Pirmie iespaidi Opcijas

[arturchix]

Kopumā, lieliska grāmata. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tas, ka R.A.B. bija Reguluss Bleks un ka Harijs bija horkrusts, šķiet, nevienu nepārsteidza (surprise, surprise). (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Man sevišķi patika moments, kad Harijs visiem teica: „Neviens neiejaucieties, viņš [Voldemorts] ir mans.” Vai kaut kā tā. Varu iedomāties, kādu feisu rādīja Voldijs, kurš vienmēr bija reklamējis, ka tieši viņam ir jānogalina Poters, un te pēkšņi puika publiski viņu šādi piesmej. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Man liekas, ka Roulinga bija par faniem tā kā apžēlojusies – izslavētā slaktiņa vietā kopumā novāca tik maz galveno varoņu (vienīgi Freda ir mazliet žēl), un beigās tāds cukurdzēriens vien sanāca, visi dzīvoja laimīgi līdz mūža galam. Tomēr pasaku grāmata. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)



Šo rakstu rediģēja Elony: 15.02.2008 16:53

[nenuil]

kopumā jau baigi jauki. kad naktī pabeidzu lasīt, bija riktīgi dīvaina sajūta. tomēr pēdējā grāmata, nebūs vairāk, ko gaidīt. pirms epiloga lasīšanas pat vilcinājos. un galu galā epilogs man pat ne īpaši patika. man labāk patīk, ja epilogos pasaka ko vairāk, kaut vai tikai plikus faktus par grāmatas varoņiem. šitā man likās pārāk maz pateikts, jo man būtu gribējies uzzināt arī par citiem varoņiem kaut ko vairāk. to, ka harijs apprecēs džinniju un viņiem būs bērni, tāpat jau varēja nojaust.

protams, vislielākais grāmatas mīnuss bija tas, ka harijs nenomira. ja viņš būtu nomiris, tad būtu 100% piepildījušās manas domas, kādas tās bija pēc ceturtās grāmatas izlasīšanas. tad es, balstoties uz to, ka harijā ir daļa voldija, arī uzskatīju, ka harijam ir jāmirst, lai arī voldemorts kļūtu mirstīgs. un bija jau tā nedaudz stulbi tā atdzīvošanās. un vēl ielikts dumidors, lai tipa būtu viņu tradicionālā grāmatas beigu saruna, kur gudrais dumidors visu paskaidro.

vispār, lasot šo grāmatu, visas laimīgās sakritības un nejaušības acīs krita vēl vairāk nekā iepriekšējās grāmatās.

bet nu labi, labi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja Nenuil: 05.08.2007 18:38

[Kaķurēgs]

Es epilogā būtu gribējusi redzēt tādu kopsavilkumu par visu varoņu tālākajām gaitām. Kas notika ar Dūdiju? Vai Harijam bija jāatgriežas Cūkkārpā, lai pabeigtu septīto gadu? Par ko kļuva Luna? Kas ir Cūkkārpas jaunais direktors? Un daudz citu...

Vai arī līdzīgi Klementa Deivisa "Ugunsnesējam" - pēc uzvaras - nāve vecumdienās.
Var jau būt, ka tika uzrakstīts ar domu - dzīve turpinās un jauns sākums.

Septītā grāmata lielākoties atbildēja uz visiem jautājumiem, kuri bija radušies, lasot sešas iepriekšējās. Tagad tās var pārlasīt, pilnībā saprotot visu, ko autore vēlējusies pateikt.

Ritas Knisles atkalparādīšanās nebija tik "spoža" kā Ambrāžas. Tā kaza nepavisam nebija mainījusies - vēljoprojām pretīgumu uzdzina.
Nevils - tas bija kronis visam. Beidzot arī viņš no neveikla neveiksminieka biaj izaudzis par līderi un spēcīgu burvi. Labākās domās esmu arī par vecmāmuļu - nabaga nāvēdis, kurš nonāca Svētā Mango slimnīcā.

Dūdija pateicība Harijam - manuprāt, labas atvadas no Dērslijiem; es gan vēl cerēju, ka Petūnija arī beigās kaut ko pateiks. Bet nekā.

Tante Mjūriela - man ļoti atgādināja kādu radiniece. Tenkuvācele apvienojumā ar nelāgu raksturu un uzpūtību.
Krums - spārnotais citāts: "Ko līdz tas, ka tu esi slavens, ja visas glītās meitenes jau ir aizņemtas."

Iepatikās Dumidora jaunības mirkļi ar Grindevalda piedalīšanos. Turklāt atklāsme, ka ne visi "labie" vienmēr ir bijuši tik ideāli. Ka arī viņi ir tikai cilvēki.

Aizkustināja Harija atgriešanās Godrika gravā. Gan aina kapos, gan arī pie Poteru pussagrautās mājas. Citu atbalsts.

