Adrenna - LS, Vēl var pieteikties! [C] [PZP] Opcijas

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Ārpus tēla diskusijas šajai LS

Rihannas pilsēta tajā dienā stāvēja drūma. Ziemeļos varēja redzēt milzīgu kalnu grēdu, un, ja rūpīgāk ieskatījās, varēja redzēt tādu kā kustību smailēs.
-Šodien tie sasodītie kalni mainās vairāk....-
Drūmi nopūtās krodziņa "Zelta zirgs" saimnieks lūkodamies cauri kādreiz tik skaistam ozolkoka logam. Ārā bija velnišķīgi karsta, kaut pie debesīm bija tikai pelēki mākoņi. Laiks, kā jau parasti šajās dienās, bija neskaidrs, taču nejauks. Taču šodien vairākas būtnes devās uz šo ēstuvi iestripināties, un, kā jau liktenis vēlēja, doties ceļā uzzināt kraso pārmaiņu cēloni....-

[rudo lapu vilcēn...]

-Saprotu.- Esmus tikko jaušami palocīja glavu. Šobrīd citus vārdus atrast ar kuriem varētu ko teikt, elfs nemācēja, visma zpagaidām. Skumjas šķita līdzīgas un reizē savādākas tām, ka'das izjuta viņš.
Ceļš uz rpeikšu vijās raiti, kaut arī nebija ilgs, vismaz pagaidām. Vēl ko vairāk varētu teikt vai jautāt viņš šobrīd nezināja, tāpēc pieklājīgi gāja blakus dēmonienei. Ja viņa izlems ko uzzināt, tad pavaicās pati vai pastāstīs, ja ko vēlēsies pavēstīt vai paskaidrot.

[Džezā tikai Meit...]

Selīna vienkārši pamāja un turpināja iet uz priekšu. Dēmone nedaudz piešķieba galvu uz kreiso pusi un tad iejautājās. Emm. Vai tu man nevarētu kaut ko par sevi pastāstīt? Ja jau mums būs jāpavada kopā tik ilgs laiks, tad es gribētu kaut ko zināt par saviem ceļa biedriem. Viņa gaiši pasmaidīja un jautri paskatījās uz Esmusu.

[rudo lapu vilcēn...]

-Par sevi kaut ko pastāstīt? Tas nebūs viegli, jo nezinu ko teikt.- elfs uz mirkli šķita apjūkam, bet diezgan ātri atguvās. -Esmu meža elfs, kas lielāko savas dzīves daļu ir nodzīvojis savā dzimtajā ciematā un tai līdzās esošajā mežā, ne pārāk tālu no Rihiannas, kaut ari pilsēta nebiju vēl bijis. Ceļoji8s daudz es neesmu, vienīgi pa tuvāko apkārtni.- elfs uz mirkli eiturēja pauzi, bet tad pasmaidīja
Varbūt ja tu uzdotu sev interesējošos jautājumus, būtu vieglāk stastīt, jo nezinu ko tieši vēlies zināt.- varbūt tad būs arī vieglāk izlemt cik daudz stāstīt. elfs sev domās piemetināja. Visu šodien sastaptam cilvēkam izstāstīt nevarēja, vēl nevarēja zināt vai tas šo nformāciju neizmantos sliktiem merķiem. Tomēr gluži tā noklusēt arī nevarēja. Selīna bija viņu aizvedusi uz tādu kā svētnīcu sev, parādījusi daļiņu no sevis. Nepateitk viņai neko par sevi arī nevarēja.

[Džezā tikai Meit...]

Selīna pasmaidīja un teica. Nu īsti nezinu. Varbūt pastāsti par to kur esi bijis. mācījies, vai ar ko nodarbojies. Kaut ko par sevi. Kas tev piemēram patīk. Bija grūti kaut ko izdomāt. Selīna vienkārši gāja uz priekšu. Spārni mazliet sāpēja, jo bija nospiesti zem mēteļa. Būs jāatrod brīdis, kad izlaist viņus. Selīna nodomāja un paskatījās uz pārējiem. Nez vai viņi nojauta, ka Selīna ir dēmons. Negribējās to stāstīt. Ja jau jāceļo kopā, tad viņi droši vien to tāpat uzzinās. Selīna nodomāja un nokāra galvu.

Šo rakstu rediģēja melomania: 22.08.2007 08:58

[Lianjuks]

Leila jutās atšūta, piegājusi pie Selīnas viņa ieminējās. - Varu parunāt ar tevi citādi man ir ļoti vientuļi.. - ieskatījusies viņai acīs Leila nomurmināja. - Lūdzu, man tiešām ir vientuļi. - pār elfas seju pārskrēja šaubas un vientulība, bet paskatoties uz pārējiem acis savādi ievizējās.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 22.08.2007 09:00

[rudo lapu vilcēn...]

