Tumšā Dūre, [PZP][C] Opcijas

[Demiurgs]

Ķīnā ir ziemas vidus, un Tumšās Dūres klana vadība ir vienojusies par to ka pienācis laiks uzņemt jaunus dalībniekus, kandidāti ir izvēlēti, un sūtņi ar ielūgumiem nosūtīti. Neviens no kandidātiem vēl nezina ka ir izvēlēts, lai gan 'pa provincēm jau pāris mēnešus klīst baumas ka klans uzņems jaunus biedrus.

___________________________________________________________________________________

Hakanaku Youhna(Haku) - Rowenny

Taiyuanā neviena nemanīti vakara krēslas aizsegā klusi ieradās pieci jātnieki, cik klusi ieradušies tikpat nemanāmi tie pazuda, atstājot vien zirgus stāvam pie pašiem pilsētas vārtiem.
Haku izvadīja no kroga pēdējo apmklētāju, un aizvēra durvis. Kad viņa jau bija pie galdiem un novāca netīros traukus un krūkas, vējš atgrūda kroga durvis, kaut arī tās bija aizdarītas ar būltu. Haku tiko paguva pagriesties pret durvīm ka pa tām ieslīdēja, acīm redzami, vīrietis tumšās pieguļošās drēbēs, viņam rokās bija bambusa dēlīšu tīstoklis. Vīrietis ienāca iekšā un nostājās aptuveni desmit soļu attālumā no Haku, no kroga ēnainākajiem stūriem iznāca vēl četri tādi paši karotāji. Pirmais kurš ienāca pa durvīm pacēla roku ar tīstokli ar Imperātora zīmogu, sniedzot to Haku.


Lei Vi Ku (Leis) - elesarels

Leis pēc kārtēja labi padarītā darba atpūtās kādā vietēja bordelī, ar visnotaļ jautru apkalpošanu, vairāku apkalpotāju ielenkts viņš saņēma visu kas pieklājas atpūtas iesākšanai, labu ēdienu un dzērienu un protams izskatīgas sievietes turpinājumam. Kad Leis jau bija pieklajīgi iedzēris telpā ienāca bordeļa īpašniece un pec viena viņas mājiena visi apkalpotāji strauji izmuka no tlpas. Vēl pirms Leis paguva ķerties pie zobena nojaušot ko nelāgu telpā ienāca pieci vīri tumšās drēbēs un jau atkal viens no viņiem pastiepa uz priekšu tīstokli ar Imperātora zīmogu.

Hara Emi Vana - Dvēselīte

Siaņas pārvaldnieka nams bija labi apsargāts lai pasargātu pārvaldnieku un viņa ģimeni no slepkavām un dumieniekiem, taču Tumšās Dūres sūtņiem vērīgā un pieredzējusī sardze nebija pretinieki, tie kas viņus neredzēja un nedzirdēja paveicās vairāk kā tiem kas nekad netika atrasti.
Hara pēc vakara treniņa devās atpakaļ uz savām telpām tēva namā, kad viegli iešalcoties vējam, no tumsas iznira pieci stāvi ielencot viņu, jau atkal viens no viņiem pasniedza tīstokli ar Imperātora zīmogu.

Šun Suzuki - Ilivarrs

Šuns vakara mīkrēslī no slēpņa uz kāda nomaļa ceļa uzglūnēja kādam vientuļam jātniekam brūnā apmetnī, jājēja zirgam bija ar sudrabu apdarināti iemaukti tāpēc varēja noprast ka viņu apzakt ir vērts. kad Šuns uzklupa jātniekam ar mērķi to nogrūst zemē, jātnieks veikli izvairījās un noleca zemē. Šuns apmetis pāris kūleņus pielēca kājās, pirms viņš paguva attapties viņu jau ielenca pieci stāvi un tas kurš jāja uz zirga joprojām tērpies apmetnī pasniedza Šunam tīstokli ar Imperātora zīmogu.

Linesaijs - Pūķēns Sāra

Linesaijs izpildījis kārtējo darbiņu bēga no trijiem ļoti prasmīgiem apsargiem kas negribēja samierināties ar sava saimnieka nāvi, tie jau bija pierādījuši cīņā ka vienam Linesaijam viņus nepieveikt. Skrienot Linesaijs atskatījās un ievēroja ka sekotāji sāk atpalikt, turpinādams skriet Linesaijs izdzirdēja vieglu švīkstoņu, atskatījies vevienu rezi viņš redzēja ka visi trīs apsargi guļ zemē miruši. Linesaijs apstājās, un paspēra pāris soļus atpakaļ, blakus apsargiem parādījās tumšs stāvs tinot kopā virvi, kurai galā varēja manīt tumšu sirpjveida asmeni. Stāvs satinis virvi atkal pazuda tumsā, tajā pašā mirklī Linesaijam apkārt parādījās četri stāvi un viens no tiem pasniedza tīstokli ar Imperātora zīmogu.