Beigas - kad pierādījās, ka, par spīti tam, ka Harijs ir miris, tie, kuri turpinās cīnīties pret Voldemortu un viņa sabiedrotajiem, netrūks. "Un tad zālē parādījās vēl vairāki burvji. Visi mīļie tiem, kuri cīnījās."

Mollijas Vīzlijas uzvaras gājiens pret Bellatrisi.


Kopumā ņemot, grāmata tika uzrakstīta tik labi, ka turpinājumu tik tiešām vairs nevajadzētu. Vienīgi būtu jauki, ja tiktu izveidota tāda pilnīga "poteropēdija", kur būtu par katru sīkumu izstāstīts mazliet vairāk.

[RiSkS]

Grāmata protams patika (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Vienīgi beigas nebija tādas kā gribētos varēja vairāk uz emocijām uzspēlēt, nevis lasot vienkārši domāt cik ģeniāli viss sakrīt.... Nedaudz apstulbu par to zobenu, kad nevils to izvilka no šķirmices...

āāāā starpcitu grāmatu beidzu lasīt no 1-5:30-naktī bija ļoti nepatīkami, kad ap 4:30 sapratu,ka laukā ir gaišs- o.O

[Eliitis]

bet nu ar to pilnīgi būtu gana: "See you in hell, Tom! *BANG*"

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Šis tiešām mani uzjautrināja (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Nu vispār, es arī biju gaidijusi ko vairāk no šīs izšķirošās cīņas, kā nekā visus šos gadus Harijs par to vien bija domājis kā iznīcināt Voldemortu - un ko - galu galā pietika ar vienu - Tukšrokdžimpiņ? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Nu ok viņš meklēja un iznīcināja horkrustus, bet vai tad izšķirošajai cīņai nevajadzēja būt grūtākai? :/ - Nu, ok, kā rakstniece lēmusi tā būs, un tur vairs nav ko daudz spriedelēt, tikuntā jau viss ir uzrakstīts un galu galā tā taču ir tikai grāmata (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Bet kopumā - man patika! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja Eliitis: 06.08.2007 23:49

[trobelius]

Mjā, gribēju atstāt tādu garāku postu ar iespaidiem un tā, bet liekas, gandrīz visas manas domas jau pateiktas. Tas ir tā nedaudz nožēlojami. Tad nāksies atkārtoties.

Un beigas arī tika izčakarētas ar Harija atdzīvošanos. Bija jau tik stilīgi sagatavota viņa miršana - I will do what I must - bet še tev, ņem un atdzīvojas kā kaut kāds Gendalfs, lai pabeigtu iesākto.

Piekrītu, jā. Un man tiešām šķiet, ka Roulinga sākotnēji ar šitādu Potera nāvi arī bija domājusi visu beigt (attiecīgi, ja Strups vai Nevils nosit čūsku). Nobijās.
Vispār tā taču ir baisā vara, ja tu vari likt miljoniem raudāt par tevis izdomātu tēlu.

Kreachera pārvērtības bija vienreizējas un dikti mīļas.

Mokšķis tiešām bija varens ^^ Tā aina, kur Harijs atgriežas Drūmkaktē ar avīzi rokā, kamēr viņš gatavo vakariņas un atgādina, ka jānovelk apavi, bija tāda mājīga ^^
Vienīgi to viņa pārmaiņu cēlonis nedaudz kaitināja - ja ikkatras problēmas risinājumā iepin vienas un tās pašas banālās vērtības, tad tas pēc 7 gadiem beidzot noriebjas.

Vienīgais, kas man nepatika bija epilogs.

Tik tiešām. Epilogs bija prasts un paviršs. Lai gan patika tā doma, ka Cūkkārpa stāv pāri laikam, lai kas arī notiktu. Taču ne vārda par nodarbošanos vai kaut kādiem nez panākumiem, atsevišķi tēli vispār paliek nepieminēti. Turklāt, manuprāt, ir diezgan stulbi septiņu grāmatu gara stāsta noslēdzošajās lappusēs ļaut sarunāties pilnīgi jauniem tēliem. Pat ja tie ir galvenā varoņa bērni.
Daudz par maz detaļu.

Īpaši jau Vilksonu - nabags visu mūžu bijis izolēts un nelaimīgs, līdz sastapa draugus, kurus pēc 10 gadiem atkal pazaudēja. Tagad beidzot apņēmis sievu, piedzimis dēls, bet atkal nekā..