Elfs jau grasījās atbildēt, kad pie viņiem pienāca vēl viens elfs. Mazliet dīvains meža elfs, kas sevi iepreikš bija nosaucis par Gairliju un pagalvoja, ka Leila, krogā redzētā elfu meitene, kas nobijās no kentaura, bija viņam pastās'tijusi par šo ceļu. Vai varbūt viņš bija kārtīgi kaut ko nesadzirdējis? Par ālunu jau ennāca pārjautāt.
-Esmus Dinavs Dorejs. Atvainojiet, bet varbūt iepreikš kaŗ'tigi ensadzirdēju jūsu vārdu.- pieklājīgs balss tonis, peiklājīgs jautājums. Selīnai atbildēt viņš nolēma mazliet vēlāk.

[Džezā tikai Meit...]

Selīna bija pārsteigta, kad pie viņas pienāca elfs un lūdz parunāties ar viņu. Esmus sevi iepazīstināja un palūdza atkārtot vārdu. Dēmone ieskatījās elfam acīs un gaiši pasmaidījusi teica.Protams. Kad vien vēlies. Mani sauc Selīna. Viņas acīs bija jaušams savāds prieks. Šķiet Esmus nevēlējās par sevi stāstīt elfa klātbūtnē, tādēļ klusēja. Selīna nopūtās un atkal paraudzījās uz elfu. Viņš izskatījās tikai kādus 18 gadus vecs. Jā. Elfi noveco vēlāk.

[Lianjuks]

- Mani sauc Leila, bet es uzdodos par Geirliju meža elfu. Kādēļ tu nolēmi doties šai piedzīvojumā?- Leila pasmaidīja. - Nesaki pārējiem, ka esmu meitene.- izvilkusi no kabatas koka stabulīti ar rakstiņiem, viņa to iedeva Selīnai. - Tā jauki spēlē, ja gribi iemācīšu. Es tev viņu dāvinu. - acīmredzami elfa uzskatīja, ka izskatās pēc īsta elfu džeka, bet tā gluži nebija. Viņa vienkārši bija neliela egomāne un meloja pati sev. Leilas acis un deguns viņu nodeva.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 22.08.2007 09:43

[Džezā tikai Meit...]

Selīna bija ļoti pārsteigta. Priecājos iepazīties Leila. Geirlij. Paturēšu to noslēpumā. Viņa noteica un tad atcerējās. Tu esi tā meitene, kurai bija bail no kentaura? Viņa skatījās uz Leilu un centās atpazīt agrāko sejiņu. Viņa iedeva Selīnai koka stabulīti. Paldies. Viņa to nopētīja rūpīgāk. Bet es nevaru to ņemt, tā ir tava. Es labprāt to iemācītos, bet es to nevaru pieņemt. Dēmone viņai uzsmaidīja un bija tiešām pārsteigta par tādu atklātību uzreiz.

[rudo lapu vilcēn...]

Puisis patiesībā izrādījās esam meitene. Protams, kaut arī Leilas seju ierpeikš vinš nebija nopētījis, rā'dijās, ka, lai arī kā meitene centusies maskēties, daudz aks no viņas vecās būtības palicis gan vaibstos, gan stājā. Sākumā Esmus domāja, ka tas ir kāds elfas radinieks, kas cenšas izliekties par mazliet savā'daku kā viņš patiešibā. ir.
Abu meiteņu sarunā elfs neiejaucās, bet pieklājīgi soļoja turpat teju blakus. Ja viņas vēlēsies ko zināt vai pateikt, tad viņu uzrunās, bet pagia'dam vaŗeja pa ausu galam klausīties apkaŗtējās sarunās un pavērot apkārtni.

[Miss Doherty]

OOC: Pārlecot laikam.

Kā aizgājis no pilsētas kroga, tā joprojām vecais burvis nebija uzradies. Viss palika kā sarunāts - vēlā vakarā "Zaļajā Pūķī". Viņam bija savas darīšanas pirms doties kopā ar tiem zaļknābjiem meklēt nepatikšanas un varbūt arī kādus galus no atbildēm, kuras viņiem likās, ka vajag.

Vakars. Viņi viens otram piestāvēja. Noplukušais krogs un vecais sakārnis. Pēc garā ceļa noguris, viņš pasūtīja piennu un maizi un tā tas viss atkal aizgāja par ēšanu. Kaut gan - viņš tikai gaidīja pārējos biedrus. Savu ceļasomu - raupja auduma maisu, pa pusei piemestu ar mantām - nolicis sev zem kājām un ieņēmis vietu kādā tumšākā kaktā, kādu šeit nudien netrūka, viņš rokās virpināja amuletu regulāra sešstūra formā, pēc laiciņa, šķiet apnicis, uzkāra to kaklā, paslēpa zem drēbēm un sakrustojis prikstus gaidīja.