Kaars Li - Noveau

Kaars devās uz savu guļvietu, pēc garas apspriedes pie cietokšņa ģenerāļ, kurši izteica sau neapmierinātību ar slikto sardzes organizāciju, par kuru šobrīd bija atbildīgs tieši Kaars. Nonācis pie savas guļam telpas durvīm Kaars ievēroja ka tuvumā bija izdzēstas visas gaismas. Sajutis ko nelāgu Kaars izvilka zobenu un sagatavojies cīņai viņš atrāva vaļā savas guļam telpas durvis tūdaļ sekoja viegls trieciens kas lika zobenam izkrist no Kaara rokām, viņu ielenca pieci tumši stāvi un viens no viņiem pasniedza tīstokli ar Imperātora zīmogu.

[Hworang666]

Gan Zao lēnām un bez skaņas slīdēja pa Xianas ielām, galvenokārt izvēlēdamies šķērsielas, lai izvairītos no tiem pāris acu skatieniem, kas viņu pavadītu, ja viņš pastaigātos pa galveno ielu. Ziņneši viņu mazliet izbrīnīja ne gluži piemērotākajā laikā. Sastrīdējies ar savu draudzeni, viņš nikns metās ārā pa durvīm, kad uzskrēja viņiem virsū. Vēlme viņus nogalināt tika knapi apslāpēta, tādēļ aukstie skatieni un izturēšanās cerams paliks tikai viņu starpā. Tuvodamies galamērķim, sargu daudzums kļuva gandrīz nepanesams, tādēļ Zao sakārtoja ieročus un nolika tos pat mazliet tālākā vietā. Tā, lai tik ātri tos nevarētu pamanīt. Sniegs smarža piepildīja gaisu un viņš atkal atcerējās jaunību, lai gan tagad arī īpaši vecs nebija. Bažas par šo pasākumu viņu nepameta vēl arvien, bet vismaz tagad vairs atpakaļ griezties nevarēs... Un viņš turpināja ceļu, esot tikai pāris desmitu metru no galapunkta.

[Margo]

Misuzu iesoļoja pilsētā. Ielas bija pavisam tukšas, ja neskaita mierīgi stāvošos sargus. Ielu pipildīja viņas klusie soī un ķēves pakavu dipoņa. Viņa bija saņēmusi rokās grožus un soļoja blakus savam zirgam. Ik pa laikm meitene pameta skatu visapkārt. Bija pavisam neomulīga sajūta. Tieši šobrīd gribējās griezties atpakaļ, bēgt. Gribējās atgriezties mājās. Meitene nopūtās un paklapej zirgam pa skaustu. Lea klusi nosprauslāja un pameta ar galvu. Misuzu teica paldies, ka vismaz Lea bija ar viņu, viņa nejutās viena.
Meitene pameta skatu uz seglu somu, kurā atradās dunču komplekts, tīstoklis un ēdiens. Meitene apspied vēlmi pārbaudīt tīstlī rakstīto. Vai tiešām viņai bija jāatrodas šeit? Sieviete t'bija teikusi. Misuzu atkal nopūtās un pagriezās kādā ielā. Viņa nebija vienīgā, kas ieradās šeit. Misuzu ieraudzīja vēl kādu stāvu, taču nevēlējās ielaisties sarunās.
Meitenes pirksti pārlīdēja pār vēdekļiem, kas atradās az jostas. Loks un bultas bija uz misuzu muguras. Vēlreiz nopūtusies, viņa lēni devās uz sava galamērķa pusi.