Vispār, jau pēc Siriusa nāves likās, ka Vilksonam drīz jāmirst. Visi draugi miruši, gan jau pašam gribējās pievienoties, tā vismaz reizēm šķita.

kāds nekaunīgs delfu komentētājs rakstīja, ka Rolingas varoņiem trūkstot dziļuma, nu labi, delfu komentētājus tāpat neviens neņem par pilnu, bet mani tas sadusmoja, pārmest tēla dziļumu Harijam? atmetam viņa maģiskās spējas, un viņš ir tāds pats izmisis cilvēks, kādu ir pilna pasaule, pilnīgi sapratu viņa alkas pēc patiesības, tā sajūta, ka neviens nav tāds kā izliekas, ka nevienam viņš nav vajadzīgs, ak, simtiem jaunas, briestošas personības problēmu, un esmu pārliecināta, katrs no mums ar kādu no tām ir saskāries!

Jā, bet jājautā, vai tādam cilvēkam vajadzētu būt pasaules glābējam? Ja viņam ir miljoniem līdzinieku.
Delfu komentētājam ir zināma taisnība. Roulinga tik tiešām visas sērijas garumā apspēlē vienu vērtību, kurai pati jau sākumā piedēvē neuzveicamību un absolūtu pārākumu. Attiecīgi uzreiz ir skaidri norobežots labais un ļaunais, kas nenovēršami pazudina vairākas iespējamas domas un problēmas pašu varoņu galvās. Arī lasītājam būtībā nav izvēles un, būdams šajās nodrāztajās, kaut tomēr cilvēciskajās vērtībās audzināts, viņš jau sākumā ir pārliecināts, ka pareizi ir būt laipnam un mīlēt citus, lai kādi nožēlojami draņķasiņi viņi arī būtu, un pamatojums nemaz nav vajadzīgs, jo šīs vērtības taču uzvar par spīti visam.
No tā visa nolietotā klāsta, man ļoti patika vienīgi lojalitāte. Kā Nevils kāvās līdz pēdējam par Hariju. Nu visi pārējie jau it kā arī.
Man šķiet, ka īstā Harija Potera burvība, ir iespēja uzaugt kopā ar tiem varoņiem un pasauli. Tā, ka septiņu gadu laikā tu esi apguvis spēju pilnīgi orientēties milzīgā pilī, kas patiesībā nemaz nepastāv un izpildīt veselu virkni sarežģītu burvestību, pavicinot koka nūjiņu.
Un tad jau tiešām, kad pēc vairākiem gadiem mirst kāds varonis, tev liekas, ka nomiris labs draugs. Nevis tāpēc, ka jums bija vienādi pusaudža gadu pārdzīvojumi, vai ka viņš liekas tik sasodīti līdzīgs tev, bet gan tāpēc, ka tu viņu pazīsti jau nez cik gadus un zini par viņu visu, ko vien var zināt. Apmēram tā kā Nebeidzamajā Stāstā. tā bija jauka filma.

ja un kad man būs bērni, viņi Hariju Poteru lasīs sākot no 11 gadu vecuma, un tā katru gadu pa grāmatai

Jā, es jau ar tā biju izdomājis ^^

Šo rakstu rediģēja trobelius: 09.08.2007 03:05

[šausmiņa]

izlasīju visus visus komentus un secināju, ka tajos jau gandrīz viss ir pateikts...

1. Domāju, ka nav neviena, kam nebūtu kaut mazliet žēl dārgā Severusa..
16gadus nodzīvot tikai, lai sargātu Lilijas dēlu. Jau no pirmajām grāmatām bija pārliecība, ka viņš galu galā izrādīsies pozitīvais tēls, bet... Nekad nebūtu iedomājusies, ko tādu. Skumji, ļoti skumji, pirmās stundas pēc grāmatas izlasīšanas domāju tikai, kāpēc tas nūģis Poters izdzīvoja, bet Sevijam bija jāmirst

2. Tā arī nepiefiksēju - Malfoja vecākus neiebāza Azkabanā? Bija happy end arī viņiem?

1. Pilnībā piekrītu... man par laimi Sevs ir bijis mīļākais HP varonis jau kopš pirmās filmas iznākšanas, kad viņa tēlu "atdzīvināja" Alans Rikmans. nekad neticēju ka viņš vienkārši tāpat būtu novācis Dumidoru. tas būtu pārāk dīvaini...
2. Malfoja vecāki, vismaz Narcissa un Drako, bija labie. viņi necīnījās voldemorta pusē. kad harijs atgriezās no "land of the dead" narcissa varēja viņu nodot, bet tā vietā viņa uztraucās par drako.

Man arī Strupa ir žēl, bija tāds drūmais varonis, taču cits iznākums jau nemaz nevarēja būt. Es gan biju gaidījis, ka viņš mirs, aizstāvot Hariju, vai arī Harija vietā novāks Voldiju, taču iznāca tāda traģiska nāve, vēl mazliet, un būtu nomiris nesaprasts.

jā, es arī cerēju uz lielu kautiņu, kur sevs varētu paskatīties voldemortam acīs un pateikt ka viņš ir pret viņu....

