Adrenna - LS, Vēl var pieteikties! [C] [PZP] Opcijas

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Ārpus tēla diskusijas šajai LS

Rihannas pilsēta tajā dienā stāvēja drūma. Ziemeļos varēja redzēt milzīgu kalnu grēdu, un, ja rūpīgāk ieskatījās, varēja redzēt tādu kā kustību smailēs.
-Šodien tie sasodītie kalni mainās vairāk....-
Drūmi nopūtās krodziņa "Zelta zirgs" saimnieks lūkodamies cauri kādreiz tik skaistam ozolkoka logam. Ārā bija velnišķīgi karsta, kaut pie debesīm bija tikai pelēki mākoņi. Laiks, kā jau parasti šajās dienās, bija neskaidrs, taču nejauks. Taču šodien vairākas būtnes devās uz šo ēstuvi iestripināties, un, kā jau liktenis vēlēja, doties ceļā uzzināt kraso pārmaiņu cēloni....-

[Semijs]

Kentaurs gandrīz nejuta, ka viņam uzkāpj virsū uz muguras, viņš ir dzirdējis, ka elfi bija viegli, taču ne jau tik viegli!
-Tas man ir kā treniņš un, lai viņš beigtu burkšķēt pa sāpošām kājām. Baigi kaitina mani tas.-
Majeks pasmaidījis, izstiepa roku un teica.
-Prieks, iepazīties Errano, es esmu Majeks!-

[Roviela]

Errano paspieda kentaura pastiepto roku un atsmaidīja pretī.
- Gatavs pakalpot, Majek!

[Semijs]

-Man arī! Domāju, ka mums abiem ies jautri!-
Kentaurs pasmaidīja un paskatījies uz Danielu, pēc tam uz Errano teica.
-Tad dodamies tālāk?-

[Big Bad Wolf]

-Dodamies, dodamies, nav nekādas nepieciešamības stāvēt uz vietas,- Daniels uzsauca un iekārtojās nedaudz ērtāk uz kentaura muguras.
-Domājams, ka jā.-

[Lianjuks]

- Nē, tagad tā ir tava.. - Leila pati pēkšņi apjuka, tas nebija viņas dabā draudzēties ar radībām ko viņa nepazīst, bet nu viņa sarunājas un dod dāvanu pilnīgi svešai radībai un tomēr Selīna viņai likās jauka. - Es tiešām tev to dāvinu, tu man liecies jauka un interesanta. Es taču drīkstu tevi uzrunāt uz tu? - Elfa noskurināja savas austiņas un pasmaidīja. -Kādi vēji tevi šeit atpūtuši?

[Džezā tikai Meit...]

Selīna ieskatījās elfai acīs un viegli nosarkstot negribīgi pieņēma stabulīti. Nu, paldies. Varbūt tu jau tagad man varētu iemācīt viņu spēlēt? Un drīksti mani uzrunāt uz tu. Viņa arī pasmaidīja un teica. Man bija jāapciemo kāda īpaša vieta. Tad paskatījusies pelēkajās debesīs nopūtās un jautāja. Bet kā ir ar tevi?

[Mākoņkaķis Aurēl...]

OOC: esmu atpakaļ.

tā kompānija sekoja Džeinai, kad jau bija redzama paliela saimniecība ar laukiem zeltainas labības. Tiesa gan, kāds ar asāku redzi pamanītu ka apkārt auglīkajiem laukiem ir tukša, cieta zeme, un to pašu lauku ietvēra smalku diegu sēta, kura ik pa brīdim uzzibznīja.
Pie sētas sēdēja vīrs labākajos gados ar blondiem matiem, tādiem pašiem kā Džeinai.
-Labdien! Jūs laikam esat Džeinas ceļa biedri? Labprāt jums palīdzētu, kā vien spētu, taču diemžēl daudz dot nevaru, kā vien 7 zirgus. Diemžēl pārējos mums vajadzēs saimniecībai....-
Kamēr vīrs runāja, daži manīgākie elfi sajuta uz brīdi tādu kā vibrāciju no zemes, taču pārējie, kuri nebija mācījušies sajust mazākās pārmaiņas dabā un sekot pēdām (a.k.a. tikai tie no Zagļu klases var sajust tās pārmaiņas)....