[Dvēselīte]

Jo tuvāk nāca Xianas pilsēta, jo satrauktāk pukstēja Haras sirds. Tas bija tuvu. Tas bija pavisam tuvu.
Viņa bija jājusi jau vairākas dienas, bet nogurumu nejuta. Arī zirgs bija atpūties. Tāpēc, līdzko pie apvāršņa parādījās pilsētas aprises, Hara dzina zirgu auļos. Viņa neapstājās arī pie vārtiem, kas bija plaši atvērti. Viņa vispār nemanīja neko sev apkārt un ļāva Upei sevi nest. Ķēve apstājās pati. Meitene atjēgusies satrūkās - viņa atradās laukumā, ko ielenca kareivji. Priekšā stāvēja vēl kāds zirgs, ko turēja jauneklis.
Hara apmulsusi pavērās apkārt. Sragi. Visur sargi. Bet par ko gan viņa brīnās?! Tas ir tikai logiski.
Prieks, kā apracis strazds, ietriecās apziņā un Hara nespēja apvaldīt sajūsmu - viņa iesmējās. Beidzot! Beidzot!!!
Viņa noslīdēja no zirga un par pateicību iedeva tam gabaliņu cukura.

[Hikari]

Haku ilgi nebija kavējusies. Pēc ziņas izlasīšanas un apsvēršanas, meitene bija sakravājusi mantas un, atstājot saviem radiņiem un draugiem zīmīti, ka dodas tālā ceļā (viņa gan neminēja uz kurieni), Haku vēlā vakarā stundā, lai neviens viņu nemanītu, klusi devās prom. Meitene mēroja ļoti garu ceļa gabalu ļoti īsā laikā, kā jau bija mācīts. Viņa ceļoja naktīs, bet dienās paslēpās kaut kur, lai nosnaustos. Xianas pilsētu Haku sasniedza, būdama tikai nedaudz nogurusi. Meitene savā laikā, galu galā, bija izgājusi cauri dažādām lietām. Esmu klāt! Haku ar smaidu sejā sacīja, ienākot pilsētā.

[Demiurgs]

Pie katra no tiem kas jau bija ieradies pienāca kāds kareivis kas bija iznācis no ierindas, tas pazemīgi nolieca galvu un ar roku norādīdams virzienu teica Pārvaldnieks jūs gaida viesu uzņemšanas zālē pilī. to pateicis kareivis atkāpās atpakaļ ierindā.
Zālēs vārti uz kuru ceļu norādīja kareivji bija aizvērti taču pie tiem stāvēja pāris kareivju kas tos atvēra katram kas tuvojās. Ieejot zālē varēja redzēt pārvaldnieku kurš tālākajā telpas galā sēdēja pie galda un ēda.
Telpa bija grezna taču krēslaina sienas un stūri bija tumši taču telpas centru apgaismoja griestu lampas.

Pats pārvaldnieks bija aptuveni sešdesmit gadus vecs vīrs ar īsu sirmu bārdu un diezgan neizteiksmīgu seju.

Šo rakstu rediģēja Demiurgs: 26.07.2007 19:30

[Dvēselīte]

Harai nebija jāsaka divreiz. Nodevusi Upes pavadu kāda jauka izskata jaunekļa rokās, viņa devās uz atvērtajiem vārtiem. Meitenei bija jātur sevi rokās un jāsavaldās, lai nemestos skriet. Pacilātība un satraukums, jaukdamies viens ar otru, kūsāja kā uz uguns piemirst tējas katliņš.
Ieejot pa vārtiem, Haru pārņēma sajūta, ka viņa jau reiz šeit ir bijusi. Un kāds gan tur brīnums - tā pilnīgi noteikti ir bijusi kāda no vizītēm kopā ar gimeni.
Pamanījusi telpas tālākajā galā sēdošo stāvu, viņa nojauta, ka tam ir jābūt Pārvaldniekam. Hara nometās ceļos un piespieda pieri pie paklāja.

[Elony]

Lei Vi Ku redzēja, ka, lai arī pils aizsargmūra vārti ir vaļā, pašas pils vārti bija ciet. Kamēr viņš domāja, ko tagad darīt, viens no kareivjiem norādija uz aizvērtajiem vārtiem. Leis vēl vilcinājās doties turp, taču pamanījis kādu meiteni, kas ģērbusies kā kareive. Leijs pagāja malā un redzēja, kā šī savādā meitene ieiet pa galvenajiem vārtiem un viņai tiek atvērti pils zāles vārti. vai viņa arī ir uzaicināta?
Lejs nolēma nekavēties. Viņš lika vienam no kareivjiem pieskatīt savu zirgu un devās iekšā pa atvērtajiem vārtiem. Nonācis, pie zāles durvīm, tās atvērās viņa priekšā tāpat kā tai meitenei.
kad leis iegāja iekšā, viņš redzēja tumšu telpu, kurā nekā nebija, ja neskaita pavecu cienījamu vīru, kurš bija šīs pils saimnieks un provinces pārvaldnieks. Un šis pārvaldnieks, kā redzēja Leis, diezgan nepieklājīgi ēda, saņemot viesus. Etiķete un pieklājība netiek ievērota... Arī meiteni Leis pamanīja, viņa bija nometusies tepat pie durvīm ceļos un zemojās pārvaldniekam, kā pasām Imperatoram.
Leis pasmīnēja par viņu, viņš pats devās tuvāk pārvaldniekam un noliecās, tā parādot godu. Cilvēks, kurš ēda uzņemot viesus, nebija pelnījis vairāk cieņas.