Un es zināju, ES ZINĀJU, ka Severuss ir labais!

Man žēl, ka viņi ar Hariju neizlīga, es uz to ļoti cerēju. Taču esmu gandarīta, ka Harijs publiski reabilitēja viņa piemiņu. Un ka savu dēlu viņš nosauca viņam par godu, es biju pārsteigta.

tajā brīdī, kad Harijs teica : "Ablus Severus," Harry said quietly, "you were named for two headmasters of Hogwarts. One of them was a Slytherin and he was probably the bravest man I ever knew." es gandrīz nokritu no krēsla... šoks un milzīgs prieks...

Bet no otras puses, likās mazliet tizli, ka divus vecākos bērnus nosauc savu vecāku vārdos. Bija pat mazliet abloms, kad lasīju Hugo un kā-viņu-tur-sauca, vai tad Hermionei un Ronam neviens no kritušajiem nebija tik dārgs? Vai arī es ko palaidu garām un Hugo bija grāmata galvenais varonis?

Gluži manas domas! Es biju cerējusi uz tādiem vārdiem, kā Siriuss, Tonksa, Remuss, Freds... bet te tev padod kaut kādus Hugo un Rozi Smējos arī par Drako sīko - Skorpio, he he, ko vēl neizdomāsi!

tas Hugo... njah. viņš atgādina Hugo no Lost'a. vārds Skorpio bija tiešām labs...

Un beigas arī tika izčakarētas ar Harija atdzīvošanos. Bija jau tik stilīgi sagatavota viņa miršana - I will do what I must - bet še tev, ņem un atdzīvojas kā kaut kāds Gendalfs, lai pabeigtu iesākto.

nu bet protams, nabaga Harucītim jāpiebeidz lielais ļaunais Voldemorts... un Dumidors protams spēlē es-tev-mazais-puika-visu-izskaidrošu lomiņu. ņemot vērā ka dumidors, kā varonis nekad man tā īsti nav paticis, domāju, ka šī nodaļa bija lieka...

1. Jāatzīst, ka septītā grāmata man pagaidām šķiet vislabākā no sērijas. Action, suspense, emocionālie iespaidi - lasot grāmatu, nepārtraukti nācās domāt par to, cik spilgtai vajadzētu būt filmai!

2. Lupina un Tonksas nāves bija samērā šokējošs moments, es nevarēju pārstāt domāt par to, cik netaisnīga ir dzīve pret mazo Tediju, ka arī viņš, līdzīgi Harijam, nekad neiepazīs savus vecākus.

3. Es vienkārši dievināju pēdējo cīņu starp Hariju un Voldemortu; Harija mierīgo, pārliecinošo spriedumu, viņa pašpārliecinātību. Veids, kādā aina bija uzrakstīta - pilnīgi zosāda uzmetās no saviļņojuma.

1. jā grāmata tiešām laba, bet tikai dažviet. tajā vietās, kur trio slapstījās pa mežu bija diezagan garlaicīgi, bet viss cits bija labi.
pretēji visu pieņēmumiem, ka trio atgriezīsies skolā, autore ņem un iemet viņus mežā...
2. tas bija briesmīgi. kādēļ viņus vajadzēja nogalināt??? tas nu gan nebija taisnīgi...
3. vnk kolosāli, piekrītu :
“You dare --- ?” said Voldemort again.
“Yes, I dare,” said Harry, “because Dumbledore’s last plan hasn’t backfired on me at all. It’s backfired on you, Riddle.”

Vieta, kad trio čakarējās ar to Horkrustu, ko nesējā ap kaklu, nedaudz atgādināja Gredzenu Pavēlnieku

tā bija gan. pārmaiņas pēc HP epopeja neizklausījās pēc zvaigžņu kariem, bet pēc LOTR... viņu preciosssss

un vēl ielikts dumidors, lai tipa būtu viņu tradicionālā grāmatas beigu saruna, kur gudrais dumidors visu paskaidro.

manuprāt pilnīgi bezjēdzīgi

Es epilogā būtu gribējusi redzēt tādu kopsavilkumu par visu varoņu tālākajām gaitām. Kas notika ar Dūdiju? Vai Harijam bija jāatgriežas Cūkkārpā, lai pabeigtu septīto gadu? Par ko kļuva Luna? Kas ir Cūkkārpas jaunais direktors? Un daudz citu...
Kopumā ņemot, grāmata tika uzrakstīta tik labi, ka turpinājumu tik tiešām vairs nevajadzētu. Vienīgi būtu jauki, ja tiktu izveidota tāda pilnīga "poteropēdija", kur būtu par katru sīkumu izstāstīts mazliet vairāk.

būtu baigi labi, ja autore vai kāds cits tiešām izveidotu poteropēdiju vai ko tādu. ar hronoloģiju un dzimtas kokiem...