[Lianjuks]

Pasmadījusi un pielikusi Selīnas jauno flautu pie lūpām Leila parādija kā nospēlēt do un tad re .. Kad Leila deva flautu atpakaļ Selīnai lai viņa atkārto notis elfa sastinga, jo sajuta kaut ko zem zemes.. vibrāciju. Noskurinājusies viņa iedeva flautu Selīnai un pasmaidīja. - Domā mums visiem ar septiņiem zirgiem pietiks?

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 24.08.2007 21:21

[Semijs]

Kentaurs apstājās un izdzirdēja par zirgiem. Paskatījies uz Danielu, Majeks teica.
-Lūk zirgi! Tu pats nokāpsi, vai man tev palīdzēt?-
Viņš nosmīnēja. Kentaurs nejuta dīvaino vibrāciju, laikam viņa pakavi pārlieku traucēja.

[Džezā tikai Meit...]

Selīna uzmanīgi skatījās uz stabulīti un kad dabūja to atpakaļ, pielika pie lūpām un centās nospēlēt tās pašas skaņas. Sanāca visai labi. Viņa paskatījās uz Leilu un paraustīja plecus. Es nezinu. Divi var sasēsties uz viena zirga. Viņa paskatījās uz Džeinas tēvu un pieklājīgi teica. Paldies jums. Es domāju, ka mums pietiks ar septiņiem zirgiem. Es varu jāt ar kādu kopā. Nav jau nekāda lielā nelaime.

[Lianjuks]

- Varam jāt kopā.. Es augmā esmu maziņa un tādējādi aizņemšu maz vietas un vēl pietam varēšu turpināt tev mācīt spēlēt flautu. Starp citu es devos šai piedzīvojumā, jo negribu krist savos niķos par ko negribu runāt. Zirgi tiešām nav nelaime, bet kentau.. - elfa noskurinājās viņai no kentauriem tiešām bija smaga fobija.

[Džezā tikai Meit...]

Labi. Es tiešām gribētu iemācīties spēlēt flautu. Starp citu. Kādēļ tev ir tik lielas bailes no kentauriem? Selīna jautāja, paskatījusies uz aizmugurē stāvošo kentauru un tad ieskatījās Leilai acīs. Viņa bija nedaudz cerējusi, ka varēs ceļot kopā ar Esmusu, jo viņa vēlējās beidzot par viņu kaut ko uzzināt, taču tam gan jau atradīsies laiks.

[Roviela]

Errano noskatīja zirgus, tad paskaitīja, cik viņi te ir. Kentaurs, kuram, protams, zirgu nevajag, Selīna, Esmus, Daniels, Niveuss, Nika, Džeina pati un paredzams tas sagrabējušais večuks. Deviņi, ieskaitot elfu pašu. (OOC - ceru, ka pareizi saskaitīju!)
Zeme zem kājām atkal nodrebēja. Nav miera, nav! Nekas nav beidzies, un pēddzinis nostiprinājās pārliecībā, ka jāiet un jānoskaidro viss, ko var. Vienīgi viņš šaubījās, vai to būtu prātīgi darīt tik lielā barā, bet pagaidām nav izvēles.
- Vienam pietrūkst, - viņš noteica. - Es varu iet kājām, tā nav nekāda problēma.

[Džezā tikai Meit...]

Nē, Errano. Es jau teicu, ka ar kādu jāšu kopā. Mēs ar Le.. tas ir Geirliju, varam ceļot uz viena zirga. Tā tiešām nav problēma. Ja nu vienīgi zirgam. Bet diez vai mēs būsim pārāk smaga nasta. Viņa noteica un skatījās uz zirgiem viņu priekšā. Tur bija kāds skaists melns zirgs ar baltumu uz pieres. Tas pievērsa Selīnas uzmanību un viņa nevarēja vien sagaidīt, kad varēs pieiet pie tā un pārlaist rokas gludajai spalvai.

