neuztraucies, - Errano mierinoši noteica, un nevarēja saprast, kuram tas teikts - zobenam vei meitenei, - es gribu tikai apskatīties. Paskat, mirdzuma vairs nav, tātad neesi man domāts.
Viņš saudzīgi, bet stingru roku paņēma zobenu aiz spala un paris reizes to pavēzēja, izmēģinādams. Varēja redzēt, ka pēddzinis zobenu netur rokā pirmo reizi, lai gan viņam pašam zobena nebija.
Zobena aplūkošanu pārtrauca troksnis kaut kur netālu aiz muguras. Errano pagrieza galvu, un ieraudzīja kaut ko vēl neredzētu - kentaurs turēja elfu gaisā un izklāstīja viņam visu, ko domā par tādu uzvedību. Tas izskatījās tik jocīgi, ka pēddzinis sāka smieties.
- Majek, draugs, laid viņu vaļā, nav vērts! - Šie vārdi paspēja mazu mirklīti pēc tam, kad kentaurs to jau bija izdarījis.
Zeltmatainais elfs tikai nogrozīja galvu un, joprojām smaidīdams, atkal pievērsās ierocim sev rokās. Viņš to padeva atpakaļ Selīnai.
- Lielisks ierocis. Es nebrīnīšos, ja tam pašam būs dvēsele un savs vārds. Vai Tu zini tā vārdu? Tad jūs abi varētu saprasties vēl labāk.

[Džezā tikai Meit...]

Selīna vienkārši pamāja ar galvu un droši iedeva to elfam. Šķiet, ka tā nebija viņa pirmā reize. Viņa vēroja elfu pētām zobenu un nomierinājās, bet tas pēkšņi atskanēja kāds troksnis un Selīna ieraudzīja Geirliju kājām gaisā. Kentaurs palaida to vaļā un elfs smagi nogāzās zemē. Leila! Viņa domās iekliedzās, taču lūpas palika nekustīgas. Uzmetusi dusmīgu skatienu kentauram un elfam, kurš smējās, Selīna paņēma zobenu atpakaļ un noteica. Pēc šī, es nedomāju, ka viņi tik viegli salabs. Un tur nav nekā smieklīga. Viņa piegāja pie elfas un notupās pie viņas. Tev nekas nekaiš? Viņa pajautāja un tad piebilda. Tikai ignorē viņu. Nemeties virsū. Savādāk būs vēl ļaunāk. Lūdzu. Zinu, ka esi dusmīga tagad un vēlēsies mani atšūt, bet uzklausi mani. Nav vērts. Neko nesaki. Viņa piecēlās un palīdzēja piecelties arī elfai. Pagājusi nost no viņas Selīna nu jau mierīgāk pievērsās Errano. Es nezinu tā vārdu. Kā to var noskaidrot?

Šo rakstu rediģēja melomania: 26.08.2007 12:58

[Semijs]

Kentaurs pagāja uz priekšu un nomurmināja.
-Atkal viņu uzrunā sieviešu dzimtē..-
Viņš paskatījās uz Errano un ar vieglu smīnu atbildēja pēddzinim.
-Neuztraucies Errano, tas bija tik viegls mājiens un nekas cits.-
Paskatījies uz pārējiem, Majeks teica.
-Es domāju, ka mēs varētu doties tālāk..-

[Roviela]

Izdzirdis, ko teica kentaurs un skaistā rudmate, Errano kļuva nopietnāks un sarauca uzacis.
Viņš atdeva zobenu tā saimniecei un, noteicis, - Mēģināšu noskaidrot vārdu, mazliet vēlāk, kad būsim jau ceļā, un būs vairāk laika, ja es nespēšu, tad to var pavaicāt kādam burvim, - pēddzinis pagāja uz meža elfa... elfietes? pusi un rūpīgi viņu noskatīja.
Tagad, tuvumā apskatot, Errano kļuva pilnīgi skaidrs, ka tā tiešām ir meitene, nevis puisis.
- Es nezinu, kāpēc tu mums spēlē tādu komēdiju, bet, ja esi puisis, tad arī rēķinies, ka pret tevi izturēsies kā pret puisi, - viņš teica.
- Neesi neko savainojis? Varēsi paiet?

[Semijs]

-Tač tur nekā nav, palaidu tik viņu no kāda metra, šaubos, vai būs ''viņš'' savainojies...-
Majeks nosmīnēja un nopētija apkārtni. Meža elfs, viņam patiešām likās ļoti dīvains, uzvedība un tas viss, pie tam kentaurs nekad nav redzējis nevienu, kas tik ātri iekarst un pārdroši metas virsū. Pienāca laiks nedaudz atsvaidzināt prātu un kentaurs novilka savu jauniegādāto ķiveri, kuru sāka pētīt.