Vēl kas, uz ASV izdevuma vāka bija tās kolonnas un aizkari. man rodas jautājums, kādēļ tie tur bija, ja grāmatā nevienā brīdī nefigurēja????

Visā visumā grāmat abija laba un interesanta. Sevs bija labais, par ko prieks, ka autore viņu nepadarīja par ļauno. starp citu ja pavēro Severusu filmā, tad nevienā brīd viņš nav tā īpaši ļauns un it īpaši filmā viņs rīkojas tā lai labāk harijam. gan 3, gan 4 un 5 daļā...

[Kaķurēgs]

Sevs bija labais, par ko prieks, ka autore viņu nepadarīja par ļauno. starp citu ja pavēro Severusu filmā, tad nevienā brīd viņš nav tā īpaši ļauns un it īpaši filmā viņs rīkojas tā lai labāk harijam. gan 3, gan 4 un 5 daļā..

Un Harijs līdz pat pašam pēdējam brīdim to pienācīgi nenovērtēja. Savā ziņā - par-Harija-taisnību lasītājus Roulinga apveda ap stūri. Dumidoram vienmēr ir bijusi taisnība, lai gan viss būtu izvērties daudz savādāk, ja viņš būtu izstāstījis ko vairāk.

[kvadrātsakne no ...]

Ja es mācītos pareģošanu es būtu nesekmīga. Lielākā daļa no maniem minējumiem bija galīgi greizi (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)

Varbūt tieši tāpēc man DH ļoti patika, jo, manuprāt, daudz kas nebija acīmredzams un tik ļoti paredzams. Pirmkārt, es biju pārliecināta, ka Strups ir ļaunais. Bet nu tas, ka viņš ir labais ir vēl labāk nekā otrādi. Mana mīļākā nodaļa ir tā, kur Harijs skatās Strupa atmiņas. Tik šausmīgi mīļas tās vietas, kur Strups ir ar Liliju. Lai gan paldies Dievam, ka viņi neaprecējās, ja nē Harijam būtu ļoti taukaini mati un tad viņš visu savu zeltu iztērētu šampūnos īpaši taukainam matu tipam (joks) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Tad, kad lasīju to stāstu par Dumidoru (Elfiasa Dodža nevis Ritas Knisles) gandrīz sāku raudāt. Nezinu kāpēc. Bet, kad tur citi (Mjurielas tante ; Rita ; utt.) stāstīja par Dumidoru es sāku domāt, ka Dumidors ir ļauns utml. Es noticēju Knislei (duh (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif) ) Bet nu tur tā Dumidora kaimiņiene stāstīja tāpēc noticēju. Es sāku domāt, ka Dumidors visu izplānojis, lai tikai panāktu kaut ko sev zināmu. Vēl arī manu priekštatu par Dumidoru iespaidoju viņa brālis - aizmirsu kā viņu sauca. Bet beigās, kā jau vienmēr, tajā nodaļā, kur Harijs ir gandrīz miris Dumidors visu paskaidro un atkal ir labs (daa-aa).

Deathly Hallows. Tagad man šķiet, ka Nāves relikti ir piemērojams nosaukums jaunajai grāmatai. Šitā visa DH padarīšana man šķita ļoti, ļoti, ļoti interesanta. Un tas, ka Voldemorts par to nezināja bija rēcīgi. Un tas, ka Harijam bija viens no tiem DH (jeb Nāves reliktiem) bija tik pat forši. Es dievinu šitādas mistēriskas lietas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)
Lai gan nelikās, ka grāmatai bija liela saistība ar tiem NR/DH. Bet kaut kādu nosaukumu tač' vajadzēju. Un es nedomāju, ka Harijs Poters un horkrukstu meklēšana būtu īpaši interesants un noslēpumains nosaukums ..

Nāves. Nu, kādam taču bija jāmirst. Un ja JKR nenogalināja kādu no trio vajadzēja nobeigt citus svarīgus varoņus. Piem., Freds *raud* bija viens no diviem smieklīgākajiem varoņiem iekš HP *turpina raudāt* Man bija ļoooti žēl viņa. Un Dobijs *meklē zewa salvetītes lai izpuņķotos* (<-- (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ) Man patika tie mājas elfi. Interesantas radības. Pašlaik neatceros, kurš vēl nomira. Hmm.. Ak, jā! Strups. To, ka man nepatika viņa nāve apjēdzu pēc nodaļas Prince's Tale izlasīšanas. Kad iepriekš minēto (lol) nodaļu izlasīju es pašķīru atpakaļ uz to vietu, kur Strups nomira un tikai tad sapratu to prikolu 'Look at me!' vai kā tur bija.