Šo rakstu rediģēja melomania: 25.08.2007 13:05

[Roviela]

- Tad es vēl nepieskaitīju Geirliju, - elfs atteica. - Diviem pietrūkst, vienam, tātad, tāpat jāiet kājam.
- Ņemiet kādu spēcīgāku, varbūt, re, to! - un Errano ar roku rādīja tieši uz to melno zirgu ar laucīti pierē, kuru bija noskatījusi Selīna

[Džezā tikai Meit...]

Nu tad vēl kādam būs jājāj ar kādu kopā. Selīna pasmaidīja un paskatījusies uz Errano norādīto virzienu ieraudzīja, ka viņš rāda uz melno zirgu. Tieši to jau biju domājusi. Viņa atbildēja un lēnām gāja pie zirga. Piegājusi pie viņa, Selīna noglaudīja tā sānus un maigi pārbrauca ar pirkstiem pāri pierei. Sveiks. Viņa klusi nočukstēja un tad pajautāja. Kā viņu sauc?

[Semijs]

Kentauram visu laiku metās šaubas par Geirliju, it īpaši jau pa vārdu un pa to, ka viņš arī baidās no Majeka. Piegājis pie Geirlija, kentaurs teica.
-Klau.. es ''iepazinu'' tikai vienu cilvēku, kas no manīm tā baidītos, tu man neliecies kā otrais un kapēc tu uzrunā sevi tā it kā tu būtu sieviete? Pārāk bieži atradies pie māmiņas un spēlējies ar meitenēm?-

[Lianjuks]

Kad Selīna uzdeva jautājumu par kentauriem Leila strauji mainīja sarunas tematu. - Tu zināji, ka melnā krāsa nepārspīlētos daudzumos dara cilvēku laimīgu un iedvesmo. - Leila noskatījās kā Selīna pieiet pie kāda skaista zirga ar zvaigznīti pierē, bet tai pašā mirklī pie viņas auss atskanēja kentaura balss. Pirmā mirklī Leila gribēja bailēs iekliegties, bet tad saņēmusies pagriezās. Sejā atspoguļojās dusmas. Izvilkusi no azotes dunci viņa uzlēca uz kentaura muguras un teica. - Ja tu kaut reizi nosauksi mani par skuķi, vai aizvainosi manu ģimeni es ar šo tev.. Zini, tas ka man neliekas tādi hibrīdi kā tu jauki, tas nenozīmē, ka es esmu skuķis un man no tevis bail. Jā, es domāju ka tādi kā tu ir problēma. Staigājoši briesmoņi. - nolaidusi dunci viņa nolēca no kentaura muguras un gaidīja ko viņš darīs. Viņa nebrīnītos, ja kentars gribētu viņu nožmiegt.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 25.08.2007 20:03

[Roviela]

Noskatījies neparasto "priekšnesumu", Errano nesteidzīgi pagriezās pret Seilīnu, kura glāstīja melno zirgu, un pavaicāja:
- Tu joprojām vēlies jāt kopā ar šo elfu?
Zeltmatainajam elfam tas šķita tīrais neprāts. Viņš neatzinīgi pašūpoja galvu iešķībi noskatīdams nesavaldīgo būtni, kas viņam aizvien mazāk atgādināja to, kas bija viņš pats - tīro elfu.

[Džezā tikai Meit...]

Selīna paskatījās uz Leilu un Majeku, kuru starpā bija izcēlies strīds un elfa gandrīz pārgrieza kentaura kaklu. Selīnai radās nopietnas raizes par savu dzīvību, un viņa atgāja nost no zirgiem. Zini, tagad es par to neesmu tik droša. Bet vēl joprojām ceļošu ar kādu kopā. Nav jau izvēles. Bet ir jābūt kādam iemeslam, lai viņš tik ļoti ienīstu kentaurus. Viņa nošūpoja galvu skatoties uz Leilu.

Šo rakstu rediģēja melomania: 25.08.2007 20:41