[Demiurgs]

pārvaldnieks redzot ienākam pirmos viesus nedaudz teatrāli iztrūkās un noslaucīja muti salvetē, viņš piecēlās un plati pasmaidīja Saveicināti, esmu Shanxi provinces pārvaldnieks Sings Čims. Atvainojiet 'bet es jūs gaidu visu dienu un gluži bez maltītes neiztikt kā man tā jums, esiet laipni aicināti man piebiedroties pārvaldnieks norādīja uz krēsliem kas stāvēja pie galda ar ēdieniem jūs pēc garā ceļa droši vien esat noguruši un izsalkuši, varat neuztraukties pārbaudījumi vēl nav sākušies un šis nav viens no tiem, papriekšu jāsagaida visi pārējie pārvaldnieks atkal plati pasmaidīja un velreiz norādīdams uz krēsliem pats apsēdās savā krēslā kurš protams bija lielāks un greznāks par pārējiem.

[Elony]

(OCC: Pārdomas par sēdēšanu sk. ATD)

"Mans vārds ir Lei. Viss pārējais ir nogrimis aizmirstībā." Lei Vi Ku vēlraiz paklanījās pārvaldniekam. Savu ģimenes vārdu viņš vēl nevienam nebija atklājis. "Ja jums ir nepieciešamība, tad varat mani dēvēt par Lei Na Tanu, kas nozīmē Leis Kalnu Ērglis." viņš paziņoja un notupās uz krēsla kas atradās galda malā, nostāk no centra, kur sēdēja pārvaldnieks. Leis nealka uzmanības. Viņš arī nebija izsalcis, taču neko neēst būtu nepieklājīgi, tāpēc paņēma nedaudz rīsu un zivis. Dzert viņš tagad netaisījās, jo pārbaudījumos jābūt pie pilnas saprašanas.
Leis neuzticējās pārvaldniekam, ka šis nebūs pārbaudījums. Viņš bija gatavs jebkam un ar acu kaktiņu vēroja meiteni pie durvīm un visus pārējos, kuriem drīzumā bija jāierodas pēc pārvaldnieka vārdiem.

[Hikari]

Haku pamāja un devās uz zāli, par kuru bija minējis kareivis. Meitene iegāja pa vārtiem, kurus viņai atvēra un aplūkoja telpu. Tā bija ļoti grezna, kā jau tādiem kungiem pienākas. Meitene īpaši tuvu pārvaldniekam negāja, jo nezināja, vai viņš to neuztvers par nepieklājību. Savā vēl pietiekami īsajā mūžā meitenei nebija nācies satikt daudz pārvaldniekus. Haku redzēja, ka vīrietis ēd un sacīja Labu apetīti!

[Hworang666]

Zao mazliet izbrīnīja tas, ka viss pils laukums bija pilnīgā mierā. Kad pie viņa pienāca kareivis, viņš jau domāja, ka nonācis ne tur, vai arī ticis neganti izjokots. Bet, kad kareivis vien aizsūtīja viņu tālāk, Zao klusēdams sāka iet. Zālē viņš nebija pirmais, bet bija ieradies pietiekami ātri, lai dzirdētu Singa Čima uzrunu. Mani sauc Zao... viņš klusām pateica pēc Lei uzrunas pārvaldniekam. Ieņēmis vietu pretim Lei, viņš viegli paklanīja galvu. Cieņas izrādīšana. Gan Zao nebija ļoti izsalcis, bet zināja, ka neēdot izrādītu necieņu un rupju iespaidu par sevi viņš paņēma šķīvīti un paņēma nedaudz rīsa bumbiņu un vēl pāris augļu gabaliņus...