Hmm.. Tur vēl kaut kas bija?! Tagad neatceros. Aaa! Vēl nedaudz par epilogu -
Šausmīgi nepatīk lasīt kā daudzi raksta, ka viņiem reibās/nepatika/vai kaut kā tā epilogs. Protams, katrs var izteikt savas domas, bet man vnk krīt uz nerviem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/mad.gif) Man gan patika epilogs. Varbūt pārāk labs, bet man patīk laimīgas beigas. Un lasīju, ka dažiem (nerādīšu ar pirkstiem kuriem) bija pretenzijas par Rona un Hermiones bērnu vārdiem. God, cilvēki var likt saviem bērniem tādus vārdus kādus grib. Nejau visi Latvijā savus bērnus sāks saukt par Lāčplēšiem (tas tikai piem., neko citu šobrīd nevarēju izdomāt (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif) )

Viens no maniem mīļākajiem citātiem.
'Why are they all staring?' demanded Albus, as he and Rose craned round to look at the other students.
'Don't let it worry you,' said Ron. 'It's me. I'm extremely famous.'
Tāds LOL uznāca šitajā vietā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Eliitis]

Kad iepriekš minēto (lol) nodaļu izlasīju es pašķīru atpakaļ uz to vietu, kur Strups nomira un tikai tad sapratu to prikolu 'Look at me!' vai kā tur bija.

Kāds tad bija tas prikols? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif) Atkal esmu kaut ko palaidusi garām (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Viens no maniem mīļākajiem citātiem.
'Why are they all staring?' demanded Albus, as he and Rose craned round to look at the other students.
'Don't let it worry you,' said Ron. 'It's me. I'm extremely famous.'
Tāds LOL uznāca šitajā vietā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Pilnīgi manas domas. Tā, manuprāt, bija smieklīgākā vieta grāmatā (vismaz man (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) )

[Kaķurēgs]

Prikols - Harijam ir Lilijas acis; Strups pirms nāves tās gribēja redzēt (tik tālu iet mana saprašana)!

Ronam ir humora izjūta - prieks, ka izaudzis no ceturtās un septītās grāmatas "dēmoniem"!

[pekene]

Ātri pārskrēju pārējo cilvēku iespaidiem, īpaši neiedziļinājos, bet nu. Tad nu manējie.

Es gan uz beigām cerēju, ka Harijs mirs visa pārējā juniversa laimīgas nākotnes vārdā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) . Bet nekā.
Priecājos, ka Roulinga kaut kā iemācījusies apieties un noturēt grožos pašas radīto visu šito pasauli - nu piem. tas viss ar burvestību likumiem/ierobežojumiem, ka ēdienu no tukša gaisa nedabūsi un tā.
Vēl prieks par Strupu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) . Jo kaut kur dziļi dziļi dvēselē [aww] es visu laiku domāju un ticēju, ka viņš būs labais.
Tad vēl es ļoti priecājos, ka esmu tādā īstā HP vecumā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) un dzīvoju HP rašanās laikā. Pats sākums.
Aizkustinoši, ka Harijs Dērslijus atstāja tādā pašā veidā, kā ieradās pie viņiem - ar lielo motociklu. Tā. Jauki.
Par Dērsliju tālāko likteni nekas nav pateikts. Viņi gan mani tā īpaši neinteresē, bet nu tomēr. Un arī - visu par visiem jau tāpat nekad neuzrakstīs.

PS: Man reāli iecepīja vieta ar Mollijas "NOT MY DAUGHTER, YOU BITCH!" [..] Tajā brīdī sajutu nelielu pacilājumu par šo skanīgo tekstiņu.

^ tieši tas pats
Pārlasīju vairākas reizes, nespēju noticēt tādiem skarbajiem vārdiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) .
Unun gaidu, kā iztulkos latviski.

[šķirmice]

Deathly Hallows. Tagad man šķiet, ka Nāves relikti ir piemērojams nosaukums jaunajai grāmatai. Šitā visa DH padarīšana man šķita ļoti, ļoti, ļoti interesanta.

Man atkal visa tā padarīšana ar reliktiem likās pilnīgi lieka. Visās grāmatās kopš paša sākuma tiek parādīti horkrusti (sākot jau ar dienasgrāmatu) un viss sāka virzīties uz to, ka jāiznīcina horkrusti un tad Voldiju. Bet te tev pēkšņi sāk iebarot vēl kādus krutus amuletus, kuri uzpeld no zila gaisa un kuri izvirzās bezmazvai priekšplānā un bez kuriem horkrustu iznīcināšanai nav jēgas. Es saprotu, ka tas viss bija vajadzīgs, lai Harijs dabūtu krutu zizli, bet vai tiešām nevarēja izdomāt ko citu?

Bet tā kopumā grāmata man patika.