[Lianjuks]

- Viss kārtībā, tikai nedaudz nobijos. Man liekas, ka šis kentaurs pārāk spicē ausis svešās sarunās. Neuztraucies es nākam reiz centīšos būt savaldīgāks. - elfa noskurinājās un piegājusi pie skaistā melnā zirga ar zvaigznīti pierē to paglaudīja. Tas viss bija dīvaini, bet.. - Tu gan esi skaists.. - viņa paslavēja zirdziņu.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 26.08.2007 15:05

[Džezā tikai Meit...]

Selīna paraustīja plecus un arī piegāja pie zirga. Viņš ir ideāls. Viņa klusi nočukstēja un paskatījās uz Leilu. Paklau. Labāk pārvērties atpakaļ. Viņi sapratīs, ka tu esi meitene. Redzi, Majeks jau ir aizdomīgs. Nemaz nesaprotu, kādēļ tu tā izdarīji. Visu šo laiku viņa bija glaudījusi zirga sānus un tad viņa paņēma kādu zāles kumšķīti un pastiepa roku uz priekšu. Nāc, paēd. Viņa zirgu mudināja un tas lēnām piegāja pie Selīnas un sāka ēst. Malacis. Viņa pasmaidīja un noglāstīja zirga purniņu.

[Roviela]

- Tad labi, - Errano noteica un, viegli smaidīdams, pamirkšķināja kentauram un arī pagāja uz zirgu pusi.
Neizskatījās, ka pārējie ceļabiedri grasītos izvēlēties zirgus, tāpēc elfs nosprieda, ka viņš mierīgi var vienu noskatīt sev.
Izvilcis no somas maizes gabalu, viņš izvēlējās spēcīgu paliela auguma ķēvi, dūkanrudu baltskari (melna spalva ar izteikti rudu piejaukumu, krēpes un aste - baltas) dižciltīgi garām krēpēm un asti un, droši piegājis klāt, pacienāja to, reizē noskatīdams, ka šī ķēve nav vis vilkusi arklu, bet gan nesusi jātnieku.
- Skaista esi, daiļava! Stipra un skaista! Saukšu tevi par Fērantu, - elfs paslavēja ķēvi, atzinīgi papliķēdams tās kaklu un noglāstīdams purnu, kad glītais lopiņš ar savām mīkstajām lūpām nolasīja maizi no plaukstas.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

OOC: nevaru pacietīgi sagaidīt rītdienu. LET THE PARTY BEEEEGIN!

Kamēr tauta mierīgi izvēlējās zirgus, Džeinas tēvs fonā runāja, norādīdas uz baru zirgu, no kura izcēlās divas ķēves - viena bija baltā kā zirgs ar, kā par brīnumu, krēpēm visās varavīksnes krāsās ar spoži zilām acīm, kamēr otra - tumši pelēka ar dzeltenām acīm un dzeltenoranžīgā krēpēm, acīm redzot tā saucamās "feju zirgu" šķirnes, ļoti cēli un uzticīgi radījumi, taču ļoti ietiepīgi, daži tik lepni kā lauvas.
-Tā, melnā ar zvaizni pierē ir Narcise un dūkanrudā Fērante, ābolainais Mello ar savu Melodiju, jaunais un spirgtais kumeliņš Krauklēns, un mans lepnums, ķēve Irīda ar Sāru....
Bet tad viņš novērsās, palūkojies uz "diegiem" lauka malās. Uguntiņas uzzibznīja tālāk, taču tad notika neliels sprādiens ar spoži dzeltenām dzirkstelēm un pēc tam palika tikai vieni paši diegi.
-Nē.... Džeina, jūs BĒDZIET!-
Skaļi iekliedzies, vīrs metās pie Džeinas. Tūlīt, pēc pāris mirkļiem pēkšņi noskanēja, iespējams, skaļākais troksnis kādu citi bija dzirdējuši, un visa zāle, puķes un pat labība vienā mirklī sakalta. notika kas līdzīgs zemestrīcei, un no milzīgās plaisas metās gaisā stabi ar ledusaukstu ūdeni....

Šo rakstu rediģēja Mākoņkaķis Aurēlija: 26.08.2007 17:28

[Semijs]

Majekam priekšā izšāvās liels ūdens stabs un kentaurs iespurdzies palēca uz atpakaļ, tad blakus viņam atkal izšāvās ūdens stabs. Nedaudz saņēmis akmeņus pa sāniem, Majeks sajuta, ka zeme zem viņa sāk trīcēt un viņš uzreiz palēca tālāk uz priekšu, bet aiz viņa atkal izšāvās ūdens stabs.
-Kas pie visām deviņām ellēm notiek?!?-