[Semijs]

Kentaurs gāja ļoti labā redzes lokā priekš Leilas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) . Majeks nebija ievērojis un dzirdējis par to, ka Leila ir šobrīd pārvērtusies par vīrieti, bet dzirdēja teikumu par to, ka viņam ir ļoti vientuļi un viņš vēlās parunāties. Kentaurs nedauz iesmējās un turpināja iet tālāk, ceļu viņš zināja pietiekoši labi, tākā nebija jauztraucās par apmaldīšanos.

[Big Bad Wolf]

-Sveika, mans vārds ir Daniels, prieks iepazīties,- nakts elfs izsmeļši atbildēja.
-Ak, kā man sāp kājas,- Daniels novilka un centās neatpalikt no pārējiem. -Cerams, ka tos zirgus varēsim dabūt diezgan ātri, es te ilgi vairs neizvilkšu,- elfs noburkšķēja.

[Roviela]

- Kas tad nu? - Errano pievērsa savas acis nakts elfam, - mēs vēl ne ceturtaļu stundas neesam ceļā, bet jau vairs nevari? Kāds iemesls?
Pēddzinis pats varēja nenoguris klejot dienām, tāpēc kaut kas tāds viņā radīja bažas par to, vai tikai Daniels nav nopietni slims. Varbūt viņam nemaz nevajadzēja iet tādā piedzīvojumā?

[Big Bad Wolf]

-Nekas nopietns. Nu cerams, ka ne,- Daniels novilka, -domājams, ka alkahols maniem vecajiem kauliem nenāk par labu. Un man pašam ar ne!-
Puisis pats nezināja, kādēļ viņam tik ļoti sāpēja abas kājas. -Varbūt man nemaz nevajadzēja doties šajā "ekskursijā", vai "ekspedīcijā", kā daži to sauc. Šādā stāvoklī es drīzāk būšu nasta, ne palīgs pārējiem.-

[Semijs]

Kentauram bija apnicis tā nolāpīta elfa burkšķēšana un apstājies, viņš piegāja klāt pie elfa. Majeks paskatījies uz viņu, stingri teica.
-Davai beidz burkšķēt un kāp man mugurā. Es izskaitīju sev naudu un visu, kas man ir, ja, kas būs pazudis, mans pakavs rotās tavu pieri..

[Roviela]

- Labāk izlem, pirms nonākam līdz zirgiem, - zeltmatainais elfs brīdināja, - pēc tam būs par vēlu, ka nesanāk mums tevi ceļmalā atstāt, ko ļoti negribētos.
- Ei! - viņš paskaļi iesaucās, balsij uz vajadzīgo mirkli pārskanot pilnīgi visas citas skaņas, - mums dziednieks kāds ir?
Pēc tam viņš atkal pievērsās Danielam:
- Pēc Tava izskata man nešķiet, ka tavi kauli būtu tik veci, kā pūlies to iztēlot. Un es nepazīstu elfu, kuram jel kad būtu bijušas tādas problēmas ar alkoholu.

[Big Bad Wolf]

-Labi, tie bija tikai minējumi,- nakts elfs atbildēja Errano. -Esmu izlēmis, tā kā mani piedāvā panest, tad es laikam turpināšu šo "ekpedīciju". Nedomāju, ka man ir vajadzīgs dziednieks. Tā ir gadījies arī iepriekš.-
Daniels uzkāpa kentaura mugurā. -Paldies,- elfs noteica, -neauztraucies, tev nekas nepazudīs.-

[Roviela]

- Nu, cienītais, - Errano šķelmīgi iesmiedamies uzrunāja kentauru, - es gan tik ātri nepiekristu nest laiskus gājējus. Ja nu vienīgi treniņa dēļ. Starp citu, kā jūs sauc? Es krogā nesadzirdēju. Mans vārds ir Errano, nāku no Vateršellas ezera apkaimes.
- Vecas vainas vajag ārstēt vēl jo vairāk, - viņš aizrādīja Danielam. - Tās par sevi mēdz atgādināt ļoti nelaikā parasti.

[Big Bad Wolf]

-Jā, parasti tas notiek tieši nelaikā,- skābi noteica Daniels, -bet esmu ar šo vainu sadzīvojis jau no bērnības.-
Kad nakts elfs dzirdēja, kā Errano uzrunāja kentauru, viņš apjēdza, ka pats vēl nav iepazinies ar zeltmataino elfu.
-Vispār esmu Daniels, nakts elfs. Prieks iepazīties.-