Šo rakstu rediģēja šķirmice: 13.08.2007 12:04

[Beppo]

Mani pirmie iespaidi.
Lasot pirmās nodaļas, es piecas reizes pārprasīju māsai, vai šis ir īstais (man bija smuki izprintēta pirātiskā versija). Man likās galīgi nepoterisks, bet man arī sestā grāmata vairs nepatika.

Epilogs atstāj daudz iespēju fanfikiem, lai neteiktu skarbāk.

Piekrītu pekenei par pasaules likumiem. Joprojām HP pasaule nav konsekventa, bet vismaz nebija tik traki kā iepriekšējās grāmatās, kad nemitīgi spēles gaitā tiek mainīti spēles noteikumi.

Visvairāk man žēl Strupa. (Nu jā, es vienmēr aizstāvu sliktos grāmatas varoņus, kuriem autors dara pāri.)

Galu galā, cik mēs no Strupa esam redzējuši - dzīves izvazātu īgņu tagadnē, un pusaudžu bandas upuri pagātnē.

Tagad mēs no Strupa esam redzējuši nedaudz vairāk, bet grāmatā bja pārāk maz par Strupu (Nu labi, labi galvenais varonis ir Harijs). Dīvaini, ka viņš jau sākumā necieta Hariju, redzēja viņā Džeimsu nevis Liliju, kaut arī pēc rakstura Harijs bija līdzīgāks mātei. Un jā, es gaidīju cerēju, ka viņi salabs.

Man palika neskaidrs, vai Ordeņa biedri izmantoja Avada Kedavra? Nepieļaujamo lāstu?

Šo rakstu rediģēja Antaress: 19.08.2007 13:15

[Edzinsh]

Domāju, ir padaudz dažādu citu veidu, kā nogalināt. Un šādos apstākļos - vai tas ir svarīgi?

Tagad atskatoties un atceroties grāmatu, viss šķiet labi esam tā, kā ir.
Vienu nu gan neciešu - bieži atskan fanu brēcieni par to, ka Roulinga esot ietekmējusies utt., nedod Dievs - tikai fanu dēļ Hariju atstājusi dzīvu, tomēr tagad, kad epilogu viņa ir uzrakstījusi tā, kā pati gribējusi, mēs uzdrošināmies brēkt, ka gribējām citādi.
Harija atgriešanās no nāves, manuprāt, bija tikpat izplānota no sākta gala kā lielākoties viss pārējais. Tagad pat šķiet, ka citādi nevarēja būt - Voldemortam vajadzēja nogalināt to sevis daļiņu. Un viss. Un tie, kas ietekmējas, esam drīzāk mēs - viens no otra un fanfikiem. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) .

Epilogs man vairāk vai mazāk patīk tāds, kāds tas ir - nu, iespējams, par skādi nebūtu bijis pieminēt, ko Harijs un draugi dara iztikai, bet man mīļā lieta tajā ir tā, ka jebkurš lasītājs vienmēr varēs pats savā fantāzijā uzburt ainas par to, kas notika tālāk un kā viss beidzās. Ir tikai kopēja ievirze - "all was well" - bet viss pārējais paliek katra paša ziņā - gan tas, ko īsti dara Persijs, kas notika ar Mokšķi, kas... visu pateikt nav ne iespējams, ne pilnīgi un galīgi vajadzīgs.

Grāmata bija makten jauka, un, izlasot pēdējo lappusi, tādas bija arī sajūtas. Vienkārši (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) .

Šo rakstu rediģēja Edzinsh: 19.08.2007 14:10

[Hikari]

Grāmata bija burvīga tieši tāda, kāda tā bija un es laikam neko šajā stāstā neizmainītu. Jā, arī es pati biju ietekmējusies no kopējā viedokļa, ka Harijam jāmirst, tomēr reizē bija arī tā vājā cerība, ka varbūt tomēr labais beigu beigās uzvarēs, kā jau tādām grāmatām pieklājas. Ļoti bija skumji mirklī, kad nomira Freds. Likās kaut kā pat sākumā nedaudz neticami,m nē, tas taču nevar būt... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) Bet autore izvēlējās tos, kurus nu izvēlējās un, lai gan skumji, tomēr ar to samierinājos, ko gan tur citu? Grāmata tik tiešām bija ļoti aizgrābjoša, nē, tāda tā vēl ir. Kad man pietiks dūšas un būšu pārvārijusi un pilnībā nogremojusi šo pēdējo grāmatu, jo es vēl joprojām itin kā dzīvoju tajā, tad sākšu visu sēriju no sākuma. Varbūt. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

[Elony]

Jau pirms tiku pie grāatas biju uzdūries nopietniem spoleriem un izlasīju wikepedia satura atstāstu. Toreiz biju vīlies, galvenokār tāpēc, ka Harijs paliek dzīvs.
Bet kad izlasīju grāmatu, tad domāju, ka viss bija tieši tā kā jābūt, ļoti patika, pati labākā!!!