[Demiurgs]

Pŗavaldnieks tikai plati smaidīja un viegli palocījās katram atnākušajam Ļoti labi, ļoti labi arvien vairāk, bet tomēr vēl visi nav šeit Pārvaldnieks palūkojās uz Haku Un labu apetīti arī jums Hakanaku, esat laipni aicināta arī jūs ko iekost pēc garā ceļa pārvaladnieks velreiz norādīja uz dažādajiem ēdieniem uz galda jums man jāatvaino par pieticīgo ēdienu nebīju gaidījis jūs ierodamies tieši šobrīd, drīz atnesīs vēl tāpēc nekautrējieties ēdiet Pārvaldnieks smaidīja un viņa tonis liecināja par velmi izdabāt, pielabināties galu galā viņa priekšā stāvēja daļa no potenciālajiem slepkavām kas viņa dzīvību nākotnē varētu pārtraukt vieglāk kā pacelt zupas karoti!! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ))

[Ného]

Kaars Li iegāja pilsētā cauri galvenajiem vārtiem. Viņš novērtēja pilsētas sardzi. Tā nenoliedzami bija labāk ekipēta un sagatavota, salīdzinot ar viņa iepriekšējo darba vietu, kuru viņš pameta pirms neilga laika, pasakoties sardzes vadītājam par sniegto iespēju palīdzēt, bet viņam tagad jādodoties prom, jo viņu gaida citi izaicinājumi.
Tā Kaars klusi bija pametis sev bijušo aiz muguras un nu tikpat klusi pielavījies savai nākotnei.
Šķersojis vairākas ielas un ieliņas vīrietis nonāca savā gala mērķī. Sarga norādījumus uzkalusot, Kaars Li droši devās tālāk pārvaldnieka miteklī uz viesu uzņemšanas zāli. Ceļā, katram gadījumam, tika papētītas telpas - kur kas atradās, kādas durvis un logi, kādi un cik sargi. Tas tā, tikai katram gadījumam - drošībai.
Kaars iesoļoja zālē, kur jau priekšā bija daži cilvēki, kas laikam arī bija uzaicināti uz lielās iespējas uz labāku nākotni izpildi. Vīrietis cieņpilni paklanījās pārvaldniekam - Esiet sveicināts, nama saimniek, esmu Kaars Li.

[Demiurgs]

Pārvaldnieks atkal viegli salēcās Lieliski jau pieci ir klāt, lūdzu pie galda noteikti esat izsalcis pēc garā ceļa škiet ka neviens no iepriekš klātesošajiem nebīja pamanījis ka pārvaldnieks zināja Haku vārdu vēl pirms viņa bija ar sevi iepazīstinājusi Un es esmu Shanxi provinces pārvaldnieks Sings Čims

[Margo]

Misuzu nedaudz apstulbusi stāvēja, vērdamās, kā pirms viņas namā iesoļoja vairāki cilvēki. Meitene paskatījās uz savu ķēvi un papliķēja tai pa skaustu, pasmaidīja un noņēma seglu somu. Tad viņa spaniedza pavadu sargam, cerēdama, ka par zirgu labi parūpēsies. Meitene nopūtās, pārmeta seglu somu sev pār plecu un lēniem soļiem devās norādītajā virzienā.
Meitene klusiem soļiem ienāca telpā tieši tad, kad pārvaldnieks nosauca savu vārdu. Misuzu nolieca galvu un paklanījās pārvaldnieka priekšā. Meitene bija nostājusies blakus Kaaram Li.
Nolaidusi galvu meitene noteica : Mans vārds ir Misuzu, nama saimniek. Meitene nespēja iezlemt, vai piebilst par Imperatōra ziņu, taču viņa tomēr klusēja par to un pacēla galvu, lai nopētītu klātesošos un provinces pārvaldnieku. Sirds sitās strauji, satraukums ņēma virsroku. Meitenes rokas viegli trīcēja, taču viņā centās to neizrādīt. Misuzu nopētīja labi klāto galdu. Pirms iejāšanas pilsētā, meitene jau bija ieturējusi maltīti. Tikai malks ūdens nenāktu par skādi. viņa nodomāja un atkal pievērsās pils pārvaldniekam.