Daudz aizkustinošu brīžu, parati saistīti ar nāvi, bet nevienmēr.
Patika Džinnijas 'uzbrukums' Harijam ar lūpām. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Ļoti iespadoja Rona cīņa ar horkrustu, tas tiešām bija kaut kas. Var teikt tieši tobrīd atklājās Rona pārdživojumi un slēptākās domas pēdējo gadu laikā.
Dobija bēres bija interesantas, kā arī Mokšķa pārvērtības.
Interisanti bija tad, kad harijs uzzināja par Nāves relikvijām un ka Elder zizlis ir Dumidora kapā, tieši reizē, kad tur devās Voldemorts. Filmā labi izskatīsies. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Harija samierināšanās ar nāvi un došanās pie Voldemorta mani ļoti aizkustināja, tā vien dēļ bija vērts lasīt šo grāmatu. Arī Saruna ar Dmidoru bija skaista.
Nedaudz vīlies biju pēdējā cīņā, prieks, ka vismaz citi redzēja, cik Harijs kruti runā ar Voldemortu... Melsudoru. Epilogs bija diezgan īss, vislabāk man patika vieta, kur Harijs pateica, ka Strups bija visdrosmīgākais cilvēks, kādu vien Harisj pazina.

Vispār man radās iespaids, ka šī grāmata ir par Dumodoru, tāpat kā Princis bija par Voldemortu. Dumidora pagātne, viņa plāns. Tas bija šīs grāmatas tēma. Viņš bija visu parezējis, pat iekļāvis plānā Strupa un Harija nāvi. Dumidors manās acis ir nedaudz krities. 'Augstākā labuma dēļ' '- nogalināt Voldemortu, viņš pieļāva Strupa nāvi, kuru izmantoja vēl vairāk kā Hariju.

[Edzinsh]

Vispār man radās iespaids, ka šī grāmata ir par Dumodoru, tāpat kā Princis bija par Voldemortu. Dumidora pagātne, viņa plāns. Tas bija šīs grāmatas tēma. Viņš bija visu parezējis, pat iekļāvis plānā Strupa un Harija nāvi. Dumidors manās acis ir nedaudz krities. 'Augstākā labuma dēļ' '- nogalināt Voldemortu, viņš pieļāva Strupa nāvi, kuru izmantoja vēl vairāk kā Hariju.

Jā, arī man šķita, ka šī grāmata daudzējādā ziņā veltīta Dumidoram, taču - pavisam citādi bija ar "krišanos" vai "celšanos". Man šķiet, beidzot tika doti visi skaidrojumi viņa rīcībai, un ir visai naivi cerēt, ka Dumidoram nepiemita neviena tāda cilvēciska īpašība, ar ko viņš nelepotos.
"Izmantot" - skaļi teikts, un tā nu ir tikai tava interpretācija.

Šo rakstu rediģēja Edzinsh: 27.08.2007 12:38

[Simple Girl]

Lasīju angļu valodā un dzirdot atsauksmes par tulkojumu, negribās īsti lasīt latviski..
Kopējais iespaids - ļoti labs. Pēc 6. grāmatas, kas man ļoti nepatika (varbūt būtu jāpārlasa un domas mainīsies..), 7. grāmata bija daudz labāka. Mani ļoti iepriecināja, ka Strups, kā es visu laiku ticēju, bija uzticīgs Dumidoram. Pēc grāmatas izlasīšanas manas domas bija tikai ap Strupa nāvi un viņa pagātni. ļoti žēl.
Epilogs? Likās mazliet, kā no citas (mūsu) pasaules. Man bija sajūta, ka pēkšņi zuda visa maģija. Bet lai ar kā vismaz bija sajūta, ka labie ir kā vienmēr panākuši savu - tā jau es vēlējos.

[Nadīna]

Lieliska grāmata. Vislabākā no visām HP, manuprāt.

[washulis]

jau citos pavedienos bija runa, ka poteros bija klasiskā darbība - pie derslijiem, tad cūkkārpā, pa vidu notikumi, tad eksāmeni un fights ar voldemortu... te tā nebija un droši vien tas bija tas, kas man tur nepatika...

vispār liekas, ka septītā bija visneinteresantākā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/ermm.gif) paredzami notikumi, ja nu vienīgi nedomāju, ka daži nomirušie, būtu palikuši dzīvi.beigas bija tāda neveiklas. čiks un poters gar zemi, bet viņš atgriežas. tad vienkārši voldemorts gar zemi, jo pats sevi nogalināja. mīlestība uzvar viii...

un vēl salkanās beigas. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) domāju ka roulinga būtu varējusi labāk, jo likās ka viņa rakstot septīto jau ir nogurusi... normāli jau ir, bet citi poteri ir manuprāt labāki (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)