[Hikari]

Haku par pārvaldnieka uzaicinājumu paklanījās dziļi un godbījigi un lēnā solī pietuvojās galdam. Viņa bija ļoti labi pamanījusi, ka vīrietis zināja meitenes vārdu vēl pirms viņa bija spējusi bilst to, tomēr pieklājība un pazemība liedza viņai izturēties slikti un meitene, apsēdusies pie galda, nesāka ēst, bet gan vēlreiz paklanījās un sacīja Priecājos būt šeit un liels paldies par uzaicinājumu pie galda. un tikai tad, pateikusies par ēdienu jau tiem gariem un dieviem, kuriem ticēja, meitene sāka lēnām ēst. Kā gan viņš zināja manu vārdu, pirms es to biju paspējusi pateikt? To man noteikti vēlāk jānoskaidro Haku pie sevis nodomāja.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 28.07.2007 11:36

[Dvēselīte]

Hara pie galda devās reizē ar pirmajiem. Bet viņa klusēja. Tlā ceļa nogurums sāka pārņemt ķermeni. Un tomēr bija jāstādās priekšā. Nogaidījusi mirkli, ka ap galdu sēdošie bija apklusuši, viņa klusi iesāka.
Lai jūsu slava aug augumā, kā jūsu bagātīgie rīsa laiki. Cienītais kungs, man vārds ir Hara, vismaz priekš pārējiem, bet domāju, ka jūs pazīstat manu tēvu. Un šī iemesla dēļ, es vēlētos, lai jūs man izrādāt žēlastību un nezipaužat manu dzimtas vārdu un neliekat man viņu nosaukt skaļi.
Ar pēdējiem vārdiem Haras balss noslāpa pavisam. teiktais bija domāts tikai Pārvaldniekam, kam, par laimi, Hara sēdēja no visiem vistuvāk.

[Semijs]

Suzuki ar neuzticīgu skatienu nolūkoja sargu un paskatījies uz kuru pusi ir jādodas, viņš pagriezās un devās tālāk. Iziedams cauri vārtiem, vīrietis bez nekādas steigas devās uz zāli. Suzuki zirgaste bia izjukusi un mati bija kā bardaks, lai gan kopsummā vīrietis neizskatījās ļoti tīrs, bet ko jūs gribiet no tik gara ceļojuma ar kājām. Acīs varēja redzēt nogurumu un pats Suzuki aiz izsalkuma bija nedaudz notievējis. Pienācis pie galda un pie pārējiem, viņš izstiepies, dziļi paklanījās pārvaldniekam un gaidīja, kad viņu aicinās pie galda.

[Demiurgs]

OCC: Daļa vēl neposto tapēc atļaušos rakstīt tā ka arī pārējiei ierodas pie pārvaldnieka, lai spēle nestāv uz vietas.

Pa durvīm ienāca pedējie trīs no uzaicinātajiem un visi desmit beidzot bija zālē. Vārti aiz ienācējiem tika aizvērti lai nedzesētu telpas, galugalā sniga un ārā bija kļuvis diezgan auksts.
Pārvaldnieks nopētīja visus kas vēl nebija sēdušies pie galda un uzrunāja arī viņus joprojām plati smaidot
lūdzu sēdieties pie galda ieturiet maltīti, un tad varēsim sākt pārvaldnieks palūkojās uz Haru protams , protams jaunkundz pret jūsu gribu neko neizpaudīšu, tācu gan jau jūs ar laiku sapratīsiet ka šeit nav neviena kuram nevarētu uzticēties pārvaldnieks atkal pievērsās jaunatnācējiem Esmu Shanxi provinces pārvaldnieks Sings Čims, ar sevi iepazīstināt nav nepieciešams man jūsu vārdi ir zināmi kā arī tas kas tālāk notiks smaids no pārvaldnieka lūpām izdzisa es arī reiz piedzīvoju tieši to pašu ko jums vēl nāksies piedzivot tobrīd zālē no sānu ieejas iesteidzās aptuveni desmit kalpu tie atnesa velvienu greznu krēslu, greznāku nekā pārvaldniekam, kā arī atsevišķu galdu uz kura tūlīt tika sakrauti dažādi ēdieni sudraba un zelta traukos. pārvaldnieks šķita pārsteigts tik ļoti laicīgi, biju gaidījis viņu nedaudz vēlāk Pārvaldnieks ar vieglu smīniņu paraudzījās uz uzaicinātajiem Imperators tuvojas pilsētai, nedomājāt taču ka šāda apsardze tika izlikta jums par godu

[Eņģeļu gūstekne]

Atdevis Namu vienam no ierindniekiem Kazu iegaaja noraadiitajaa zaalee ar nelielu nokaveeshanos. Otori klana kungs silti odereeetajaa ziida teerpaa apseedaas kreeslaa, uz mirkli noraustiijis vaiga muskuli deelj ne iipashi rotaataa kreesla arii apseedaas. Kazu paskatiijaas uz paarvaldnieku un vielgi, tachu ietureeti pamaajis ar galvu uz shkjiivja uzlika nelielu daudzumu eediena. Klusums shalca viiriesha ausiis.